Jaunākais izdevums

Investīciju aizsardzības grāvju rakšana politisko ķīviņu iespaidā var neatmaksāties.

Finanšu tirgus dalībnieki visai lielu uzmanību mēdz pievērst parasti visai skaļajai politikai. Tādējādi daudzi ar zināmu satraukumu jau šobrīd sākuši gaidīt nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanas. Donalda Trampa pārvēlēšana šajā amatā tik skaidra nebūt nav, un pagaidām uz jautājuma zīmes ir ASV Demokrātu partijas kandidāts, ar kuru Trampam būs jāsacenšas. Šķiet, ASV un visi globālie finanšu tirgi uz amerikāņu politiku izteiktāk reaģē jau kopš 2016. gada šīs valsts vēlēšanu kampaņas. Pagaidām neizskatās, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties. Valdot šādam fonam, Bloomberg ziņo, ka daudziem investoriem pēc 10 gadiem ar lielā mērā nepārtrauktu akciju cenu pieaugumu ir sajūta, ka šo tendenci drīzumā testēs kāda jauna ekonomiska ēra, un tieši nākamā gada ASV vēlēšanas var ieskicēt to, kāda tā būs.

Neskatoties uz to, ka Trampa vadības stils netiek saistīts ar lielu skaidrību, nav tā, ka ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidātus finanšu tirgi gaidītu ar lielu sajūsmu. Šķiet, par tradīciju sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību.

Sabiedējusi vairākas milzīgas industrijas

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatora Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīrus. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Līdz ar to – jo populārāka kļuvusi Vorena ar savām idejām par hidrokarbonu industrijas un rūpniecības reformām, jo smagnējāk klājies ASV enerģijas nozares vērtspapīriem. Tieši ASV slānekļa naftas ieguves revolūcija pēdējos gados bijusi atbildīga par zemāku šī resursa cenu. Daži lēš, ka šādas reformas naftas cenu atgrieztu vismaz pie 80 ASV dolāriem par barelu, un būtu risks, ka tā uzšaujas pat līdz 150 ASV dolāriem par barelu.

Kreisā spārna ASV Demokrāti runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai), un tie nekādi lielie draugi nav arī Volstrītai. Vorena solījusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Visu rakstu lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas lielās Eiropas bankas saņēmušas pārmetumus par dubultstandartiem attiecībā uz klimata pārmaiņu politiku.

Kompānijas "Stand.earth" un "Amazon Watch" norādījušas, ka Eiropā strādājošās "ING", "Credit Suisse", "Natixis", "BNP Paribas", "UBS" un "Rabobank" pagājušās desmitgades laikā piedalījušās aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtas Ekvadoras naftas transportēšanas darījumos uz ASV pārstrādes uzņēmumiem.

Katra no šīm bankām iepriekšējos gados paziņojusi, ka to stratēģija ir vērsta uz ilgtspējīgu klimata politiku, un tās iesaistījušās dažādās vienošanās, tostarp, 2015.gada Parīzes klimata nolīgumā, kas paredz aizsargāt mežus un atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Tajā pašā laikā bankas piešķīršas finansējumu uzņēmumiem, kas saistīti ar Amazones lietusmežos iegūto naftu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par fiskālo disciplīnu jeb kāpēc šaušana sev kājā reti ir pareizais risinājums

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau trīs ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta izaugsme gada izteiksmē ir arvien zemāka. Arī nākamajos gados vairums ekspertu prognozē izaugsmes tempus zem 3%, kas ir samērā zems līmenis Latvijai. Ko darīt?

Skaidrs, ka šādos apstākļos būtu labi, ja ar ekonomisko politiku (galvenokārt fiskālās un monetārās politikas) palīdzību ekonomisko bremzēšanos varētu novērst vai vismaz mazināt.

Par monetāro politiku, šķiet, viss ir skaidrs – tā visā eiro zonā jau ilgstoši turpina būt ārkārtīgi stimulējoša un turpinās tāda būt arī turpmāk. Fiskālā politika ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas Savienības (ES) prasības attiecas tikai uz kopējā fiskālā ietvara ievērošanu, tomēr tās neliedz izmantot arī fiskālo politiku, lai mazinātu ekonomiskā cikla svārstības. Tomēr, raugoties uz pēdējā laikā izskanējušajiem argumentiem par šo tēmu, dažbrīd šķiet, ka Latvijā valda pārliecība, ka atbildīgas fiskālās politikas mērķis ir nevis mazināt ekonomiskā cikliskuma negatīvās sekas, bet gan spīdzināt valsts iedzīvotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēloties korporatīvās dāvanas, "tā dara visi" nav pareizākā stratēģija

Anda Asere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Wolt piesaista vēl 100 miljonus eiro

Anda Asere, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs "Wolt", gatavojoties iespējamai Covid-19 izraisītai ekonomikas lejupslīdei, piesaista papildu investīcijas 100 miljonu eiro apmērā.

"Mēs jau redzam, cik sarežģītās situācijās ir nonākušas vairākas kompānijas mūsu nozarē - šis finansējums ļauj mums būt labāk sagatavotiem ilgstošajām neskaidrībām pasaules ekonomikā," teic Miki Kūsi (Miki Kuusi), "Wolt" līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

D līmeņa investīcijas tika piesaistītas no jau esošajiem investoriem, to skaitā "ICONIQ Capital", "Highland Europe", "83North" un "EQT Ventures", kā arī piesaistot jaunu investoru - "Goldman Sachs". Kopumā "Wolt" līdz šim ir piesaistījis finansējumu 258 miljonu eiro apmērā.

"Ja nebūtu globālās Covid-19 krīzes un tuvā nākotnē potenciālās lejupslīdes, mēs šo finansējumu nebūtu piesaistījuši. Ņemot vērā šī brīža nenoteiktību ekonomikā, mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sagatavotos pēc iespējas labāk. Palielinot finansējumu, mēs esam labākā pozīcijā, lai turpinātu sadarbību ar mūsu 10 tūkstošiem restorānu, 20 tūkstošiem kurjeru, kā arī tūkstoš darbiniekiem, kuri strādā mūsu birojos visās darbības vietās. Šis finansējums mums ļauj arī paplašināt darbību tirgos, kuros konkurence kļūst mazāka," norāda M. Kūsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija līdz gada beigām vienosies par t. s. Mobilitātes pakotni, kas paredz būtiskas izmaiņas starptautisko kravu pārvadājumu regulējumā, tad mūsu komersantiem būs vēl vismaz daži mēneši, lai pielāgotos jaunajām prasībām.

Latvijas puses iesaistītie un ieinteresētie – Satiksmes ministrija, politiķi un uzņēmēji – pieļauj, ka šāda vienošanās varētu tikt panākta, ja tiktu izņemts transportlīdzekļa regulāras atgriešanās reģistrācijas valstī pienākums.

Šī gan nav vienīgā prasība, kas ir pretrunā ar Eiropas politiku, šajā gadījumā ‒ klimata un ceļu satiksmes drošības jomā, jo tukšu fūru piespiedu vizināšanās pa automaģistrālēm nepadarīs gaisu tīrāku un autosatiksmi drošāku. Kabotāžas tirgus apgrūtināšana un šķēršļu likšana perifērām valstīm piekļuvei vienotajam tirgum ir pretrunā ar ES vienotā tirgus stiprināšanas politiku. Savukārt dažādas citas prasības rada risku, ka tirgū nevarēs darboties mazie un vidējie uzņēmumi, nonākot pretrunā ar šādu uzņēmumu atbalsta politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā spēļošana uzlabo darbinieku produktivitāti

Artūrs Bernovskis, darbinieku izaugsmes platformas "Efectio" vadītājs, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Varbūt nākamgad Eiropa beidzot sāks piedzīt ASV?

Jānis Šķupelis, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru