Kopš 2015.gada investīciju platformā "Mintos" investori nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" izsniegtajos aizdevumos ir ieguldījuši vairāk nekā 421 miljonu eiro, no kuriem 65 miljoni eiro ieguldīti 2022.gadā, informē "DelfinGroup" pārstāvji.

Līdz šim "Mintos" platformā gandrīz 100 000 investoru ir investējuši "DelfinGroup" aizdevumos, un vidējais viena investora investīciju portfeļa apmērs "DelfinGroup" izsniegtajos aizdevumos ir 330 eiro, un vidējā atdeve ir bijusi 10,6% gadā.

Lai diversificētu kapitālu, "DelfinGroup" izmanto vairākus kapitāla piesaistes veidus - 2021.gada 14.oktobrī noslēdzās "DelfinGroup" sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), ir veiktas vairākas obligāciju emisijas, kā arī tiek izmantoti "Mintos" platformas pakalpojumi.

Tādējādi sniedzot iespēju investoriem ieguldīt gan uzņēmuma akcijās, gan obligācijās, gan arī "DelfinGroup" izsniegtajos aizdevumos.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: "Investīciju platforma Mintos ir palīdzējusi mums piesaistīt finansējumu biznesa attīstīšanai, bet lielais investoru skaits liecina par uzticību DelfinGroup kā stabilam uzņēmumam. Vēlos piebilst, ka caur Mintos mūsu uzņēmuma vārds izskan arī ārpus Baltijas, kas dod iespēju piesaistīt papildu kapitālu gan mums pašiem, gan visam Baltijas reģionam."

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Sun Finance" kopējā aizdevumos izsniegtā summa kopš darbības sākuma sasniegusi divus miljardus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam izdevies šādu apjomu sasniegt sešu gadu laikā.

"Sun Finance" pirms pusotra gada sasniedza savu pirmo aizdevumos izsniegto miljardu. Uzņēmumā informē, ka pirmais aizdevumos izsniegtais miljards sasniegts 53 mēnešos kopš "Sun Finance" darbības sākuma, savukārt otrais miljards sasniegts vien 19 mēnešos.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka tagad ik mēnesi aizdevumos izsniegtās summas kopējais apmērs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā "Sun Finance" pirmajā darbības gadā kopumā. Turklāt izaugsme noris visos tirgos.

Kopš 2017.gada, kad tika palaists pirmais "Sun Finance" produkts, uzņēmumam ir izdevies ik gadu kāpināt aizdevumos izsniegtās summas apmēru salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu. Pirmajā darbības gadā "Sun Finance" aizdevumos izsniedza 35 miljonus eiro. 2020.gadā "Sun Finance" kopējais izsniegto aizdevumu apjoms bija 300 miljoni eiro. Savukārt 2021.gads tika noslēgts ar izsniegtiem vairāk nekā 400 miljoniem eiro, bet pērn kopumā izsniegti 700 miljoni eiro.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija Mintos ievieš jaunu pamatproduktu - ar aizdevumiem nodrošinātus vērtspapīrus jeb parādzīmes.

Parādzīmes ļaus privātajiem investoriem investēt aizdevumos pilnībā regulētā vidē ar lielāku investoru aizsardzību un pārredzamību. Kā pilnvarota ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar MiFID II, Mintos šogad plāno pieteikties tā sauktajai ES pasei, lai varētu veikt darbību visā ES, līdztekus piesakoties arī parādzīmju pasei.

2022. gada 25. maijā Mintos investīciju platformā tika ieviestas parādzīmes, tādējādi noslēdzoties mēnešiem ilgam darbam, kāds lielākoties līdz šim Eiropā nebija realizēts. Pagājušajā gadā Mintos ieguva ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, pēc kā sekoja pāreja no aizdevumu investīciju produkta uz ar aizdevumiem nodrošinātiem vērtspapīriem, ko sauc par parādzīmēm. Parādzīmes ļauj privātajiem investoriem investēt aizdevumos regulētā vidē, nodrošinot lielāku investoru aizsardzību un vēl nebijušu pārskatāmības līmeni.

Pateicoties vairāk nekā 220 000 individuālo investoru ieguldījumiem aizdevumos, Latvijas finanšu tehnoloģiju start-up "Mintos" dubultojis aizdevumu ieguldījumu apjomu, gada izskaņā pārsniedzot 4 miljardu eiro atzīmi.

"Mintos" šogad pieredzējis straujāko investoru skaita un aizdevumos ieguldīto līdzekļu apjoma palielināšanos uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, šī gada sākumā aprīlī sasniedzot 2 miljardu eiro atzīmi un vēlāk augustā - 3 miljardu eiro aizdevumos ieguldīto līdzekļu apjomu. Tāpat uzņēmums šogad trīskāršojis savu darbinieku komandu, nodrošinot 180 darba vietas četros birojos Eiropā - Rīgā,Varšavā, Berlīnē un Viļņā, kā arī pārvācies uz jaunu galveno biroju Rīgā.

"Mintos" investori nāk no 85 dažādām valstīm, savukārt platforma ir pieejama jau septiņās dažādās valodās.

“Investori visā pasaulē arvien vairāk interesējas par vienkāršiem ieguldījumu veidiem,” komentē "Mintos" vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte. “Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, redzam, ka to paveikt kļūst par realitāti globālā mērogā,” piemetina M. Šulte.

Mintos aizdevumu tirgus ir uzsācis sadarbību ar vieno no vadošajiem patēriņa kredītu izsniedzējiem Botsvānā - GetBucks. Tādējādi GetBucks ir kļuvis par pirmo aizdevuma izsniedzēju Mintos aizdevumu tirgū, kas piedāvā iespēju investēt aizdevumos, kas izsniegti vienā no visstraujāk augošajiem reģioniem pasaulē - Āfrikā, informē Mintos Mārketinga un komunikācijas vadītāja Diāna Krampe.

Līdz ar to Mintos tirgū pārstāvēto aizdevumu izsniedzēju skaits šobrīd sasniedzis jau 27, nodrošinot investoriem iespēju ieguldīt aizdevumos, kas izsniegti 13 valstīs Eiropā, Āzijā un tagad arī Āfrikā.

GetBucks Mintos aizdevumu tirgū izvietos Botsvānā izsniegtus aizdevumus vidēji 250 eiro apmērā ar 30 dienu atmaksas termiņu. Investoru vidējā neto peļņa sasniegs 11% gadā. Aizdevumiem, kuru atmaksa kavēsies ilgāk par 60 dienām, GetBucks nodrošinās atpirkšanas garantiju.

GetBucks ietilpst Frankfurtes biržā kotētā finanšu tehnoloģiju uzņēmumā MyBucks. Tā vadītāja vietnieks Tims Nuijs (Tim Nuy) norāda: «Daudzi Āfrikas tirgi nav ievērojami atšķirīgi no Austrumeiropas valstīm. Piemēram, Botsvānā ir ļoti stabila ekonomika, un IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 16 tūkstošus ASV dolāru. Tas padara Āfrikā izsniegtus aizdevumus par ļoti pievilcīgu investīciju objektu.»

Vai tiešām esam «pārdabiska tauta», kā mūs nosaucis Mareks Marians Belka, bijušais Polijas premjerministrs un finanšu ministrs, kā arī bijušais Eiropas departamenta direktors Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF)? Vai tomēr esam «izdzīvotāju zeme» vai «zeme, kas dzied», vai arī nesen kaismīgas diskusijas raisījušais Latvijas pozicionējums – «magnētiskā Latvija»? Tuvojoties valsts simtgadei, identitātes jautājums kļūst vēl aktuālāks un teju eksistenciāls.

Kad sabruka PSRS, Latvijai bija jāizveido sava tirgus ekonomika. Rietumvalstīs tirgus ekonomika sekmīgi darbojās, bet bijušajām Padomju Savienības valstīm 50-70 gadu pārrāvums bija īsā laikā jāpārvar. Tas nozīmē, ka visām pārejas ekonomikas valstīm bija jārealizē virkne strukturālo reformu, kuru mērķis bija trūkstošo tirgus institūciju attīstīšana: tirgus liberalizācija, makro stabilizācija un privatizācija; kā arī juridiskās un institucionālās reformas. Protams, iepriekš bija uzkrāta kaut kāda pieredze un zināšanas, tāpēc Latvijai bija jāpārvar nevis 50, bet varbūt 30 gadu pārrāvums. Latvijai nebija iespējams realizēt pāreju pakāpeniski, jo iepriekšējā sistēma sabruka un bija jābūvē jauna nekavējoties. Latvija kā valsts pašlaik atrodas lēcienā, jo, sākot veidot tirgus ekonomiku no nulles, bijām punktā A, bet pašlaik esam lidojumā uz punktu B, kas ir Eiropas Savienības valstu vidējais dzīves līmenis. Lielākais izaicinājums – mums valsts attīstības pārrāvums ir jākompensē ar ierobežotiem resursiem, kas tiek ģenerēti, atrodoties lēcienā.

Savstarpējo aizdevumu platformā Twino gadās situācijas, kad nav pieejami aizdevumi, jo investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem ir lielāks nekā aizdevumu piedāvājums.

Tādējādi investori uzreiz izpērk visus aizdevumus, tiklīdz tie parādās platformā un nākas gaidīt rindā uz investīcijām, novēroja portāls db.lv.

Kā stāsta uzņēmuma pārstāve Laura Krastiņa, līdz šim Twino savstarpējo aizdevumu platformā finansēti aizdevumi 200 miljoni eiro apjomā, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas kā vienai no vadošajām investīciju platformām Eiropā, informē uzņēmums.

Kopš dibināšanas 2015.gada maijā, platforma piesaistījusi gandrīz 11 000 privāto investoru no vairāk nekā 30valstīm Ceturto daļu ieguldījumu apjoma platformā veido investori no Vācijas, 12% aizdevumi finansēti no Apvienotās Karalistes investoru ieguldījumiem, bet 11% no Latvijas un tikpat no Igaunijas. Vidējā investīciju atdeve no ieguldījumiem veido 12%.

Finanšu tehnoloģiju grupas Twino, kas nodrošina starptautiskus kreditēšanas pakalpojumus un investīciju iespējas aizdevumos, konsolidētā neto peļņa 2020.gadā sasniedza 7,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 28%, salīdzinot ar 2019.gadu, liecina uzņēmuma 2020.gada auditētais konsolidētais finanšu pārskats.

2019.gadā grupas peļņa veidoja 5,75 miljonus eiro.

2020.gadā uzņēmums turpināja gatavoties ieguldījumu brokera licences saņemšanai, kas šogad ļaus pārveidot Twino Investīciju platformu par regulētu sabiedrību. "Visi galvenie priekšdarbi Ieguldījumu brokeru licences saņemšanai Latvijā jau ir paveikti, kā arī ir saņemts atzinīgs novērtējums no regulatora puses, un jau tuvākajās dienās mēs ceram licenci saņemt oficiāli," uzsver Twino grupas vadītāja Anastasija Oļeiņika.

Paralēli grupas vadības komanda aktīvi strādāja arī pie licences saņemšanas maksājumu iestādes pakalpojumu veikšanai Polijā, kas jau veiksmīgi iegājusi finiša taisnē. Pērn grupas ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 30,2%, sasniedzot 61,6 miljonus eiro. 2020.gadā kopsummā izsniegti aizdevumi 158 miljonus eiro apjomā. Kopumā, kopš kreditēšanas operāciju uzsākšanas 2009.gadā, grupas uzņēmumi aizdevumos izsnieguši jau vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju startup uzņēmums "Mintos" 2019. gadu ir noslēdzis ar ievērojamiem izaugsmes rādītājiem - kopējais finansēto aizdevumu apjoms platformā pieaudzis gandrīz trīs reizes, sasniedzot 4,3 miljardu eiro atzīmi gada nogalē.

Nozares tirgus izpētes kompānijas "Brismo" dati liecina, ka "Mintos" aizvadīto gadu noslēdzis kā Eiropas tirgus līderis ar 40 % tirgus daļu savstarpējo aizdevumu nozarē.

2019. gads savstarpējo aizdevumu platformai Mintos bijis straujas izaugsmes gads. Mintos reģistrējušies jau vairāk nekā 250 000 individuālo investoru, kuri kopumā procentos nopelnījuši 70 miljonus eiro. Investoru skaits, kas izvēlas Mintos, lai veiktu ieguldījumus aizdevumos, pašreiz pieaug par gandrīz 20 000 investoriem katru mēnesi.

Šobrīd Mintos nodrošina 190 darba vietas četros birojos Eiropā - Rīgā, Berlīnē, Varšavā un Viļņā.

Saskaņā ar Brismo, Lielbritānijā vadošās nozares tirgus izpētes kompānijas, datiem, kopējais tiešsaistes savstarpējo aizdevumu apjoms Eiropā pēdējo 12 mēnešu laikā veidoja 6,36 miljardus eiro. Mintos ar 2,58 miljardiem eiro finansēto aizdevumu apjomu veido 40 %, tādējādi kļūstot par vadošo platformu Eiropas Savienībā.

Investīciju platforma Mintos ir ieviesusi jaunu standartizētu investīciju portfeli Mintos Core, kurā ieguldītāji var investēt parādzīmēs, kas ir nodrošinātas ar visā pasaulē privātpersonām un uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem.

Standartizēts, diversificēts portfelis ar riskam atbilstošu ienesību ir izveidots ar mērķi atvieglot ieguldīšanu tiem iedzīvotājiem, kas vēlas ietaupīt laiku un dod priekšroku automatizētam risinājumam.

“Ar Mintos Core portfeli mēs vēlamies popularizēt ieguldījumu kultūru Latvijas sabiedrībā. Šajā risinājumā esam apvienojuši mūsu septiņu gadu pieredzi investīciju iespēju veidošanā un radījām lietotājam ļoti vienkāršu risinājumu. Iedzīvotāji var ieguldīt jau gatavā, plaši diversificētā parādzīmju portfelī, kura pamatā ir kredītu izsniedzēju sniegtie aizdevumi visā pasaulē,” stāsta Mārtiņš Šulte, Mintos platformas vadītājs un līdzdibinātājs.

Mintos Core portfeļa vēsturiskais ienesīgums pārsniedz 10% gadā, taču līdzīgi kā citu investīciju gadījumos, līdzšinējie rezultāti negarantē līdzvērtīgus rezultātus nākotnē un iepriekš gūtā peļņa negarantē peļņu nākotnē. Minimālā ieguldījumu summa Mintos Core portfelī ir 500 eiro.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Šā gada pirmajos mēnešos darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, bijis mazāks kā 2015. gadā; vai tas ir trauksmes zvans pirms krīzes vai pie vainas bijis ES struktūrfondu pārrāvums, rādīs laiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidza teju vai visus DB aptaujātos. Izskaidrojumi darba ņēmēju skaita kritumam šogad tika piedāvāti vairāki, vienlaikus domas par to, vai tie ir trauksmes signāli, atšķīrās. Viens no izplatītākajiem skaidrojumiem – pārrāvums Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās.

«Nav viena iemesla. Drīzāk tas ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atzīst, ka sava ietekme ir arī jauno struktūrfondu programmu trūkumā. «Piemēram, būvniecība šogad ļoti sāpīgi izjūt ES struktūrfondu pārrāvumu,» uz lūgumu minēt kādu nozari atbild P. Leiškalns. Viņš norāda, ka iztrūkumu vairāk vai mazāk izjūt arī citas jomas un tādējādi tajās un arī ar tām saistītajās ir bijis vajadzīgs mazāks darbinieku skaits. «Tomēr nevajadzētu aizmirst vēl kādu faktoru – darba ražīgumu. Biznesā visu laiku ir spiediens starp klientiem, kuri vēlas pirkt preces vai pakalpojumus lētāk, un no darbiniekiem, kuri pilnīgi pamatoti vēlas saņemt lielāku atalgojumu, bet normālu algu maksāšana Latvijā augsto darba nodokļu likmju dēļ ir diezgan sarežģīta – darba devējam par tūkstoti eiro uz rokas ir jāizdod gandrīz tūkstots astoņsimt,» norāda P. Leiškalns. Viņš uzsver, ka minēto faktoru rezultātā uzņēmēji strādā pie darba ražīguma paaugstināšanas – iegādājas jaunas, modernas, augstražīgas iekārtas un tādējādi samazina darbinieku skaitu, savukārt palikušie saņem lielākas algas.

Turpmākie mēneši parādīs, vai darbaspēks piedzīvo mirkļa vājumu vai sirgst ar nopietnāku kaiti

Plaisa starp Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta nodarbinātības statistikas datiem, par ko DB ir rakstījis jau iepriekš, nemazinās un joprojām ir iespaidīga. Metodoloģijas atšķirību dēļ statistiķu un nodokļu ganu piedāvātie skaitļi atšķiras par vairāk nekā simt tūkstošiem nodarbināto, pirmajiem uz āru rādot pozitīvāku redzējumu, kas ne tikai sabiedrības acīm un ausīm ir tīkamāk, bet arī finanšu ministrijai. Kā sarunā ar DB atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, budžeta plānošanas vajadzībām tiek izmantoti abu iestāžu sniegtie skaitļi. Acīmredzot atkarībā no situācijas var izcelt no cilindra vai nu puspelēku vai melnīgsnēju trusīti, jo šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, darbinieku skaits sācis lejupslīdi.

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums enerģētikā var kļūt par kritisku konkurētspēju bremzējošu faktoru kopumu, kas noved pie eksporta tirgu zaudējuma 2022. gadā.

Kādēļ tā, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.februāra numurā lasi:

Statistika. Preču izlaide eiro seko enerģijas un materiālu inflācijai.

Tēma. Biznesa vidē atgriezies optimisms, bet trūkst darbinieku - Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022).

Spēles noteikumi. Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies arī Latvijā. Papildus maksāt 20% lielo ienākuma nodokli varētu nākties nekustamā un intelektuālā īpašuma, kā arī holdingkompānijām, kurām ir mazāk par pieciem darbiniekiem un ir daudz ārpakalpojumu sniedzēju.

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

Latvijas nākotni ietekmēs ne tikai pašmāju pieņemtie lēmumi, bet arī Eiropas Savienībā notiekošais, kā arī Lielbritānijas aiziešana no ES, tirdznieciskie kari starp ASV un Ķīnu, kā arī starp ASV un ES, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Nacionālās apvienības izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš norāda, ka nākamos gadus valdībai vajadzēs strādāt vairākās frontēs vienlaikus.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Tie ir jautājumi, kuri Nacionālajai apvienībai bija, ir un būs svarīgi. Pirmkārt, tie ir visi tie jautājumi, kas skar latviešu valodas lietošanu un latviešu kultūru, protams, pāreju uz izglītību valsts valodā. Otrkārt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, gan iekšējo, gan ārējo. Šajā jautājumā ir jāņem vērā domstarpības starp ASV un citām NATO dalībvalstīm. Mūsu mērķis un uzdevums ir neļaut sašķelt Transatlantisko apvienību un arī to vājināt, it īpaši situācijā, kad Eiropas nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Iekšējās drošības jomā ir jāturpina stiprināt latvisko mediju vide un likt šķēršļus Kremļa informatīvajam karam, kas ir ļoti jūtams ne tikai Baltijā, bet arī visā reģionā, pat Viduseiropā.

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Inflācija rimstas, bet mums tā saglabājas lielāka nekā citiem

Tēma

Mulsinoša informācija par ievērojamu Latvijas eksporta pieaugumu uz Krieviju 2022. gadā

Aktuāli

Kā igauņi ekonomikas skrējienā tika pirmie?

Finansējums

Lietuvieši aktīvi privātā parāda tirgū

Nodokļi

Igaunijas ieceres nodokļu paaugstināšanā atbalsosies Latvijā

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina.

Tā intervijā, kas notika vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, saka enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.marta numurā lasi:

Statistika. Nodokļu parāds pieaug, glābj samaksas termiņa pagarinājumi.

Tēma. Kādus speciālistus gatavojam, kad jāmāca attālināti, bez prakses?

Aktuāli. Enerģijas cenas Eiropā turpina augt, februāris sola jaunus rekordus.

Krievijas izdarības Ukrainā atbalsosies Latvijā.

Uzbrukums Ukrainai atkal satricina enerģētikas tirgu.

Tendences. Likmju izmaiņas pārmāc kara haoss.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Decembra sākumā Kosovas Centrālā banka paziņojusi par licences atsaukšanu aizdevumu sniedzējiem "IuteCredit Kosovo" un "Monego", kuru aizdevumos varēja ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformā "Mintos". Kas notiek šādā gadījumā un ko darīt investoriem - skaidro "Mintos" CFO un līdzdibinātājs Mārtiņš Valters.

Pagājušā nedeļā, 6.decembrī, Kosovas Nacionālā Banka publicēja paziņojumu par "Monego un "IuteCredit Kosovo" darbības licenšu atsaukumu, kas nozīmē, ka abi aizdevēji šobrīd vairs neizsniedz jaunus aizdevumus Kosovā. Līdz ar šo lēmumu, abi uzņēmumi vairs nepiedāvā jaunus aizdevumus investoriem "Mintos" platformā.

Abiem aizdevējiem KNB ir iecēlis likvidatorus, kas nodarbojās ar abu aizdevēju izsniegto aizdevumu maksājumu apkalpošanas jauno kārtību.

"Mintos" sadarbība ar aizdevējiem mēdz ietvert grupas garantiju, jeb galvojumu, kas paredz uzņēmuma grupas (jeb mātes uzņēmuma) iejaukšanos gadījumā, ja notiek kādi neparedzēti notikumi ar kādu no grupā esošajiem uzņēmumiem.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

Veiksmīgākie alternatīvie finanšu nozares spēlētāji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi saņēmuši ikgadējo starptautisko apbalvojumu Altfi Awards.

Balvas pasniegtas, ņemot vērā pakalpojuma kvalitāti, uzņēmuma izaugsmi un citus kritērijus.

Šajā gadā apbalvojumus divās kategorijās saņēmusi arī Latvijas savstarpējo aizdevumu platforma Mintos. “Mūsu mērķis ir padarīt investēšanu aizdevumos par tikpat zināmu un izplatītu investīciju aktīvu kategoriju, kā citas plašāk zināmās tradicionālās investīciju kategorijas - akcijas, nekustamais īpašums, obligācijas un citas,” komentē Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte. "Stabila Mintos izaugsme, par ko liecina arī divas AltFi Awards 2019 saņemtās balvas, apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Mēs redzam, ka investēšana aizdevumos kļūst arvien pieprasītāka investoru vidū visā pasaulē, tāpēc tas, ka mūsu darbu novērtē arī mūsu klienti - investori, ir papildu motivācija mūsu tālākai izaugsmei."