Mežsaimniecība

Investors: ārzemnieku «apetīte» uz Latvijas mežiem mazinājusies

Nozare.lv, 18.01.2013

Jaunākais izdevums

Patlaban mežu iegādes bums Latvijā beidzies - ārzemju, galvenokārt skandināvu - investoriem vairs nav «tik liela apetīte» kā agrāk, kas skaidrojams ar jau īstenotiem biznesa plāniem, kā arī ekonomisko krīzi pasaulē, atzīst Zviedrijas mežsaimniecības kompānijas BergvikSkog AB meitasuzņēmuma SIA BergvikSkog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds.

Zviedrijas mežsaimniecības kompānija BergvikSkog AB ir viena no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā. Piecu gadu laikā tā Latvijā ieguldījusi 100 miljonus latu, iegādājoties 103 000 hektārus zemes. No tiem 58% jeb 60 000 hektāri ir mežs, kur koksnes krāju apjoms ir apmēram septiņi, astoņi miljoni kubikmetru.

BergvikSkog AB Kurzemē pieder apmēram 25 000 hektāru, Latgalē 60 000, bet pārējais - dažādos reģionos.

«Nekas nav melns vai balts un katram investoram ir savi mērķi. BergvikSkog bija konkrēts mērķis - iegādāties 100 000 hektāru. Esam to sasnieguši un varam koncentrēties uz īpašumu apsaimniekošanu. Jāatzīst, ka īpašumu iegādes tendence kopumā «piebremzējusies», lai gan nav izslēgts, ka nākotnē tā varētu atjaunoties. Patlaban nevienam ārzemju investoram vairs nav tik liela apetīte kā agrāk, to diktē ekonomiskā situācija un pasaules krīze. Katrā ziņā pirkšanas tempu kritums nav saistīts ar to, ka nebūtu zemes. Piedāvājums joprojām ir ļoti liels,» atzina Hedlunds.

Viņš arī atzina, ka savulaik - 2008.gadā, kad uzņēmums sāka meža iepirkšanu, vidējā meža zemes iegādes cena bija 1500-2000 latu par vienu hektāru, savukārt patlaban cena nokritusi līdz 800 latiem.

«Toreiz bija padārgi, tomēr cenu diktēja nekustamā īpašuma bums Latvijā un pasaules tirgū valdošais nepamatotais optimisms. Patlaban īpašumu vidējā iegādes cena ir 800 latu par vienu hektāru meža vai lauksaimniecības zemes. Sākumā zemi pirkām aktīvi, bet patlaban cenšamies piepirkt nosacīti nelielus - desmit līdz 30 hektāru īpašumus, kas vēl joprojām atrodas citu personu privātīpašumā, bet kam līdzās ir mūsu īpašumi,» sacīja Hedlunds.

Viņš arī atzina, ka patlaban kopumā ārvalstu īpašniekiem pieder apmēram 10%-15% meža zemes, nerēķinot klāt «ofšorniekus» jeb Latvijas uzņēmējus, kuri darbojas ārzemju firmā.

«Grūti pateikt precīzu daudzumu, un, manuprāt, tas nav tik svarīgi. Svarīgākais ir, lai īpašumi tiktu apsaimniekoti un attiecīga informācija būtu publiski pieejama uzņēmumu reģionālajos birojos. Vēlama arī mežu starptautiska sertificēšana, lai nodrošinātu pareizu apsaimniekošanu no sociāla, ekonomiska un ekoloģiska viedokļa,» sacīja uzņēmējs.

SIA BergvikSkog dibināta 2008.gadā ar pamatkapitālu 66,114 miljoni latu. Uzņēmuma apgrozījums 2011.gadā bija 457 789 lati, savukārt zaudējumi 20 985 lati, kas ir 55% samazinājums salīdzinājumā ar 47 139 latu zaudējumiem 2010.gadā. 2012.gada apgrozījuma un peļņas prognoze ir attiecīgi divi miljoni un 700 000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares nākotni ar cēliem mērķiem cenšas torpedēt ne tikai atsevišķas interešu grupas, bet pat politiķi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņaprāt, mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, kura jāizmanto šeit dzīvojošo cilvēku labklājības nodrošināšanai, nevis jāpārvērš par rezervātu, kurā izaugusī koksne jāsapūdē.

Kā vērtējat mežsaimniecību Latvijā?

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur meža platības ik gadu pieaug, un pašlaik tas jau ir 3,06 milj. ha, savukārt pirms diviem gadiem bija tikai 3,02 milj. ha. Tā kā daudzas bijušās lauksaimniecības zemes ir aizaugušas, reālās mežu platības pat ir lielākas par minētajiem skaitļiem. Protams, zemnieki arī kļūst ekonomiski spēcīgāki, un daļa aizaudzēto tīrumu atkal kļūs par lauksaimniecībā izmantojamām platībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mežsaimniecībā un būvniecībā strādājošiem būs jābūt darbinieka apliecībām

Dienas Bizness, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā, savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā.

Plānots, ka darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem.

LM skaidro, ka vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati vai izskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

A/s Latvijas Valsts meži Latgalē par miljonu veiks meža autoceļu būvdarbus

Gunta Kursiša, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Valsts meži noslēgusi vairāk nekā 1,034 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējuši trīs uzņēmumi – Viļānu novada Dekšāres pagastā reģistrētā SIA Aļņi AS veiks Dzirnavupītes, Silakroga un Slūkas ceļa būvdarbus, Limbažu uzņēmums SIA Limbažu ceļi veiks meža autoceļa Ozolsala būvdarbus un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs – būvdarbus uz meža autoceļa Purva ceļš.

A/s Latvijas Valsts meži pēdējā mēneša laikā noslēgusi arī 19,9 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par lokālā datortīkla paplašināšanu un apkopi, 2,47 tūkst. Ls vērtu konkursu par tiesībām veikt meža meliorācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, 17,4 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par meža meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem Silvas un Melnupes meža iecirkņos, 16,7 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par jaunaudžu kopšanu Mērsraga meža iecirknī 2013. un 2014. gadā, kā arī 680,5 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģionā un 424,4 tūkst. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Ziemeļlatgales mežsaimniecībā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mežsaimniecībā un būvniecībā strādājošajiem izsniegs darbinieka apliecības

Žanete Hāka, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā (izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus), savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā.

Darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Darba devējam būs jāveic izsniegto darbinieku apliecību uzskaite.

Vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati. Darba devējam būs pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izgatavot un izsniegt darbiniekam jaunu darbinieka apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septiņiem mežizstrādātājiem par aizliegtu vienošanos piemēro 59,4 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par karteļa vienošanos sodīt septiņus mežistrādes uzņēmumus, kas bija maldinājuši publisko iepirkumu rīkotāju AS Latvijas valsts meži, informē KP.

Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 59 425 eiro apmērā.

Savus piedāvājumus diviem iepirkumiem Austrumvidzemes mežsaimniecībā uzņēmumi uzticēja sagatavot vienai un tai pašai personai, tādējādi apmainoties ar komercinformāciju un padarot neiespējamu patiesu konkurenci.

Iepirkumā par meža stādīšanu un atjaunoto meža platību agrotehnisko kopšanu kartelizētus piedāvājumus iesniedza visi septiņi uzņēmumi – SIA ADV Forestry, SIA Andrēnkalni, SIA Clean Forest, IK White Water House, SIA Ramuss, SIA LatKada un SIA LMV Mežsaimniecība. Savukārt iepirkumā par mežsaimnieciskajiem darbiem 2014.gadā saskaņotus piedāvājumus iesniedza SIA ADV Forestry, SIA Clean Forest un SIA LMV Mežsaimniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#IKEA grupa iegādājusies savu pirmo mežu īpašumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Alabamas štata Laundesas apgabalā.

IKEA grupa (Ingka Holding B.V. un tās kontrolētie uzņēmumi) iegādājusies savu pirmo mežu īpašumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Alabamas štata Laundesas apgabalā, kas aizņem apmēram 10 000 ha.

Investīcijas mežsaimniecībā ir daļa no plašākas stratēģijas ieguldīt tādu resursu ilgtspējīgā nodrošināšanā, ko IKEA grupa patērē vai nu tieši, piemēram, enerģiju, vai netieši caur saviem produktiem (koka izejmateriāli, otrreizējie materiāli utt.). IKEA grupai pieder arī vairāk nekā 110 000 ha meža platību Eiropā, kas atrodas Rumānijā un Baltijas valstīs.

«Mežsaimniecības tirgus ASV ir sasniedzis briedumu un profesionālu līmeni. Ieiešana ASV tirgū ir jauns atskaites punkts attiecībā uz mūsu ieguldījumiem mežos. Mēs uzskatām, ka varēsim daudz ko mācīties, ieviešot ilgtermiņa pieeju mežu apsaimniekošanai un pielietojot Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāciju,» saka IKEA grupas Finanšu aktīvu pārvaldības vadītājs Kristers Matsons (Krister Mattsson).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šogad ugunsgrēki skāruši valsts mežus vairāk nekā 70 hektāru platībā

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Valsts meži noslēdz miljonu iepirkumus par autoceļu būvdarbiem

Gunta Kursiša, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts meži (LVM) noslēgusi divus iepirkumu konkursus par meža autoceļu būvdarbu veikšanu, kuru kopējais apjoms pārsniedz trīs miljonus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LVM noslēgusi vairāk nekā 1,93 milj. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Kurzemes reģiona Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, kurā uzvarēja PA SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, SIA Zemgales meliorācija un SIA Venta 1. Tāpat novembra sākumā noslēgs konkurss par meža autoceļu būvdarbu veikšanu arī Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā, kas izmaksās vairāk nekā 1,27 milj. Ls. Šajā konkursā uzvarējusi SIA Talsu Meliorators, SIA Venta 1, SIA Zemgales meliorācija.

Jau vēstīts, ka LVM šogad ziedos 2,8 milj. Ls sportam un kultūrai. Ziedojumu summa noteikta, izvērtējot Latvijas Valsts mežu darbību šā gada astoņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ilgtspējīgs bizness ir būtiska veiksmes atslēga. Tas ir labi planētai un, tanī pat laikā, veicina attīstību ar dziļāku skatu uz klientu vajadzībām. Zaļais bizness, ar saudzīgu attieksmi pret vidi un apkartējo sabiedrību, atver durvis uz jaunām iespējām, kas savādāk būtu slēgtas. Mežsaimniecībā un koksnes pārstrādes nozarē, pasaulē atzīta ilgtspējības apliecinajuma zīme ir FSC®, kas apstiprina atbildīgu praksi ķēdē līdz gala patērētajam. FSC misija ir veicināt videi draudzīgu, sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu pasaules mežu pārvaldību.

Vairāk kā 10 gadus Latvijas lielākais FSC sertificētās koksnes piegādātājs ir VAS «Latvijas Valsts meži», uzņēmums, kurš pārvalda 1,62 miljonus vai pusi Latvijas publisko mežu, ietverot 20% aizsargājamās dabas teritorijas. Lai nodrošinātu FSC sertifikātu, uzņēmumā tiek veikti 8 novērtēšanas auditi gadā.

Tomass Kotovičs, AS «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs, «Mēs lepojamies ar mūsu speciālistu veikumu vairāku paaudžu garumā, lai uzturētu un uzlabotu mūsu mežu apsaimniekošanas sociālās, vides un ekonomiskās vērtības. FSC sertifikācija ir šo iedibināto pamatvērtību attīstības dzinējspēks sasniegt aizvien augstākus standartus, ne tikai pašu darbinieku darbā, bet arī, pieprasot augstas kvalitātes servisu no biznesa partneriem. Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā uzņēmumā ir ļoti daudz paveikts, lai uzlabotu plānošanas, mežizstrādes un vides pārvaldības procesus. Daudzi uzņēmuma attīstības projekti jau ir veiksmīgi integrēti meža apsaimniekošanā, kā piemēru var minēt izveidoto medņu riestu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, ekomežu tīkla un vides monitoringa sistēmas izveidi, videi saudzīga koksnes autoceļa izmantošana koksnes izvešanā u.c. veiksmīgi projekti. Tomēr ar to viss nebeidzas, arī pašlaik tiek turpināts darbs pie dažādiem jauniem attīstības projektiem, kas no sertifikācijas viedokļa jau tuvākajā nākotnē dos pozitīvus augļus, kā piemēru var minēt projektu par daudzfunkcionālu meža apsaimniekošanas plānošanu, kur tiek meklēti risinājumi, kā pilnveidot esošo meža apsaimniekošanas stratēģisko plānošanu, apvienojot vides un ekonomisko plānošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota lidaparāti jau tiek izmantoti situācijas novērtēšanai mežā – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs; lai klāstu paplašinātu, vajadzīga atbilstoša programmatūra

Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā bez rakstveida līguma 841 uzņēmumā strādāja 2928 darbinieku, veicot pārbaudes, konstatējusi Valsts darba inspekcija (VDI).

Atkārtoti tika apsekoti 252 jeb 8,3% uzņēmumu, un atkārtota personu nereģistrēta nodarbināšana konstatēta 39 kompānijās.

2011. gadā VDI atklāja aptuveni tikpat nereģistrētās nodarbinātības gadījumu, tomēr 2011. gadā tika veikts par aptuveni diviem simtiem vairāk pārbaužu nekā pērn.

Pēdējo piecu gadu laikā zemākais ēnstrādnieku skaits tika reģistrēts 2009. gadā – 1211 ēnstrādnieki. 2009. gadā tika veikts arī lielākais VDI pārbaužu skaits – teju pieci tūkstoši.

Lielākais nereģistrētās nodarbinātības risks reģistrēts būvniecības nozarē, kur 2012. gadā atklāti 706 ēnstrādnieki. Salīdzinājumam – 2011. gadā būvniecības nozarē tika atklāti 713 nereģistrētās nodarbinātības gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Latvijā pēta jaunākās mežsaimniecības tehnikas «uzvedību»

Māris Ķirsons, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās, eksperimentālās tehnikas pārnese uz Latviju ļauj veikt krājas kopšanas darbu, nebojājot augsni, koku saknes, kā arī mežizstrādi slapjos mežos, neveidojot rises .

Tādi ir pirmie SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MEKA) secinājumi par agrāk Latvijā neredzētas mežsaimniecības tehnikas Timbear (mazāka izmēra harvesters, kuram ļoti ātri var pielikt piekabi un izmantot kā forvarderu izcirstās koksnes izvešanai līdz krautuvei) darbu kopšanas un arī galvenajā cirtē, it īpaši mežos ar augstu gruntsūdens līmeni un purvos, jo ziemas ar atbilstošu salu pēdējos gados Latvijā ir dažas nedēļas, bet vairs ne vairāki mēneši. Jārēķinās, ka Latvijā šobrīd eksperimentālā kārtā strādā tikai viena šāda mašīna, turklāt kopumā tādas ir tikai 16, no kurām vairums strādā Zviedrijā, ir arī Vācijā un Francijā. Jaunās tehnoloģijas var atrisināt gadiem neatrisinātās problēmas, vienlaikus pašmāju mežsaimnieki nebūt neatpaliks no ārvalstu konkurentiem augsni saudzējošas kopšanas un izstrādes tehnikas izmantošanā, kas veicinās meža vērtības saglabāšanos un pieaugumu nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz kredītiem reālākie pretendenti - eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji

Žanete Hāka, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā banku kredītportfeļa noturīga izaugsme varētu atsākties vien tuvāko pāris gadu laikā, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā prognozē Latvijas Banka.

Centrālā banka paredz, ka nākotnē kreditēšanas dinamiku noteiks uzņēmumiem izsniegto kredītu attīstības tendences, bet mājsaimniecības joprojām atturēsies no jaunu kredītsaistību uzņemšanās, un to parāda līmenis pakāpeniski saruks. Lai gan kredītiestāžu kopējais kredītportfelis turpinās mazināties, atsevišķu lielāko kredītiestāžu pārstāvju izteikumi liecina, ka eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu būt kredītspējīga auditorija.

Pērnā gada novembrī un decembrī palielinājās kredītieguldījumu atlikums mežsaimniecībā, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (koksnes ražošanā un poligrāfijā), enerģētikā, ūdensapgādē, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, uzglabāšanā, informācijas un finanšu pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un gausāku nodarbinātības pieaugumu, situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. secinājuši SEB bankas eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana. 2014.gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 826 eiro, Latvijā 575 eiro, bet Lietuvā - 554 eiro.

Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% — lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo 6 gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49% salīdzinājumā ar 2008. gadu), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 25%), kā arī nekustamo īpašumu jomā (par 24%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas valsts meži noslēdz 1,3 miljonu latu iepirkumu par būvdarbiem uz meža ceļiem

Gunta Kursiša, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) noslēgusi vairāk nekā 1,3 miljonu latu iepirkumu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Zemgales reģiona Zemgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par uzvarētājiem pasludinātas SIA Auto Alianse, SIA Sorma, SIA Rosība ZS, SIA Meliorceltnieks un SIA CBF Igate, kas LVM iesniedza piedāvājumus ar zemāko cenu.

Tādējādi Zemgales mežsaimniecībā tiks veikti būvdarbi uz Bebru, Kaķenieku, Ceplīšu, Birznieku, Untupju, Ruļļu, Dzīvības, Čakstenes, Cieceres ceļa un Upesjāņu ceļa atzara.

LVM patlaban pieder aptuveni 1,6 miljoni hektāru apsaimniekotas valsts mežu zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kurzemē par teju 140 tūkstošiem labos meža autoceļus

Gunta Kursiša, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Valsts meži (LVM) ieguldīs vairāk nekā 137 tūkstošus latu divu meža autoceļu remontdarbiem Kurzemes reģiona mežos.

LVM paredz ieguldīt 69,4 tūkstošus latu autoceļa Zaķu dambis remontdarbos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Konkursā noskaidrojies, ka Zaķu dambja, kas atrodas Kurzemes reģiona Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Usmas meža iecirknī, remontu veiks SIA Zemgales meliorācija.

Tāpat LVM paredz vairāk nekā 68 tūkstošus latu atvēlēt meža autoceļa Pūcītes-Krišjāņi remontam Dienvidkurzemes mežsaimniecības Rendas meža iecirknī. Arī šajā konkursā uzvarējusi SIA Zemgales meliorācija.

Savukārt vairāk nekā 13,4 tūkstošus apjomīgajā iepirkumu konkursā par koku, krūmu atvašu un zāles pļaušanu meliorācijas grāvjos Zemgales mežsaimniecībā uzvarējuši vairāki komersanti – Māris Lacbergs, Domininkas Mileska, SIA Sindža SK, SIA VR Projekts un SIA 3 Trees.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzējušais latviešu hokeja aizsargs Rodrigo Laviņš nupat saņēmis diplomu tālmācības programmā Lauksaimniecības pamati, plānojot tuvākajā nākotnē pievērsties aktīvai saimniekošanai laukos, audzējot gaļas liellopus vai aitas, liecina ieraksts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) izdevumā Lauku lapa.

Laviņš atzinis, ka patlaban, spēlējot hokeja kluba Kurbads komandā un piedaloties Latvijas virslīgas sacensībās, viņam radies vairāk brīva laika, līdz ar to ir iespēja pievērsties citām interesēm.

«Lauksaimniecība mani interesējusi vienmēr, taču, kamēr aktīvi spēlēju hokeju, nevarēju tai atvēlēt laiku. Patiesībā bija doma stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet izbraukāt no Rīgas uz Jelgavu un vienlaikus spēlēt hokeju nebija iespējams. Kad uzzināju, ka pastāv tālmācības iespēja, nolēmu pieteikties,» atzina hokejists.

Viņš arī norāda, ka no sievas vecvecākiem mantotajā lauku īpašumā Salas pagastā savulaik turēti lopi un ir plānots attīstīt šo nozari, lai lauki nestāv tukši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis nekad nav vairījies paust pretrunīgi vērtētus viedokļus, un arī par aktuālo Grieķijas krīzi viņš runā tiešu valodu: pārējām Eiropas valstīm nav nekādas vajadzības glābt grieķus, kas paši vainīgi pie tagadējās situācijas, jo ļāvušies «populistu, boļševiku un anarhistu» sirēnām. Pēc viņa domām, arī Latvija nav imūna pret vieglas dzīves solītājiem, kas vienmēr ir gatavi dāsni izdāļāt citu cilvēku nopelnīto naudu, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

Rungainis apgalvo, ka Latvija uz pozitīvām pārmaiņām varēs cerēt tad, kad mūžībā būs aizgājusi «boļševiku un čekistu» paaudze. Viņš atsaucas uz Bībelē aprakstīto efektīvo sabiedrības ārstēšanas kursu: 40 gadiem tuksnesī. «Mūsdienu apstākļos, kad cilvēki dzīvo ilgāk, droši vien jāpaiet kādiem 60 gadiem, lai nomainās trīs paaudzes.»

Fragments no intervijas:

Kā notikumi Grieķijā ietekmēs Latviju?

Pozitīvi, jo cerams, ka Eiropa mācīsies no kļūdām un kļūs stiprāka. Itāļi, spāņi un portugāļi, raugoties uz Grieķijas pieredzi, mācās, kā nevajag darīt. Grieķija mums arī skaidri parāda, ka jebkāds populisms agri vai vēlu beidzas ar krahu, jo populisti var tikai sasolīt, bet ne izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru