Jaunākais izdevums

Tirgiem nāksies iemācīties dzīvot bez centrālās bankas narkotikām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ pasaules finanšu tirgos gaidāms liels notikums – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) lems par dolāra procentlikmju nākotni. Jau ilgstoši tirgus dalībnieki spekulējuši, ka tieši šis septembris vēsturē var ieiet kā mēnesis, kad pirmo reizi kopš 2006. gada paziņos par dolāra bāzes likmju paaugstināšanu (jau septiņus gadus ASV dolāra procentlikme ir noteikta 0 līdz 0,25% koridorā). Šāda veida spekulācijām jau ir bijusi milzīga ietekme uz akciju, obligāciju, valūtu un izejvielu cenu.

Pēdējo nedēļu laikā, sašķoboties pieņēmumiem par Ķīnas tautsaimniecības spēku, vairums tirgus dalībnieku gan ir attālinājuši savas dolāra likmju palielināšanas prognozes. Līdz ar to bāzes scenārijs ir tāds, ka FRS pa likmju palielināšanas pogām spiedīs pašās šā gada beigās – decembrī. Neskatoties uz to, šīs nedēļas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas sanāksmei tāpat tiks pievērsta liela uzmanība. Līdz ar to var arī prognozēt, ka lielākās daļas pasaules finanšu aktīvu cena līdz šai ceturtdienai būs bez konkrētas virzības – visi gaidīs, ko darīs un ko pēc tam teiks ASV centrālie baņķieri. Pašlaik vidēji tiek dota 30% iespējamība, ka FRS dolāra likmes palielinās jau šonedēļ.

Dārgāks dolārs

Pat, ja FRS šonedēļ likmju ziņā izlems vēl nerīkoties, ASV centrālās bankas monetārā politika arvien izteiktāk sāks atšķirties no Japānas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas. ASV jau nepieciešama likmju palielināšana, bet Eiropā un Japānā valda rekordzemu procentlikmju laikmets, un centrālās bankas var pat palielināt savus likviditātes drukāšanas pasākumus. Turklāt tiek arī lēsts, ka FRS dolāra likmes palielināšanu turpinās arī nākamgad. Šī likmju palielināšana gan, visticamāk, tiks īstenota ļoti pakāpeniski.

Valdot šādam fonam, investīciju banka Goldman Sachs lēš, ka nākamo ceturkšņu laikā būs novērojams dolāra cenas kāpums gan Japānas jēnas, gan eiro valūtā.

Visu rakstu Tirgi atkarīgi no FRS lasiet 15. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV monetārā politika – kas tālāk?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus dalībnieku acis vērstas uz ASV

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz ASV, jo vakarā Federālo Rezervju sistēma paziņos monetārās politikas lēmumus.

Kā raksta Business Insider, FRS noslēgs vēsturisku monetārās politikas ēru un sāks jaunu. Trešdien ASV centrālā banka, visticamāk, palielinās bāzes likmi pirmo reizi deviņu gadu laikā, pārtraucot nulles līmeņa procentu likmes režīmu, kas tika ieviests, lai atbalstītu ekonomiku pēc Lielās recesijas.

Eksperti paredz, ka FRS likmi paaugstinās par 25 bāzes punktiem līdz 0,25-0,5%.

Lēmums tiks paziņots plkst.21 pēc Latvijas laika.

Patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

FRS vadītāja Dženeta Jellena iepriekš uzsvērusi, ka riski, atliekot monetārās politikas normalizācijas procesu pārspēj tos, kuri pastāv, sākot rīkoties uzreiz. Tādējādi FRS vēlas izvairīties no situācijas, kad tai steidzīgi ir jāceļ likmes, darot to pakāpeniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau tirgus dalībnieki gaidīja, ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja dolāra bāzes likmi, raksta Bloomberg.

Tāpat FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

Likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Db.lv jau rakstija, ka patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau rudenī FRS var sākt samazināt savu bilances apjomu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieki tradicionāli lielu uzmanību pievērš pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru ziņojumiem – par saviem plāniem kārta izteikties nupat bija pienākusi ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). FRS sapulce notika tikai nedēļu pēc tam, kad savus svaigākos spriedumus par monetāro nostāju atklāja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība. Rezultātā šobrīd skaļāk tiek runāts par to, ka ECB neizbēgami dosies stingrākas monetārās politikas īstenošanas virzienā.

ASV FRS šādu kursu jau ir uzsākusi, un šonedēļ iestāde deva tālākus mājienus, ka tā jau drīzumā ir gatava sākt samazināt savas bilances apjomu. FRS vadība lietoja vārdu salikumu – «relatīvi drīz», ko daudzi tirgus dalībnieki iztulkojuši kā šā gada septembri. Jau daudzkārt ziņots – FRS, lai nepieļautu ASV un pasaules finanšu sistēmas sabrukumu, piesakoties iepriekšējai globālajai finanšu krīzei, visai ātri lēma uzsākt tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšanu, kas nozīmēja, ka banka par jaunradītu naudu no tirgus izpērk parādzīmes (šis process tiek saukts arī par likviditātes drukāšanu, lai gan reāli dolāri drukāti netika – viss notika elektroniski).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gaidāmas milzīgas spekulācijas par FRS politikas nākotni

Jānis Šķupelis, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) rīkojusies tā, kā pirms tam paredzēja lielākā daļa ekonomistu – ASV dolāra procentlikmes iestādes septembra sanāksmē mainītas netika. Tiesa gan, šāda situācija tirgus dalībniekus neatturēja uzreiz sākt spekulēt par FRS tālāko rīcību nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik izskatās, ka šādas spekulācijas būs labs pamats tam, lai finanšu tirgū turpinātos pastiprinātas aktīvu cenu svārstības. Lielākās daļas ekonomistu bāzes scenārijs ir, ka FRS par dolāra procentlikmju palielināšanu izšķirsies šā gada beigās – decembrī. Arī FRS vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē to apstiprināja, piebilstot, ka lielākā daļa FRS attiecīgo amatpersonu grib dolāra likmes paaugstināt jau šogad. Ja tā būs, tad tā būtu pirmā dolāra likmju palielināšana deviņu gadu laikā. Daži finanšu tirgus komentētāji norāda, ka šajā laikā finanšu tirgos izaugusi vesela speciālistu un investoru paaudze, kas vēl ne reizi nav piedzīvojusi likmju paaugstināšanas ciklu. Arī šis apstāklis pēc dažu domām varētu nozīmēt paaugstinātu stresa piedevu finanšu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Āzijā akciju cenas pēc FRS lēmuma kāpj

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien palielinājās Āzijas akciju tirgus indeksi, reaģējot uz trešdienas ziņām par ASV centrālās bankas lēmumu paaugstināt likmi pirmo reizi kopš 2006.gada.

Japānas Nikkei vērtība palielinājās par 1,6%, Austrālijas akciju indekss pakāpās par 1,6%, bet Ķīnas Shanghai – par 1,7%.

MSCI indekss, kas apkopo Āzijas-Klusā okeāna reģiona valstu akcijas, izņemot Japānu, pieauga par 0,7%.

Db.lv jau rakstīja, ka likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS satraucas par ASV ekonomiku

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas sanāksmē ASV Federālo Rezervju sistēma atstāja bāzes procentu likmi esošajā līmenī, un centrālās bankas amatpersonas uzsvēra, ka tās cītīgi seko līdzi pasaules ekonomiskās un finansiālās situācijas attīstībai, tādējādi signalizējot, ka ņem vērā izpārdošanu pasaules akciju tirgos, bet nav gatavi atteikties no stingrākas monetārās politikas plāna šajā gadā, raksta Reuters.

Šāds FRS lēmums tika gaidīts, jo mēnesi ilgais kritums ASV un pasaules akciju tirgos ir veicinājis bažas, ka iespējamā pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var ietekmēt arī ASV izaugsmi.

FRS amatpersonas uzsvēra, ka ekonomika aizvien ieņēmusi mērenas izaugsmes virzienu, un darba tirgus ir spēcīgs, un to nevarētu ietekmēt pakāpenisks likmes paaugstinājums. Tādējādi FRS pārstāvji neizslēdza iespēju paaugstināt likmi martā.

Kā pierādījums tam, ka FRS pašreizējos riskus uztver nopietni, no paziņojuma šoreiz izņemta frāze, ka riski ekonomikas perspektīvai ir sabalansēti. Tā vietā tika uzsvērts, ka FRS izvērtē, kā pasaules ekonomika un finanšu tirgi varētu ietekmēt tālāko perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās trešdien, nerimstot bažām par Savienoto Valstu procentlikmju kāpumu, turpināja krist akciju cenas, un lielākie indeksi zaudēja vairāk nekā trīs procentus vērtības.

Savukārt Eiropas biržas turpina negatīvi ietekmēt Itālijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) nesaskaņas par Itālijas nākamā gada valsts budžeta deficītu.

«Investoriem pašlaik ir par ko raizēties- no [ASV] obligāciju procentlikmju kāpuma tempa un tā ietekmi uz investoru noskaņojumu līdz Itālijas populistu koalīcijas spēlītēm ar Eiropas Komisiju, buksējošajām »Breksita« sarunām un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta turpināšanos,» norādīja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3,0%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) otrdien paziņoja, ka pagarinās savu aizdevumu programmu līdz 2020.gada beigām.

Sākotnēji kā programmas noslēguma termiņš tika noteikts 30.septembris, taču līdz ar jauno lēmumu dažādi FRS aizdevumu veidi, sākot no kredītiem mazajam biznesam līdz pat augstāka riska obligāciju iegādes programmai būs pieejami līdz pat gada beigām.

FRS sāka domāt par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu, taču martā atkal nācās paplašināt pieejamo instrumentu klāstu, un likviditātes trūkums tirgū, ko veicināja Covid-19 krīze, veicināja sasalumu tirgū un lika FRS atgriezties pie instrumentiem.

“FRS ārkārtas pasākumiem, kas veidoti kā atbilde Covid-19 pandēmijai, bijusi nozīmīga loma tirgus likviditātes uzlabošanā un tirgus funkcionēšanas atjaunošanā,” ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Mnuhins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Ralfs Dīters Montāgs-Girmess: AirBaltic ieguldīju sev piederošo naudu

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā pieaug pēc FRS lēmuma pacelt procentlikmes

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Komentāri

Pievienot komentāru