Šis gads pasaules likvīdajos obligāciju tirgos iezīmējies ar vēl zemākām ienesīguma likmēm, un, pretēji pirms tam gaidītajam, tomēr nematerializējās drošo pasaules obligāciju ienesīguma palielināšanās.
Daudzu etalona parāda vērtspapīru ienesīgums devās arvien zemāk, kur īstermiņa pašu drošāko vērtspapīru likmes attapās negatīvā teritorijā. Tas nozīmē, ka, investoriem savā starpā aktīvi pērkot šo valstu obligācijas, to cena pakāpeniski pieaugusi, līdz pārsniegusi apjomu, ko tie, ņemot vērā obligāciju kupona likmi, var nopelnīt, līdz dzēšanai turot šos vērtspapīrus. «Tā, piemēram, ieguldot šobrīd Vācijas obligācijās ar dzēšanas termiņu līdz četriem gadiem, ieguldītājs saņem negatīvu ienesīgumu – tas nozīmē, ka tam papildus ar vērtspapīra turēšanu saistītajiem izdevumiem ir jāpiemaksā šādas obligācijas pārdevējam. Šāda situācija saistīta ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem par negatīvu depozītu likmes ieviešanu, kuras ietvaros noguldītie naudas resursi centrālajā bankā tiek aplikti ar šo likmi. Tādējādi tiek veicināts pieprasījums pēc obligācijām. Centrālo banku monetārās politikas ietvaros tiek palielināti tirgum pieejamie naudas resursi, bet to cena – samazinās,» skaidro Swedbank finanšu analītiķis Juris Rumba. Atliek secināt, ka daudzi labāk izvēlas aizdot valdībām (pirkt to obligācijas) par -0,05%, nevis turēt līdzekļus ECB, kur depozītiem tiek piemērota augstāka negatīva likme. «2011. un 2012. gads vēsturē iegāja ar rekordaugstām obligāciju likmēm arī vairākām eirozonas perifērijas valstīm. Savukārt 2013. un 2014. gadā situācija stabilizējās, un šīs valstis pakāpeniski atguva pieeju finanšu tirgiem,» norāda Swedbank eksperts.
Nākotnē ļoti daudz kas būs atkarīgs no turpmākās ECB rīcības. Augošs tirgus dalībnieku skaits uzskata, ka jau tuvākajā laikā iestāde ekonomiskas atveseļošanas un inflācijas audzēšanas nolūkos sāks uzpirkt obligācijas jeb īstenos pilnvērtīgu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. «Obligāciju iegādes kontekstā ir svarīgi atzīmēt, ka valdību obligācijas nav vienīgais iespējamā aktīvu klase un ECB ir iespējams veikt arī korporatīvo obligāciju vai supranacionālo obligāciju iegādi (piem., Eiropas glābšanas fondu un institūciju emitētos vērtspapīrus), pirms iesākt pilna apmēra valdības obligāciju iegādi. Starpposma ieviešana ar korporatīvo vai supranacionālo obligāciju iegādi varētu arī mazināt Vācijas Bundesbankas iebildumus,» lēš J. Rumba. Rezumējot jāsaka, ka būtiska pamata straujam gan īstermiņa, gan ilgtermiņa procentu likmju kāpumam eirozonā īsti nav un mūs var pārsteigt jauni rekord- zemi procentlikmju līmeņi arī 2015. gadā.
Eksperti norāda, ka ļoti piezemētas, visticamāk, saglabāsies arī eiro starpbanku likmes. Piemēram, trīs mēnešu Euribor likme noslīdējusi jau līdz 0,08% atzīmei. Gada sākumā šī likme tuvojās 0,3% atzīmei. «Lai gan mazajām procentu likmēm ir ietekme uz mājsaimniecību tēriņiem, vēlmi uzkrāt, kredītprocentu maksājumu lielumu, manuprāt, galvenā ietekme ir tāda, ka tradicionālā monetārā politika, samazinot procentu likmes, vairs nav efektīva (jo tās jau ir tuvu nullei) un nenodrošina pozitīvu efektu reālajai ekonomikai kopsummā. Arī pašlaik, ņemot vērā naftas cenu kritumu un ar to saistīto inflācijas tempu kritumu, kā arī trauslo IKP izaugsmi, pastiprinās spiediens uz ECB īstenot papildu monetāro stimulēšanu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi,» norāda J. Rumba.