Jaunākais izdevums

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Kādu iespaidu šīs sankcijas, kuras tiek attiecinātas arī uz finanšu sektoru, var atstāt uz Latvijas bankām? Vai tās var samazināt banku peļņu?

Problēmas var rasties, ja ASV pastiprinās spiedienu uz ES. Tad, protams, būs negatīva ilgtermiņa ietekme. Tomēr kopumā nerezidentu un rezidentu daļa Latvijas banku sistēmā atrodas labā līdzsvarā. Protams, ja mēs Latvijas bankas salīdzinām ar Centrāleiropas valstīm, tad nerezidentu īpatsvars ir lielāks, taču tas joprojām ir līdzsvarā ar rezidentu daļu.

Rezumējot es varu teikt, ka šogad sankcijām ietekme būs ierobežota. Ja tālāk attīstīsies jauns Aukstais vai Karstais karš, tas gan būs slikti. Taču tas būs slikti visiem – ne tikai Latvijas vai pat Eiropas bankām.

Tomēr sankcijas seko dziļai krīzei, kura skāra teju visas bankas. Vai tādējādi problēmas nekļūst nopietnākas?

Pilnīgi noteikti. Jau vairākus gadus tiek apgalvots, ka krīze ir beigusies, bet tā tomēr īsti nav. Tikko kā Portugāles bankā Banco Espirito Santo tika iepludināti 4,4 miljardi eiro. Eiropas banku sistēmā kā tādā vēl ir ļoti daudz problēmu – bankām krīze vēl nav beigusies un visi aktīvi nav attīrīti. Tādēļ ģeopolitiskas problēmas pašlaik kļūst par ekonomiskām problēmām, un tās skars visu Eiropas uzņēmējdarbību, kas orientējas uz eksportu. Dzīvi tas nepārprotami nepadarīs vieglāku.

Norvik bankai pēdējā laikā ir bijuši vairāki tiesas procesi ar nu jau maksātnespējīgām alternatīvās enerģijas ražotājfirmām – Pope VP1, Winergy, Ošmaļi, kas savulaik bankā ņēma kredītus, un naudas piedziņa līdz šim bijusi neveiksmīga. Kā jūs to vērtējat?

Es Latvijā ierados 2013. gadā, lai vadītu Norvik banku, un pirms tam vēl pusgadu regulāri pavadīju te, lai iepazītos ar bankas darbību un bilanci, pirms tam vairākus gadus esmu strādājis Krievijā. Pats esmu no Lielbritānijas, mans tēvs ir bijis policists, tādēļ es biju šokēts, kad uzzināju, cik ļoti Latvijā ir attīstīta krāpniecība un korupcija un cik maz finanšu sektors pret to ir pasargāts. Lielbritānijā nekas tāds nebūtu iespējams, vainīgie atrastos cietumā un apšaubāmie aktīvi tiktu arestēti līdz apstākļu noskaidrošanai taisnīgā tiesā.

Konkrētajā gadījumā banka bija piešķīrusi finansējumu zaļās (vēja) enerģijas ražotājiem. Naudas līdzekļi miljoniem eiro apmērā tika izmānīti krāpniecisku darbību rezultātā, izmantojot dažādas shēmas un metodes. Konkrēti atsevišķu tiesnešu un maksātnespējas administratoru lēmumi ļauj šai personu grupai turpināt veikt prettiesiskas darbības līdz pat šim brīdim. Banka nav atguvusi ne eiro centa.

Kādus, piemēram, secinājumus var izdarīt, ja uzņēmums ar ikgadējiem ieņēmumiem no Latvenergo 5 miljonu eiro apmērā gadā nav spējīgs samaksāt rēķinu par pakalpojumiem 5 tūkstošu eiro apmērā un tādējādi pieļauj maksātnespējas procesa uzsākšanu? Tas notiek jau pāris mēnešus pēc tam, kad pret konkrēto uzņēmumu tika pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pārtraukšanu, kur tiesneša lēmumā tika norādīts uz negodprātīgu tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu, atsaucoties uz fiktīvu kreditoru 35 miljonu eiro apmērā. Maksātnespējas procesa laikā ar administratora rokām tika izsaimniekoti vairāk nekā 2 miljoni eiro. Beigu beigās Augstākā tiesa, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu, atzina, ka maksātnespējas process bija nepamatots. Bet divas nedēļas vēlāk pēc kārtējās juridiskās adreses nomaiņas atkal tiek paziņota jauna tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana ar tiem pašiem fiktīviem kreditoriem. Kā garīgi normālam cilvēkam, uzņēmējam, baņķierim būtu jāinterpretē šāda situācija? Kāpēc šī valsts vispār kaut ko tādu pieļauj?

Lai situācija būtu vēl skaidrāka, mēs runājam par to, ka, pamatojoties uz normālai komercdarījumu praksei neadekvātu, faktiski fiktīvu līgumu par iekārtu piegādi, uzņēmuma kreditoru vidū pēkšņi parādās piegādātājs. Šī līguma summa ir 35 miljoni eiro. Tieši tik, lai iegūtu lielākā kreditora statusu un izslēgtu banku no lēmuma pieņemšanas šajā mākslīgajā maksātnespējas procesā. Nodrošinātā kreditora statuss cita starpā tika iegūts, ieķīlājot automašīnu. 35 miljonu saistības tika nodrošinātas ar automašīnu! Tā jau ir ņirgāšanās, nemaz nerunājot par jebkādu cieņu pret likumu! Maksātnespējas administratore un tiesa ne tikai atzina šādu kreditora prasījumu, bet vēl noraidīja bankas prasījumu pilnībā!

Visi parādnieka vērtīgākie īpašumi tika apgrūtināti ar hipotēku tā paša fiktīvā kreditora labā. Jāpiebilst, ka dažas personas, kuras pieņem lēmumus, nemulsina konkrēts fakts, ka komersants piecas reizes 14 mēnešu laikā maina juridisko adresi un vēl biežāk maina bankas rekvizītus. Es precīzi apzinos, ka kriminālprocess un civilprocess ir divi dažādi juridisku strīdu risināšanas veidi, bet pilnīgi nepiekrītu tam, ka civiltiesību jomā tiek pieņemti lēmumi, kas pēc būtības ir pretrunā ar pašu tiesību jēgu.

Es varu tikai secināt, ka kādam ir izdevīgāk būt uz vienu roku ar krāpniekiem, nevis aizsargāt likuma būtību, valsti un valsts drošības principus.

Kopsavilkums ir tāds – ja Latvijas valsts neiestāsies par savas finanšu sistēmas taisnīgām tiesībām atgūt kredītus, kreditēšana un investīciju piesaiste turpmāk būs apgrūtināta.

Attiecībā uz mūsu turpmāko rīcību viss ir skaidrs – mēs turpināsim cīnīties un panāksim visu šajā shēmā iesaistīto personu saukšanu pie atbildības. Pilnīgi visu! Ja neizdosies to panākt ar Latvijas tiesību sargājošās sistēmas palīdzību, mums nāksies vērsties Eiropas Savienības, Lielbritānijas vai ASV tiesās. Tam var būt negatīvas sekas uz Latvijas valsts un investīciju tēlu starptautiskā līmenī, tomēr cīnīties par likuma ievērošanu, taisnīgu un godprātīgu sava amata pienākumu pildīšanu ir daudz svarīgāk. Valstij ir jābūt drosmīgai un vainīgie jāsauc pie atbildības. Ne tikai šī organizētā personu grupa, bet jebkurš, kas šo noziedzību atbalstīja un veicināja. Katrā posmā un dažādās valsts iestādēs viņiem palīdzēja dažādi cilvēki, un pilnīgi skaidrs, ka ne par baltu velti. Šiem cilvēkiem bija priekšnieki un patroni. Ja nāksies tam iztērēt 10 gadus un miljoniem eiro – lai tā būtu!

Jūs esat saskārušies ar problēmām alternatīvās enerģijas kreditēšanā. Kā ir ar citiem biznesa sektoriem?

Te ir jāsaprot, ka enerģijas sektorā izsniegtie kredīti bija lieli. Piemēram, nekustamo īpašumu sektorā kredīti ir mazāki un arī caurskatāmības līmenis ir daudz augstāks – jūs varat aiziet uz būvi, paskatīties, kas tur reāli notiek, un viss būs skaidrs. Tādēļ te drīzāk ir sistēmas jautājums. Lai nebūtu jārunā tikai par negatīvo, es gribu uzsvērt arī pozitīvas lietas – Latvijā ir institūcijas, kas strādā un cenšas celt šo caurskatāmības līmeni, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Arī ārvalstu investori ir daudz darījuši, lai pozicionētos attiecībā uz juridiskiem jautājumiem, uz jautājumiem, kas skar Komerclikumu. Tas ļauj cerēt, ka nākotnē jautājumi, kas skar problemātiskus aktīvus, problemātiskus aizdevumus tiks risināt caurredzamāk.

Jūs noteikti šīs situācijas apspriežat arī ar citām bankām. Tām ir līdzīgas problēmas?

Te ir jāsaprot, ka pirms krīzes tika izsniegts arī zināms daudzums tā saucamo slikto kredītu, un tas ir vistīrākais kredītriska jautājums. Taču, kad izsniegtie kredīti ir lieli, tad ļoti bieži parādās arī juridiskais un pat politiskais risks. Tāpēc te ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāspēj nošķirt brīdis, līdz kuram tas ir kredītrisks un kad tas pārvēršas par juridisku risku. Vērtējot kredītrisku, ir jāspēj noteikt, kāda ir iespējamība, ka aizņēmējs līdzekļus var neatdot...

... un tas ir ierasts banku bizness.

Tieši tā. Jūs paņemat depozītos noguldīto naudu un ieguldāt to tālāk, izvērtējot šos riskus, un to sauc par risku menedžmentu. Taču, kad iestājas juridiskais risks, jūs pēkšņi nonākat situācijā «visu vai neko» – vai nu jūs caur tiesām attiesājat savus līdzekļus vai nesaņemat pilnīgi neko. Nekas ir tad, ja juridiskā sistēma ir necaurskatāma. Ja tā ir caurskatāma, tad ir pilnīgi skaidrs, ka par savulaik aizdoto naudu jums pienākas pāri palikušie aktīvi.

Aizdodot naudu, jūsu galvenais bažu avots ir kredītrisks, bet to var noteikt, izvērtējot dažādus biznesa aspektus. Savukārt juridisko risku bankām novērtēt ir ļoti grūti. Ja jums pēdējo gadu laikā jau bijuši daži šādi gadījumi, tad jūs kļūstat ļoti piesardzīgs sadarbība ar visiem, kas vēlas liela apmēra aizdevumus. Manuprāt, pareizais risinājums būtu dot tiesības atgūt banku investīcijas kā vienas no pirmajām, un tas būtu atbilstoši kapitālisma būtībai. Ja ir risks, ka šie juridiskie jautājumi negaidīti var parādīties, tad uzņēmējam ir ļoti grūti saņemt finansējumu un bankai ir ļoti grūti izvērtēt uzņēmēju. Neviens nevienam gluži vienkārši neuzticēsies. Ja savstarpējo uzticēšanos lauž, tā tās atgūšana jau prasa ļoti ilgu laiku. Tas beidzas ar to, ka uzņēmējiem ir grūti saņemt finansējumu, netiek attīstīti jauni biznesi, netiek pelnīta nauda un ekonomika ieiet negatīvā spirālē. Ja juridiskā sistēma ir caurskatāma, tad tā aizsargā un visiem ir skaidras to juridiskās tiesības.

Ko tas viss nozīmē jūsu turpmākajā darbībā? To, ka tagad kredītus izsniedzat ļoti piesardzīgi?

Mūsu komanda banku sāka pārvaldīt no šā gada, un mēs ļoti uzmanīgi pārskatām visas procedūras. Mēs ievācam visu pieejamo informāciju, tā nonāk kredīta komiteju līmenī – tā nav viena persona, kas pieņem lēmumu. Vienlaikus daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai līgumi būtu sastādīti pareizi. Pašlaik mēs esam pilnīgi gatavi darbībai, un mēs pilnīgi noteikti būsim daudz pamanāmāki tirgū nekā pēdējo sešu mēnešu laikā. Mēs tirgū redzam lielu pieprasījumu, jo daudzas bankas pašlaik ir pasīvas un nav drošas, ko gaidīt nākotnē. Tā ir lieliska iespēja strādāt ar klientiem un iegūt nākotnes sadarbības partnerus.

Kā jūs šajā kontekstā varat raksturot Latvijas investīciju vidi?

Ja godīgi, kad ieraudzīju šos juridiskos jautājumus, tas bija šokējoši. Ārvalstu investoru padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera daudz dara, lai šos jautājumus aktualizētu un Latvijas investīciju vide būtu pozitīva. Taču pašlaik, šīs lietas liek uzdot jautājumus, vai Latvijā ir vērts investēt. Pašlaik, ja esat ASV, Lielbritānijas vai Ķīnas investors, jūs varat atrast labāku vidi investīcijām. Tādēļ jautājumus, ko pašlaik paceļ investoru padome un kamera, vajadzētu risināt, lai būtu skaidrs, ka investīcijas Latvijā ir drošas un šie juridiskie riski ir minimāli. Tas ir jādara ātri, jo, ja mēs vēl atceramies par sankcijām un ģeopolitiskajiem riskiem, tad apkārt ir valstis, kas būs daudz pievilcīgākas. Piemēram, Polija visiem šiem procesiem izgāja cauri jau pirms pieciem astoņiem gadiem, Čehija ar to ir tikusi galā daudz ātrāk. Arī Igaunijai šajā jautājumā ir labāks tēls nekā Latvijai. Šajā jautājumā laiks strādā pret Latviju.

Vai izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā var ietekmēt jūsu bankas plānus? Gada sākumā paziņojāt, ka piecu gadu laikā Norvik banka vēlas atrasties Baltijas banku Top 5.

Mūsu stratēģija ir paplašināt darbību. Mēs jau pievērsāmies ģeopolitiskajiem riskiem un nerezidentu apkalpošanai – mūsu stratēģija ir audzēt pārējos pakalpojumus. Jebkurš krīzes laiks ir labs arī savas tirgus daļas palielināšanai, jo daudzas bankas minstinās un nav drošas par savu turpmāko rīcības modeli, tādēļ mums šī ir laba iespēja paplašināt savu retail business daļu. Ja esat optimistisks attiecībā uz nākotni un to, ka situācija kļūs labāka, šis ir labs laiks, lai vairāk sabalansētu mūsu nerezidentu un rezidentu tirgus daļu. Tas nozīmē, ka mūsu stratēģija nav mainījusies. Tagadējā ģeopolitiskajā situācijā drīzāk saskatām iespējas. Mums ir liela starptautiska pieredze un zināšanas.

Vai darbību jūs grasāties paplašināt, investējot savās struktūrās, vai arī pašlaik redzat citu banku aktīvus, ko varētu pārpirkt un tādējādi audzēt savu tirgus daļu?

Mūsu stratēģija ir organiska izaugsme ar pašu ieguldījumu palīdzību, piemēram, jaunākajās tehnoloģijās. Iespējas redzam gan Latvijā, gan Eiropā, piemēram, Vidusjūras reģionā. Te es arī gribu uzvērt, ka mūsu izpratnē rezidentu tirgus – tā nav tikai Latvija, tā ir visa Eiropa. Un te attīstības atslēga slēpjas tehnoloģijās. Nevienam nav noslēpums, ka nākotnē pienāks brīdis, kad, iespējams, vienīgā lieta jūsu kabatā būs mobilais telefons, caur kuru varēs veikt neskaitāmas funkcijas. Jaunākajai paaudzei tas jau ir pilnīgi saprotams. Vecākajai paaudzei joprojām ir nepieciešami arī zvanu centri, filiāles, tādēļ arī tas ir tirgū. Tomēr pamazām notiek paradigmas maiņa, kā cilvēki lieto banku pakalpojumus. Tādēļ mēs gribam apkopot un izmantot labākās tehnoloģijas, kas pašlaik ir izstrādātas ASV, Eiropā, Krievijā.

Savukārt attiecība uz korporatīvo biznesu mūsu fokuss ir uz Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī cenšamies izmantot tās iespējas, kas ir Latvijai, atrodoties starp Rietumiem un Austrumiem.

Pēdējos trīs gadus Norvik banka ir strādājusi ar zaudējumiem. Šogad cerat atgriezties pie peļņas?

Jā, šogad mēs plānojam atgriezties pie peļņas. Kā jau jūs minējāt, bankas pašlaik nav īpaši aktīvas uzņēmumu kreditēšanā, tādēļ mēs plānojam būt aktīvi un pašlaik tiekamies ar ļoti daudziem potenciālajiem klientiem. Tāpat mēs strādājam ar klientu apkalpošanas infrastruktūru. Mums ir nopietna apņēmība īstenot ilgtermiņa attīstību!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Norvik bankas prasība pret valsti nav 200 miljonu eiro apmērā

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs no Norvik bankas atdala Krievijas Vjatka bank

LETA/INTERFAX, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank».

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank» bez Latvijas «Norvik bankas» starpniecības, teikts «Vjatka bank» paziņojumā.

Guseļņikovs ir «Norvik bankas» lielākais akcionārs.

Guseļņikovs un «Norvik bankas» realizējuši darījumu, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS «Norvik bankas» realizējuši darījumu ar «Vjatka bank» akcijām, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt «Vjatka bank» bez «Norvik bankas» starpniecības,» norādīts «Vjatka bank» paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par Winergy īpašnieku kļuvusi Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība

LETA, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vēja enerģijas attīstītājas un ražotājas SIA Winergy vienīgo īpašnieku kļuvusi AS Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, liecina Firmas.lv datubāzes informācija.

Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pārņēmusi Winergy no Britu Virdžīnu salās reģistrētā uzņēmuma Ansager Global Limited. Attiecīgās izmaiņas Komercreģistrā iegrāmatotas šodien.

Winergy vienīgais valdes loceklis joprojām ir Igors Smoļins, kurš ir arī Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Norvik bankas mājaslapā septembra sākumā publiskotajā paziņojumā teikts, ka pēdējā laikā sasniegts pozitīvs progress Winergy lietā - atcelti aresti Winergy piederošajam īpašumam. Atcelti aresti trim vēja ģeneratoriem, vienai apakšstacijai, naudas līdzekļiem, turklāt atbrīvotas nākamās naudas plūsmas no visa vēja parka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK sadarbībā ar ASV tiesībsargājošajām iestādēm atklāj trūkumus vēl divās bankās

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav

Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ventspils tiesa atzinusi Winergy 35 miljonu darījumu par fiktīvu

LETA, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils tiesa atzinusi vēja parku attīstītāja SIA Winergy 35 miljonu darījumu ar Igaunijas sabiedrību Firepower par fiktīvu, informē Norvik banka, kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp Winergy un Firepower noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi.

Tāpat Norvik banka bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu Firepower. Firepower hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz Winergy piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informē Norvik banka.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret Norvik banku.

Norvik banka norāda, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts Winergy izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar Winergy lielāko kreditoru Norvik banku. Lai gan pirkuma līgums starp Winergy un Firepower paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei Winergy ķīlā piešķīra vien Renault automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kučinskis un Reizniece-Ozola Norvik bankas aktivitātes medijos uzskata par vēršanos pret valsti

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Precizēta - Norvik banka īpašnieks: Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus un pieprasījis atmazgāt Krievijas naudu

LETA—AP, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norvik Banka tiesā prasa atzīt par spēkā neesošu Winergy pamatkapitāla palielināšanu

Žanete Hāka, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Banka ir iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu no reģistrācijas brīža SIA Winergy pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, vienlaicīgi lūdzot atzīt Aeolus Investments Ltd par 100% SIA Winergy kapitāldaļu īpašnieku.

Kā liecina bankas paziņojums, Aeolus Investments Ltd, vēl būdams SIA Winergy 100% kapitāldaļu īpašnieks, bija ieķīlājis par labu Norvik Bankai 100% SIA Winergy kapitāldaļu, tādējādi nodrošinot saistību izpildi pret Norvik Banku. Pamatkapitāla palielināšanas darījumā SIA Winergy un Aeolus Investments Ltd pārstāvēja Andrus Peterson un šīs pamatkapitāla palielināšanas vienīgais mērķis bija samazināt SIA Winergy par labu Norvik Bankai ieķīlāto kapitāldaļu apjomu, lai tādējādi apgrūtinātu Norvik Bankas iespējas atgūt SIA Winergy piešķirto finansējumu. Šāda pamatkapitāla palielināšana nevar tikt uzskatīta par veiktu labā ticībā un atzīstama par prettiesīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Priekšrocība - cena

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Norvik banka veikusi apjomīgu, fiktīvu darījumu ar mērķi izdabāt «savējiem»

Dienas Bizness, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Norvik banka ir noslēgusi fiktīvu aizdevuma līgumu 6 miljonu eiro apmērā, un aiz šī darījuma apslēptas pašas bankas vai ar to saistītu personu intereses naudas līdzekļus novirzīt citām vajadzībām.

Tā secināts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Tāpat ar tiesas spriedumu par fiktīvu atzīts starp MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon noslēgtais pirkuma līgums, kas skata pēc kalpoja kā attaisnojums aizdevuma izsniegšanai, lai varētu pamatot naudas pārskatījumus, kuru saņēmēji bija ar banku saistītas personas.

Tiesa atzinusi par pierādītiem faktus, ka minētie naudas līdzekļi 6 miljonu eiro apmērā tikuši pārskaitīti ar banku vai bankas akcionāra Jurija Šapurova saistītām ārvalsts kompānijām. Tiesa spriedumā norāda, ka MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon tika izmantoti naudas pārskaitīšanas shēmā, kuras ierosinātāja bija AS Norvik banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielie uzkrājumi rada Norvik bankai zaudējumus; pārējie rādītāji uzlabojušies

Žanete Hāka, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Norvik banka peļņa pirms uzkrājumu izveidošanas pērn sasniegusi deviņus miljonus eiro, taču izveidotie uzkrājumi bija 52 miljoni eiro, tā rezultātā veidojas zaudējumu summa 43 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels skaidro, ka uzkrājumi tika veidoti saistībā ar bankas agrāk veiktajiem ieguldījumiem pārņemto ķīlu atpirkšanai, kā arī saistībā ar ekonomikas lejupslīdi Krievijā 2014.gadā. Bankas veiktās aktivitātes savas tirgus daļas palielināšanai un bankas reputācijas stiprināšanai, kā arī papildu ieguldījumi kapitālā un paveiktā bilances attīrīšana rada stabilu pamatu bankas turpmākajai attīstībai, uzsver vadītājs.

Ka jau minēts, 2014.gadā banka atzinusi aktīvu vērtības samazināšanu, ņemot vērā esošās tirgus cenas neprofila aktīviem. Vienlaicīgi zaudējumi tika atzīti sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju 2014.gada nogalē, kas būtiski ietekmēja ieguldījumu novērtējumu atsevišķos grupas uzņēmumos un tie zaudējumi veidoja 34% no kopējiem 2014.gadā atzītiem vērtības samazināšanas zaudējumiem. Ievērojama daļa jeb 17% no 2014.gadā atzītā vērtības samazinājuma, faktiski tika atzīta visaptverošo ienākumu/izdevumu ietvaros iepriekšējos periodos. 2014. gadā kopējie vērtības samazināšanas zaudējumi, kas tika atspoguļoti peļņas un zaudējumu aprēķinā sasniedza 52,1 miljonu eiro. Ņemot vērā minētos apstākļus, bankas tīrie zaudējumi 2014.gadā bija 43,8 miljoni eiro. Šā gada 1.ceturksnī Krievijas rublis atguvis 14% no gada beigās zaudētās vērtības, kas pozitīvi ietekmēja bankas bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norvik Bankas pamatkapitālu palielina līdz 123 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Bankas akcionāri pieņēmuši lēmumu par nozīmīgu ieguldījumu bankas kapitālā, informē bankas pārstāvji.

Norvik Bankas pamatkapitālā ieguldīti 69,64 miljoni eiro. Ieguldījumu veicis Norvik Bankas vairākuma akcionārs, bankas padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs.

Pēc kapitāla palielināšanas Norvik Bankas apmaksātais pamatkapitāls būs 123 miljoni eiro.

Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels skaidro, ka ieguldījums bankas kapitālā ir loģisks nākamais solis šogad uzsāktajā Norvik Bankas attīstībā. Banka pieteikusi gana ambiciozu mērķi – kļūt par vienu no tehnoloģiski attīstītākajām universālajām bankām Ziemeļeiropā un šī mērķa izpildei sperti vairāki soļi.

2015.gadā plānots atvērt pirmo novatorisko Norvik Bankas filiāli, kurā būs redzami bankas jaunākie sasniegumi un risinājumi bankas produktu attīstībā un apkalpošanā. Līdz 2015.gada beigām tiks atjaunots Norvik Bankas filiāļu un apkalpošanas centru dizains, kas būs ieturēts vienotā stilā, jaunajās krāsās un ar jaunu bankas dizaina koncepciju, turklāt jaunajā stilā tiks ieviestas arī formas bankas darbiniekiem. Vēl viens 2015.gada jaunums filiālēs, uz ielām un veikalos būs Norvik Bankas bankomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa Norvik bankas veikto MSIA Pope komercķīlas realizāciju atzīst par ļaunprātīgu un spēkā neesošu

Žanete Hāka, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi MSIA Pope VP1 administratora prasību, kurā apstrīdēts darījums, ar kuru AS Norvik Banka, izmantojot komercķīlas tiesību, atsavinājusi savam meitas uzņēmumam SIA NBT Energy maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus 7 miljonu latu apmērā par nepilniem 2,5 miljoniem latu, kā arī uzņēmumam piederošās prasījuma tiesības pret debitoriem atdevusi vispār bez atlīdzības, faktiski izdarot dāvinājumu.

Kā informē uzņēmuma maksātnespējas procesa administrators Elvijs Vēbers, SIA NBT Energy 100% kapitāla daļu īpašniece ir AS Norvik Banka, un uzņēmuma valdē uz darījuma noslēgšanas brīdi darbojās Ģirts Straujums, Donāts Vaitaitis un Ivans Baženovs.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumu apmierināta administratora prasība. Tiesa atzinusi darījumu, ar kuru pārdota maksātnespējīgā uzņēmuma manta, par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, kā arī AS Norvik Banka un SIA NBT Energy uzlikusi par pienākumu atdot pārdoto mantu MSIA Pope VP1.

Tiesas spriedumā norādīts, ka AS Norvik Banka, pārdodot ieķīlāto mantu, pieļāvusi ļaunu nolūku un arī tās meitas uzņēmums ir piedalījies ļaunprātībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Banka ir iegādājusies Krievijas bankas AKB Vjatka Bank akcijas, informē bankas pārstāvji.

Pēc darījuma Norvik Banka kļuvusi par 97,75% Vjatka Bank akciju īpašnieku. Par darījumu ir informēta gan Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan par komercbanku uzraudzību atbildīgā iestāde Krievijā.

Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels norāda, ka šis ir plānots solis bankas stratēģijā, kas ļauj turpināt mērķtiecīgu bankas attīstību gan Latvijā, gan citos bankas mērķa tirgos, kur labi atpazīstami ir kā Norvik Bankas, tā arī Vjatka Bank zīmoli.

AS Norvik Bankas akcionāri šā gada oktobrī ir veikuši nozīmīgu ieguldījumu bankas kapitālā. Norvik Bankas pamatkapitālā ir veikts naudas ieguldījums 69,638 miljonu eiro apmērā. Pēc kapitāla palielināšanas Norvik Bankas apmaksātais pamatkapitāls ir 123 miljoni eiro. Ņemot vērā šo ieguldījumu, kā arī bankas veiktās mārketinga aktivitātes un jaunu bankas produktu izstrādi, Norvik Banka šobrīd uzsākusi mērķtiecīgu attīstības posmu. Minētais ieguldījums nekādā veidā neietekmē bankas sadarbību ar tās klientiem un noguldītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no Norvik bankas akcionāriem kļuvis Devons Dodsons Arčers (Devon Dodson Archer), informē Norvik bankas pārstāvji.

Uzņēmums Archer Diversified Investments veicis ieguldījumu bankas kapitālā 8 miljonu eiro apmērā. Pēc ieguldījuma D. Arčeram piederošā kapitāla daļas Norvik Bankā ir 6,1021%.

Ar mērķi stiprināt bankas darbību un klātbūtni ārvalstu tirgos, Norvik Banka ir piesaistījusi jaunu investoru – Devonu D. Arčeru – pieredzējušu investīciju baņķieri no ASV.

Savu karjeru Devons D. Arčers sācis Citigroup, kur bijis atbildīgs par investīciju stratēģiju izstrādi un vadību. Vēlāk strādājis par kompānijas New England Financial viceprezidentu, kā arī uzņēmuma MetLife vadības komandā.

Devons D. Arčers plāno palielināt ieguldījumu par vēl 8 miljoniem līdz 2016. gada beigām, ņemot vērā Norvik Bankas finanšu rādītājus, un, saskaņā ar Regulatora apstiprinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Bankas aktīvi pērn palielinājušies par 26%

Dienas Bizness, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Bankas aktīvi uz 2014.gada beigām sasniedza 996,4 milj. eiro, - pateicoties klientu bāzes pieaugumam par 19%, jeb 139,5 milj. eiro un papildu kapitāla piesaistei no akcionāra 69,6 milj. eiro apmērā, gada laikā bankas aktīvi palielinājās par 26%, jeb 203,5 milj. eiro, informē bankas Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Valda Ķipāne.

Bankas pamatdarbības ienākumi 2014.gadā ir sasnieguši 37,91 milj. eiro. Tīrie komisijas ienākumi palielinājušies par 2,36 milj. eiro jeb 15,1%. 2014. gadā par 23,6% izauguši bankas administratīvie izdevumi, tostarp, par 18% ir auguši ar personālu saistītie izdevumi – tas ir rezultāts tiešai nepieciešamībai paplašināt darbību un jaunievedumiem, kas paredzēti trīs gadu attīstības stratēģijā. Bankas tīrā operatīvā peļņa pirms rezerves izveidošanas problemātiskajam parādam un nodokļa ir sasniegusi 9,02 milj. eiro - attiecībā pret salīdzināmajiem 2013.gada datiem tā pieaugusi par 1,83 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Norvik banka mainīs stratēģiju un vizuālo identitāti; nākamgad uzstādīs bankomātus

Žanete Hāka, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik banka plāno mainīt biznesa stratēģiju, kļūstot par vienu no vadošajām tehnoloģiski attīstītajām bankām Ziemeļeiropā, preses konferencē informēja bankas vadītājs Olivers Bramvels.

Nākamajā gadā plānots atvērt pirmo novatorisko Norvik bankas filiāli, kurā būs redzami bankas jaunākie sasniegumi un risinājumi produktu attīstībā un apkalpošanā. Banku filiāļu dizaina izmaiņās tiks ieguldīti aptuveni 300 tūkstoši eiro.

Tāpat līdz 2015.gada beigām tiks atjaunots bankas filiāļu un apkalpošanas centru dizains. Vēl viens 2015.gada jaunums filiālēs, uz ielām un veikalos būs Norvik bankas bankomāti - līdz nākamā gada beigām banka plāno izvietot līdz pat 100 bankomātiem Latvijā.

Banka plānojusi attīstīt digitālo vidi, mainot gan mājaslapu, gan mobilo aplikāciju, taču nekoncentrēsies tikai uz tehnoloģijām, bet būs pieejama arī fiziski, skaidro bankas pārstāvji. Šā gada beigās un nākamā gada sākumā tiks atvērta bankas novatoriskā filiāle, un sākotnēji tiks veikta renovācija piecām bankas filiākēm, bet līdz nākamā gada beigām – atjaunoti arī pārējie klientu apkalpošanas centri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norvik Banka izskata iespēju vērsties pret Latviju ar prasību par investīciju aizskārumu

Žanete Hāka, 15.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Banka patlaban ļoti nopietni izskata iespēju vērsties pret Latvijas valsti ar prasību par investīciju aizskārumu, jo pilnīgi visas pazīmes liecina, ka tieši tas ir noticis, paziņojumā norāda Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Viņš uzsver, ka Norvik Banka vairs netic tiesu varai Latvijā.

Šodien tiesneša Ilmāra Dzeņa apstiprinātais tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns paredz trīs acīmredzamu fiktīvu kreditoru iekļaušanu kopā par summu, kas lielāka par 40 miljoniem eiro. Tas tiek darīts, lai izslēgtu Norvik Banku no tiesiskās aizsardzības procesa, paziņojumā norāda O. Bramvels.

Norvik Banka jau tagad prognozē, ka TAP netiks pildīts un nākamais solis būs Winergy maksātnespēja ar jauniecelto administratoru Jāni Jurkānu vadībā. Tiesnesis tādējādi ir akceptējis rafinētu bankas apkrāpšanas shēmu.

O. Bramvels iepriekš intervijā laikrakstam Dienas Bizness sacīja, ka banka piešķīrusi finansējumu zaļās (vēja) enerģijas ražotājiem. Naudas līdzekļi miljoniem eiro apmērā tika izmānīti krāpniecisku darbību rezultātā, izmantojot dažādas shēmas un metodes. Konkrēti atsevišķu tiesnešu un maksātnespējas administratoru lēmumi ļauj šai personu grupai turpināt veikt prettiesiskas darbības līdz pat šim brīdim. Banka nav atguvusi ne eiro centa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Norvik bankai pievienos Norvik līzingu

Žanete Hāka, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemts lēmums par AS Norvik banka reorganizāciju apvienošanās ceļā, pievienojot tai SIA Norvik līzings, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

AS Norvik banka kreditoru prasījumi piesakāmi rakstveidā viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas Komerclikuma noteiktajā kārtībā un apjomā.

Db.lv jau rakstīja, ka Norvik bankai gada laikā izdevies par 25% kāpināt aktīvu apjomu un sasniegt jaunu peļņas rekordu.

Šā gada 30.jūnijā bankas peļņa pārsniedza 5,7 miljonus eiro, kas 9 reizes pārsniedz Norvik Bankas peļņu 2014.gada pirmajā pusgadā (0,6 miljoni eiro). Bankas aktīvu apjoms šā gada 30.jūnijā bija 1,001 miljards eiro (pagājušā gada 30.jūnijā - 813,3 miljoni eiro).

Noguldījumu apjoms gada laikā pieaudzis par 14,1%, un 30.jūnijā noguldījumu portfelis veidoja 828,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 1. oktobri, Norvik Banka, Jelgavas iedzīvotājiem dod iespēju saņemt Jelgavas pilsētnieku karti. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi, piedāvājot risinājumu, kas atvieglo ikdienas dzīvi un padara to ērtāku, izmantojot pilsētas piedāvātās iespējas.

Jelgavas pilsētnieka karte ietver vairākas priekšrocības, kas būtiskas pilsētas iedzīvotājiem: karte sniedz iespēju ne tikai apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā vai skolēniem – pusdienas skolā, vienlaikus saņemot pilsētas domes piešķirtos atvieglojumus, bet arī, norēķināties par pirkumiem gan veikalos, gan internetā, jo Norvik Bankas piedāvāt karte vienlaikus ir arī «MasterCard» norēķinu karte.

«Esam ļoti gandarīti par uzsākto sadarbību ar Jelgavas pilsētas domi, kā rezultātā, Norvik Banka var piedāvāt Jelgavas iedzīvotajiem – pašiem savas pilsētas norēķinu karti. Esam pārliecināti, ka šī inovācija, kas jau šobrīd raisījusi lielu interesi un atsaucību pilsētas iedzīvotāju vidū, būs noderīga ikvienam jelgavniekam, iegūstot tādas priekšrocības kā iespēju apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā, izmantojot Jelgavas domes piešķirtos atvieglojumus, skolēniem apmaksāt pusdienas skolā kā arī iespēju norēķināties ar karti par pirkumiem gan veikalos, gan internetā. Un, kā apliecina Norvik Bankas veiktais pētījums, liels skaits Jelgavas iedzīvotāju uzskata sevi par pilsētas patriotiem, tāpēc es ticu, ka pilsētnieka karte kalpos kā vēl viens piederības apliecinājums savai pilsētai,» norāda Norvik Bankas Latvijas biznesa vadītāja Laura Poča – Rozenblūma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik pārstāvis: Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši

Dienas Bizness, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bankas ir pārliecinājušās, ka Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši. Tā nav valsts aizsargāta,» intervijā laikrakstam Diena norāda Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ruselis.

«Izmanīgi blēži kompānijā ar maksātnespējas administratoriem spēj radīt shēmas, kā nozagt naudu un palikt netiesātiem. Arī tas samazina finanšu sistēmas apetīti izsniegt kredītus. Tādējādi dažu blēžu dēļ cieš godīgie uzņēmēji.

Runājot par tieslietu sistēmu, jāpiemin arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna mēģinājums reformēt sistēmu un advokāts Jānis Lapsa, kas iestājās pret dīvainībām šķīrējtiesās. Visi pamanījām, cik ātri Bordāna kungam tieslietu ministra karjera beidzās, jo viņš gāja pret sistēmu. Arī mēs bankā jūtamies cietēji, kad sastopamies ar sistēmu, kas ir absolūti labvēlīga noziedzīgu nodarījumu organizētājiem un absolūti nelabvēlīga tajā brīdī, kad banka vēlas aizstāvēt savas tiesības, un šāda sistēma, kāda Latvijā ir, izsakoties mūsu bankas akcionāra vārdiem, ir drauds nacionālajai drošībai. Protams, te jāpiebilst, ka Latvijai pievienošanās eirozonai dod lielāku drošību nekā trīs, piecas vai desmit NATO bāzes. Tomēr valsts drošība un labklājība ir liela mozaīka, kas sastāv no daudziem dažādiem atšķirīgu krāsu stikliņiem, nevis tikai no viena sarkana vai viena zaļa stikliņa,» skaidrojis A. Ruselis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Banka aktīvi šā gada pirmajā ceturksnī ir pārsnieguši 1 miljarda eiro atzīmi – 2015.gada 31.martā sasniedzot 1,080 miljardus eiro, kas par 10,62% pārsniedz 2014.gada 31.decembra rādītāju (976,3 miljoni eiro). Šā gada pirmajā ceturksnī Norvik Banka nopelnījusi 2,9 miljonus eiro, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz 2014.gada pirmā ceturkšņa rezultātu, informē bankas pārstāve Valda Ķipāne.

Savukārt, peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem ir sasniegusi 3.5 miljonus eiro, kas par 91% pārsniedz pērnā gada rezultātu.

«Bankas aktīvi ir pārsnieguši miljarda eiro atzīmi - likumsakarīgi, tas noticis kādu laiku pēc aktivitātēm, ko pērn veica jaunā bankas vadības komanda – jauna zīmola ieviešanā, produktu izstrādē, jaunu tirgu apgūšanā un klientu piesaistē, daudz aktīvākā mārketingā. Šogad Norvik Banka turpinās piedāvāt jaunus produktus un ieies jaunos tirgos,» saka Norvik Banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Papildus Latvijas tirgum, Norvik Grupa caur meitas uzņēmumiem šobrīd strādā arī Krievijā un Lielbritānijā, un plāno atklāt jaunas pārstāvniecības Kazahstānā un Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik banka finansēs tranzīta uzņēmumu Sungate

Lelde Petrāne, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Banka sākusi finansēt tranzīta uzņēmumu Sungate, informēja kredītiestādes pārstāvis Osvalds Zebris.

Norvik Bankas piešķirtais finansējums 3,7 miljonu ASV dolāru apmērā ļaus Sungate attīstīt transporta pakalpojumus un nostiprināties uzņēmumam nozīmīgos tirgos Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kirgizstānā.

«Sungate jau ir bijusi sadarbības pieredze ar Norvik Banku. Sungate šobrīd strādā vairākos Austrumvalstu tirgos, kur mūs pazīst un novērtē, tāpēc plānojam savu darbību aktivizēt,» norāda SIA Sungate valdes priekšsēdētājs Jurijs Lihošerstovs.

AS Norvik Banka ir dibināta 1992.gadā. 2013.gada nogalē bankas akciju kontrolpaketi iegādājās uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs, kurš dzīvo Londonā, savukārt Norvik Bankas 2013.gada 19.decembra akcionāru padomes sēdē par bankas jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Olivers Bramvels.

Komentāri

Pievienot komentāru