Lietuvas obligāciju tirgus pēdējā laikā nepārprotami piedzīvo uzplaukumu. Pēdējā gada laikā vien esam redzējuši desmitiem jaunu emisiju, un to rezultāti ir līdzīgi - pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, emisijas tiek veiksmīgi izvietotas, investori ir aktīvi un meklē pievilcīgu atdevi.

Tas gan nav pārsteigums – daļai investoru obligācijas šobrīd šķiet labāka alternatīva nekā salīdzinoši svārstīgie akciju tirgi vai tradicionālie banku noguldījumi. Vienlaikus esam pieredzējuši arī vairākus problemātiskus gadījumus, kas nonākuši publiskajā telpā, atgādinot, ka atdeve iet roku rokā ar risku, un riska pārvaldības centrā ir obligacionāru pārstāvis.“Redzam, ka investori ir aktīvi un meklē pievilcīgāko atdevi. Taču vienlaikus tirgus ir atgriezies pie fundamentāliem jautājumiem: kā darbojas aizsardzības mehānismi? Kas notiek, ja tiek pārkāptas emisijas dokumentos noteiktās saistības? Cik ātri tiek pieņemti lēmumi?” saka Eva Suduiko, COBALT partnere un zvērināta advokāte.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Pēdējos gados investori saskaras ar arvien lielāku nenoteiktību – sākot ar Donalda Trampa tirdzniecības politikas paziņojumiem un beidzot ar strauji svārstīgiem finanšu tirgiem. Lai arī akciju biržas pamazām atgūstas, nestabilitāte būtiski ietekmē investoru noskaņojumu. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā šajā neprognozējamajā laikā pasargāt savu kapitālu?

Atbilde meklējama tradicionāli drošākos risinājumos. Taču vai šie risinājumi patiešām spēj nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, un kādas iespējas šobrīd ir populārākās?

Investoru uzvedība – no satraukuma uz racionālu pieeju

Lai saprastu, kāpēc investori arvien biežāk izvēlas drošākas investīcijas, eksperts iesaka vispirms pievērst uzmanību tam, kā investori uztver riskus un kādi faktori ietekmē viņu lēmumus mūsdienu apstākļos. Tieši emocionālais stāvoklis, ekonomiskais fons un ilgtermiņa drošības nepieciešamība šobrīd kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Latvijā investīciju lēmumi bieži vien balstās uz emocijām – īpaši uz bailēm zaudēt naudu. Tāpēc drošības aspekts nereti tiek vērtēts augstāk nekā iespējamais ienesīgums. Latvieši patiešām ir ļoti piesardzīgi investori – dominē bailes zaudēt līdzekļus. Tāpēc vispirms tiek skatīts, vai ieguldījums ir drošs, un tikai pēc tam – kādu peļņu tas varētu nest. Šāda piesardzība veidojusies pagātnes rūgtās pieredzes dēļ, tomēr tā ievērojami ierobežo spēju gūt iespējami labāko ieguldījumu rezultātu.

EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus, kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu.

Tomēr ir pamats apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

2025. gadā pasaules finanšu tirgi turpināja iesākto trīsgades izaugsmes stāstu. Neskatoties uz to, ka līdz pat jūnijam pasaules investori gadu vadīja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tarifu solījumu izraisītā nenoteiktībā un piesardzībā, finanšu tirgu kopējais sniegums gadu noslēdz ar investoriem labvēlīgiem rezultātiem.

Arī pasaules vadošās ekonomikas šogad ir spējušas parādīt noturību un gadu aizvadīt mērenas izaugsmes zīmē. Neskatoties uz saspringto sākumu, situācija gada otrajā pusē strauji uzlabojās arī Latvijā. Gadu noslēdzam ar patēriņa un aizņēmumu optimismu, strauju algas pieaugumu un izaugsmi teju visās nozarēs. Kādas piecas atziņas mums mācījis 2025. gads?

Tarifu panika izrādās nepamatota

Gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumiem, nosakot importa tarifu palielinājumu teju visās preču grupās un visām valstīm. Dažās nozarēs prognozētais tarifu slogs sasniedza pat 20–30 %, kas radīja bažas par globālas eskalācijas risku un satricināja finanšu tirgus. Lai gan martā un aprīlī akciju un obligāciju vērtība kritās, panika izrādījās īslaicīga. Jau vasarā tirgi atguvās, jo politisko sarunu rezultātā panāktie kompromisi mazināja spriedzi. Ekonomikas pamata rādītāji saglabājās stabili – piegādes ķēdes netika traucētas, globālais pieprasījums turpināja augt, un uzņēmumi pielāgojās jaunajiem nosacījumiem.

Jautājums par to, kur ieguldīt naudu, lai nopelnītu visvairāk, ir aktuāls vienmēr. Taču realitātē vienas pareizās atbildes nav. Katrs ieguldījumu veids sev līdzi nes atšķirīgu riska, ienesīguma un svārstību kombināciju. Tieši tāpēc vēsturisko datu analīze ir viens no noderīgākajiem rīkiem investoriem. Tā nepasaka priekšā nākotni, bet palīdz saprast, kā dažādi aktīvi uzvedas dažādos ekonomiskajos apstākļos.

Pēdējie deviņi gadi šajā ziņā ir īpaši interesanti. Šajā periodā finanšu tirgi piedzīvoja gan COVID-19 pandēmiju, gan strauju inflācijas kāpumu, procentu likmju pieaugumu un ģeopolitisko nestabilitāti. Citiem vārdiem – tas bija pilnvērtīgs stresa tests gandrīz visiem ieguldījumu veidiem.

Cik vērti 1000 eiro būtu šodien?

Ja investors 2017. gada sākumā būtu ieguldījis 1000 eiro dažādās aktīvu klasēs un deviņus gadus tās neaiztiktu, aina šodien būtu ļoti atšķirīga. Turklāt rezultāti atšķirtos ne tikai gala summas ziņā, bet arī ceļā, kā līdz tai nonākts.

Akciju tirgi šajā periodā uzrādīja augstāko ienesīgumu – ieguldījumu vērtība būtu pieaugusi līdz aptuveni 2411 eiro. Taču šis rezultāts nebija lineārs. 2022. gadā akciju tirgi piedzīvoja vienu no straujākajiem kritumiem pēdējo gadu desmitu laikā, sarūkot par aptuveni 18%. Tas vēlreiz apstiprina vienu no investīciju pamatprincipiem – augstāka peļņa bieži nāk kopā ar lielāku svārstīgumu.

Komerciālo nekustamo īpašumu investīciju kompānija Baltijā Summus Capital piesaistījusi visu plānoto investīciju apjomu jeb 30 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 38,3 miljonus eiro jeb par 27% vairāk nekā tika piedāvāts.

Obligāciju piedāvājums noritēja no 10. līdz 20. jūnijam, pamatojoties uz prospektu, ko 2025. gada 9. jūnijā reģistrēja Igaunijas Finanšu tirgus uzraudzības iestāde.

Publiskajā piedāvājumā piedalījās 977 investori. Privātie investori no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parakstījās uz obligācijām 25,7 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 67% no kopējā pieprasījuma. Savukārt, institucionālie investori parakstījās uz 12,6 miljoniem eiro, veidojot atlikušos 33%. Ģeogrāfiskā griezumā 17,8 miljonus jeb 47% no kopējā pieprasījuma apjoma veidoja Igaunijas investori, 7,5 miljonus (19%) – Latvijas investori, bet 13 miljonus (34%) – Lietuvas investori. Igaunijas investori parakstījās uz obligācijām 17,8 miljonu eiro apmērā (47% no kopējā parakstītā apjoma), Latvijas investori – uz 7,5 miljoniem eiro (19%), un Lietuvas investori – uz 13 miljoniem eiro (34%).

Pēc vairākiem satricinājumiem, ko radīja ASV tirdzniecības tarifu politika un nenoteiktība par bāzes procentu likmēm, globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus atgūstas. 2025. gada trešajā ceturksnī galvenajos pasaules tirgos atkal vērojams izaugsmes temps un investoru aktivitāte, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais starptautiskais pārskats par IPO tirgu.

“Šī gada otrajā pusē IPO aktivitātes atdzīvošanās visredzamākā ir ASV, Indijā un Ķīnā. Šajos tirgos būtiski auguši gan darījumu apjomi, gan biržu indeksi,” norāda EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris Guntars Krols.

Viņš uzsver, ka šīs pozitīvās izmaiņas galvenokārt veicinājusi atvieglota monetārā politika un uzņēmumu spēja saglabāt stabilu un prognozējamu peļņu, neraugoties uz tirgus svārstībām.“EY CEO Confidence Index šobrīd ir 83 %, kas liecina – uzņēmēji kļūst drosmīgāki un gatavāki publiskajam piedāvājumam. Arī Eiropas tirgos, tostarp Londonā un Ziemeļeiropā, aktivitāte pieaug, taču ar piesardzīgāku akciju novērtējumu,” komentē EY eksperts.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību, pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas - "Moneyval" - publicēto ziņojumu par Latvijas sestās kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem.

"Moneyval" ziņojums publicēts ceturtdien.

Pēc FID paustā, ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos. Ziņojumā atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem.

"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus," komentē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu.

Lai gan februārī inflācija ASV saglabājās 2.4 % līmenī un pamatinflācija – 2.5 %, pēdējās nedēļās situāciju mainījis straujš naftas cenu kāpums ģeopolitiskās spriedzes dēļ Tuvajos Austrumos. Naftas cenas kopš februāra beigām pieaugušas par aptuveni 40 %, kas martā varētu palielināt inflāciju par 0.5–0.6 procentpunktiem un mainīt gaidas par procentlikmēm ASV un eirozonā.

Februārī ASV inflācija palikusi stabila 2.4 % līmenī, kamēr patēriņa cenas mēneša griezumā augušas par 0.3 %. Arī pamatinflācijas rādījums februārī nemainījās un palika 2.5 % līmenī. Taču šīs ziņas jau ir novecojušas. Kopš februāra beigām, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai Tuvajos Austrumos, naftas cenas strauji pieauga. Patlaban naftas cenas resursu tirgos ir par aptuveni 40 % augstākas nekā vidēji februārī. To uzreiz izjuta arī ASV patērētāji – degvielas cenas ASV benzīntankos kopš februāra beigām pakāpās par vairāk nekā 20%. Šis vien varētu martā paaugstināt ASV inflāciju par 0.5-0.6 procentpunktiem. Februārī energoresursu pienesums ASV gada inflācijai bija tuvs nullei. Pēdējās dienās analītiķi sākuši paaugstināt arī inflācijas prognozes. Pagaidām šā gada prognozes ASV un eirozonai paceltas par 0.1 procentpunktu salīdzinājumā ar februāra beigām – līdz 2.7% un 1.9% attiecīgi. Arī investori pamainīja savas prognozes attiecībā uz likmju samazināšanu ASV. Saskaņā ar fjučeru tirgus prognozēm, šogad ASV netiek gaidīts vairāk kā viens likmju samazinājums (iepriekš prognozēja divus) un, ja tas notiks, tad tuvāk gada nogalei. Arī eirozonā būtiski pamainījās likmju prognozes. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu investori sāka prognozēt pirmo likmju pacelšanu par 0.25 procentpunktiem jau šā gada otrajā pusē.

Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja peļņu 270,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 28,7% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 376, miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi 2025.gada 31.augustā bija 30,071 miljarda eiro apmērā, kas ir par 5,7% jeb 1,619 miljardiem eiro vairāk nekā 2024.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 28,452 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 15,377 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 15,288 miljardus eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 88,8 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk.

Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami uzņēmumi, kas attīstības finansēšanai izvēlas publisko obligāciju emisijas. Šādu pieeju izvēlējusies arī izklaides un ēdināšanas uzņēmumu grupa Apollo Group, kuras darbību investori var novērot ikdienā, izmantojot tās pakalpojumus un apmeklējot tādus zīmolus kā Apollo Kino un Lido. Savā ziņā tas ļauj investoram “redzēt”, kā strādā bizness, kurā ieguldīta nauda.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmuma INVL valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka Apollo Group obligāciju emisija varētu būt pievilcīga iespēja vietējiem investoriem, īpaši tiem, kuri pirmo reizi apsver ieguldījumus obligācijās. “Šis piedāvājums dod iespēju saņemt fiksētu ~7% ienākumu no ieguldītās naudas (ja tiek izmantotas ieguldījumu konta priekšrocības), vienlaikus investoriem ir viegli saprast biznesu, kas nodrošina šo ienākumu – kinoteātri, restorāni un citi ikdienā pazīstami pakalpojumi. Tas ļauj arī praktiski novērot, kā uzņēmuma produktiem klājas tirgū,” skaidro A. Martinovs.

Pēc eksperta domām, šāda investīcija var būt piemērota tiem investoriem, kuri tic Baltijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju pirktspējas stabilitātei, kā arī ir ar mieru, ka daļa no obligāciju piedāvājumā piesaistītajiem līdzekļiem tiks novirzīti esošajiem akcionāriem, lai segtu līdz šim izsniegtos aizdevumus. Vienlaikus, kā jebkurā ieguldījumā, arī šeit jāņem vērā riski, tālredzīgi domājot par notikumiem, ko no šodienas skatupunkta ir grūtāk prognozēt. “Apollo Group sastāv no vairākiem uzņēmumiem, un grūtības kādā no tiem var ietekmēt visas grupas finanšu stāvokli. Šajā gadījumā obligācijas nav nodrošinātas ar konkrētu mantu, un uzņēmuma darbību var ietekmēt konkurence izklaides un ēdināšanas segmentā. Tajā pašā laikā Apollo Group ir noteikusi stingrus finanšu un biznesa parametrus (kovenantus), kuru izpilde ir obligāta, un šobrīd uzņēmums tos izpilda ar rezervi.”“Šāds ieguldījums, manuprāt, var būt piemērots ilgtermiņa investīcijai salīdzinoši nelielā apjomā – piemēram, līdz aptuveni 5% no uzkrājumiem,” piebilst A. Martinovs.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Martā globālā ģeopolitiskā vide strauji pasliktinājās – ASV militārā operācija “Epic Fury” no galvenokārt spekulatīva ģeopolitiskā naratīva pārauga reālā, piedāvājuma puses izraisītā makroekonomiskā šokā, kas būtiski ietekmēja akciju tirgu. Visa mēneša garumā abas puses turpināja apmainīties ar draudiem, raķetēm un citiem militāriem triecieniem.

Lai gan 8. aprīlī tika panākta divu nedēļu ilga pamiera vienošanās starp ASV un Irānu, kas izraisīja naftas cenu kritumu un cenu kāpumu citās aktīvu klasēs, risks par turpmākām militārām eskalācijām joprojām ir augsts.ASV akciju tirgi piedzīvoja plašu un vienlaicīgu lejupslīdi martā. S&P 500 indekss samazinājās par 5,1%, uzrādot sliktāko 1. ceturkšņa sniegumu kopš 2022. gada, savukārt “Nasdaq Composite” indekss nokritās par 4,8%.

Tā nebija vienkārši korekcija esošo augsto valuāciju dēļ, bet gan kopējs risku pārvērtējums. Arī “Dow Jones” indekss, kas jau bija piedzīvojis desmit mēnešu ilgu uzvaras gājienu, samazinājās par 5,4%. Tādējādi investoru uzmanība novirzījās no pozitīvajiem 2025. gada 4. ceturkšņa atskaišu sezonas rezultātiem un mākslīgā intelekta fokusa, kas gada sākumā kalpoja kā dzinējspēks. Eiropas akciju tirgos zaudējumi bija vēl izteiktāki – STOXX 600 indekss mēneša laikā saruka par 8,0%, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2022. gada jūnija. Eiropa lielā mērā ir atkarīga no Tuvo Austrumu enerģijas importiem, un mazākas iekšzemes rezerves reģionu padara neaizsargātu pret pieaugošajām izejvielu izmaksām. Vienīgais izņēmums bija enerģētikas sektors – S&P 500 enerģētikas sektora indekss pieauga par aptuveni 12%, savukārt STOXX 600 naftas un gāzes indekss kāpa par 14,6%.

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Investoru interese visā Baltijā par nekustamo īpašumu attīstītāja Invego Group publisko obligāciju piedāvājumu bija ievērojami augsta – emisija ar sākotnējo apjomu 4 miljoni eiro tika pārsniegta gandrīz 5 reizes. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Invego Group nolēma palielināt emisijas apjomu līdz 8 miljoniem eiro.

Invego Group OÜ publiskajā obligāciju piedāvājumā piedalījās 1 934 investori no visām trim Baltijas valstīm, kopumā parakstoties uz obligācijām par 19,85 miljoniem eiro, kas ir 5 reizes vairāk nekā emisijas pamatapjoms. Tādējādi pieprasījums pēc Invego Group obligācijām ievērojami pārsniedza piedāvājumu – augstākais rādītājs nekustamā īpašuma nozares emitentu vidū Nasdaq Tallinn tirgū. Vidējais ieguldījums uz vienu investoru bija 10 260 eiro. Investori no Latvijas parakstījās uz obligācijām 5,4 miljonu eiro apmērā (27% no kopējā apjoma), investori no Igaunijas – par 12 miljoniem eiro (61%), bet investori no Lietuvas – 2,4 miljonu eiro (12%).

Saskaņā ar Invego izpilddirektora Kristjana-Tora Vehi (Kristjan-Thor Vähi) teikto, piedāvājuma rezultāti apliecina, ka investori visā Baltijā augstu novērtē Invego. “Pirmkārt, tik liela interese parāda, ka investori mūsu mājas tirgos – Igaunijā un Latvijā – pazīst un uzticas Invego un mūsu turpmākajiem izaugsmes plāniem. Īpaši iepriecina, ka pēdējā gada laikā interese no investoru puses Latvijā par Invego Group obligācijām ir vēl vairāk pieaugusi,” komentēja Vehi, piebilstot, ka piesaistītais finansējums ļaus Invego turpināt izaugsmi visos darbības tirgos atbilstoši plāniem.

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Globālie akciju tirgi novembrī piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, izraisot nevienmērīgus rezultātus galvenajos pasaules indeksos. Pat neskatoties uz to, ka 3. ceturkšņa uzņēmumu atskaišu sezona noslēdzās ārkārtīgi labi, “S&P 500”indekss mēnesī pieauga tikai par 0,1%, kamēr “Nasdaq Composite” pārtrauca savu septiņu mēnešu uzvaru sēriju un samazinājās par 1,5%.

Investori kļuva piesardzīgāki attiecībā uz augstajām tehnoloģiju uzņēmumu valuācijām un ambiciozajiem mākslīgā intelekta (MI) kapitālieguldījumiem, vienlaikus fiksējot peļņu un pārejot uz mazāk volatīliem sektoriem. “Nvidia” izcilie 3. ceturkšņa rezultāti īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu, bet entuziasms drīz vien pierima , vietu atkal dodot nervozitātei. Tajā pašā laikā ASV procentu likmju samazināšanas gaidas pastiprinājās, nākotnes līgumiem uzrādot ~85% varbūtību, ka decembrī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.Eiropā “STOXX 600” indekss pakāpās par 0,8%, turpinot vairāku mēnešu ilgstošo pieauguma tendenci. Stabilu sniegumu uzrādīja finanšu sektors – “STOXX 600 Europe 600 Banks” indekss mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 4%, jaunajam Lielbritānijas budžetam neparedzot jaunas nodevas aizdevējiem. Mazāk volatīli sektori kopumā uzrādīja labākus rezultātus, savukārt tehnoloģiju un aizsardzības sektoru akcijas atpalika globālās tehnoloģiju akciju izpārdošanas un Ukrainas miera sarunu atsākšanas dēļ. Tajā pašā laikā kriptovalūtas piedzīvoja strauju kritumu, BTC/USD kursam mēneša beigās noslīdot līdz aptuveni 90 tūkst. , likvidējot visu gada laikā uzkrāto pieaugumu.