Jaunākais izdevums

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Emocionālā tirdzniecībā

Pārsvarā tiek izcelts, ka visos laikos daudzu investoru kļūda ir mēģināšana par visu cenu izvairīties no riska. Tā iespaidā ieguldījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, kas nozīmē, ka izveidotais šāds portfelis ir ārkārtīgi konservatīvs. Tas savukārt noved pie tā, ka daudzi ilgstoši negūst pietiekamu labumu no pašas izlavētākās akciju tirgus priekšrocībās – visai dāsna pieauguma ilgākā termiņā. Piemēram, ziņu fonam ievērojami pasliktinoties, kādi ieguldījumi tiek pārvērsti skaidrā naudā kontā, kas pēc tam “nestrādā” vēl ļoti ilgi.

No otras puses, iespējams, varētu teikt, ka šādi cilvēki šādā veidā “nopērk” sev iespēju mierīgi naktīs gulēt un nesatraukties par pēkšņu to bagātības sadegšanu, kas arī nebūt nav mazsvarīgi. Vēlreiz gan jāizceļ, ka tam parasti ir sava cena.

Pieejamie dati liecina, ka ASV akciju tirgus vidēji pēdējos desmitos gados investoriem gadā nodrošinājis ap 8% lielu peļņu. Savukārt vidējs akciju un fondu investoram šajā laikā peļņa jau bijusi krietni pliekanāka – ap 3,8%, pirms kāda laika rēķināja arī Ritholtz Wealth Management dibinātājs Barijs Ritholcs.

Liela daļa izdara neracionālus lēmumus balstoties uz kāda brīdī aktuāliem emocionāliem notikumiem, kas tos konkrētajā brīdī sabaidījuši. Savukārt labākie pirkumi bieži vien patiesībā ir brīdī, kad bilde izskatās visdrūmākā.

Nepareizie brīži

Izplatīta parādība ir, ka investori (un cilvēki kopumā) nākotni vērtē pēc nesenās pagātnes. Proti, pētījumi pierādījuši, ka aplēses par nākotni visai bieži mēdz būt nesenās pagātnes projekcijas. Cilvēkiem vienmēr ir izteikta vēlme kaut ko prognozēt, un kā atskaites punkti parasti tiek ņemti tieši nesenās pagātnes notikumi. Akciju tirgu ziņā – ja cenas pārskatāmā periodā ir cēlušās, tad investori savus lēmumus pieņem, balstoties uz to, ka tās turpinās celties. Savukārt, ja akciju cenas sarūkt, tad investori mēdz pieņemt, ka cenas nākotnē saruks vēl tālāk, tādā veidā padziļinot cenu samazināšanos un izpārdodot savus vērtspapīrus brīdī, kad patiesībā tie būtu jāpērk.

Tāpat, ja piedzīvota kāda smagāka finanšu krīze, mēdz nepamest sajūta, ka kaut kas līdzīgs drīz atkārtosies. Šis faktors savukārt attur no riskantāku investīciju veikšanas, kas arī mēdz nozīmēt to, ka ieguldījumu vērtības pieaugums konstanti var krietni atpalikt no cerētā. Piemēram, šā gada februāra otrajā daļā un marta pirmajā pusē bija vērojams akciju cenu brīvais kritiens. Tajā brīdī patiešām varēja likties, ka pasaule bezmaz vai sabruks, kas daudziem lika izpārdot sev piederošās akcijas. Savukārt šobrīd to pašu ASV akciju cena jau ar uzviju atspēlējusi visus šos pandēmijas pirmo uzplūdu zaudējumus un gozējas jaunu rekordu tuvumā.

Šāda aina, visticamāk, nozīmē, ka pietiekami daudziem piepildījies investoriem parasti visai murgainais scenārijs – pārdot pa lēto un pirkt atpakaļ pa dārgo. Proti, tie, kas emociju iespaidā savas akcijas pārdeva martā un nav atgriezušies tirgū, palaiduši garām guvumus no iespaidīgās cenu atveseļošanās. Šajā pašā laikā viņi, iespējams, tagad atkal domā par šo vērtspapīru iegādi jeb tas notiek brīdī, kad cenas var uzskatīt par visai augstām.

Tendence pirkt dārgi un pārdot lēti investoriem gadā maksā aptuveni 1,5 līdz 2% no peļņas, ja salīdzina ar vienkāršu “nopērc un turi” stratēģiju, norāda Oxford Risk eksperti.

Katrā ziņā jārēķinās, ka strauji akciju tirgū būs periodiski cenu sabrukumi - no tā neizbēgt. Vismaz vēsturiski gan nav apstiprinājies tas, ka kādas kopējā tirgus bailes vai satraukums par kādiem nosacīti īsāka termiņa faktoriem būtu labs iemesls, lai ilgtermiņā izvairītos no investēšanas akcijās. Kā piemērs tam ir gan ekonomikas krīzes, gan, piemēram, politiskie notikumi. Pat pēc lielas neskaidrības parasti tirgus cenas kādā brīdī atsāk savu augšupeju.

Pārāk bieža pētīšana

Oxford Risk pārstāvji arī izceļ, ka lielai daļai investoru bieži vien grūtības sagādā arī hroniski sliktu aktīvu pārdošana un šādu zaudējumu (no tiem) fiksēšana. Proti, tās ir, piemēram, konstanti sliktu sniegumu rādošu uzņēmumu akcijas, kas ilgstoši ir gluži kā svara bumba pie kājās pārējiem aktīviem portfelī. Šādu aktīvu pārdošana saistīta ar ne vienmēr patīkamo savu kļūdu atzīšanas procesu.

Tā vietā bieži vien mazie, privātie investori labāk izvēlas pārdod tādus aktīvus, kuru cena ir pieaugusi un turpina gaidīt, ka piepildīsies kāds brīnums un šāds pieaugums skars arī šos bezcerīgos aktīvus, kas faktiski ir pilnībā greiza pieeja ieguldīšanai (izpārdod “uzvarētājus”, bet patur “zaudētājus”).Tāpat ierindas mazajiem investoriem ne vienmēr arī ieteicama ikdienas tirgus cenu izmaiņu pētīšana – sevišķi tad, ja ieguldījums veikts ar kādiem izteiktiem ilgtermiņa mērķiem.

“Privātajiem mazajiem ieguldītājiem vajadzētu izvairīties no tirgus ikdienas novērošanas, jo tas tikai palielinās viņu trauksmi bez kādām “lietderīgām beigām.” Tas liks jums konstanti sajusties tā, ka kaut kas ir jādara. Turklāt tas būs bez kādiem noderīgiem norādījumiem, kam tieši šim darāmajam vajadzētu būt,” spriež Oxford Risk analītiķi.

Tie vēl piebilst, ka cilvēkiem ir nauda, kas netiek likta lietā, jo ir liels uztraukums gan par Covid-19, gan par to vērtspapīru cena ir augsta. “Investori bieži vien mēdz atrast iemeslus, lai neliktu lietā savu naudu. Īstermiņā to ir viegli izdarīt. Daudziem ir neskaidrs, kā pandēmijas laikā ieguldīt neskaidros tirgos. Jums gan šāds lēmums par ieguldīšanu būtu jāpieņem absolūti nepareizajā brīdī, lai atainotu to, ka nauda netiek ieguldīta arī ilgtermiņā,” turpina “Oxford Risk” analītiķi.

Sabalansēt laikā

Bieži vien ieguldījumu eksperti kā tradicionālās zāles, lai mazinātu riskus, iesaka diversifikāciju. Turklāt tā var būt arī “diversifikācija laikā”. Tas paredz, ka kādas, piemēram, kopējā tirgus biržā tirgotā fonda daļas tiek pirktas regulāri, piemēram, katru mēnesi pie gluži vai jebkādas situācijas tirgū. Tas samazina iespējamību, ka nauda tiks izvietota kādā vienā konkrētā absolūti nepareizajā brīdī.

Vissvarīgākais mēdz būt plāna esamības un tā ievērošana. Ir jānodrošinās, ka ieguldītājiem ir gan pietiekama finanšu likviditāte - nauda uz rokas, lai nenoteiktības apstākļos nosegtu ikdienišķos tēriņus -, gan "emocionālā likviditāte", lai izvairītos no emocionālas lēmumu pieņemšanas, piebilst FT. “Personīgie zaudējumi palielinās vēl straujāk tad, kad tirgum iet slikti. Tas tādēļ, ka šajos brīžos mūsu emocionālā reakcija ir visspēcīgākā,” teic arī ieguldījumu fondu milža “Vanguard” pārstāvji.

Ir daži veidi, kā pasargāt sevi no īstermiņa domāšanas. Viens ir atcerēties par ieguldījumu termiņu un mēģināt ignorēt tirgus ciklus un tos apvijošo mediju ažiotāžu. Esot ieteicams pašam noteikt regulārus investīciju portfeļa izvērtēšanas brīžus (piem., reizi ceturksnī).

DB jau rakstījis, ka to labāk neatstāt uz brīdi, kad cenas krītas, jo tad prātu būs pārņēmušas emocijas. Impulsīviem lēmumiem investīciju pasaulē īsti nav vietas, un tie agrāk vai vēlāk var novest pie nepatīkamām izjūtām par veikto darījumu. Tādējādi arī mierīgāk var pārdzīvot cenu krituma periodus, jo ir pārliecība, ka veiktie ieguldījumi tomēr ir veselīgi un pie vainas ir vien aktuālais tirgus cikls.

Tradicionāla kļūda ir tā, ka tirgus kāpuma apstākļos investori mēdz sajusties gudrāki, nekā viņi ir patiesībā.

Jāatceras, ka tirgū pilnīgi drošs nav it nekas un pastāv tikai varbūtības. Ja cenas pārskatāmā periodā ir cēlušās, tad investori savus lēmumus pieņem, balstoties uz to, ka tās turpinās celties. Savukārt, ja akciju cenas sarūk, tad investori mēdz pieņemt, ka cenas nākotnē saruks vēl tālāk, tādā veidā padziļinot to samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TransferWise novērtējums sasniedz piecus miljardus dolāru

Anda Asere, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma sniedzējs "TransferWise" veicis otrreizējo akciju pārdošanu 319 miljonu dolāru apmērā, kas ļāvusi kapitāldaļu īpašniekiem un darbiniekiem pārdot daļu savu akciju esošiem vai jauniem investoriem.

Līdz šim "TrasnferWise" primāro un sekundāro akciju pārdošanas rezultātā ir piesaistījis vairāk nekā vienu miljardu dolāru. Šo darījumu vadīja kompānijas esošais investors "Lone Pine Capital" un jaunais investors "D1 Capital Partners". Kā jauns investors pievienojies arī "Vulcan Capital". "Baillie Gifford", "Fidelity Investments" un "LocalGlobe" paplašināja savu pārstāvniecību uzņēmumā.

"Daudz tiek runāts par vienradžiem, bet patiesībā mēs veidojam kaut ko vēl retāku. "TransferWise" ir strauji augošs, rentabls bizness, ko vada misija izveidot labāko veidu, kā pārskaitīt naudu – tūlītēji, ērti, caurspīdīgi un galu galā – bez maksas. Deviņu gadu laikā mēs katru gadu saviem klientiem ietaupām vienu miljardu mārciņu slēptajās komisijas maksā. Tas ir sākums, bet tikai neliela daļa no tā, ko bankas iekasē. Mēs joprojām esam sava ceļa sākumā un esam izveidojuši finansiāli ilgtspējīgu kompāniju, lai tur nonāktu. Dažus pēdējos gadus mūs ir finansējuši tikai mūsu klienti un mums nav bijusi vajadzība piesaistīt ārējo finansējumu. Šī otrreizējā finansējuma kārta nodrošina iespēju pievienoties jauniem investoriem, vienlaikus atalgojot investorus un darbiniekus, kas mums palīdzējuši līdz šim," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TransferWise apgrozījums aug par 70%

Anda Asere, 23.09.2020

"TransferWise" dibināji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un Kristo Kārmans (Kristo Käärmann)

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas "TransferWise" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, sasniedzis 302,6 miljonus Lielbritānijas mārciņu.

Tas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus neto peļņa pēc nodokļiem šajā periodā ir 21,3 miljoni mārciņu.

""TransferWise" veido jaunu veidu, kā pārvietot naudu, un skaitļi bilancē to atbalsta. Augt un palikt rentabliem ir svarīgs šī ceļa pierādījums. Mums vajag būt spējīgiem paplašināties globāli, vienlaikus veidojot biznesu, kam cilvēki var uzticēties, ka tas te būs ilgtermiņā. Skaitļi pierāda, ka mēs turpinām to darīt, paliekot fokusēti," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Iepriekšējā finanšu gadā "TransferWise" ir apstrādājis pārrobežu maksājumus 42 miljardu mārciņu vērtībā, bet kopējais pārskaitījumu apjoms kopā ar iekšzemes maksājumiem sasniedza 67 miljardus mārciņu. Šobrīd ar kompānijas tehnoloģiju tiek pārskaitīti četri miljardi mārciņu mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienākusi nedēļas nogale un Tu kopā ar ģimeni plāno doties nelielā izbraukumā. Līdzi ir sapakots viss nepieciešamais un jūs dodaties ceļā, taču pēc neilga brīža Tavai automašīnai parādās tehniska ķibele, un nākas apstāties ceļmalā. Automašīna ir pietiekami sarežģīts mehānisms, tāpēc pastāv daudz un dažādi tehniski traucējumi, kas negaidīti spēj izjaukt Tavus nedēļas nogales plānus. Lietotas automašīnas ir lielākajā riska grupā, taču tas var atgadīties arī ar pavisam jauniem auto. Šajā rakstā apskatīsim biežākās tehniskās problēmas, kas liks apstāties ceļā malā, un kā rīkoties, lai tas nenotiktu.

Caura riepa

Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem izbojātam izbraukumam ir caura riepa. Problēma nav tik nopietna, ja līdzi vienmēr ņem rezerves riepu un to proti arī nomainīt. Iemesli caurai riepai var būt dažādi – asas šķembas uz ceļa, kā arī bedres, taču nereti problēma slēpjas kur citur. Pirms doties izbraukumā, noteikti pārbaudi riepu tehnisko stāvokli. Pirmkārt, pārliecinies, ka protektora dziļums atbilst normām. Pārlieku liels nodilums ātri vien var rezultēties plīsušā riepas gumijā. Ja riepas ir pārlieku vecas, arī tad to gumija kļūst neizturīga un var parādīties plīsumi. Un neaizmirsti arī par spiedienu riepās – to ir jāpielāgo atkarībā no tā, cik smagu kravu vai cik daudz pasažierus Tu vadāsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad brīvo līdzekļu noguldīšana depozītā bankā sola niecīgu peļņu, bet investīcijas dažādās kolektīvo aizdevumu platformās tomēr sev līdzi nes virkni risku, kurus naudas īpašnieks nevar personīgi vadīt, ir pieejama alternatīva, kas nodrošina ne tikai šodienas kontekstā cienījamu peļņu 8% apjomā, bet arī visu aizdevuma periodu sniedz pilnīgu garantiju investoram par aizdotās naudas atgūšanu ar uzviju.

Šādu iespēju piedāvā nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas uzņēmums Develop In OU, kurā apvienojušies nozares profesionāļi ar 15 gadu pieredzi dažāda lieluma un sarežģītības nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā.

“Lai gan Develop In OU ir no jauna reģistrēts uzņēmums ar mērķi tieši attīstīt nekustamā īpašuma projektus, tomēr mūsu komandai ir ilggadēja pieredze, kuru izmantojam arī jaunajā uzņēmuma, kas speciāli tika izveidots, šo biznesu nodalot atsevišķā uzņēmumā. Līdz šim esam īstenojuši ap 20 dažādu nekustamā īpašuma projektu, pārsvarā iegādājoties namīpašumus Rīgas vēsturiskajā centrā, tos pilnībā rekonstruējot un pēc tam pārdodot jaunajiem īpašniekiem,” stāsta Develop In OU vadītājs Bruno Čakāns, kuram pašam ir 17 gadu pieredze finanšu sektorā (grāmatvedība, nodokļu konsultācijas un audits), kā arī sekmīgā uzņēmējdarbībā, tostarp viņš ir arī vadījis starptautiskus uzņēmumus ar gada apgrozījumu līdz 25 miljoniem eiro gadā un vairāk nekā 250 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru