Investējot īres tirgū, nākamajā gadā ar Porsche Cayenne vēl nevar braukt 

Ieguldīt īres namos nekustamā īpašuma attīstītājiem pašlaik nešķiet saistoši, jo, izpārdodot māju pa dzīvokļiem, var nopelnīt vairāk un noteikti – ātrāk

Ingrīda Drazdovska, 29.08.2017
1/5

Ilmārs Millers (no kreisās) un Kārlis Gabrilovičs

Foto: Zane Bitere/ LETA

Protams, īres tirgus attīstību nesekmē arī deviņdesmitajos gados likumdevēju ievārītā putra šo jomu regulējošajos normatīvos, kura joprojām tiek strēbta, tā intervijā DB atzīst SIA Rentējas un SIA Millers & Gabrilovičs līdzīpašnieki Ilmārs Millers un Kārlis Gabrilovičs.

Sākuši kā daudzi citi nekustamā īpašuma jomā strādājošie uzņēmēji – bankā, vēlāk pievērsušies mājokļu projektiem gan Rīgā, gan ārpus tās, bet pēdējos gados strādā tieši īres namu attīstīšanā.

«Kā attīstītāji pasūtījām rekonstrukcijas darbus ārējiem būvuzņēmējiem. Kad bizness kļuva nopietnāks, nāca slavenā dižķibele, bija iespēja iet maksātnespējas ceļu, kas varbūt būtu vieglāk, taču iesāktie projekti likās interesanti, bijām tajos daudz darba ielikuši, negribējās tos aizlaist pa skuju taku. Līdz ar to pārformējām biznesu – izveidojām savu būvuzņēmumu, izmantojot esošās zināšanas, pieredzi, bez banku finansējuma iesāktos projektus pabeidzām, piedāvājām tos īres tirgū,» stāsta I. Millers.

Pašlaik SIA Rentējas portfelī ir sešas mājas, ap 200 īres dzīvokļu; visas – galvaspilsētas centrā. Lielākoties tiek piedāvāti mazi dzīvokļi (ar vienu, divām istabām), jo tie ir vairāk pieprasīti. Tiesa, dažās mājās ir arī lielāki dzīvokļi, jo ne visās vēsturiskajās ēkās ir iespējams tos pārbūvēt par mazākiem. Noslogojums ir 95% un augstāks. «Tas ir cītīga darba rezultāts, ko veic pārvaldnieks. Mūsu būvuzņēmums (SIA Millers & Gabrilovičs) nepārtraukti veic uzlabojumus, kad tas ir nepieciešams, var reaģēt nekavējoši,» viņš skaidro. Sarežģītākais šajā biznesā, pēc I. Millera domām, ir no grausta dabūt gatavu ērtu dzīvojamo māju. Rīgas centrā šis process aizņem divus gadus, ja visi strādā raiti. Pēc tam īrnieku piesaiste notiek diezgan strauji. Īres līgumi parasti tiek slēgti uz laika posmu no gada līdz trijiem. Mazo dzīvokļu īrnieki parasti ir cilvēki, kas dzimuši astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados. Tie ir sociāli mobili ļaudis ar svešvalodu zināšanām. Izbraukšana uz darbu ārzemēs, precēšanās un šķiršanās notiek gana bieži, īrnieku kustība notiek, viņš saka.

Par galveno iemeslu, kāpēc īres tirgus attīstība ir lēna, uzņēmēji kā pirmo piemin nebūt ne tradicionālo ieganstu, ko biežāk piesauc attīstītāji, – nesakārtotos normatīvus, bet gan faktu, ka šis bizness prasa ilgu laiku, ļoti lielas investīcijas, kuru atpelnīšanās gaidāma pēc daudziem gadiem. «Tirgus ir lēns, tajā nav tā, ka vienu gadu investē un nākamajā jau brauc ar Porsche Cayenne,» teic K. Gabrilovičs, piebilstot gan, ka ilgoties pēc ātras peļņas esot dabiski sabiedrībai, kura ilgstoši dzīvojusi pieticīgi. Līdz ar to, lai startētu šajā biznesā, ir jābūt spēcīgai aizmugurei – liels akcionārs ar dziļām «kabatām». «Mums tāds ir – finanšu investors no Austrijas, kurš ir ilgtermiņa spēlētājs ar bagātu pieredzi. Ar to ir viegli strādāt, jo mūsu redzējums sakrīt, turklāt no tā varam arī mācīties. Otrs variants – bankas kredīti, taču noteiktā tirgus situācijā tas ir riskanti,» viņš uzskata. Nenoliedzami arī nepilnības likumos neveicina tirgus sakārtošanos. «Attiecībā uz īri putra savārīta deviņdesmitajos gados, kad valstij bija jāaizsargā denacionalizēto namu īrnieki,» atgādina I. Millers. «Kopš tiem laikiem ir iegājies, ka īpašnieks un īrnieks ir katrs savā ierakumu pusē, uzskatot, ka viens otru mēģinās kaut kā piemānīt. Šī ideja ir ielikta likumā, ka tie ir naidnieki. Tas ir nepareizi. Īpašumu izīrēšana ir normāls bizness, un patiesībā īpašnieks ir ieinteresēts, lai viņa īrnieks būtu laimīgs,» papildina K. Gabrilovičs. Liels juceklis, pēc uzņēmēju domām, ir saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu. Biznesu neatvieglo arī tas, ka tirgū iesaistās pašvaldība, jo parasti bizness spēj izdarīt efektīvāk.

LASI ARĪ:

FOTO: Liela interese par Valmierā topošajiem daudzdzīvokļu īres namiem

Visu rakstu Rušina īres lauku lasiet 29. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums