Jaunākais izdevums

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

Aromatizētā ūdens tirgus 2016. gadā Lietuvā sasniedza aptuveni 13,8 miljonus eiro, Igaunijā – aptuveni 2,1 miljonu eiro, savukārt, Latvijā – 0,5 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? VENDEN ūdens produkcija

Laura Mazbērziņa, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Venden plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdens ražotāja un tirgotāja SIA «Venden» līdz 2019.gada beigām plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šī projekta īstenošanai paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

«Venden» ūdens ražotnes, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 68, platība pēc paplašināšanas projekta īstenošanas sasniegs vismaz 2500 kvadrātmetrus. Patlaban «Venden» ražotnes platība ir apmēram 1500 kvadrātmetri.

Jau vēstīts, ka «Venden» šogad plāno sasniegt 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. Tikmēr uzņēmuma peļņa varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka pērn «Venden» apgrozījums bija 10,976 miljoni eiro, bet peļņa - 653 054 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzeramā ūdens ražotāja un tirgotāja «Venden» vienīgo īpašnieku kļuvusi SIA «Mica Tehnoloģijas», kurai iepriekš piederēja puse uzņēmuma kapitāldaļu, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš 50%«Venden» kapitāldaļu piederēja «Mica Tehnoloģijas», bet otra puse - Eduardam Magelim, kurš bija kompānijas līdzīpašnieks kopš 1997.gada 23.janvāra. Taču tagad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvusi «Mica Tehnoloģijas», kuras 100% īpašnieks ir Polijas pilsonis Andžejs Pavlovs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā notikušas 6.martā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Venden» 2017.gadā strādāja ar 11,565 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,3% un bija 618 654 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

«Venden» reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 440 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane, 04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, kas ir par 35,7 milj. eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, peļņa – teju 82 milj. eiro

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj. m3 koksnes, tai skaitā 3 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušajā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (tā ir lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā 2018. gada anolgā laikā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija rosina pagarināt tādu ūdens patēriņa skaitītāju, kuru darbībā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks vai ultraskaņa patērētā ūdens daudzuma uzskaitei.

Ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredz pagarināt verificēšanas periodu elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem no 4 gadiem uz 6 gadiem. Savukārt mehāniskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem plānots saglabāt līdzšinējo verificēšanas periodiskumu – reizi 4 gados.

Elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem nav kustīgu detaļu, un ūdens radītais piesārņojums (ūdens pievades sistēmā nonākušās sīkās daļiņas un nogulsnes) to darbību un rādījumu precizitāti ietekmē daudz mazākā mērā. Savukārt mehāniskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem ar laiku no ūdens piesārņojošo vielu uzkrāšanās uz kustīgajām sastāvdaļām palēninās riteņa rotācija, tādējādi saīsinot mērītāja ekspluatācijas laiku un precizitāti. Arī inspicējošo institūciju dati apliecina, ka vidēji 13% līdz pat 70% mehānisko skaitītāju neiztur atkārtoto verifikāciju un neatbilst noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas ūdens tarifa pieaugumu skaidro ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

LETA, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais «Rīgas ūdens» ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugums saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, intervijā Latvijas Radio teica SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās ūdens patēriņš, līdz ar to esošās ūdens apgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek pārnestas uz mazāku patērētā ūdens daudzumu.

Pašlaik spēkā ir 2014.gada ūdensapgādes tarifs. Kopš tika noteikts spēkā esošais tarifs, ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par aptuveni 13%. Kā skaidroja Kalniņa, tas esot saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgu.

Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka vienas mājsaimniecības izdevumi saistībā ar ūdensapgādes tarifa pieaugumu mēnesī varētu palielināties par aptuveni 2,5 līdz 3 eiro.

Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pretēji Kalniņas paustajam, iepriekš ir paziņojis: «Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils piedāvā iespēju atpūsties ikvienam – ģimenēm ar bērniem, draugu kompānijām, kā arī senioriem.

Pēc relaksācijas un atpūtas Ūdens piedzīvojuma parka apmeklētajiem tiek piedāvāta iespēja nakšņot Olimpiskā centra Ventspils trīs zvaigžņu viesnīcā pilsētas centrā. Ūdens piedzīvojumu parka un viesnīcas pakalpojumus iespējams iegādāties komplektā par ļoti izdevīgu cenu. Šāds komplekts var būt arī lieliska dāvana visai ģimenei. To meklējiet vietnē www.gribuatpusties.lv

Ūdens piedzīvojumu parkā Ventspilī ir pieejami dažāda veida pakalpojumi, gan lieliem, gan pašiem mazākajiem. Lielais un mazais baseins, kurus attiecīgi var izmantot pēc vēlmes un peldēt prasmes, atlētikas zāle ar jauniem un moderniem trenažieriem un profesionāls treneris, pie kura vērsties pēc palīdzības, aerobikas zāle, kurā notiek dažāda veida nodarbības, kā arī ūdens atrakciju un SPA zona, kurā iespējams bērniem izpriecāties un pieaugušajiem relaksēties un noņemt saspringumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Plūdu mazināšanai uzdod remontēt atsevišķus Rīgas ielu posmus

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ūdens industrijas uzņēmumu akcijas investoriem nesušas labu peļņu

Jānis Šķupelis, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot, pieeja dažiem resursiem vēlamajā apjomā var kļūt arvien ierobežotāka. Kādu laiku tādējādi tiek apspriests nākotnes ūdens pieejamības jautājums.

Skaidrs ir tas - ja cilvēki gribēs dzīvot, būs jāturpina dzert. Ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, un tas tiek izmantots bezgala daudzos dažādos citos procesos, piemēram, elektrības ražošanā, visu veidu lauksaimniecībā utt. Daži norādījuši, ka nākotnē ūdens būs gluži vai zilais zelts, kam nav aizvietotāja. Tādējādi zināmas perspektīvas tiek sastatītas ar šīs industrijas uzņēmumu veikumu. Pieprasījumu pēc ūdens mazākā mērā ietekmē arī procentlikmju līmenis vai patērētāju gaumes maiņa. Turklāt ūdens patēriņš mēdz augt, ja palielinās iedzīvotāju labklājības līmenis.

Ātri uzmetot aci pasaules kartei, nevarētu teikt, ka ūdens pieejamība būtu problēma – tas klāj aptuveni 70% zemeslodes. Tomēr tiek rēķināts, ka sāls­ūdens, kuru nevar ne dzer, ne lietot lauksaimniecībā, veido 97% no šiem krājumiem. Dažkārt tiek izcelts, ka cilvēka patēriņam pieejams vien procents no pasaules ūdens krājumiem. Turklāt ar tīru ūdeni sevišķi lielas problēmas ir attīstības un jaunattīstības valstīs. Piemēram, Ķīna ūdens pieejamību un tā kvalitātes uzlabošanu nosaukusi par vienu no savas piecgades mērķiem. Būtībā ūdeni, gluži kā tas ir ar zeltu vai naftu, var uzskatīt par izejvielu. Pēc tā ir milzīgs pieprasījums, bet ne visur tas ir nepieciešamajā apmērā. Tādējādi, lai nodrošinātu ūdeni augošajai cilvēku masai, šīs nozares virzienā, visticamāk, turpinās plūst investīcijas. Apvienotās Nācijas lēš, ka cilvēku skaits 2050. gadā var tuvoties 10 miljardiem. Šajā pašā laikā saldūdens rezerves, visticamāk, paliks statiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka norāda, ka valstīm vismaz četrkārt jāpalielina izdevumi, kurus ieguldīt ūdensapgādes infrastruktūrā.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, no Baltijas valstīm vislabāk nodrošināti ar pieeju dzeramajam ūdenim ir Latvijas iedzīvotāji – 95%. Lietuvā šis procents ir 92, Igaunijā – 93. Vissliktākā situācija ir Āfrikas valstīs, Austrumāzijā un Tuvajos Austrumos. Ilgstoši sausuma periodi nepalīdz arī austrāliešiem, jo daudz ūdens tiek patērēts lauksaimniecības vajadzībām.

Jau kopš šīs tūkstošgades sākuma dažāda ranga eksperti brīdina par reālu ūdens krīzi, un ANO brīdina – ja politikas veidotāji nesāks par to domāt un reāli rīkoties, ūdens krīze var izraisīt pat karus.

Statistika gan rāda, ka kopš 1990. gada 2,6 miljardi iedzīvotāju ir tikuši pie pienācīgas ūdens apgādes, taču, vienalga, 2015. gadā 663 miljoni – viens no desmit – bija spiests dzert netīru vai tādu ūdeni, kas nav atzīts par drošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saredz vietu vitaminizēto ūdeņu segmentā

Monta Glumane, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot atspirdzinošo dzērienu popularitātei un ūdens patēriņa tendencēm, SIA Nordic Food ar zīmolu BMore uzsākusi ražot ūdeni ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām, plāno to tuvākajā laikā eksportēt un cer izstrādāt arī citus produktus

Jau tā plašajā atspirdzinošo dzērienu segmentā startam gatavojas arī zīmols BMore, kas ūdens ražošanu uzsācis pavisam nesen. «No savas līdzšinējās darba pieredzes zinājām, kur ir nepieciešamas mazākas investīcijas pilna ražošanas cikla nodrošināšanai, ja salīdzina, piemēram, piena, gaļas, zivju pārstrādes nozares. Sapratām, cik izmaksā tehnoloģiskās iekārtas un kādas varētu būt minimālās investīcijas pirmajā posmā. Ideja bija radīt ne tikai vienu produktu, bet kļūt par inovatīvu produktu ražotājiem. Tagad tas būs ūdens, bet pēc tam mēs domāsim par vēl kādu jaunu, inovatīvu produktu,» stāsta SIA Nordic Food zīmola BMore līdzīpašniece Anita Pedāne. Kopīgi ar kolēģēm viņa secinājusi, ka vēlas ražot dzērienus. «Vēlējāmies saprast, kur dzērienos ir inovācija, jo ūdens ir masveidā lietojams produkts, to dzer visi,» komentē A. Pedāne. Novērojumi liecināja, ka augoša pieprasījuma tendence ir dažādiem atspirdzinošajiem dzērieniem, kā arī funkcionālajai pārtikai. Zīmola BMore inovācijas kods bija apvienot šo augošo tendenci ar masveidā lietojamo produktu, radot tādu kombināciju, lai patērētājs saprastu, ka tas ir vairāk nekā ūdens. Tā gada laikā izkristalizējies produkts, kuru uzņēmums vēlas attīstīt. SIA Nordic Food iestājās Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatorā, kurā, izmantojot grantus, tika radīta pirmā pilotpartija un izstrādāta vizuāla identitāte gan produktam, gan pašām zīmolam. Kopumā produkta izstrādē investēti 103 tūkstoši eiro. Vācijā tika atrasti sadarbības partneri, kuri BMore izstrādāja produkta receptūru. Galvenais uzdevums bija izveidot funkcionālā ūdens produktu, lai tas būtu maksimāli pietuvināts ūdens garšai, bez cukura, konservantiem, saldinātājiem un krāsvielām. «Veikalos pieejamie vitaminizētie ūdeņi nereti ir spilgtā krāsā, kas atbaida, vai ar izteikti saldu garšu, jo tiem pievieno cukuru, konservantus un pēc to lietošanas vēlāk gribas dzert vēl parasto ūdeni. Tāds ūdens neveldzē, bet noteikti dod kaut kādu labumu cilvēka organismam. To nevar noliegt,» komentē A. Pedāne. Uzņēmuma mērķis bija atrast funkcionāli līdzīgu produktu – lai ūdens veldzētu, bet tajā pašā laikā tam būtu funkcionāla iedarbība atkarībā no tā, kādu produktu klients izvēlas. Vitamīnu un minerālvielu attiecība sakombinēta tā, lai tā būtu dienas deva, nevis vienā pudelē ir milzīga deva ar vitamīniem, lai varētu izdzert trīs līdz četras ūdens pudeles vai arī kombinēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru