Jaunākais izdevums

Viskijs ar laiku kļūst tikai labāks un dārgāks – to pamanījuši arī investori

Investīciju pasaule neaprobežojas tikai ar vērtspapīriem, un dažkārt naudu var virzīt arī mazāk tradicionālu ieguldījumu virzienā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras tiek uzglabātas speciālas noliktavās, pirms tas ir sasniedzis savu brieduma stadiju. Rezultātā tiek izdarīta likme uz to, ka šī skotu viskija vērtība, laikam ejot, tikai pieaugs.

Būtībā doma ir līdzīga tam, kā tas ir ar investīcijām vīnā, kad tiek pirktas ļoti kvalitatīva vīna pudeles, kuras tad attiecīgi tiek glabātas ar domu, ka to cena palielināsies, un galu galā tās tiks pārdotas par augstāku cenu.

Dažkārt tiek norādīts, ka šādas alternatīvas investīcijas pasargās uzkrājumus, ja finanšu tirgi nonāk kādas jaunas aizas priekšā. Tāpat tiek cerēts, ka šādi ieguldījumi varētu pasargāt pret inflāciju. Investīcijām viskijā par labu salīdzinājumā ar vīnu spēlē arī tas, ka to glabāt ir vienkāršāk nekā vīnu – šī dzēriena kvalitāti daudz mazāk ietekmē temperatūra vai gaisma.

Visu rakstu Investēt var grādīgajos dzērienos lasiet 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Green Cola pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami pārsniedz gaidīto

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu izplatītājs un importētājs Amber Distribution Latvia, kas ir daļa no Amber Beverage Group holdinga, ir ieguvis ekskluzīvas tiesības Latvijā izplatīt bezalkoholisku, atspirdzinošu dzērienu Green Cola. Saskaņā ar jaunākajiem pārdošanas datiem, bezcukura Green Cola ir ļoti pieprasīta – divu mēnešu laikā plānotais pārdošanas apjoms tika sasniegts jau pēc divām nedēļām, informē Amber Distribution Latvia pārstāve un kategorijas vadītāja Dace Gūža.

Viņa atzīmē, ka mūsdienu sabiedrība arvien pārdomātāk attiecas pret savu dzīvesveidu un izvēlas veselīgu uzturu un dzīvesveidu, visbiežāk ierobežojot cukura un mākslīgo saldinātāju patēriņu. Tas ietekmē arī pārtikas ražošanas biznesu – piedāvājums seko pieprasījumam. Dzērienu (gan bezalkoholisko, gan alkoholisko) tirgū ražotāji arvien biežāk sāk piedāvāt dzērienus ar zemāku cukura, ogļhidrātu un konservantu saturu.

Green Cola ir veselīgāka kolas alternatīva, kas ir saldināta ar dabīgas izcelsmes saldinātāju no stēvijas auga un satur kofeīnu, kas iegūts no zaļajām kafijas pupiņām. Green Cola nesatur cukuru, konservantus vai mākslīgo saldinātāju aspartāmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saredz vietu vitaminizēto ūdeņu segmentā

Monta Glumane, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot atspirdzinošo dzērienu popularitātei un ūdens patēriņa tendencēm, SIA Nordic Food ar zīmolu BMore uzsākusi ražot ūdeni ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām, plāno to tuvākajā laikā eksportēt un cer izstrādāt arī citus produktus

Jau tā plašajā atspirdzinošo dzērienu segmentā startam gatavojas arī zīmols BMore, kas ūdens ražošanu uzsācis pavisam nesen. «No savas līdzšinējās darba pieredzes zinājām, kur ir nepieciešamas mazākas investīcijas pilna ražošanas cikla nodrošināšanai, ja salīdzina, piemēram, piena, gaļas, zivju pārstrādes nozares. Sapratām, cik izmaksā tehnoloģiskās iekārtas un kādas varētu būt minimālās investīcijas pirmajā posmā. Ideja bija radīt ne tikai vienu produktu, bet kļūt par inovatīvu produktu ražotājiem. Tagad tas būs ūdens, bet pēc tam mēs domāsim par vēl kādu jaunu, inovatīvu produktu,» stāsta SIA Nordic Food zīmola BMore līdzīpašniece Anita Pedāne. Kopīgi ar kolēģēm viņa secinājusi, ka vēlas ražot dzērienus. «Vēlējāmies saprast, kur dzērienos ir inovācija, jo ūdens ir masveidā lietojams produkts, to dzer visi,» komentē A. Pedāne. Novērojumi liecināja, ka augoša pieprasījuma tendence ir dažādiem atspirdzinošajiem dzērieniem, kā arī funkcionālajai pārtikai. Zīmola BMore inovācijas kods bija apvienot šo augošo tendenci ar masveidā lietojamo produktu, radot tādu kombināciju, lai patērētājs saprastu, ka tas ir vairāk nekā ūdens. Tā gada laikā izkristalizējies produkts, kuru uzņēmums vēlas attīstīt. SIA Nordic Food iestājās Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatorā, kurā, izmantojot grantus, tika radīta pirmā pilotpartija un izstrādāta vizuāla identitāte gan produktam, gan pašām zīmolam. Kopumā produkta izstrādē investēti 103 tūkstoši eiro. Vācijā tika atrasti sadarbības partneri, kuri BMore izstrādāja produkta receptūru. Galvenais uzdevums bija izveidot funkcionālā ūdens produktu, lai tas būtu maksimāli pietuvināts ūdens garšai, bez cukura, konservantiem, saldinātājiem un krāsvielām. «Veikalos pieejamie vitaminizētie ūdeņi nereti ir spilgtā krāsā, kas atbaida, vai ar izteikti saldu garšu, jo tiem pievieno cukuru, konservantus un pēc to lietošanas vēlāk gribas dzert vēl parasto ūdeni. Tāds ūdens neveldzē, bet noteikti dod kaut kādu labumu cilvēka organismam. To nevar noliegt,» komentē A. Pedāne. Uzņēmuma mērķis bija atrast funkcionāli līdzīgu produktu – lai ūdens veldzētu, bet tajā pašā laikā tam būtu funkcionāla iedarbība atkarībā no tā, kādu produktu klients izvēlas. Vitamīnu un minerālvielu attiecība sakombinēta tā, lai tā būtu dienas deva, nevis vienā pudelē ir milzīga deva ar vitamīniem, lai varētu izdzert trīs līdz četras ūdens pudeles vai arī kombinēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Oksfordas profesors: Pirms piesaistīt ārvalstu naudu, jāattīsta vietējie investīciju fondi

Natālija Poriete, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons.

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis. Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem.

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sandis Ozoliņš: Akciju tirdzniecība ir līdzīga hokeja spēlei

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirdzniecība ir līdzīga hokeja spēlei, Nasdaq Baltijas biržu rīkotajā pasākumā CEO Meets Investors sacīja bijušais hokejists Sandis Ozoliņš.

«ASV nodzīvoju 17 gadus, tur iepazinos ar akciju tirgiem un tirdzniecības procesiem tajos, kā arī investīciju iespējām. Akciju tirgus ASV ir ļoti populārs investīciju veids, ko cilvēki izmanto, arī vismaz viens segments televīzijas ziņās tiek veltīts akciju tirgiem, līdz ar to informācijas pieejamība par tiem ikdienā ir plaša,» viņš novērojis, piebilstot, ka līdz ar to cilvēki ir vairāk informēti, un mazāk izplatīts ir mīts, ka akciju investīcijas ir domātas kādai noteiktai iedzīvotāju grupai.

Akciju tirdzniecību var pielīdzināt hokeja spēlei, viņš uzsver, piebilstot, ka nepieciešama plānošana un informācijas izvērtēšana, un vienkārši cerēt uz labu iznākumu ilgtermiņā ir riskanti. Arī hokejā notiek plānošana, analīze, konkurentu vērtēšana, apskatot viņu stiprās un vājās puses. Tādēļ šajās abās darbībās var savilkt daudz paralēles, viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamā īpašuma kompānija «Hanner» paziņojusi, ka šogad nekustamā īpašuma projektos plāno investēt 80 miljonus eiro jeb gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pērn, tai skaitā Latvijā paredzēts investēt 34 miljonus eiro.

Vislielākā investīciju summa - 38 miljoni eiro - paredzēta Lietuvā attīstāmajiem dzīvojamo ēku un komercobjektu projektiem. Līdztekus Latvijai plānotajiem 34 miljoniem vēl plānotas investīcijas arī Rumānijā topošajā daudzfunkcionālajā kvartālā.

«2017.gadā bijām plānojuši investēt 85 miljonus eiro, bet birokrātisku šķēršļu, būvatļauju kavēšanās dēļ vairāk nekā 20 miljoni eiro palika neapgūti. Ceram, ka šogad šķēršļu investīcijām būs mazāk un visi līdzekļi tiks izmantoti,» paziņojumā Lietuvas presei norādījis «Hanner» valdes priekšsēdētājs Arvīds Avulis.

Šogad «Hanner» Viļņā plāno nodot tirgum 460 jaunus dzīvokļus. Komerciālo nekustamā īpašuma objektu projektos Lietuvā domāts investēt 14 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti viesnīcā «Marriott» un biznesa centrā «Business Stadium West», kuriem būtu jāsāk darboties attiecīgi šā gada otrajā un trešajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties finanšu tehnoloģijām, pasaulē aizvien nozīmīgāku lomu investīciju tirgū ieņem savstarpējo aizdevumu platformas, kas spēj elastīgi reaģēt uz investoru pieprasījumu, nodrošinot vienkāršu un skaidru pakalpojumu, bet tajā pašā laikā piedāvājot pievilcīgu ienesīgumu.

Mūsdienās finanšu tirgos valstu robežas vairs nepastāv, un investori var izvēlēties labākās ieguldījumu iespējas, izvērtējot piedāvājumus jebkurā pasaules kontinentā. Tieši savstarpējo aizdevumu nozare visā pasaulē šobrīd uzņem straujus apgriezienus, un tiek prognozēts, ka nākotnē tā būs nozīmīgs finansējuma avots un radīs aizvien plašākas ieguldījumu iespējas. Kā liecina starptautiskās kompānijas Transparency Market Research prognozes, laika periodā no 2016. gada līdz 2024. gadam, tirgus saliktais gada vidējais pieauguma rādītājs CAGR (Compound Annual Growth Rate) pieaugs par gandrīz 50%, savukārt līdz 2025.gadam kopējie aizdevumu apjomi tuvosies jau triljonam dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Mintos platformā finansēti vairāk nekā 3,5 miljoni kredītu miljarda eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums Mintos 3,5 gadus pēc starta tirgū sasniedzis 1 miljardu eiro caur platformu finansēto kredītu apjomu, teikts paziņojumā medijiem.

Straujākais investīciju kāpums noticis tieši šogad, kad investori kopumā ieguldījuši vairāk nekā 500 miljonus eiro, un pie šāda investīciju tempa 2 miljardu apjoms tiks sasniegts jau 2019. gada vidū.

Kopš Mintos darbības sākuma, caur tiešsaistes platformu 24 valstīs finansēti vairāk nekā 3,5 miljoni kredītu, kas nozīmē, ka tieši tikpat daudz privātpersonu un mazo uzņēmumu ir saņēmuši iespēju tikt pie finansējuma.

«Caur platformu finansētais kredītu apjoms miljarda vērtībā ir nozīmīgs un patīkams atskaites punkts līdzšinējā darbībā, kas parāda gan biznesa modeļa, gan izaugsmes potenciālu, taču tas ir tikai sākums. Jau no dibināšanas brīža esam izvirzījuši globālas ambīcijas un mērķtiecīgi uz to virzāmies, lai izveidotu ilgtspējīgu pasaules mēroga uzņēmumu. Investoru un kredītdevēju skaits, kas izmanto platformu, aug burtiski pa dienām - katru nedēļu reģistrējas vairāk nekā 1000 jaunu investoru, un katru mēnesi caur platformu tiek investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, kas nozīmē, ka ar šādu tempu otro miljardu sasniegsim jau pēc 10 mēnešiem,» teic Mintos valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas premjers uzaicinās 12 lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā

LETA, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis trešdien paziņojis, ka plāno uzaicināt divpadsmit lielus Eiropas veikalu tīklus investēt Lietuvā.

«Šonedēļ parakstīšu aicinājumu divpadsmit lieliem investoriem Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuriem ir tirdzniecības tīkli, mudinot viņus investēt Lietuvā, jo šobrīd valdības lēmumi ļauj investēt ar drošiem nosacījumiem un labu atdevi,» viņš sacījis pēc tikšanās ar lielo Lietuvas tirdzniecības centru vadītājiem.

Kā liecina portāla «Retail-index.com» dati, lielākie mazumtirgotāji Eiropā ir Vācijas «Schwarzx», Francijas «Carrefour» un Lielbritānijas «Tesco». Tālāk seko Vācijas «Aldi», «Metro», «Edeka», «MediaMarkt» un «Rewe», Francijas «E.Leclerc», «Auchan» un ITM, Lielbritānijas «Sainsbury» un «Morrisons», ASV «Walmart» un Šveices «Migros».

Pagājušajā nedēļā Skvernelis, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, uzaicinājumu ienākt Lietuvā jau izteica Vācijas veikalu tīklam «Kaufland» .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumeiropas valstīs ieguldījumi akcijās ir viens no iecienītākajiem mājsaimniecību finanšu uzkrājumu veidiem, taču Latvijā šī tendence ir pretēja un vērtspapīros investē vien neliela daļa mājsaimniecību, stāsta eksperts investīciju jautājumos Māris Rambaks.

Nereti valda uzskats, ka ir sarežģīti izvēlēties uzņēmumus, kuros sākotnēji ieguldīt, taču atliek tikai paskatīties apkārt.

Izvēle pietiekama

Investīciju ziņā Latvija atrodas citādā situācijā nekā Rietumvalstis, tomēr, lai nonāktu esošajā situācijā, arī Rietumvalstu investīciju kultūra ir veidojusies pakāpeniski. Sākotnēji arī Rietumeiropas valstu mājsaimniecības lielākoties naudu uzkrāja bankā, pēc tam ieguldīja nekustamajā īpašumā, bet lēnām domāšanas virziens mainījās - pamazām tika veidoti ieguldījumi akcijās, un pēc tam to īpatsvars kopējā uzkrājumu apjomā auga, atgādina eksperts. Mūsdienās ieguldīt akcijās ir ļoti vienkārši, pieejamas daudzas tehnoloģijas, viedtālruņi un biržas infrastruktūra, kas gan sniedz pieeju akciju tirgiem un to analīzei, gan ļauj sekot līdzi saviem ieguldījumiem. Turklāt investīcijas akcijās noteikti nav nodarbošanās tikai individuāli izredzētajiem, kā tas dažkārt tiek minēts. Tajā pašā laikā eksperts uzsver, ka nepastāv vienota formula, ar ko sākt ieguldīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna plāno dubultot ieguldījumus ārvalstu ostās; dzelzceļa un ostu projektos pretrunu netrūkst

Īstenojot Vienas jostas viena ceļa iniciatīvu, ķīnieši aktīvi investē infrastruktūrā ārvalstīs. Ne viss gan notiek tik gludi, kā iesaistītajām pusēm gribētos. Piemēram, Ķīnas uzņēmumi šogad plāno investēt 20 miljardus ASV dolāru (USD) projektos ārvalstu ostās, tādējādi divkāršojot iecerēto investīciju apjomu salīdzinājumā ar 2016. gadu, vēsta Financial Times (FT). Lielbritānijas investīciju bankas Grisons Peak pētījumā secināts, ka ķīniešu kompānijas plāno veikt pirkumus vai investēt deviņās ārvalstu ostās.

Piemēram, Malaizijā paredzēti četri projekti 11,6 miljardu USD vērtībā. Viens no tiem ir Malakas Vārti, kur izmaksas tiek lēstas 7,2 miljardu USD apmērā un kas ietver arī dziļūdens ostas izveidi. Šis projekts tiek uzlūkots kā konkurents Singapūrai. Tai pašā laikā tiek uzdots jautājums par Ķīnas patiesajiem motīviem šajā pasākumā, raksta Usatoday.com. Proti, runa varētu būt ne tikai par ekonomiskajiem ieguvumiem, bet arī vēlmi stratēģiski nostiprināties Malakas šaurumā, caur kuru plūst 80% Ķīnas importētās naftas. Tāpat izskan bažas par Malaizijas parāda kāpumu, kā arī valsts ieguvumiem no projekta, jo tamlīdzīgos pasākumos pamatā iesaistītas ķīniešu būvkompānijas. Savukārt ķīniešu reģionālā Ningbo‒Džoušanas apvienotā osta plāno investēt 590 milj. USD Kalibaru projektā Indonēzijā. Latvijai aktuālākas gan ir China Merchants aktivitātes, apsverot iespēju izveidot jaunu konteinerostu Klaipēdā. Nekādu publisku zināmu paziņojumu, ka šāds projekts tiks īstenots, pagaidām gan nav bijis. Tas pats gan sakāms par ķīniešu aktivitātēm Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru