Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.
Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.
Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?
Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.
Pēc SEB bankas pārstāvja Oļega Andrejeva domām, attiecībā pret lielajiem MI tirgus dalībniekiem par klasisku burbuli runāt nevar. Iemesls ir vienkāršs: ir reāls pieprasījums pēc MI produktiem un pakalpojumiem, atšķirībā no situācijas ar internetu deviņdesmitajos gados, kad uzņēmumu līdzekļi lielākoties tika ieguldīti mārketingā.
Šodien MI segmentā Google ziņo par rekordlielu pasūtījumu apjomu (backlog) MI pakalpojumiem (250 miljardu dolāru apmērā), savukārt Microsoft, Amazon un citi būvē infrastruktūru jau esošajām klientu vajadzībām. Tā ir būtiska atšķirība no “dotcom” laikmeta, kad daudzi uzņēmumi tērēja milzu naudu mārketingam, kaut arī tiem nebija ne reālu aktīvu, ne noturīga biznesa modeļa.
Viņam piekrīt Storent vadītājs Andris Pavlovs: “Es neteiktu, ka tas ir klasisks burbulis tajā nozīmē, ka “viss sabruks un būs bezjēdzīgi”. MI nav modes lieta – tas jau reāli strādā un ceļ produktivitāti. Mēs to redzam arī Storent: piedāvājumu sagatavošana, iekšējā palīdzība darbiniekiem, procesa skaidrošana, ātrāka apmācība. Un tas ir tikai sākums. Taču tajā pat laikā mums ir būtiski saprast, kuras funkcijas MI nevar aizstāt, piemēram, attiecību uzturēšanu ar klientiem. Kad tas viss ir izprasts, izaugsme ir kontrolējama un ievirzāma pareizajās sliedēs.”
Tieši tādēļ pašreizējo posmu pareizāk būtu salīdzināt nevis ar interneta viendienītēm, bet gan ar brīdi, kad tehnoloģija jau ir sākusi pelnīt naudu, taču tirgus vēl tikai mācās novērtēt tās ilgtermiņa vērtību. Jā, korekcijas būs. Pārkaršana atsevišķos segmentos ir faktiski nenovēršama. Taču tas nemaina galveno: mākslīgais intelekts, visticamāk, kopā ar mums būs ilgi, kļūstot par daļu no ekonomikas pamatinfrastruktūras. Aptuveni tāpat, kā reiz notika ar internetu un elektrību. Tāpēc investīcijas mākslīgajā intelektā, īpaši lielajos uzņēmumos, var uzskatīt par pietiekami drošu izvēli, kaut arī šajā gadījumā nevajadzētu gaidīt ļoti lielu peļņu, kas ir iespējama, ieguldot jaunos uzņēmumos un jaunuzņēmumos.
Eksperti norāda, ka tieši jaunuzņēmumos tradicionāli slēpjas vislielākie riski. Daudziem jauniem MI uzņēmumiem vēl nav ne stabilas peļņas, ne saprotamas klientu plūsmas, reizēm nav arī gatava produkta. Tieši tur arī var veidoties īsts burbulis: investori pērk solījumus, plānus un idejas, nevis biznesu.
Uzņēmuma Storent līdzīpašnieks Andris Pavlovs situāciju vērtē no otras puses – nevis kā finansists, bet gan kā praktiķis, kurš jau ievieš MI biznesa procesos. Šāds skatījums ir īpaši būtisks, jo parāda, kur beidzas ažiotāža un sākas reāls labums. Uzņēmumā MI jau palīdz pārdevējiem ātrāk sagatavot piedāvājumus klientiem, bet jaunajiem darbiniekiem – saņemt atbildes par iekšējiem procesiem. Tā nav futūristiska ideja vai prezentācija investoriem, bet gan konkrēts laika ietaupījums un efektivitātes pieaugums. Tieši šim, pēc uzņēmuma domām, ir jābūt būtiskākajam vērtēšanas kritērijam: nevis modernajam terminam “MI” prezentācijā, bet gan reālai investīciju atdevei (ROI).
Var izdarīt svarīgu secinājumu: ir vērts ieguldīt MI, taču ne tādēļ, ka “turp skrien visi”. Ja uzņēmums spēj likvidēt rutīnu, paātrināt procesus, paaugstināt servisa kvalitāti vai samazināt izmaksas, tā MI stratēģija izskatās pārliecinoši. Turpretī, ja viss aprobežojas tikai ar skaļiem solījumiem un skaistiem slaidiem, tas ir trauksmes signāls.
No savas pieredzes Storent vadītājs A. Pavlovs piebilst, ka dibinātāju/īpašnieku komanda ir ļoti nozīmīga, īpaši izaugsmes un pārmaiņu brīžos. Stratēģiju var uzrakstīt daudzi, bet ilgtermiņā atšķirību rada tas, vai vadība ir patiesi iesaistīta: vai viņi notur virzienu, pieņem grūtus lēmumus, iegulda laiku un enerģiju un spēj noturēt komandu fokusā arī tad, ja īstermiņā jāiegulda vairāk nekā uzreiz redzams peļņā.
Skeptiskāks ir Signet Bankas ieguldījumu eksperts Voldemārs Strupka, kurš norāda, ka ir vērts atcerēties arī par Dževona paradoksu. Proti, jo efektīvāk mēs izmantojam kādu resursu (t.i., mazāk resursa uz vienu darba vienību), jo lielāks var kļūt tā kopējais patēriņš. Tam ir gan ieguvumi, gan riski. Viens no potenciālajiem īstermiņa riskiem ekonomikai ir darbavietu sarukums “balto apkaklīšu” segmentā, jo MI daudzus darbus dara efektīvāk. Taču tieši šī grupa, īpaši ASV, veido būtisku patērētāju slāni, ja ņem vērā, ka aptuveni 65% no ASV IKP veido mājsaimniecību patēriņš. Tam seko efektivitātes “kari” – uzņēmumi vēl vairāk iegulda MI, lai saglabātu peļņas maržu, savukārt tas var veicināt bezdarba pieaugumu šajā sektorā, utt. Viņaprāt, tas nozīmē, ka ir jāiegulda, it īpaši uzņēmumos, kuri mazāk cietīs no MI efektivitātes.
Ja šos novērojumus pārvērš praktiskos lēmumos, var noformulēt vairākus noteikumus.
Pirmkārt, investējot MI, tāpat kā jebkur citur, ir svarīgi nelikt visu uz vienu kārti. Pat tad, ja MI tiešām mainīs pasauli, tas nebūt nenozīmē, ka katrs uzņēmums ar norādi “AI” kļūs par uzvarētāju. Saprātīgāka pieeja ir risku diversifikācija. Izvēlieties ETF fondus, kuri fokusējas uz MI, nevis atsevišķus uzņēmumus, un pat šādā gadījumā neieguldiet tikai tajos – daļu ieguldījumu vēlams novirzīt citām nišām. Šāds risinājums ir īpaši ērts iesācējiem, jo to pārvalda profesionāļi, tātad pašam investoram nav jānodarbojas ar analītiku.
Ieguldījumus MI uzņēmumos var kombinēt ar valsts obligāciju iegādi, tās tiek uzskatītas par pietiekami stabilu un konservatīvu risinājumu. Kaut arī tās nepelna daudz, toties labi pilda kapitāla saglabāšanas un riska diversifikācijas funkciju. Turklāt, ja investējat ES valstu obligācijās, tās netiek apliktas ar nodokli.
V. Strupka piebilst, ka vieglāk ir pateikt, kur neieguldīt. Ja MI spēs atrast visizdevīgāko veidu, kā un kur nopirkt, piegādāt, izmantot, uzturēt un remontēt mājas robotu trīs reizes lētāk nekā to dara “Amazon” vai “Alibaba”, tad kādēļ tajos ieguldīt?
Līdzīgi kā tas notika dotcom laikos, arī nosacītais “Maģiskais septītnieks”, visticamāk, pārtaps par “Lielo trijnieku” vai ko līdzīgu. “Favorīti starp “lielajiem” (vai precīzāk - drošāka likme), manuprāt, būtu MSFT, GOOG, META. Taču, protams, parādīsies jaunas “zvaigznes”,” piebilst eksperts.
Otrkārt, jāskatās ne tikai uz MI izstrādātājiem, bet arī uz tiem, kuri apkalpo šo nozari. Visi trīs eksperti faktiski ir vienisprātis: būs ne tikai “gudro” algoritmu veidotāji, bet arī tie, kuri nodrošina tiem elektrību, dzesēšanu, skaitļošanas jaudas un praktisku izmantošanu.
Piemēram, parasti visgarlaicīgākie uzņēmumi bez izteiktām svārstībām (volatilitātes) bija enerģētikas uzņēmumi. Taču tagad tiek būvēti neskaitāmi datu centri, un enerģijas vienkārši sāk trūkt. Cenas būtiski palielināsies arī tiem uzņēmumiem, kuri, izmantojot MI, izstrādā pielāgotus risinājumus biznesam, risina reālas problēmas un veicina biznesa ienesīgumu, kā to ar savu piemēru apliecina Storent. Infrastruktūra, enerģētika, mikroshēmas – viss, kas apkalpo MI nozari, piedzīvos izaugsmi, lai gan tā būs stabila, nevis eksplozīva ienākumu palielināšanās.
Treškārt, uzņēmums jāvērtē pēc vecajiem, labajiem principiem: vai tam ir reāls un pieprasīts produkts, vai ir klienti, vai aug ieņēmumi, cik lieli ir parādi un vai komanda spēj izpildīt solīto.
Tātad investīcijas MI – tā nav tikai ažiotāža. Tomēr nav vērts akli ticēt, ka viss, kas saistīts ar mākslīgo intelektu, automātiski nesīs peļņu. Reālistisks secinājums ir šāds: MI ir ilgtermiņa tendence ar ļoti reālu ekonomisko bāzi, taču nozarē jau šodien strādā gan nākotnes līderi, gan zaudētāji.
Ja cenšamies saprast, kuras nozares tuvākajos gados visvairāk iegūs no MI, loģiskāk ir raudzīties nevis skaļākā trokšņa virzienā, bet gan tur, kur tehnoloģija jau patlaban risina praktiskus uzdevumus. Viena no lielākajām ieguvējām, visticamāk, būs medicīna: mākslīgais intelekts ir īpaši spēcīgs jomās, kur ātri jāanalizē milzīgi datu masīvi, jāpamana likumsakarības un jāpalīdz speciālistiem pieņemt precīzākus lēmumus. Liels potenciāls ir arī enerģētikai, piemēram, patēriņa optimizēšanā un precīzākā slodžu vadībā, izmantojot MI sensorus. Turklāt enerģija ir ļoti nepieciešama datu centru darbībai.
Arī finanšu nozare izskatās perspektīva, kaut arī šajā gadījumā ir pāragri runāt par pilnīgu cilvēku aizstāšanu. Masks izstrādā humanoīdus robotus, kas varētu būt ļoti noderīgi, piemēram, būvniecībā.
Īpaši jāpiemin izglītība, par kuru vērtējumi ir ļoti atšķirīgi: no vienas puses, ir risks, ka cilvēki mazāk domās patstāvīgi, no otras – MI spēj kļūt par personīgo mentoru, kurš saprotami, vienkārši un individuāli izskaidro sarežģītas lietas. Tieši tas mācīšanos var padarīt daudz pieejamāku, kaut arī joprojām aktuāla problēma ir kļūdas, nedisciplinēta lietošana un pārmērīga paļaušanās uz priekšā pateiktām atbildēm.
Veicot investīcijas, šīm nozarēm ir vērts pievērst īpašu uzmanību.
Eksperti uzsver, ka pēc pieciem gadiem kļūs skaidrs, vai mēs mākslīgo intelektu esam pārvērtējuši vai, tieši otrādi, neesam novērtējuši tā mērogu. Patlaban situācija ir paradoksāla: neskatoties uz lielo troksni ap šo tehnoloģiju, liela daļa cilvēku ikdienas darbos ar to nav pat saskārušies. Faktiski MI ir izmantojuši tikai 16% pasaules iedzīvotāju. Vēsturē jau ir bijuši piemēri, kas atklāj, cik grūti ir prognozēt tehnoloģiskā izrāviena sekas – vēl pirms 30 gadiem tikai retais saprata, kādas izmaiņas var radīt internets. Visticamāk, ar MI būs līdzīgi: tas būs ikdienas rīks, taču, visticamāk, ne tāds, kā mēs to iztēlojamies šodien. Tāpat kā savulaik Photoshop nepadarīja visus par dizaineriem, arī mākslīgais intelekts neaizstās cilvēkus pilnībā, taču mainīs daudzas nozares un ikdienas darbus.
Tādēļ labākā atbilde uz jautājumu “Vai ir vērts investēt MI?” ir šāda: jā, ir vērts – taču saglabājot vēsu prātu, diversificējot ieguldījumus un izprotot robežu, kur beidzas skaists stāsts un sākas bizness.
Plašāk par investīcijām MI un citās tēmās SEB bankas, Storent Europe un Signet Bankas nozares eksperti stāstīs un diskutēs Investoru Festivālā, kas norisināsies 6. jūnijā Rīgā, VEF Kvartālā. Pasākumā būs trīs skatuves – Galvenā, Tehnoloģiju un Jauno investoru skatuve.
Uz galvenās skatuves sadarbībā ar Signet Banku nozares eksperti dalīsies ar praktiskiem piemēriem un savām pieredzē balstītām atziņām. Eksperti atklās kā viņi veido savus portfeļus, sākot no kapitāla sadalījuma un riska pārvaldības līdz investīciju izvēlei dažādās aktīvu klasēs.
Uz tehnoloģiju skatuves kopā ar Storent Europe kāps investori, kas īpaši fokusējas uz aktuālo tehnoloģijās, inovācijās un digitalizācijā. Viņi dalīsies ar savu pieredzi, investējot globālajos tehnoloģiju milžos un brīvā atmosfērā tehnoloģiju zonā notiks gan tīklošanās aktivitātes, gan praktiskas meistarklases.
Jauno investoru skatuve sadarbībā ar SEB banku piedāvā retu iespēju jaunajiem investoriem vienuviet satikt nozares ekspertus, dzirdēt iedvesmas stāstus un saprast, kā pārliecinoši spert pirmos soļus investīciju pasaulē. Dalība ir bez maksas, un saturs veidots tā, lai tas būtu atbilstošs tieši jaunajiem investoriem - praktiski piemēri, reāli padomi un biežākās kļūdas, no kurām izvairīties.
#1/3
#2/3
Signet Bankas ieguldījumu eksperts Voldemārs Strupka.
#3/3
Storent vadītājs Andris Pavlovs.
