Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" Rīgā un Olainē sešu veikalu pilnveidē investējis 2,2 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.

Kopumā 2,2 miljoni eiro ieguldīti veikalu rekonstrukcijā un veikalu vides uzlabošanā.

Vairāk nekā 1,75 miljoni eiro novirzīti Olaines veikala Veselības ielā un Rīgas veikala Kastrānes ielā rekonstrukcijai. Abos veikalos veikti būtiski uzlabojumi, tostarp kopumā uzstādītas desmit pašapkalpošanās kases, kā arī ieviests jauns, energoefektīvs un videi draudzīgs aukstuma aprīkojums.

Četri "Maxima X" formāta veikali Rīgā Miera ielā, Firsta Sadovņikova ielā, Satiksmes ielā un "Maxima XXX" Slokas ielā pielāgoti vienotajam "Maxima" konceptam.

"Maxima Latvija" tirdzniecības departamenta direktore Arta Evelīna Timermane norāda, ka jaunajam veikalu konceptam ir pielāgoti 162 veikali. Nākamgad darbs turpināsies pie atlikušo deviņu veikalu pilnveidošanas. Papildus tam nākamā gada marta izskaņā plānots atklāt jaunu "Maxima XX" veikalu Purvciemā, Stirnu ielā.

T/c “Domina Shopping” pēc rekonstrukcijas darbu atsāk restorāns LIDO. Divu mēnešu laikā restorānā veikta pārbūve, atjaunots interjers un modernizēta klientu apkalpošanas zona, ieviešot pašapkalpošanās pieeju. Investīcijas, kas ieguldītas 1289 m2 restorāna atjaunošanā, sasniedz 1,3 miljonus eiro.

“LIDO restorāns tirdzniecības centrā “Domina Shopping” tika atvērts pirms vairāk nekā 11 gadiem. Restorāna rekonstrukcija ir ļāvusi padarīt to vizuāli pievilcīgāku, modernāku un mūsdienu dzīves ritmam atbilstošāku,” paužot gandarījumu, saka LIDO valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa.

Rekonstrukcijas laikā uzlabots restorāna plānojums un atjaunots interjers. Remonts veikts arī darbinieku atpūtas telpās, aprīkojot tās ar jaunām mēbelēm. Savukārt ikdienas darba veikšanu atvieglos modernās tehnoloģijas – trauku mazgājamā mašīna, putekļsūcēji, mazgāšanas iekārtas u.c. iekārtas.

Atjaunotais restorāns tirdzniecības centrā “Domina Shopping” piedāvās plašu ēdienkarti ar līdz pat 350 dažādiem ēdieniem. Restorāns vienlaicīgi varēs uzņemt vairāk nekā 300 apmeklētāju.

Lielākie mazumtirgotāji baltās vistu olas šogad iepirkuši pamatā no Somijas, pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka Lieldienu laikā tradicionāli pircēju pieprasītākās ir baltās vistu olas. Tā kā vietējie ražotāji diemžēl nepiedāvā baltās olas, kūtī dētās baltās vistu olas šogad "Rimi" iepērk no Zviedrijas un Somijas.

"Rimi" šogad plāno apmēram tādu pašu pieprasījumu pēc olām kā pērn, ņemot vērā pēdējā laika olu cenu svārstības.

Vienlaikus Bite sacīja, ka olu cena, salīdzinot ar pērnā gada Lieldienām, ir kāpusi, kas saistīts ar Eiropā izplatīto putnu gripu. Arī šī gada sākumā pieaugums ir turpinājies, īpaši martā un aprīlī, kad olu cenas pieauga līdz pat 20%.

Veikalu tīkla "top!" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte norādīja, ka "top!" veikalos Lieldienu periodā tiek piedāvātas otrās kategorijas baltās olas, kas dētas kūtī un tiek iepirktas no Somijas.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” ir vienojies ar savu ilggadējo nomnieku – sporta klubu tīklu “MyFitness” – par jauna, divreiz plašāka un konceptuāli daudzpusīgāka sporta kluba izveidi, kurā būs arī “MyFitness” Latvijas tīklā vienīgā SPA zona.

Kopējās abu partneru plānotās investīcijas šajā attīstības projektā pārsniegs 2 miljonus eiro un iecerēts, klubs apmeklētājiem durvis vērs rudenī.

“Sporta un labsajūtas pakalpojumiem ir arvien būtiskāka nozīme tirdzniecības centru dzīvē. Mēs aktīvi attīstām šo segmentu, lai piedāvātu apmeklētājiem plašāku pakalpojumu klāstu, kas motivē aktīvam dzīvesveidam,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunais sporta klubs “MyFitness Domina” tiks izveidots jaunā lokācijā, tā kopējā platība sasniegs gandrīz 2300 kvadrātmetru, kas ir par 58% vairāk nekā pašreizējam “MyFitness” klubam, un ļaus būtiski palielināt sportot gribētāju kapacitāti, paplašināt gan nodarbību, gan treniņu, gan atpūtas iespēju piedāvājumu.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” īstenojis vērienīgu nomnieku sastāva attīstības projektu, kura rezultātā atvērti 11 jauni, atjaunoti vai jaunās lokācijās pārcelti veikali un kafejnīcas.

Tie pārstāv gan starptautiski atpazīstamus, gan vietējā tirgū iecienītus zīmolus, paplašinot centra piedāvājumu. Kopējās investīcijas, ko veikuši “Domina Shopping” un nomnieki, sasniedz 435,5 tūkstošus eiro.

Dina Bunce, “Domina Shopping” direktore, uzsver: “Mēs zinām, ka rudens vidus ir laiks, kad tiek atjaunotas ne tikai garderobes, bet arī galvaspilsētas iepirkšanās telpa. Tāpēc vienpadsmit jauni un atjaunoti veikali apliecina, ka “Domina Shopping” turpina izaugsmi un kļūst arvien daudzveidīgāka – gan modes, gan dzīvesstila ziņā. Šī dinamika liecina, ka uzņēmēji redz Dominā stabilu vidi un uzticamu partneri biznesa attīstībai, bet apmeklētāji – vietu, kur vienmēr atklāt ko jaunu”.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” 2025. gadu sācis īpaši aktīvi – pirmajā ceturksnī (janvārī, februārī un martā) apmeklētājiem durvis vēruši kopumā 12 jauni, pārveidoti vai uzlabotās lokācijās pārcelti veikali.

Šis pēdējo piecu gadu laikā ir lielākais veikalu atvēršanas apjoms tik īsā – trīs mēnešu – periodā, kas vienlaikus iezīmē pozitīvu impulsu arī visai tirdzniecības centru nozarei. Kopējās investīcijas no “Domina Shopping” un nomnieku puses ir virs 400 tūkstošiem eiro.

Dina Bunce, "Domina Shopping" direktore, norāda: “Nereti pirmais ceturksnis mazumtirdzniecībā tiek uzskatīts par salīdzinoši mierīgu, taču ne mūsu gadījumā. Mums šis periods ir bijis īpaši rosīgs – esam atvēruši 12 jaunus un konceptuāli atjaunotus veikalus. Un tas ir tikai gada sākums. Novērtējam mūsu nomnieku ieguldījumus un uzticēšanos “Domina Shopping” komandai un šai lokācijai kā perspektīvai biznesa attīstības vietai”.

Ar mērķi nodrošināt apmeklētājiem vēl plašāku redzes un dzirdes aprūpes pieejamību, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” šoruden tika atklāts jauns “Vision Express” veikals - viens no “OC VISION” grupas vadošajiem zīmoliem.

Veikala izveidē investēti 300 000 tūkstoši eiro, un tas piedāvā gan redzes un dzirdes pārbaudes, gan plašu briļļu, kontaktlēcu un dzirdes aparātu klāstu. Jaunais “Vision Express” veikals “Domina Shopping” klientiem pieejams jau vairāk nekā divus mēnešus.

"”Domina Shopping” ir viens no retajiem tirdzniecības centriem mūsu tīklā, kur klientiem pieejamas ne tikai redzes pārbaudes un plašs briļļu klāsts, bet arī dzirdes pārbaudes un dzirdes aparāti. Tā ir jauna biznesa joma, kurā saskatām lielu potenciālu, jo redze un dzirde ir cieši saistītas ar cilvēka dzīves kvalitāti. Šādi pakalpojumi vienuviet padara mūsu piedāvājumu īpaši vērtīgu “Domina Shopping” apmeklētājiem," norāda Toms Dzenis, “Vision Express” valdes loceklis un izpilddirektors.

Ar mērķi paplašināt aktīvās atpūtas un izklaides piedāvājumu ģimenēm un draugu kompānijām, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” atklāts līdz šim lielākais interaktīvais spēļu parks “Catch Pixel”. Projekta attīstībā investēti vairāk nekā 250 tūkstoši eiro, un jaunā lokācija ir šobrīd vienīgais “Catch Pixel” izklaides parks Latvijā.

Līdztekus plašajam spēļu klāstam apmeklētājiem ir iespēja izmēģināt Baltijā unikālo mini boulingu.

“Mūsdienīgas izklaides un aktīvās atpūtas risinājumi kļūst par arvien nozīmīgāku tirdzniecības centru attīstības sastāvdaļu. Mēs mērķtiecīgi stiprinām šo segmentu, lai nodrošinātu apmeklētājiem daudzveidīgu, dinamisku un visām paaudzēm piemērotu pieredzi. “Catch Pixel” papildina mūsu piedāvājumu ar inovatīvu un iesaistošu formātu, kur tehnoloģijas savienojas ar kustību un kopā būšanas prieku,” stāsta Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

“Ideja par šādu interaktīvo izklaides parku radās pavisam vienkārši – redzējām konceptu platformā “TikTok” un sapratām, ka vēlamies ko līdzīgu realizēt arī Latvijā. Divu mēnešu laikā sākām idejas attīstību, un jau pēc pusgada atvērām pirmo interaktīvo parku. Bijām pirmie Latvijā, kas izveidoja šāda tipa izklaides vietu,” stāsta Alvis Jāmants, “Catch Pixel” vadītājs, “redzot pieaugošo interesi un apmeklētāju skaita pieaugumu, kļuva skaidrs, ka mums nepieciešamas plašākas telpas un jaunas iespējas. “Domina Shopping” tās izdevīgās lokācijas un plašo telpu dēļ bija mums tieši piemērota vieta vēl modernāka un lielāka izklaides parka izveidei.”

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” apgrozījums 2024. gadā audzis mēreni, sasniedzot 1,1 miljardu eiro, kas ir par 2,6% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu.

“Maxima Latvija” veica ieguldījumus zemu cenu nodrošināšanā, tostarp uzņemoties daļu no izejvielu un iepirkuma cenu pieauguma uz sava rēķina, vienlaikus strādājot pie efektīvas izmaksu pārvaldības. Tāpat pērn uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 20 miljonus eiro veikalu tīkla attīstībā, darbinieku atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā. Uzņēmums nodokļos nomaksājis vairāk nekā 56 miljonus eiro, kā arī radījis 75 jaunas darba vietas.

Līdz ar “Maxima Latvija” veiktajiem ieguldījumiem zemu cenu nodrošināšanā, atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā uzņēmuma darbiniekiem, kā arī nomaksāto nodokļu pieaugumu, uzņēmuma peļņa 2024. gadā samazinājās par 10% un bija 50,7 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" investējis vairāk nekā 500 000 eiro veikala "Maxima XXX" Grostonas ielā pārveidē.

Veikals pielāgots vienotajam "Maxima" veikalu konceptam. Tostarp par 56% paplašināta veikala pašapkalpošanās kašu zona, kurā klientiem tagad ir pieejamas 14 kases norēķiniem. Vienlaikus pārveidota arī tirdzniecības zāle.

Veikals atklāts ceturtdien. Tas ir 157. "Maxima" veikals Latvijā, kas pielāgots jaunajam konceptam.

Vienotais "Maxima" veikalu koncepts tiek ieviests visās Baltijas valstīs.

"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

onkurences padome (KP) vairāk nekā 1,8 miljonu eiro sodu par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija", apstiprināja "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa sacīja, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, KP piemērotais 1,8 miljonu eiro sods sasniedz 0,16% no "Maxima Latvija" pagājušā gada apgrozījuma.

Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima Latvija" trešdien, 5. novembrī, saņēma KP lēmumu, kurā uzņēmumam tiek pārmests, ka tas atsevišķos gadījumos nav piekritis piegādātāju piedāvātajiem komercnosacījumiem. Uzņēmums nepiekrīt KP vērtējumam.

"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," viņa atzīmēja.

Tāpat Dupate-Ugule sacīja, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.

Sākoties 2026. gadam, tirdzniecības centru nozare Baltijā vairs neuzdod sev jautājumu, vai mainīties, jo jautājums ir tikai, cik ātri un cik gudri to darīt.

Nozare ienāk jaunā attīstības posmā, kurā vienlaikus iezīmējas trīs skaidras tendences: dinamisks ēdināšanas, izklaides un sporta piedāvājuma pieaugums, vēl plašāks mākslīgā intelekta pielietojums un sinerģija ar apkārtējās pilsētvides attīstību.

Ēdināšana, izklaide un sports – kāpēc tieši šīs kategorijas?

Atbilde patiesībā ir vienkārša: ērtība un paradumi. Cilvēki arvien apzinātāk plāno savu laiku un labprāt apvieno vairākus mērķus vienā vietā – iepirkšanos, maltīti, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvu laika pavadīšanu. Līdz ar ko liels tirdzniecības centrs nomniekiem sniedz, ja ne gluži garantētu, tad noteikti prognozējamu klientu plūsmu, savukārt apmeklētājiem – iespēju visu izdarīt ērti vienā vietā.Šo tendenci apstiprina arī konkrēti dati. Mūsu nesen veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem ziemas periodā rāda, ka aukstajos mēnešos tirdzniecības centri arvien biežāk tiek apmeklēti ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu saņemšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Aizvadītajā nedēļas nogalē tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisinājās “Cits Bazārs” ziemā, ko rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”.

Pasākumā vienuviet pulcējās 270 skolēnu mācību uzņēmumu komandas no visas Latvijas, piedāvājot produktus - no izglītojošām galda spēlēm līdz dabīgai kosmētikai un oriģināliem interjera priekšmetiem. Pasākumam noslēdzoties, noskaidroti labākie jaunie uzņēmēji deviņās kategorijās.Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes.

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu SMU “Poliplay”, kuru izglītojošā spēle palīdz apgūt vairāk par Eiropas ģeogrāfiju, kultūru un politiku. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU “Royal ornaments” no Madonas pilsētas vidusskolas, kuru produkts ir ar samtu apvilkti oriģināli rotājumi.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" par plašākiem paplašināšanas plāniem varētu domāt pēc jaunās ražošanas ēkas Kurzemes prospektā pabeigšanas, kuru plānots atklāt 2027. gada vidū, sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa sacīja, ka "Lido" ražošanas kapacitāte patlaban ir izsmelta, tāpēc plānota jaunas ražotnes izveide. "Pašlaik ir sākts aktīvs ražotnes projektēšanas process. Šī ir galvenā prioritāte, lai palielinātu "Lido" kapacitāti un varētu atklāt jaunas ēdināšanas vietas," viņa minēja.

Auziņa stāstīja, ka līdz ražotnes atklāšanai "Lido" turpinās strādāt pie jaunu tehnoloģiju ieviešanas, lai uzlabotu esošo ēdināšanas vietu pasniegšanas formātu, klientu ērtību un labbūtību.

Viņa uzsvēra, ka "Lido" izvērtē jaunas potenciālās ēdināšanas vietas, tomēr kapacitātes dēļ tās nav iespējams atklāt. Vienlaikus viņa papildināja, ka "Lido" jaunā koncepta veikali uzrāda labus rezultātus, tādēļ uzņēmums varētu strādāt arī pie to paplašināšanas plāniem.

Investējot vairāk nekā 7,5 miljonus eiro, uzņēmuma “EfTEN Capital” zīmols “EfTEN Living” atjauno un modernizē daudzīvokļu ēku Rīgā, Ķengaragā, Aviācijas ielā, kurā top īres projekts "Easy Riga". Īrei tiks piedāvāti 102 dzīvokļi, ar īres maksu, sākot no 370 eiro.

Ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt šī gada rudenī. 2023. gadā “EfTEN Capital” iegādājās 12 stāvu dzīvojamo ēku Aviācijas ielā, netālu no tirdzniecības centra “Dole”.

Šajā 12 stāvu ēkā, kas būs pirmais “EfTEN Living” attīstītais īpašums, būs pieejami 102 īres dzīvokļi, no kuriem 35 būs studio tipa un 67 vienas guļamistabas dzīvokļi platībā no 34 līdz 40 m².

"EfTEN Capital" ir komerciālo nekustamo īpašumu fondu pārvaldnieks Baltijas valstīs, pārvaldot vairāk nekā 55 īpašumus un vairāk nekā 1000 nomnieku. "EfTEN Capital" kopumā pārvalda aktīvus vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā un ir septiņu fondu īpašnieks.

"EfTEN Capital" Latvijas portfelī ir: tirdzniecības centrs "Domina Shopping", biroju komplekss “Jaunā Teika”, biroju ēkas "Tērbatas Biznesa Centrs", “Duntes biroji” un "Blaumaņa Centrs”, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenā mītne, loģistikas centri “EfTEN Logistics Berģi”, “EfTEN Logistics Piepilsētas”, “EfTEN Logistics Ķekava” un "DSV loģistikas centrs”, biznesa un industriālais komplekss “Tehnoloģiskais parks Jūrkalne” un tirdzniecības centrs "RAF Centrs" Jelgavā.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Tūrisma operators Join UP! Baltic, paplašinot savu darbību, atvēris savu otro ceļojumu veikalu Rīgā. Tas atrodas Pārdaugavā, tirdzniecības centra “Olimpia”.

Šī ir uzņēmuma jau piektā tirdzniecības vieta Baltijas valstīs, kur klātienē iespējams saņemt profesionālas ceļojumu konsultācijas un iegādāties ceļojumus uz kādu no tūroperatora piedāvātajiem 13 galamērķiem. Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas skaidro, ka ar klātienes ceļojumu veikalu tīklu paplašināšanu tūroperators stiprina savu klātbūtni un tirgus pozīciju, klientu lojalitāti un piesaista jaunus ceļotājus.

“Neskatoties uz digitālo rīku pieejamību, daļa ceļotāju joprojām izvēlas personīgas klātienes konsultācijas, kas ir būtisks faktors lēmumu pieņemšanā par ceļojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka personīgs kontakts ar konsultantu daudziem klientiem ir pirmais solis ceļojumu plānošanā – tas rada uzticību, drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārliecinātus lēmumus. Un veikalā mūsu klienti saņem konsultācijas ne tikai par piemērotāko galamērķi vai viesnīcu, bet arī par to, kādas ievērojamas vietas apmeklēt, kādu ekskursiju izvēlēties, kādus suvenīrus iegādāties vai pat par kofera saturu vai pareizā apģērba izvēli. Cilvēki digitālajā laikmetā ļoti novērtē šo personīgo saikni un atgriežas mūsu ceļojumu veikalos regulāri,” skaidro Aurimas Janušauskas.

KFC turpina izaugsmi Baltijas valstīs, atverot savu 30. restorānu Rīgā, Krasta ielā.

Jaunā vieta ir jau astotais KFC restorāns Latvijā un otrais valstī ar drive–through jeb auto apkalpošanas iespēju. Restorāna telpas un apkalpošanas risinājumi ir pielāgoti gan maltītēm uz vietas, gan pasūtījumiem līdzņemšanai.

“Mēs esam gandarīti sasniegt šo nozīmīgo attīstības posmu – atklāt 30. KFC restorānu Baltijā. Rīga turpina demonstrēt augstu klientu pieprasījumu, un Krasta iela ir stratēģiski svarīga lokācija, kas ļauj mums būt vēl tuvāk saviem viesiem,” norāda KFC Baltics (APL Fresh Food) izpilddirektors un valdes loceklis Deniss Tarasovs.

Deniss Tarasovs uzsver, ka KFC attīstība reģionā balstās ilgtermiņa pieejā, koncentrējoties uz paplašināšanos, rūpīgi izvēlētām lokācijām un restorāniem, kas spēj efektīvi apkalpot lielu viesu skaitu.

Baltijas vadošais redzes aprūpes un optikas preču mazumtirgotājs "OC VISION" 2025. gadu noslēdz ar ievērojamu izaugsmi, ko apliecina veiksmīga obligāciju emisija kapitāla tirgū, pārliecinoši finanšu rādītāji un vērienīga veikalu tīklu modernizācija. "OC VISION" šogad būtiski transformējis Latvijas optikas nozari.

“Aizvadītais gads mums ir bijis stratēģisku lēmumu un pārliecinošas izaugsmes laiks. Veiksmīga obligāciju emisija un vērienīgas investīcijas redzes un dzirdes centru tīkla attīstībā un digitalizācijā ir ļāvušas ne tikai nostiprināt mūsu pozīcijas tirgū, bet arī pacelt redzes un dzirdes korekcijas nozares standartus jaunā līmenī. Mēs investējam innovācijās, kas ilgtermiņā veicina visas nozares attīstību un uzlabo klientu pieredzi, jo ticam, ka uzņēmuma ilgtspēja balstās spējā nepārtraukti pilnveidoties un sniegt labāko mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Paveiktais ir kā garantija stabilai izaugsmei arī nākotnē!” – Toms Dzenis, "OC VISION" valdes loceklis

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".