Jaunākais izdevums

Pēdējos gados cilvēki Latvijā vidēji ir kļuvuši krietni turīgāki. Tajā pašā laikā arī inflācija ir uzņēmusi apgriezienus. Tāpēc loģiska vēlme ir savu līdzekļu pirktspējas saglabāšana un to vairošana, nodarbojoties ar investīcijām. Tajā brīdī ir jāsastopas ar aktuālajiem jautājumiem – kā sākt? Ko darīt? Kur meklēt informāciju?

Lai palīdzētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, Investoru Klubs ir izveidojis izdomātu personu – Investoru Andri.

Investors Andris ir 32 gadus jauns IT jomas speciālists, kurš, pateicoties savām lieliskajām darba spējām, ir spējis nopelnīt pietiekami daudz, lai investīcijām novirzītu 25 000 eiro. Jāatzīmē, ka, lai arī Andris ir izdomāta persona, tomēr 25 000 eiro ir reāli līdzekļi, kas tiek ieguldīti reālos finanšu aktīvos.

Uzsākot savas investora gaitas Andris izpētīja, kādu brokeri izvēlēties, kā arī apdomāja savu investīciju stratēģiju. Andra mērķis ir spēt pelnīt 12% ienesīgumu gadā, lai pēc 30 gadiem, kad būtu jādodas pensijā, portfeļa vērtība būtu pieaugusi līdz 750 000 eiro. Andris saprot, ka tas ir ambiciozs mērķis, kuru var arī neizdoties sasniegt, taču nekas nereāls tas arī nav.

Visas savas investīciju gaitas, pārdomas, analīzes un veiktos darījumus Andris apraksta Investoru Klubā. Tāpat var izsekot līdzi visai portfeļa vērtības vēsturei – kā tā ir mainījusies laika gaitā un kādus darījumus Andris ir veicis.

Protams, ka aiz izdomātā Andra ir īsti cilvēki un tie ir Investoru Kluba komandas locekļi, kuri kolektīvi pieņem lēmumus par Andra veicamajām darbībām. Jāpiebilst, ka lēmēju starpā ir arī Andra vecākā brāļa Investor Toomas (ļoti populārs investīciju projekts Igaunijā) komandas locekļi. Tomēr arī šie cilvēki ir normāli investori, kuri pārvalda paši savus līdzekļus, veic ieguldījumus finanšu tirgos un aktīvi interesējas par notikumiem investīciju pasaulē - gluži tāpat kā investors Andris.

Ko Andris ir paveicis līdz šim? Savām pirmajām investīcijām Andris izvēlējās divus uzņēmumus no Latvijas – SAF Tehnika un Virši, abos gadījumos saskatot pienācīgu peļņas potenciālu vidējā termiņā. Andris ir veicis investīcijas arī citās Baltijas valstīs kotētos uzņēmumos – Šiauļiu Bankas, Tallinna Kaubamaja Grupp un Merko Ehitus.

Tā kā Andra ieskatā finanšu tirgi ir bijuši salīdzinoši dārgi pēdējos gados, tad portfelī pagaidām nav lielu un atpazīstamu pasaules tehnoloģiju līderu. Tomēr Andris aktīvi meklē iespējas arī globālajos finanšu tirgos, tādas atrodot naftas ieguves kompāniju sektorā, kā arī metālu ieguvē. Andris ir pārliecināts, ka zaļās enerģijas revolūcija turpināsies un tās īstenošanai būs vajadzīgi gan ļoti daudz metālu (vairāk nekā agrāk), kā arī būs jāiztērē daudz enerģijas jeb fosilo energoresursu, lai šos metālus iegūtu. Lai portfeli diversificētu, ir veikts ieguldījums arī aizdevumos ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu.

Andra investīciju veikšanas process, pārdomu apraksti un dalīšanās ar savu pieredzi, iespējams, ir viens no labākajiem veidiem, kā spert pirmos soļus investīciju pasaulē. Andris kalpo ne vien kā ceļvedis, bet arī kā mēraukla, ar kuru potenciāli salīdzināties.

Jāpiemin, ka Investors Andris ir tikai viena sadaļa no Investoru Kluba. Paralēli tai atradīsiet gan jaunākās investīciju ziņas, analīzes, komentārus, gan arī podkāstu, kurā tiek runāts tikai un vienīgi par un ap investīcijām.

Vairāk informācijas šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazāk jaunu investīciju projektu, bet vairāk darba vietu

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ANM līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas

LETA, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers prognozē investīciju darījumu apjoma samazināšanos Baltijā līdz 1,25 miljardiem eiro

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Baltijā šogad samazināsies līdz 1,25 miljardiem eiro, otrdien "Baltic Real Estate Leaders Forum" pasākumā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Colliers" investīciju vadītāja Baltijā Anžela Koļesņikova.

Viņa atzina, ka šī prognoze ir veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, taču vienlaikus varot paredzēt, ka investoru interese nenoslāps un investīcijām plānotais kapitāls pavisam nepazudīs.

Koļesņikova norādīja, ka pērn bija vērojams iespaidīgs investīciju darījumu apjoma kāpums, sasniedzot divus miljardus eiro. Pērn trīs Baltijas valstīs veikti 402 investīciju darījumi salīdzinājumā ar 226 darījumiem 2020.gadā, kad kopējais darījumu apjoms bija 1,1 miljards eiro.

Tāpat pērn būtiski pieauga lielo darījumu skaits - ja 2020.gadā Baltijas valstīs tika veikti 11 darījumi ar komercīpašumiem ar apjomu virs 20 miljoniem eiro, tad pērn notika 24 šādi darījumi, informēja Koļesņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības

Armanda Vilciņa, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz uzņēmēju, kas nelegāli izmanto svešus zīmolus savas uzņēmējdarbības attīstīšanā, pat neapzinoties, ka tas nav atļauts, norāda SIA Ausma Media radītāja Marta Selecka.

Visi saprot, ka nevar nozagt kartupeļus un tirgot tos kā savējos, bet, ja runa ir par preču zīmēm un tēliem, sabiedrības izpratne mainās, atzīmē M. Selecka, uzsverot, ka arī Ausma Media pēdējos gados saskārusies ar milzīgu skaitu ražotāju, kas mēģina bez atļaujas kopēt uzņēmuma radītos produktus.

Lielāko popularitāti vietējā tirgū iemantojusi Ausma Media radītā rotaļlieta Lapsa, kas redzama arī populārajā bērnu seriālā Tutas lietas. Lai gan esam reģistrējuši Lapsu kā dizaina paraugu Latvijas Republikas Patentu valdē, faktiski mēs neesam aizsargāti, jo reāli sodīt kādu uzņēmēju, kas izmanto mūsu tēla atveidu savos izstrādājumos, ir ļoti sarežģīti, skaidro M. Selecka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu

Db.lv, 29.06.2022

“Maple Bear Global Schools” dibinātājs un priekšsēdētājs Rodnijs Brigss (no kreisās), “Vantage Capital” izpildpriekšsēdētājs Lūks Albinskis un “Maple Bear CEE” ģenerāldirektors Jans Baidans.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

  • kapitāla ieguldījums reģionālajā galvenajā birojā; ar to tiktu nodrošināts finansējums, lai varētu pieņemt darbā līdz 70 papildu komandas locekļu, kas paaugstinās “Maple Bear” skolu īpašniekiem, skolotājiem un bērniem sniegtā izglītības atbalsta kvalitāti, un paātrināta skolu tīkla paplašināšanās reģionā,
  • kapitāla nodrošināšana “Maple Bear Polska”, kas plāno ar Polijas vietējo akcionāru palīdzību atvērt vairāk nekā 40 skolu,
  • kapitāla nodrošināšana “Maple Bear Czech Republic” vairāk nekā 20 skolām,
  • nekustamā īpašuma finansēšanas programma, kas “Maple Bear” skolu īpašniekiem dos iespēju uzbūvēt lielas pirmsskolas līdz vidējās izglītības paraugiestādes ļoti labās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Latvija sākusi kriminālprocesu par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Aerones piesaista 9 miljonu dolāru investīcijas

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais fonds Solar Core Plus ir vienojušies par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā.

Nākamo trīs gadu laikā ir plānots izbūvēt saules enerģijas parkus 30 MW apmērā, tādā veidā stiprinot arī enerģētisko neatkarību Baltijā. Projekts ir radīts ar mērķi, lai nodrošinātu lielu, ražojošu uzņēmumu enerģijas pašpatēriņu, izmantojot saules enerģiju. Plāns paredz arī projektu paplašināšanos visā Baltijas reģionā un saules elektrostaciju jaudu palielināšanu līdz pat 100 MW.

Konkrēts investīciju apjoms netiek atklāts, taču aptuvenās investīcijas 100 MW saules parku izbūvei svārstās no 60 līdz 65 milj. EUR. Jāņem vērā, ka šajos tirgus apstākļos izmaksas var būt mainīgas izejmateriālu cenu svārstību dēļ.

“Šīs investīcijas veicinās gan Latvijas enerģētisko neatkarību, gan ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Zaļā enerģija ir mūsu nākotne, kas ir ne tikai videi draudzīga saimniekošana, bet tai ir arī reāls ekonomisks pamats,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" ieņēmumi pērn pieauguši par 39%, pārsniedzot 289 miljonus ASV dolāru, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums paplašināja savu darbību ASV un Meksikā, kā arī atvēra jaunu ražotni Apvienotajā Karalistē. Lai turpinātu komandas attīstību, tika atklāts arī jauns birojs pašā Rīgas centrā.

Pērn Printful, Inc. ieņēmumi pieauguši par 39%, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma ieņēmumi bija 208 miljoni ASV dolāru. Tas ļāvis uzņēmumam pagājušajā gadā ieguldīt 32.4 miljonus ASV dolāru drukas iekārtās un tehnoloģijās, palielinot uzņēmuma kopējās investīcijas līdz 83.8 miljoniem ASV dolāru. Printful izpildījis jau vairāk nekā 48 miljonus pasūtījumu un tā saražoto preču kopējā bruto vērtība sasniegusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru kopš uzņēmuma darbības sākuma 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un noslēdzis pirkšanas-pārdošanas līgumu par 39 ha teritorijas iegādi par 5,6 milj. eiro blakus galvaspilsētas starptautiskajai lidostai.

Šeit tiek plānots noliktavu komplekss 180 000 m² platībā par vairāk nekā 100 miljoniem eiro.

Rīgā uzņēmums šobrīd attīsta un pārvalda loģistikas parku Rumbula gandrīz 55 000 m² platībā un ir attīstījis loģistikas centru Olaine 37 000 m² platībā.

"Plānojot jaunas investīcijas Rīgā, esam apņēmības pilni piesaistīt pazīstamus starptautiskus arhitektus un iesaistīt vietējos uzņēmējus. Ceram arī uz aktīvu sadarbību ar pašvaldības un valdības pārstāvjiem. Esam pārliecināti, ka jaunais projekts ne tikai apmierinās klientu augošās vajadzības un radīs labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai loģistikas un noliktavu nozarē, bet arī spēs būtiski veicināt teritorijas un tās infrastruktūras attīstību, kas balstīta uz augstākajiem standartiem,” stāsta Sirin Development izpilddirektors Laurīns Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru