Finanses

Investori: ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju

Dienas Bizness, 26.05.2016

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētijuma prezentācija par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā

Foto: Austra Helēna Žaggere/LETA

Jaunākais izdevums

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

«Ēnu konomika rada negodīgu konurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus un tiem, kuri nemaksā; tam, savukārt, ir sniega bumbas efekts – nodokļi netiek iekasēti pietiekamā apmērā, tādēļ tie tiek celti un tas atkal ietekmē tieši tos uzņēmumus, kuri nodokļus maksā, tādējādi viņiem vēl vairāk pasliktinot konkurences apstākļus. Kādu laiku uzņēmumi, kas maksā nodokļus, darbojas efektīvāk, taču kādā brīdī šis spiediens var izrādīties pārāk liels.»

Ārvalstu uzņēmēji, atsaucoties arī uz pieredzi citās valstīs, piedāvā vairākus priekšlikumus, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku Latvijā: stiprināt nodokļu sistēmas paredzamību un caurskatāmību, uzlabot nodokļu iekasēšanu, ieguldot attiecīgo darbinieku profesionālajā kvalifikācijā, celt sodus par darbību ēnu ekonomikā, mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, atvieglot un vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem un mikro uzņēmumiem, saziņā vairāk izmantot elektroniskos dokumentus, kā arī kopumā tiekties uz to, lai būtiski mazinātu darījumus ar skaidru naudu.

Tajā pašā laikā uzņēmēji norāda (citāts no ziņojuma): «Jādomā ne tikai par sodiem un sodīšanu, bet arī par to, kā stimulēt cilvēkus un uzņēmumus būt godīgiem un radīt neērtības tiem, kas darbojas ēnu ekonomikā. Ja uz nelikumīgu darbību nav attiecīgas reakcijas, tad neko nav iespējams mainīt.»

Kopumā, kā secināts ziņojumā, lai gūtu panākumus cīņā ar ēnu ekonomiku, nepieciešama kompleksa pieeja: «Ēnu ekonomika nav tikai nodokļu nemaksāšana vai peļņas neuzrādīšana. Tā ietver arī dažādu noteikumu neievērošanu, piemēram, attiecībā uz pārvadājumiem, būvniecību vai samaksu par virsstundām, kā rezultātā tiek kropļota konkurence. Līdz ar to cīņa ar ēnu ekonomiku nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums. Svarīgi, lai tā būtu visas valdības un atbildīgo ministriju un institūciju prioritāte. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ir jābūt paredzamai nodokļu politikai, ir jāizglīto sabiedrība par to, kāpēc jāmaksā nodokļi un kur tie tiek tērēti, jābūt skaidriem un pietiekami vienkāršiem noteikumiem, kas stimulētu arī jaunos un nelielos uzņēmumus darboties ilgtspējīgi un atbildīgi,» norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Par potenciālajiem ieguvumiem, sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku skaidro KPMG Baltics SIA vadošā partnere Armine Movsisjana: «Mazāka ēnu ekonomika nav abstrakts ieguvums. Tā nozīmē ļoti konkrētas lietas: mazākas rindas pie ārstiem, valsts apmaksātu bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos, līdzenus ceļus, kā arī vairāk labi apmaksātas darba vietas, jo investoriem paveras plašākas iespējas strādāt godīgā konkurencē un būt ieinteresētākiem kāpināt investīcijas. Tomēr jāņem vērā, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir kā maratons. Tas nav sprints, bet gan ilgstošs un neatlaidīgs darbs. Turklāt jāfokusējas nevis uz īstermiņa rezultātiem, agresīvi cenšoties izspiest lielākus nodokļu ieņēmumus no esošajiem nodokļu maksātājiem, bet vairāk mērķējot tieši uz principiāliem nodokļu nemaksātājiem un kopējās ekonomikas veselības stāvokļa uzlabošanos ilgtermiņā.»

Pētījums par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā tapis ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskolu (Stokholm School of Economics in Riga) un Dr. Arni Sauku un konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics SIA speciālistiem. Tā pamatu veido kvalitatīvas intervijas ar lielāko ārvalstu uzņēmumu Latvijā augstākās vadības pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā uzlabojies

Lelde Petrāne, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas. Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 (FICIL Sentiment Index 2016) par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā.

Pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka «jaunākais FICIL Setimenta indekss kopumā aptver trīs būtiskus problēmjautājumus: (1) Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā; (2) Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, - ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu; un (3) Kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā, investīciju vides Latvijā uzlabošanai». Sauka uzsver - pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. Turklāt, pēc investoru domām, pēdējā gada laikā īstenotās politiskās iniciatīvas situāciju būtiski nav uzlabojušas. Tā, piemēram, atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) publiskotajā nostājā par darbaspēka jautājumiem aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitāti.

ĀIPL ieskatā, Latvijā ir jāmaina cilvēkresursu pārvaldības ietvars, proti, NVA ir jākalpo par vienotu Latvijas cilvēkresursu pārvaldības platformu.

"Pieejamajam darbaspēkam un darba devējiem ir nepieciešama vienota platforma - cilvēkresursu pārvaldības modelis, lai valsts palīdzētu nenodarbinātajiem ātrāk atgriezties darba tirgū, mazinot pabalstu slogu valsts budžetam," pauž ārvalstu investori.

ĀIPL norāda, ka pašreizējā NVA darba tirgus platforma nav efektīva, jo tā pilnībā neatbilst mūsdienu saziņas platformu prasībām, tai trūkst komunikācijas iespēju un redzamības. Padome rosina izstrādāt spēcīgu stratēģiju, veidojot vienotu platformu un iesaistot publisko un privāto sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pūš uguni pakulās un gaida brīnumus

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus

Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Oksfordas profesors: Pirms piesaistīt ārvalstu naudu, jāattīsta vietējie investīciju fondi

Natālija Poriete, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons.

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis. Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem.

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja: Faktiski darbinieku konkurences nav

Maris Ķirsons, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori slavē Latvijas valdību par sagatavotajām reformām vairākās jomās, vienlaikus kritizē par politisko vājumu, lai ķertos pie svarīga jautājuma, kas ir migrācija

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa atzīst, ka kopējais investoru vērtējums ir kļuvis pozitīvāks, jo daudzās jomās var ieraudzīt progresu, tajā pašā laikā joprojām ir vairāki sāpju punkti, kuros prasītos lielākas pārmaiņas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kur ārvalstu investori redz vislielāko risku?

Nekādu progresu investori neredz demogrāfijas jautājumos. Tāpat par būtiskiem uzlabojumiem darbaspēka pieejamībā arī nevar runāt. Lai arī ir sagatavotas (nav zināms, kā tās īstenosies) veselības aprūpes reformas, tomēr kopumā investori šo jomu vērtē pesimistiski. Arī tiesu sistēmā par dižiem uzlabojumiem nevar runāt. Tāpat ar prognozējamību Latvijā joprojām ir ievērojamas problēmas. 33% aptaujāto konstatē progresu, tomēr tas var tikt iegūts, pateicoties komunikācijai, taču 52% nekādu progresu neredz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ārvalstu investoru padome: Latvijā digitalizācijas rīki jāpadara lietotājiem draudzīgāki

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vide Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm nav slikta, taču ir virkne uzlabojamu lietu, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle un "PricewaterhouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, Latvijas biznesa vide nav slikta," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka investori un uzņēmēji vienmēr prasīs vairāk. "Mēs vienmēr prasīsim un tieksimies uz ideālo jeb krietni labāku pasauli," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle.

Viņa arī minēja, ka līdz šim nesakārtotie jautājumi Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvuši vēl aktuālāki, tostarp tas attiecas uz tiesu sistēmas efektivitāti, uz būvniecības procesu sakārtošanu gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan uz būvniecības procesiem un to uzraudzību, kā arī uz administratīvo slogu uzņēmumiem.

"Visas šīs lietas joprojām ir aktuālas," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ārvalstu investīciju kāpums neseko straujajai ekonomikas izaugsmei

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju klimata pievilcību ārvalstu investori novērtējuši ar 2,5 punktiem, kas ir tāda pati kā 2017.gadā, liecina jaunākais ārvalstu investīciju vides indekss 2018.

Pētījumā uzsvērts, ka 2018.gads iezīmējis jaunas raizes – viena no tām bija situācija finanšu sektorā, tās izraisītās sekas un valsts reputācijas problēmas, un kā otra minēta Rīgas loma valsts attīstībā.

Investori starp akūtākajām problēmām minējuši korupciju publiskajā sektorā, darbaspēka kvalitāti un nepieejamību, valsts pārvaldības efektivitātes trūkumu. Savukārt kā hroniskas problēmas minētas nenoteiktība, ēnu ekonomika, izglītības sistēmas problēmas. Uzlabojumus investori novērojuši tādās jomās kā demogrāfija un veselības aprūpes sistēma, nodokļu reforma, uzņēmēju neētiska un nelikumīga uzvedība, negodīga konkurence.

55% aptaujāto uzņēmumu minējuši, ka nākotnē plāno palielināt investīcijas, 35% - neplāno palielināt, bet 10% vēl nav izlēmuši. 2017. gadā investīcijas turpmāk plānoja veikt 57% uzņēmumu, bet 2016.gadā – 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā pusgadā strauji samazinājies ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē notikušajās diskusijās par ārvalstu investīciju vides uzlabošanu atzina Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Šodien Saeimas komisijā tika prezentēti dati par LIAA piesaistītajām ārvalstu tiešajām investīcijām, nevis kopējām piesaistītajām investīcijām valstī.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko sacīja, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā ir trīs reizes mazākas nekā pirmskrīzes laikā, bet šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Pēc EM pārstāvja teiktā, Latvijā joprojām visvairāk investē uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas.

Savukārt LIAA pārstāvis Ivars Ērkšķis komisijas locekļus informēja, ka 2016.gada sešos mēnešos par investīciju veikšanu Latvijā pozitīvu lēmumu pieņēmuši desmit investori, turpretī 2015.gadā kopumā pozitīvu lēmumu par investēšanu Latvijā pieņēma 31 investors. Ja šā gada pirmajā pusgadā Latviju apmeklēja 44 potenciālie investori, tad pērn kopumā tās bija 168 vizītes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vjačeslavs Dombrovskis: Ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem

Vjačeslavs Dombrovskis, domnīcas Certus vadītājs, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Komentāri

Pievienot komentāru