Investori: ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju 

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Dienas Bizness, 2016. gada 26. maijs plkst. 14:48

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

«Ēnu konomika rada negodīgu konurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus un tiem, kuri nemaksā; tam, savukārt, ir sniega bumbas efekts – nodokļi netiek iekasēti pietiekamā apmērā, tādēļ tie tiek celti un tas atkal ietekmē tieši tos uzņēmumus, kuri nodokļus maksā, tādējādi viņiem vēl vairāk pasliktinot konkurences apstākļus. Kādu laiku uzņēmumi, kas maksā nodokļus, darbojas efektīvāk, taču kādā brīdī šis spiediens var izrādīties pārāk liels.»

Ārvalstu uzņēmēji, atsaucoties arī uz pieredzi citās valstīs, piedāvā vairākus priekšlikumus, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku Latvijā: stiprināt nodokļu sistēmas paredzamību un caurskatāmību, uzlabot nodokļu iekasēšanu, ieguldot attiecīgo darbinieku profesionālajā kvalifikācijā, celt sodus par darbību ēnu ekonomikā, mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, atvieglot un vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem un mikro uzņēmumiem, saziņā vairāk izmantot elektroniskos dokumentus, kā arī kopumā tiekties uz to, lai būtiski mazinātu darījumus ar skaidru naudu.

Tajā pašā laikā uzņēmēji norāda (citāts no ziņojuma): «Jādomā ne tikai par sodiem un sodīšanu, bet arī par to, kā stimulēt cilvēkus un uzņēmumus būt godīgiem un radīt neērtības tiem, kas darbojas ēnu ekonomikā. Ja uz nelikumīgu darbību nav attiecīgas reakcijas, tad neko nav iespējams mainīt.»

Kopumā, kā secināts ziņojumā, lai gūtu panākumus cīņā ar ēnu ekonomiku, nepieciešama kompleksa pieeja: «Ēnu ekonomika nav tikai nodokļu nemaksāšana vai peļņas neuzrādīšana. Tā ietver arī dažādu noteikumu neievērošanu, piemēram, attiecībā uz pārvadājumiem, būvniecību vai samaksu par virsstundām, kā rezultātā tiek kropļota konkurence. Līdz ar to cīņa ar ēnu ekonomiku nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums. Svarīgi, lai tā būtu visas valdības un atbildīgo ministriju un institūciju prioritāte. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ir jābūt paredzamai nodokļu politikai, ir jāizglīto sabiedrība par to, kāpēc jāmaksā nodokļi un kur tie tiek tērēti, jābūt skaidriem un pietiekami vienkāršiem noteikumiem, kas stimulētu arī jaunos un nelielos uzņēmumus darboties ilgtspējīgi un atbildīgi,» norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Par potenciālajiem ieguvumiem, sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku skaidro KPMG Baltics SIA vadošā partnere Armine Movsisjana: «Mazāka ēnu ekonomika nav abstrakts ieguvums. Tā nozīmē ļoti konkrētas lietas: mazākas rindas pie ārstiem, valsts apmaksātu bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos, līdzenus ceļus, kā arī vairāk labi apmaksātas darba vietas, jo investoriem paveras plašākas iespējas strādāt godīgā konkurencē un būt ieinteresētākiem kāpināt investīcijas. Tomēr jāņem vērā, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir kā maratons. Tas nav sprints, bet gan ilgstošs un neatlaidīgs darbs. Turklāt jāfokusējas nevis uz īstermiņa rezultātiem, agresīvi cenšoties izspiest lielākus nodokļu ieņēmumus no esošajiem nodokļu maksātājiem, bet vairāk mērķējot tieši uz principiāliem nodokļu nemaksātājiem un kopējās ekonomikas veselības stāvokļa uzlabošanos ilgtermiņā.»

Pētījums par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā tapis ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskolu (Stokholm School of Economics in Riga) un Dr. Arni Sauku un konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics SIA speciālistiem. Tā pamatu veido kvalitatīvas intervijas ar lielāko ārvalstu uzņēmumu Latvijā augstākās vadības pārstāvjiem.

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 14. novembris plkst. 9:14

Ārvalstu investori sūkstās, ka nākamajā gadā tiks pārmantoti vecie riski un nebūšanas,...

2014. gada 19. septembris plkst. 11:06

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) biedri ārkārtas biedru sapulces laikā ievēlēja divus...

2014. gada 02. aprīlis plkst. 15:19

Lietuvā ārvalstu investoru meklēšanas un piesaistīšanas ziņā ir aktīvāka gan par...

2013. gada 27. maijs plkst. 9:03

Vairāki ārvalstu, tajā skaitā Skandināvijas investori šobrīd izvērtē, vai turpināt darbību...

2013. gada 15. maijs plkst. 16:20

Tikšanās laikā ar Rīgas mēra amata kandidātiem investori, diplomāti un uzņēmēji, balstoties...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2016. gada 26. maijs plkst. 13:31

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu...

2016. gada 26. maijs plkst. 12:47

Nekustamā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA Homburg Zolitude īpašnieks...

2016. gada 26. maijs plkst. 12:31

Tuvāko divu nedēļu laikā valdība beidzot varētu izskatīt Satiksmes ministrijas sagatavoto ziņojumu...

2016. gada 26. maijs plkst. 12:09

Pirmajā darbības gadā caur Latvijā dibināto savstarpējo aizdevumu platformu Twino tika piesaistīts...

2016. gada 26. maijs plkst. 11:29

2015. gadā SEB bankas mājokļa kredīta ņēmējiem, kuri izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus,...

2016. gada 26. maijs plkst. 9:55

Šā gada četros mēnešos kopbudžeta pārpalikums sasniedzis 39,3 miljonus eiro, taču...

2016. gada 26. maijs plkst. 8:46

Jaunie talanti jau var sākt gatavot biznesa idejas, ko piedāvāt akcelerācijas fondiem,...

2016. gada 25. maijs plkst. 16:40

Trešdien, 25.maijā, tika izsolītas valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu 2022.gada...

2016. gada 25. maijs plkst. 14:44

Pārsvarā visiem tradicionālo komercbanku piedāvātajiem pakalpojumiem, sākot no vērtspapīru...

2016. gada 25. maijs plkst. 14:36

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas Vidzemes priekšpilsētas...