Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Tādējādi pagātnes mantojuma lietas tiek risinātas, tostarp līgums ar Ryanair tagad balstās uz pilnām izmaksām.

Vai tad līgums jau ir noslēgts?

Tas tiek piemērots. Ir vienošanās par nosacījumiem, līguma parakstīšana par virszemes pakalpojumu sniegšanu prasīs dažas nedēļas (līgums ir parakstīts no lidostas puses un nosūtīts parakstīšanai aviosabiedrībai). Ryanair vairs nemaksā fiksēto summu par pasažieri, kāda bija noteikta 2004. g., bet no pasažieriem saņemto drošības maksu, pacelšanās, nolaišanās nodevu, kā arī pasažieru maksu. Un ir virszemes apkalpošanas līgums, kas ir tā mazā daļa, par ko mēs runājam. Viņi maksā daudz vairāk nekā līdz 31. martam.

Cik smagas bija sarunas ar Ryanair kompāniju?

Ryanair nav kompānija, ar kuru viegli vienoties par nosacījumiem. Viņi, protams, cenšas diktēt savus nosacījumus. Pēdējo nedēļu sarakste bija ļoti intensīva vairākas reizes dienā par specifiskiem nosacījumiem virszemes apkalpošanā par eiro desmitdaļām, kas gan ir būtiski, ņemot vērā apjomu.

Vai Ryanair izspēlēja kārti par iespēju pāriet pie konkurenta (turku Havas)?

Nē, bet norādījām, ka nevaram uzņemties nekādas subsīdijas virszemes apkalpošanas daļā, ņemot vērā Konkurences padomes lēmumus un šobrīd jau ierosināto lietu Eiropas Komisijā par nelikumīgu valsts atbalstu Ryanair. Tāpēc mēs nevaram riskēt, un, ja viņus mūsu nosacījumi neapmierina, viņi varēja runāt ar turkiem.

Pret Ryanair ir ierosināta lieta?

Lidosta caur Finanšu ministriju ir iesniegusi lietu Eiropas Komisijā (EK). Tā kā mēs to neesam atsaukuši, EK ir spiesta ierosināt lietu pret Ryanair. Tas tika izdarīts laikā, kad norisinājās tiesvedība Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā. Mēs saprotam, ka 2004. g. līgumu nevar nekā citādi interpretēt kā konkurences tiesību pārkāpumu.

Bet Londonas šķīrējtiesas lēmums bija lidostai nelabvēlīgs.

Jā. Ar Ryanair ir atrisināts tas, ka tagad līgums ir balstīts uz reālajām izmaksām. Bet Ryanair nav caur tiesu Latvijā Londonas šķīrējtiesas lēmumu apstiprinājis, padarot situāciju legāli saprotamu. Šobrīd nav nekādu indikāciju, ka Ryanair neturpinās lidojumus rudenī. Viņi ir nosaukuši jau atsevišķus maršrutus 2015. g. rudeni.

Uz Tukumu Latvijā šobrīd Ryanair lidot nevar. Kādi viņiem būtu varianti lidot no citurienes, lai nezaudētu pasažierus?

Mūsu rīcībā nav bijis nekā tāda, lai Ryanair pamestu lidostu. Lai arī Rīgas lidosta ir daudz nozīmīgāks spēlētājs Baltijas aviācijas tirgū nekā Viļņa vai Tallina, tarifu līmenis mums ir ļoti līdzīgs. Kāpēc lai viņi ietu prom no lielākās lidostas ar lielāku ienesīgumu un augstāku pakalpojumu kvalitāti, pārvietojot aktivitātes uz kaimiņvalstu lidostām? Piemēram, CAT II atbilstošas gaismas sistēmas dēļ lidmašīnas nav jānovirza uz citām lidostām, bet izveidot šādu infrastruktūru bez nozīmīga valsts atbalsta pārskatāmā nākotnē Latvijā nav iespējams.

Vai aviācijā raksturīga tāda veida spiediena izdarīšana, kā redzējam Ryanair un arī AirBaltic gadījumā, kur aizvien ir tiesvedības?

Situācija 2000. g. sākumā, ienākot tāda veida aviokompānijām kā Ryanair un Easy Jet, aviācijas tirgū būtiski mainījās. Zemo cenu aviokompānijas ieguva aizvien lielāku tirgus daļu, izmantojot agresīvu politiku pret nelielām reģionālajām lidostām, lai sarunās ar valstu valdībām un pašvaldībām iegūtu sev labākus nosacījumus. Tai pašā laikā tika piesaistīti arvien jauni pasažieri, kas pirms tam nebija iespējams augsto aviācijas cenu līmeņa dēļ. Tagad redzam, ka EK, kaut arī ar novēlošanos, uz to ir reaģējusi, jo tagad lidostas vairs nevar sniegt tādu valsts atbalsta līmeni. Var gan dot atlaides jaunu reisu dēļ, bet tās vairs nav 80% apmērā. Tuvākajā laikā plānojam veikt izmaiņas savā atlaižu politikā, jo esošajām nav nepieciešamā efekta.

Bet jaunas kompānijas lidostā tomēr ir ienākušas.

Te atkal jāvērtē aviācijas tirgū kopumā notiekošais. Konkurence pieaug ne tikai starp aviokompānijām, bet arī starp lidostām. Līdz pat 2011. g. īsajos pārlidojumos lidostu starpā nebija tik izteikta konkurence, it īpaši Ziemeļvalstu, Baltijas jūras reģionā. Tajā laikā AirBaltic stratēģija bija piesaistīt tranzīta pasažierus. Rīgas lidosta izauga lielā mērā uz tranzītpasažieru rēķina. Pēdējos gados, konkurencei pieaugot, arvien grūtāka kļūst mazo, reģionālo centru, ne tikai Rīgas, bet arī Stokholmas, Helsinku izdzīvošana un attīstība kā tranzītmezgliem. Eiropas tirgus stagnē, samazinās lidojumu skaits, pieaug vidējais lidmašīnas izmērs. Taču ne tikai mazie tranzītmezgli zaudē lielajiem, bet arī, piemēram, Frankfurte un Minhene zaudē Tuvo Austrumu tranzītmezgliem. Austrumāzijā aviācijas tirgus pieaugums ir 7–10 % gadā. Līdz ar to tādām pilna servisa sabiedrībām kā SAS vai Ukraine International Airlines, kas ienāk Rīgā, tas ir veids, kā cīnīties par jauniem pasažieriem saviem tranzītmezgliem.

Tad jau lidostai ir veicies?

To nevar vērtēt nošķirti no nacionālās aviosabiedrības attīstības. Pasažieriem ir lielāka iespēja lidot biežāk caur citām lidostām, ir vairāk aviokompāniju un vairāk galamērķu. Bet tādā veidā mēs zināmā mērā zaudējam Rīgu kā transporta mezglu, ja mums nav izteikta politika šajā virzienā. 2006.–2011. gadā Rīgas izaugsme pamatā bija Rīgas kā tranzīta mezgla dēļ, sasniedzot 40% tranzīta pasažieru īpatsvaru ar pieciem milj. pasažieru. Savukārt 2014. g. tranzīts bija 29%, kas ir ļoti daudz, jo Helsinkos tranzīta apjoms ir 16%. Frankfurtē un Hītrovā gan tas ir virs 50%.

Šobrīd ar airBaltic un Satiksmes ministriju strādājam pie stratēģijas, piesaistot arī konsultantus BCG (Boston Consulting Group) un PwC, gan vietējos, gan vācu ekspertus, meklējot risinājumus Rīgai, lai saglabātu ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinātu spēju reaģēt uz tādiem ārējiem izaicinājumiem kā Krievijas tirgus naftas cenu, dolāra un eiro kursa svārstīšanās gadījumā.

Vai to visu lielā mērā neatrisinātu stratēģiskais investors AirBaltic?

Vienkāršoti pieejot, tā ir, bet neviens neatnāks baltā zirgā un visu nesakārtos. Pašiem ir jābūt skaidrībai par to, ko gribam, piemēram, saglabāt augstu savienojamību, saprotamu maršrutu tīklu. Šobrīd no Rīgas ir 87 lidojumu galamērķi. Jautājums ir, kā divu milj. tirgū ar kopējo tiešo sasniedzamību seši milj. cilvēku iespējams saglabāt šādu galamērķu skaitu un piecus milj. pasažieru mainīgā tirgū neatkarīgi no stratēģiskā investora. Ir jābūt stratēģijai, jāparāda, kā ar aviācijas tarifu politiku, normatīvo bāzi var noturēt pasažieru skaitu. Investoram var pārdot airBaltic tad, kad ir atrisinātas arī citas lietas. Ir mājasdarbi, kas bija jāizdara daudz ātrāk, piemēram, kapitalizācija, strīdu atrisināšana ar bijušajiem akcionāriem. Tas tagad ir tuvu noslēgumam.

Kādā stadijā tas viss ir?

Esam vienojušies par izlīguma modeli starp lidostu un AirBaltic. Tas ir jāapstiprina ne tikai uzņēmumu valdēm, bet arī akcionāram. Šobrīd norit konsultāciju process, ir piesaistīti ārējie auditori, lai novērtētu izlīguma aprēķina metodiku un pašu summu. Tuvāko divu trīs nedēļu laikā akcionāram iesniegsim vienošanos lēmuma pieņemšanai par to, vai izlīguma modelis der.

Runa bija par daudziem miljoniem, ko AirBaltic nebija maksājis lidostai.

Lai AirBaltic atnāktu investors, šī pagātnes lieta ir jāatrisina. Mūsu gada pārskatā AirBaltic saistības ir 27 milj. eiro, kur jau ir izlīgums par 11 milj. eiro 2011. g. ietvaros, un šobrīd aktuālā summa ir zem 17 milj., ko AirBaltic nav maksājis, turpinoties situācijai ar Ryanair. Savukārt AirBaltic par konkurences tiesību pārkāpumiem ir iesniedzis prasību par 130 milj. eiro. Sapratām, ka tālāk šos skaitļus audzēt nevajag, esam lūguši apturēt tiesvedību (11. janvārī bija jābūt sēdei jautājumā lidostai pret AirBaltic) līdz maija vidum, kad puses nāks ar savu izlīguma modeli. Tad tiesa atsāks lietas skatīšanu.

Vai var sanākt, ka lidostai būs jāmaksā AirBaltic?

Nesāksim izdomāt ciparus. Situācija ir absurda, ka tiesājas vienam akcionāram (Satiksmes ministrijai) piederoši uzņēmumi. Ja lidosta nevar atrisināt jautājumus ar nacionālo uzņēmumu, kam ir nozīmīga tirgus daļa Baltijas valstīs, tad ne par kādu izaugsmi nevaram runāt un varam pat zaudēt pasažierus. Tāpēc izlīguma kopējā summa ir skaidra, bet šobrīd to nosaukt vēl negribu. Svarīgi ir tas, ka pēc izlīguma AirBaltic maksās pilnā apjomā par lidostas pakalpojumiem.

Ar lietuviešiem bez tiesvedībām droši vien nevienosieties?

FlyLal lieta pret lidostu un AirBaltic nav racionāli saprotama. Maijā ir Augstākās tiesas sēde par to, vai atzīt šo prasījumu par aktīvu arestu. Bet tiesvedība turpinās arī pašā Lietuvā. Bēdīgi, ka AirBaltic un lidosta tērē lielus resursus, lai pārstāvētu kopīgas intereses tiesā Lietuvā. Rezultātus gan pagaidām grūti prognozēt, bet ar risku nevar nerēķināties, jo tas var operacionāli traucēt gan lidostas, gan AirBaltic darbību, ja stājas spēkā prasība par nodrošinājumu. Taču šis nav tas risks, kas izšķirs lidostas attīstības plānus nākotnē.

Kāds statuss ir tiesvedībai ar Rixport?

2015. gada 13. februārī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pasludināja spriedumu (pilns sprieduma sastādīšanas datums 2015. gada 31. marts) civillietā Nr. C04205113 SIA Rixport prasībā pret VAS Starptautiskā lidosta «Rīga». Kurzemes Apgabaltiesa spriedumā ir konstatējusi, ka SIA Rixport prasība ir pilnībā noraidāma, bet lidostas pretprasība apmierināma, jo nav konstatēti tādi lietas lietošanas šķēršļi un apstākļi, kas būtu par pamatu atcelt zemes nomas līgumus un kas pamatotu SIA Rixport intereses zudumu līguma izpildīšanā, kā rezultātā SIA Rixport ir pienākums pildīt ar līgumu noteiktās saistības pret lidostu. Spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.

Trīs mēnešos pasažieru skaits lidostā pieaudzis par 7,6%, kādas ir gada prognozes?

Ja nebūs papildu ārēji satricinājumi, tad piesardzīgs vērtējums ir 3,5% pieaugums pret 2014. g., kas būtu 4,95–5,15 milj. pasažieru. Taču tas viss ir saistīts ar pieaugošu konkurenci īsajos pārlidojumos. Redziet, AirBaltic sāka aktīvāk lidot no Tallinas un Viļņas, un zināmu daļu tranzītpasažieru mēs zaudējām. Tajā pašā laikā pārējo pasažieru skaits pieaug. Šajā sadaļā būtu 3–5% pieaugums, bet tranzīta daļā varam zaudēt ap 10% pasažieru. Lidostai tas ir risks, bet tāda ir situācija Eiropas tirgū, kad vietējā aviokompānija izvieto kapacitāti kaimiņvalstīs, nodrošinot lidojumus tiešā veidā, tajā pašā laikā būtiski nesamazinot lidojumu skaitu no Tallinas un Viļņas caur Rīgu. Tā ir realitāte, ar ko īstermiņā jārēķinās, jo stratēģiskā investora atrašana AirBaltic var būt ilgstošs process.

Vai pamatkapitāla palielināšana AirBaltic neapgrūtina investora piesaisti?

Gada pārskatā būs redzamas citas lietas, ar ko jārēķinās, jo AirBaltic kapitāls nav ar plus zīmi. Iepriekš tas bija negatīvs vairāk nekā 100 miljonu eiro apjomā. Tagad, samazinoties uzkrājumiem priekš iespējamiem zaudējumiem pret lidostu vai palielinot pašu kapitālu, uzņēmums tiek padarīts daudz pievilcīgāks. Taču galvenais investora piesaistē ir tas, ko valsts aviācijas nozarē grib darīt, cik vēl investēt aviācijā, t.sk. lidostas infrastruktūrā, terminālī. Līdz ar piektās kārtas realizāciju jaudas deficīts termināļa daļā tiek noņemts. Ja es būtu uzsācis darbu lidostā divus trīs mēnešus agrāk, tad līdz intensīvākajam vasaras lidojumu laikam tiktu apvienotas abas drošības kontroles un uzlikti papildu septiņi reģistrācijas galdi, kas nozīmētu daudz straujāku un efektīvāku pasažieru plūsmu lidostā. Tas nozīmētu arī lielākus ienākumus lidostai no komercijas pašā terminālī, jo šobrīd pasažieri, kuri nav no Šengenas valstīm, aiziet virzienā, kur komerciālās aktivitātes praktiski nav. Mums arī samazināsies izmaksas, jo uzturēt divas drošības kontroles ir dārgāk nekā mainīt jaudu vienā. Šādi infrastruktūras jautājumi arī ir svarīgi investora piesaistei. Kad šie mājasdarbi būs izdarīti, varēs savu infrastruktūru prezentēt kā daudz pievilcīgāku.

Vai kravu kritums trijos mēnešos par 42% un lidojumu skaita kritums par 1,5% varētu atspoguļoties arī gada griezumā?

Kravu apjomu deva Afganistānas virziens. Taču tagad ir svarīgs projekts ar azerbaidžāņu Azal (Azerbaidžānas lidsabiedrība), kas uzsāktu termināļa būvniecību šī gada trešajā ceturksnī, dodot lielu kravu pieaugumu Latvijai. Arī DHL vērtē, ka Rīgas lidosta varētu būt viena no viņu bāzēm. Līdz ar to mēs runājam par komerciālo kravu atgriešanos un būtisku pieaugumu divu trīs gadu laikā. Runa ir par tranzīta kravām austrumu – rietumu virzienā. Azal ir bāze arī Frankfurtē Hānā. Viņi varētu investēt 150 milj. eiro apmēram divu gadu laikā.

Ko lidostai dotu Rail Baltic (RB)?

Lai saglabātu tranzītmezgla statusu Rīgai, RB ir izšķirošs. Šobrīd AirBaltic ir 17–20 virzienu, kur tranzītpasažieru skaits ir virs 50%. Nevar nerēķināties ar to, ka daļu Baltijas valstu tranzītpasažieru zaudējam. Tā kā esam Baltijas centrā, pie mums pasažieri var nokļūt ātrāk salīdzinājumā ar citām lidostām, lai lidotu ne tikai uz Rietumeiropu, bet perspektīvā arī, piemēram, tālāk uz Austrumāziju. Tajā RB ir būtiska loma.

Nākamā gada laikā arī sāksim sestās kārtas projektēšanu, jo ar piekto kārtu varam sasniegt tikai 5,5 milj. pasažieru kapacitāti. Līdz šim sludinātie grandiozie plāni (12–14 milj. pasažieru 2030. gadā) nebalstās uz demogrāfisko un iekšzemes kopprodukta izaugsmi, taču ir jābūt jaudas rezervei 20–25% apmērā. Nākamajā kārtā ir gan jāpaplašina terminālis, gan jāatrisina bagāžas komplektācijas un šķirošanas ātruma problēmas, ko nevar atrisināt pašreizējais fiziskais izkārtojums. Lidlauka infrastruktūra gan šobrīd jau varētu apkalpot 14 milj. pasažieru.

Cik pasažieru būs ilgtermiņā?

Mēs esam virs trenda, rēķinot pasažieru lidojumu skaitu uz vienu iedzīvotāju (1,8 lidojumi uz vienu iedzīvotāju) pret iekšzemes kopprodukta līmeni. Pie tagadējā IKP pieauguma varam runāt par 7–7,5 milj. pasažieru 2030. gadā, ja tiek saglabāta tranzītmezgla funkcija un IKP aug 3–4% gadā. Lielāka pasažieru potenciāla šajā areālā nav.

Kādas izmaiņas gaidāmas drošības jautājumos kaut vai saistībā ar Germanwings gadījumu?

Lidostai būtiski drīzāk ir jauni regulējumi, piemēram, attiecībā uz sprāgstvielu daļiņu detekciju no 1. marta. Rudenī būs papildus nepieciešami ķermeņa skeneri. Ar nākamo gadu gribēja atcelt ierobežojumus šķidrumu ienešanai, bet šo prasību atlika. Izrēķinājām, ko tas mums nozīmē. Lai nodrošinātu sprāgstvielu daļiņu detektora darbību, mums bija nepieciešams pieņemt papildus 24 darbiniekus. Investīcijās 2015.–2020. g. tikai drošībai vien būtu nepieciešami 5,7 milj. eiro.

Tad jau lidosta neizbēgami kļūst dārgāka?

Pirmajās darba dienās šķita, ka tarifus nevar necelt. Tad optimizējām finansējuma izmaksas kredītam par diviem milj. eiro gadā. Vēl arī Ryanair līgums dod būtiskus papildu ienākumus. Savukārt investīcijas nākamajos gados lidostas attīstības kārtās būs nepieciešamas vairāk nekā 100 milj. apmērā. Pagaidām par tarifu palielināšanu neko nesaku. Taču, lai palielinātu pasažieru plūsmu, kas gan kāpinās ienākumus, investīcijas nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas Rīga infrastruktūras attīstībā plāno investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Lidosta Rīga novērsusi nelietderīgas investīcijas un saistības 194,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga, sekojot Valsts kontroles (VK) norādēm, novērsusi nelietderīgas investīcijas un attiecīgās saistības 194,2 miljonu eiro apmērā, informē VK.

Revīzijā, kurā tika pārbaudīts, kā veicas ar 2008.gadā veiktās likumības revīzijas ieteikumu ieviešanu secināts, ka apturēts jauna zemo izmaksu un pilna servisa termināļa būvniecības projekts, un tā vietā atjaunota 2007.gadā pārtrauktā esošā termināļa paplašināšana.

«Pēc pieciem gadiem starptautiskā lidosta Rīga gadā apkalpos desmit miljonus pasažieru, kas dos miljarda latu investīcijas Latvijas ekonomikai.» Tā 2006. gada nogalē apgalvoja tā laika satiksmes ministrs, atgādina VK.

Lidosta Rīga no budžeta dotāciju lūdzējas un saņēmējas kļuvusi par uzņēmumu, kas ar saviem ieņēmumiem nodrošina gandrīz visu darbību. VK atgādina, ka no 2007.gada lidosta sāka saņemt dotāciju lidlauka drošības nodrošināšanai. Sākotnēji 2 750 tūkstošus latu, 2008.gadā jau 5 704 tūkstošus latu. Ieviešot ieteikumu, noteikt tarifus, kas nodrošinātu lidostas darbības izmaksu segšanu, nepiesaistot budžeta līdzekļus, dotācijas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam sarucis par 99%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga atzīta par otro Eiropas straujāk augošo lidostu

Monta Glumane, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vasaras sezonā pasažierus aicina savlaicīgi ierasties lidostā

Dienas Bizness, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvās ceļošanas laikā vasarā, rosinot pasažierus uz reisu ierasties laikus, no pirmdienas, 27.jūnija, starptautiskajā lidostā Rīga sākas loterija Nenokavē iespēju laimēt - ierodies lidostā agrāk!, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Loterijas mērķis ir vasaras ceļojumu laiku padarīt pasažieriem patīkamāku, kā arī aicināt ceļotājus lidostā ierasties savlaicīgi, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes pirms lidojuma.

Pasažieris, ierodoties lidostas aviodrošības kontrolē vismaz pusotru stundu pirms plānotā reisa un bez steigas nokārtojot nepieciešamās procedūras, var piedalīties loterijā. Pēc drošības kontroles no īpaši noformētiem galdiem jāpaņem loterijas pieteikuma anketa, jāaizpilda un jāiemet tam speciāli paredzētā kastē.

Loterijas dalībniekiem būs iespēja laimēt starptautiskās lidostas Rīga VIP centra dāvanu karti, divas aviobiļetes abos virzienos uz jebkuru no aviokompānijas airBaltic galamērķiem, dāvanu grozu no ATU DUTY FREE, kā arī citas vērtīgas balvas. Loterijas laimesti tiks izlozēti ik nedēļu līdz 4.oktobrim. Pirmā izloze notiks 4.jūlijā, kurā būs iekļauti tie dalībnieki, kas aizpildīs pieteikuma anketas no 27.jūnija līdz 3.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu organizācijas sistēmas ieviešanu lidostā

Db.lv, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometru pakalpojumu sniedzēji var cerēt uz jaunu kārtību lidostā

Rūta Lapiņa, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta «Rīga» ir izsludināju konkursu «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» teritorijā un tās īstenošanu». No pretendentu puses interese par šo konkursu jau ir izrādīta, biznesa informācijas portālam db.lv atklāja Rīgas lidostas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Vilcāns.

Šobrīd lidostas «Rīga» teritorijā tiek sniegti dažāda veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tai skaitā - starppilsētu un tālsatiksmes autobusu, mikroautobusu, pilsētas satiksmes autobusu un taksometru pakalpojumi. «Konkursa uzvarētājam būs jāizstrādā stratēģija par kopējo pasažieru pakalpojumu organizēšanu lidostas teritorijā, ietverot arī taksometru pakalpojumu pieejamību lidostas klientiem,» apstiprina E. Vilcāns.

Taksometru pakalpojumu sniegšanas kārtība lidostas teritorijā vienmēr pievērsusi nedalītu uzmanību. Ir bijuši dažādi risinājumi, kā nodrošināt šo pakalpojumu. Administratīvā apgabaltiesa lēmusi, ka lidostai šī pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro vienādi nosacījumi. Pagājušā gada otrajā pusē atcelta taksometru caurlaižu sistēma starptautiskās lidostas «Rīga» teritorijā un demontēta automātiskā barjera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Kohēzijas fonda atbalstīto projektu «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā «Rīga»», lidostas manevrēšanas ceļos tiks ierīkotas ass ugunis, tādejādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu «seko zaļajam» (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu.

Līdz ar to lidosta «Rīga» ir kļuvusi par vienu no pirmajām lidostām Eiropā, kas uzsāk šīs modernās gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu, sacīja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

2016.gadā lidostā «Rīga» tika īstenots pilotprojekts, testējot šīs sistēmas darbību Frankfurtes un Šarla de Golla lidostas vajadzībām, kas arī gatavojas tās ieviešanai. Sistēma tiks ieviesta ciešā sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi, kas nodrošina gaisa kuģu vadību.

«Seko zaļajam» ir novatoriska vadības sistēma gaisa kuģu manevrēšanai uz zemes. Tā nodrošina lidojumu apkalpi ar individuālām vadlīnijām lidmašīnas vadīšanai lidlaukā, automātiski izgaismojot manevrēšanas ceļu centra līnijas uguņus lidmašīnas priekšā, uzrādot konkrētu gaisa kuģa maršrutu līdz stāvvietai vai skrejceļam. Tas ļauj sliktas redzamības apstākļos - miglā, intensīva sniega vai lietus gadījumā - un diennakts tumšajā laikā gaisa kuģiem ātrāk un drošāk nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu. Padarot gaisa kuģa manevrēšanu uz zemes efektīvāku un drošāku, samazināsies oglekļa dioksīda emisijas un enerģijas patēriņš, skaidro L. Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izveidosies situācija, kurā aviokompānija Ryanair nebūs noslēgusi līgumu ne ar vienu virszemes pakalpojumu sniedzēju Rīgas lidostā pēc līguma beigām 31.martā, tā apmaksās rēķinu par konkrēto saņemto pakalpojumu, taču lidojumi netiks traucēti, informēja lidostā.

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vasaras lidojumu sarakstu no Ryanair, kas paredz 55 lidojumus nedēļā. Tā kā lidostā strādā arī otrs virszemes pakalpojumu sniedzējs - Havas un daļa kompāniju apkalpo lidosta, daļu - Havas, tad aviokompānijām ir iespēja izvēlēties, kura kompānija to apkalpos.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs lidostā Havas iepriekš atzina: «Kamēr jebkādas sarunas par Ryanair apkalpošanu ir procesā un nav noslēgts neviens konkrēts līgums, mēs atturēsimies komentēt Havas Europe dalību šajā sarunu procesā».

Ryanair pagaidām komentāru šajā jautājumā nav sniedzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29. decembrī starptautiskajā lidostā Rīga sasniegts apkalpoto pasažieru rekords, pārsniedzot 2011.gadā apkalpoto 5,1 miljona pasažieru slieksni. Laimīgais pasažieris – Māris Zariņš lidostā ieradās ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisu no Kopenhāgenas.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš komentē: «Šogad lidostas darbu labvēlīgi ietekmējusi tautsaimniecības izaugsme kopumā, mājsaimniecības ieņēmumu un ceļošanai atvēlēto izdevumu pieaugums. Tāpat arī salīdzinoši zemās degvielas cenas pozitīvi ietekmējušas aviācijas pakalpojumu izmaksas. Pozitīvs faktors ir arī Rīgas pilsētas un Latvijas kopumā kā galamērķa pievilcīgums. Šie bija priekšnosacījumi vairāku jaunu lidsabiedrību ienākšanai Rīgā un galamērķu atklāšanai, kas veicināja stabilu pasažieru skaita pieaugumu.»

Savukārt, airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka Latvijā aviācija veido teju 3% no iekšzemes kopprodukta un palīdz nodrošināt 2% no visām aktīvajām darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica stacijas būvprojekta izstrāde Rīgas lidostā izmaksās 4,5 miljonus eiro

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā «Rīga». Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro un konkursa uzvarētājs ir trīs valstu uzņēmumu apvienība «PROSIV» («Sintagma» (Itālija), «Prodex» (Slovākija) un «Vektors T» (Latvija)), informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā «Rīga» tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Līgumu parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs. «PROSIV» 17 mēnešu laikā no projektēšanas un autoruzraudzības līguma noslēgšanas būs jāizstrādā būvprojekts, kā arī jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

No amata atkāpjas lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja

Lelde Petrāne, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba uzņēmumā ir nolēmusi atkāpties no amata. Lidostas "Rīga" ilggadējās vadītājas pēdējā darba diena ir šodien, 15.aprīlī.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas lidostas komanda ar milzīgu atdevi ir strādājusi, ne tikai lai atbalstītu mediķus epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā un nodrošinātu lidostas operatīvo darbību repatriācijas un citu atļauto reisu apkalpošanā, bet arī lai optimizētu finanšu resursus krīzes pārvarēšanai un izstrādātu darbiniekiem un uzņēmumam labvēlīgāko pēckrīzes atjaunošanas plānu," pauž uzņēmuma vadītāja.

Lidosta "Rīga" ir izstrādājusi un apstiprinājusi pasākumu kopumu uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijas apstākļos un darbības atsākšanai ilgtermiņā, un sagatavojusi iesniegšanai valdībā priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem krīzes seku pārvarēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa paplašināšanas ietvaros uzsākot regulāro kravu reisu programmu uz Baltijas reģionu, 1.jūlijā starptautiskajā lidostā Rīga nosēdās pirmais Turcijas nacionālās aviokompānijas Turkish Airlines kravu pārvadājumu izpildītāja Turkish Cargo gaisa kuģis, informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Aviokompānijas Turkish Cargo jaunais kravu reiss ir pirmā regulārā aviokravu pārvadājumu programma Baltijas reģionā. Lidojumi uz Rīgu tiks izpildīti divas reizes nedēļā ar gaisa kuģi Airbus330-200F, kas spēj pārvadāt līdz pat 68 tonnām kravas. Regulārie kravas reisi papildinās Turkish Airlines regulāros pasažieru pārvadājumus starp Stambulu un Rīgu, kas notiek jau kopš 2006.gada.

Aviokompānijas reģionālais kravu pārvadājumu menedžeris Efe Ozlers (Efe Ozler) atzīmē, ka Turkish Cargo mērķis ir nodrošināt savienojumus uz Tālajiem Austrumiem, Āfriku, Tuvajiem Austrumiem un Uzbekistānu, Kazahstānu, Kirgizstānu un Turkmenistānu kravām no Baltijas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā "Rīga" jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 000 pretstatā 55 000 mēnesi iepriekš, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Starptautiskās lidostas "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzina, ka lidostā apkalpoto pasažieru skaits pakāpeniski palielinās. "Šobrīd vairāk izpildās reālistiskā prognoze, kas nosaka, ka attīstība notiek pakāpeniski," teica Odiņa.

Tostarp viņa atzīmēja, ka jūnijā lidostā tika apkalpoti 55 000 pasažieru, kas bija vien 7% no pagājušā gada attiecīgajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita, savukārt jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 000, kas būtu 15% no 2019.gada attiecīgajā periodā apkalpoto pasažieru skaita.

Odiņa arī minēja, ka šogad lidostā "Rīga" varētu apkalpot kopumā 2,2 miljonus pasažieru, kas būtu apmēram 20% no pagājušajā gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Tāpat lidostas vadītāja sacīja, ka, sasniedzot 20% no pagājušā gada pasažieru apgrozījuma, lidosta varētu sākt pamazām pieņemt darbā darbiniekus, kuri pavasarī tika atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas lidostas termināļa publiskās daļas paplašināšanā investīcijas plāno 60 miljonu eiro apmērā

Rūta Lapiņa, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā ir plānots uzsākt starptautiskās lidostas «Rīga» termināla publiskās daļas, kurā atrodas, piemēram, reģistrēšanās, bagāžas nodošanas zonas u.c., paplašināšanu, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem izmaksās 60 miljonus eiro, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja Starptautiskās lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Viņa atzīmēja, ka tas saistāms arī ar «Rail Baltica» attīstību, kas paredz, ka šis dzelzceļa savienojums integrēs arī lidostu. «Jaunā dzelzceļa stacija faktiski ienāks lidostā. Tie būs ļoti lieli uzlabojumi, kas ļaus lidostai sasniegt kapacitāti aptuveni 14 miljoni pasažieru gadā,» sacīja Līce.

Viņa atgādināja, ka pērn Rīgas lidostā pabeigta jaunā ziemeļu piestātne, kā rezultātā lidostas kapacitāte ir sasniegusi 8 miljonus pasažieru gadā. «Ļoti ceram šogad lidostā sagaidīt sešmiljono pasažieri,» sacīja Līce. Viņa nenoliedz, ka priekšā vēl ir ļoti daudz darba, atzīmējot, ka pasažieru terminala publiskā daļa ir celta nu jau pagājušā gadsimta 70. gados un paredzēta 3,5 miljoniem pasažieru gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līce: Rīgas lidostas attīstības pamatā ir investīciju un pakalpojumu sabalansētība

Egons Mudulis, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 10 gados uzņēmums infrastruktūras attīstībā ieguldījis vairāk nekā 250 milj. eiro, bet nākamajos piecos gados sešos lielos projektos plānots investēt 225 milj. eiro, to Rīgas Aviācijas forumā 2019 norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Runājot par lidostas kā centra jeb mezgla izveidi, viņa sacīja, ka ar septiņiem milj. pasažieru, no kuriem 28% lido tranzītā un transfērā, ar vairāk nekā 83 tūkst. apkalpotu lidaparātu un vairāk nekā 28 tūkst. t kravu pērn lidosta augusi straujāk nekā lidostas vidēji Eiropā. Savukārt pērn Rīga bija ceturtā straujāk augošā lidosta Eiropā.

Patlaban lidosta ir absolūts līderis Baltijas valstīs apkalpoto lidojumu, pasažieru un kravu apjoma ziņā, taču ir jāskatās tālāk uz Skandināviju un Ziemeļeiropu, uzsvēra I. Līce. Viņa norādīja, ka lidostu izmanto 20 lidsabiedrības, nodrošinot plašu zemo izmaksu un arī pilna servisa pakalpojumu klāstu. No lidostas var sasniegt vairāk nekā 100 galamērķus, tostarp visus lielākos Eiropas aviomezglus. «Ir jādomā par 85 milj. (potenciālo) klientu, ko var sasniegt 24 stundu laikā,» Rīgas ģeogrāfiskā izdevīguma lomu atzīmēja lidostas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru