Jaunākais izdevums

Latvija ir pirmā no trim Baltijas valstīm, kurā ir pieejams zirgu simulators.

To sarūpējis jāšanas sporta entuziasts un talantīgās sportistes Odrijas Robertas Brālēnas tētis, SIA "Nagi Ragi" īpašnieks Artis Brālēns. Britu firmas "Racewood" zirgu simulatos uzņēmējam izmaksājis 120 000 eiro. Tuvākās valstis, kurās ir pieejams šāds simulators, ir Somija un Čehija.

A.Brālēns stāsta, ka bankas aizdevumu šim projektam nav devušas un nācies ieguldīt paša nopelnītos līdzekļus uzņēmumā, kas nodarbojas ar govju nagu griešanu. "Melnim, kā treneres iesaukušas zirga simulatoru, saredzu nākotni. Ņemot vērā šā brīža situāciju ar COVID-19, iespējams, šobrīd apmeklētāju būs mazāk, kaut arī treniņi ir pilnīgi droši, jo notiek individuāli. Optimistiskā prognoze, kad varētu atpelnīt ieguldītās investīcijas, ir astoņi gadi," lēš uzņēmējs.

Viņš stāsta, ka treniņi uz simulatora palīdz pārvarēt bailes un atgriezties lielajā sportā tiem jātniekiem, kuri ir guvuši kādas traumas. "Tā ir gan jāšanas prasmju diagnostika, gan iespēja pareizi iemācīties jāt. Simulatoru var izmantot arī tie, kuriem ir bail kāpt mugurā īstam zirgam," klāsta A. Brālēns, kurš ar jāšanas sportu – konkūru - pats aktīvi ir nodarbojies desmit gadus.

"Kad mācījos Smiltenes tehnikumā par veterināro feldšeri, trenējos pie Modra Manfelda. Tagad ar jāšanas sportu nopietni nodarbojas mana meita Odrija Roberta Brālena, kura jāj kopš četru gadu vecuma un 13 gadu vecumā ir guvusi panākumus dažāda mēroga sacensībās, piemēram, šoruden ieguva trešo vietu 1,20 metru šķēršļu parvarēšanā Pasaules kausa posmā, kas notika Kleistos, " ir lepns A. Brālēns.

Treniņi uz Melņa notiek netālu no Zemitanu tilta - "Zemitānu birojos" - pieredzējušu treneru vadībā. Viens treniņš ilgst 40 minūtes un maksā 30 eiro. Pēc treniņa jātnieks saņem pilnīgu diagnozi par savām jāšanas prasmēm. Pogrammatūra ļauj simulēt gan konkūra, gan iejādes treniņus. Tāpat iespējams izmēģināt spēkus lauku krosa disciplīnā, kas Latvijā nav pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru