Zviedru uzņēmējs un investors Mats Gabrielsons, kurš patlaban nav investējis Latvijā, varētu investēt līdz pat 198 000 latu jauniesāktos uzņēmumos, kurus vada cilvēki, «kas dzīvo savam biznesam».
Intervijā Gabrielsons teica, ka, vērtējot jebkuru investīciju lūgumu, viņa kritēriji ir, ka «pirmkārt, cilvēkiem ir jāsaprot un «jādzīvo» savā biznesā. Viņiem ir jābūt pagātnei, kas liecina par uzticību savai biznesa idejai un saviem partneriem. Tie ir svarīgākie kritēriji. Protams, ja viņi ir gudri, tas arī ir svarīgi, bet ne tik svarīgi kā apstāklis, ka viņi «dzīvo savai idejai» un ir lojāli savam biznesam un partneriem».
Gabrielsons informēja, ka summa, ko varētu investēt kādā Latvijas jaundibinātā uzņēmumā, ir līdzīga summai, kuru viņš bija gatavs dot pretendentiem zviedru televīzijas «biznesa realitātes šovā» Draknastet (Pūķu midzenis), proti, no 200 000 līdz 2,5 miljoniem kronu (no 15 800 līdz 198 700 latu).
Televīzijas šovā vairāki investori (pūķi), tostarp Gabrielsons, uzklausīja jaunu biznesa ideju prezentācijas un pretendentiem, kas izturēja «pūķu» pratināšanu un projekta kritiku, bija ar mieru dot minētās investīciju summas.
Gabrielsons uzsvēra, ka gan uzņēmējiem, gan riska kapitāla investoriem galvenais ir ar veselu saprātu aprēķināt sava biznesa vai iecerētas investīcijas risku. Riska kapitāla nozarē augsts riska līmenis ir šī biznesa pamatnosacījums, uzskata zviedru uzņēmējs.
«Pirms 30 gadiem dzīvoju Sanfrancisko līča apkaimē. Lasīju kādu jau tobrīd veiktu Stenfordas universitātes pētījumu. Tajā rakstīts, ka no 50 jaundibinātiem uzņēmumiem tikai viens bija liels veiksminieks un atdeva 50 reizes sākotnējo investīciju. Divi atdeva sešas reizes sākotnējo investīciju. Divi aizgāja «pa nullēm». 45 uzņēmumi izputēja. No tā spriežot, lietojot varbūtības teoriju, var aprēķināt, ar kādām investīcijām nodarboties,» Gabrielsons teica.
Abās lomās - uzņēmēja un augsta riska investora, kurās Gabrielsons atradies un joprojām atrodas savas investīciju kompānijas Gabrielsson Invest AB (GIAB) biznesa ietvaros, - vajadzīga vesela saprāta un iejūtības kombinācija.
«Un tad vēl, lai šo «pārprot pareizi», gan uzņēmējam, gan riska kapitālistam ir jābūt mazliet trakam. Arī palaikam jābūt ļoti skarbam, jāspēj pateikt «nē!». Vienlaikus jābūt arī iejūtīgam, lai cik tas pretrunīgi neliktos. Jābūt gan loģiskai domāšanai, gan iejūtībai,» viņš sacīja.
GIAB pieder kapitāla daļas (parasti kontrolpakete) 36 uzņēmumos dažādās nozarēs - nekustamā īpašuma attīstīšanā, atjaunojamā enerģētikā, zobārstniecībā, zirgu audzēšanā, mūzikas izdošanā un citās.
Gabrielsons uzskata, ka investoram nav jābūt zinošam visās nozarēs, kur ieguldīta viņa nauda. «Ir viens ļoti vienkāršs noteikums. Ja investēju vienu eiro, saņemšu vienu eiro un vienu centu atpakaļ. Tas ir noteikums, kas attiecas, vienalga, vai tā ir audumu ražošana, mūzikas izdevniecība (tāda arī pieder GIAB), apsardzes firma vai kas cits. Vienīgais, kas jāprasa no cilvēkiem, kas vada šos uzņēmumus, ir, vai viņi saprot savu biznesu,» viņš teica.
Gabrielsons dzimis 1950.gadā Gēteborgā un studējis Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Jau tīņa gados viņš veidoja un veiksmīgi izplatīja ziņu lapu par zirgu sportu. 80.gadu vidū Gabrielsons nopirka ASV datoru ražotāju Victor Technologies un nosauca firmu par Datatronic. Kad Gabrielsons pārdeva Datatronic 1988.gadā, tās gada apgrozījums bija audzis no 50 miljoniem kronu (3,9 miljoniem latu) pirkšanas brīdī līdz diviem miljardiem kronu (156,7 miljoniem latu), kad to pārdeva. 1984.gadā Datatronic saņēma apbalvojumu kā gada labākais eksportētājs.
Naudu no Datatronic pārdošanas Gabrielsons izmantoja, lai dibinātu investīciju un riska kapitāla kompāniju GIAB, kas nopirka daļas daudz un dažādu nozaru uzņēmumos Zviedrijā un ārzemēs. Kopumā tam pieder kapitāla daļu vairākums 36 uzņēmumos, tostarp vidi saudzējošo tehnoloģiju kompānijā Opcon un vienā no Zviedrijas lielākajām privātām zobārstniecības klīnikām.