Jaunākais izdevums

Pārkarsušie akciju tirgi draud nolaist tvaiku

Neraugoties uz to, ka ziņas par stāvokli Rietumvalstu ekonomikās ir nosacīti labas, kas investīciju mikroklimatu saglabā vairāk pozitīvu nekā negatīvu ,par spīti dažādiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzšinējais akciju cenu pieaugums rada bažas par tirgus burbuļa veidošanos. Tādējādi, lai arī, piemēram, ekonomiskā pretstāve ar Krieviju Rietumvalstu tautsaimniecībām nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar, Krievijas faktors var kļūt par ieganstu tam, lai šobrīd pārkarsušajos finanšu tirgos sāktos korekcija, un gadījumā, ja laika gaitā akciju pircēju aktivitāte nepalielināsies, šis faktors var kļūt par ieganstu jau pamatīgākam kritumam pasaules akciju biržās. Jau patlaban ir jūtams, ka iepriekš dinamiskā Volstrīta šobrīd uzrāda saguruma pazīmes. Kopš gada sākuma ASV 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība ir pieaugusi par 4,7%. Salīdzinājumam – pagājušogad šajā pašā laika posmā šī biržas indikatora vērtība bija pakāpusies – par 18,5%, savukārt vēl gadu iepriekš par 11,8%. Vājāka tirgus dinamika var būt indikators tam, ka akciju tirgum vairs īsti nepietiek spēka turpināt strauju kāpumu, pat neraugoties uz to, ka jaunu pozīciju veidošanai tiek ieķīlāti esošie akciju portfeļi, tādējādi iegūstot naudu jauniem akciju pirkumiem. Patiesībā šim faktam jau tuvākajā nākotnē var būt daudz lielāka nozīme nekā dažādām ar ekonomiku vai ģeopolitiku saistītajām ziņām, jo pat tad, ja ekonomiskais fons saglabāsies labs, var izveidoties situācija, ka, neredzot tālāku izaugsmi tirgus dalībnieku vidū pieaugs nervozitāte, kas bailēs par saviem ieguldījumiem var likt slēgt esošās pozīcijas, un šai parādībai uzņemot stihisku raksturu, tirgū var sākties vispārēja panika.

Stutē CB

Lai arī līdzšinējā galvenā akciju tirgus pieauguma veicinātāja ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ir paziņojusi, ka tās dāsnums vērtspapīru tirgū vairs nebūs tik liels, un kopš gadu mijas obligāciju pirkumi gājuši mazumā, šī centrālā banka aizvien ir nozīmīgs spēlētājs, lai veicinātu investoru interesi atvērt aizvien jaunas uz akciju pirkumiem orientētas pozīcijas. Tas pats sakāms arī par citām pasaules vadošajām centrālajām bankām. «Var teikt, ka šobrīd ir iespējams novērot burbuļa pazīmes. Proti, ASV galvenie indeksi ir rekordu augstumos, FRS turpina stimulēt ekonomiku, un procentu likmes tiek turētas zemā līmenī. Tikmēr izskatās, ka arī ECB nāksies uzpirkt aktīvus un stimulēt ekonomiku, kam arī vajadzētu palīdzēt akciju cenām un indeksiem pieaugt vēl vairāk, bet brīdī, kad ekonomika nostabilizēsies un centrālās bankas atkal sāks palielināt procentu likmes, uzņēmumiem un fondiem nebūs iespēju tik lēti aizņemties un cenām tirgū vajadzētu sākt kristies,» tirgus ieskatu sniedz LHV bankas Latvijā vadītājs Māris Rambaks. Ja paskatās uz ilgtermiņa procentu likmēm, tad tās ir zemākajā līmenī finanšu sistēmas pastāvēšanas vēsturē, tāpēc to pieaugums ir neizbēgams, līdz ar to arī korekcijas finanšu tirgos, piebilst finanšu eksperts.

Runājot par tirgus dinamiku, viņš arī vērš uzmanību uz to, ka, piemēram, zemas kapitalizācijas kompāniju indekss Russell 2000 nemaz neuzrāda tik lielu izaugsmi. Investoru aprindās fakts, ka cenas turpina straujāk pieaugt lielas kapitalizācijas kompānijas akcijām, bet mazajām kompānijām tas notiek lēnāk, arī ir pamanīts. Pagaidām ir grūti sniegt nepārprotamu atbildi, vai tirgus mazās kompānijas ir pārvērtētas, taču iespējams, ka lēnāks mazo uzņēmumu tirgus vērtības pieaugums arī liecina par to, ka tirgus patlaban atrodas pie šī izaugsmes cikla augstākās robežas.

Korekcijas gaidas

«Potenciāli burbuļa draudi, protams, pastāv. Tie ir reāli, taču šobrīd nav pazīmju, kuras liecinātu, ka situācija varētu būt tik bīstamā kā 2008. gadā. No šīm korekcijām vissmagāk ciestu ASV, jo Eiropa nav tik likvīda un salīdzinoši tik labā ekonomikas izaugsmes stadijā, kādā šobrīd atrodas ASV,» situāciju vērtē M. Rambaks. Viņš stāsta, ka pirmās nelielās korekcijas jau tika novērotas pēc jaunākajiem ASV iekšzemes kopprodukta datiem, kas bija labāki nekā gaidīts. Investori nobijās no tā, ka FRS ātrāk palielinās procentu likmes, un cenas nokritās. Tajā dienā indekss Dow Jones samazināies par 317 punktiem, kas bija lielākais kritums kopš šā gada 2. februāra. Ja jauno darba vietu skaits būtu labāk sasaucies ar ekonomikas datiem, tad diezgan droši varētu teikt, ka kritums būtu turpinājies, uzskata eksperts.

Viņaprāt, procentu likmju celšana un ekonomikas stimulēšanas izbeigšana noteikti arī ir galvenie riski, kā arī notikumu interpretācija, jo investori ir galvenie cenas virzības noteicēji, un, ja vairāki investori zaudēs ticību tirgum, korekcija būs neizbēgama. «Grūti pateikt, kuram sektoram ir vislielākie draudi, bet noteikti, smagi ciestu lielākā daļa ciklisko sektoru, piemēram finanses, tehnoloģijas. Finanšu sektora vērtība pēdējo triju gadu laikā ir gandrīz dubultojusies, un, ja notiktu korekcijas, tad šis sektors būtu noteikti viens no tiem, kas izjustu sekas. Tehnoloģiju sektorā arī daudzas kompānijas ir pārvērtētas, piemēram, First Trust Nasdaq-100 Technology Index Fund (QTEC) cena ir 1,09 reizes lielāka, nekā tā aprēķinātā patiesā vērtība (fair value). Citiem vārdiem, tie kuri ir vairāk jūtīgi pret centrālo banku īstenoto politiku, kā arī pret ģeoplitiskajiem notikumiem,» secina finanšu eksperts.

Atskats vēsturē

Par to, ka akciju tirgi varētu atrasties iespaidīgas korekcijas priekšvakarā, vedina domāt arī vairāki vēsturiski fakti. Tā, piemēram, MarketWatch tirgus apskatnieks Brets Arends (Brett Arends) vērš uzmanību uz to, ka 1500 kompānijas ar lielāko tirgus kapitalizāciju pēc fundamentālajiem rādītājiem šobrīd ir novērtētas augstāk nekā 1999. gadā pirms tehnoloģiskā burbuļa krīzes. Lieki teikt, ka toreiz lielu daļu no augstākās kapitalizācijas rādītājiem demonstrēja tieši tehnoloģiskais sektors. Eksperts vērš uzmanību uz faktu, ka akciju cenas attiecības pret peļņu uz akciju jeb P/E mediāna šobrīd ir 20 salīdzinājumā ar 16 pirms tehnoloģiju burbuļa plīsuma 2000. gada janvārī. Savukārt akcijas cenas attiecības pret bilances vērtību mediāna šobrīd ir 2,5, bet 2000. gada janvārī tā bija 2,2. Tajos pašos laika periodos akcijas cenas attiecības pret ieņēmumiem mediāna ir 1,8 un 1,4. Tādējādi pēc šiem parametriem nosacīti varētu teikt, ka akciju cenas šobrīd ir vairāk pārvērtētas nekā pirms dot.com kolapsa. Taču tajā pašā laikā MarketWatch norāda arī uz citiem it kā akciju cenu tālākam pieauguma labvēlīgiem faktoriem. Tā, piemēram, dividenžu ienesīgums šobrīd ir augstāks nekā 2000. gada sākumā, sasniedzot attiecīgi 1,3% un 0,8%. Arī akciju cenas attiecības pret peļņu nākotnes novērtējums šobrīd ir labāks nekā atsevišķos gados, kad biržas auga daudz straujāk. Tā, piemēram, nākotnes P/E attiecības S&P 500 indeksa kompānijām šobrīd ir 15,1, kas ir mazāk nekā 2006. gada sākumā un 2003. gadā, kad biržas indeksam izdevās pakāpties attiecīgi par 14% un 26%. Savukārt M. Rambaks vērš uzmanību uz to, ka 1932. gadā indekss Dow Jones nokritās par vairāk nekā 90% salīdzinājumā ar iepriekšējo augstāko punktu, kas tika sasniegts 1929. gadā. «Nākamajos piecos gados indeksa vērtība cēlās par 75% un gandrīz sasniedza 1929. gada maksimumus, bet tad tas nokritās, un vajadzēja deviņus gadus, lai sasniegtu atkal to pašu atzīmi, ko 1934. gadā. Tikai pēc 26 gadiem indekss atgriezās 1929. gada līmenī. Šobrīd notiek kas līdzīgs, kad Dow Jones indekss ir pieaudzis vēl straujāk pēdējo piecu gadu laikā. Ja vēsture par kaut ko liecina, tad tuvākajā laikā vajadzētu sekot kritumam. S&P 500 no 2009. gada 666 punktiem ir pakāpies jau gandrīz līdz 2000,» rezumē LHV bankas investīciju speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Ralfs Dīters Montāgs-Girmess: AirBaltic ieguldīju sev piederošo naudu

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes, tomēr jārisina nodarbinātības un porduktivitātes problēmas, pirmdien ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) sasauktā seminārā norādīja eksperti.

Ašeradens šodien Ekonomikas ministrijā (EM) uzaicināja pārstāvjus no valsts iestādēm, komercbankām un uzņēmēju organizācijām, lai pārspriestu iepriekš publiskajā telpā izskanējušos brīdinājumus par to, ka patlaban vērojamas «ekonomikas pārkaršanas» pazīmes.

«Patlaban situācija atšķiras no tās, kāda bija 2007.gadā, tāpēc neredzam «ekonomikas pārkaršanas» risku. Toties redzam, ka ekonomika var sabremzēties un neattīstīties, ja produktivitāte neaugs līdzi darba algas pieaugumam,» sacīja ministrs.

EM pārstāvis Jānis Salmiņš informēja, ka patlaban ekonomika aug labāk nekā iepriekšējos četros gados, tomēr Latvija ir tālu no «ekonomikas pārkaršanas» draudiem, par ko liecina virkne makroekonomikas rādītāju, piemēram, valsts budžets ir sabalansēts, valsts parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinātais AirBaltic biznesa plāns līdz 2021. gadam paredz, ka jaunās lidmašīnas tiek iekļautas aviokompānijas bilancē.

To intervijā DB saka AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kas šobrīd tāds ir noticis, ka ap potenciālo AirBaltic investoru tika sacelts tāds troksnis?

Es domāju, ka tā bija komunikācijas problēma. Tika publicēta informācija par potenciālo investoru un satiksmes ministram tika uzdoti jautājumi tiešajā ēterā. Domāju, ka tas izraisīja problēmu ar šo tematu. Taču nav nekādu šaubu, ka mēs jau kopš 2011. gada meklējam investoru un ka agrāk vai vēlāk tāds arī būs. Taču šodien investors vēl nav šeit, bet vismaz tagad mēs zinām, ka tāds ir.

Dīvaini šajā kontekstā bija tas, ka satiksmes ministrs pauda aizdomas par šī investora reputāciju. Kā jūs to skaidrojat?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr nesāksies vieglprātīga kreditēšana trekno gadu stilā, uztraukumam par jauna nekustamo īpašumu burbuļa veidošanos neesot, aptaujātie nozares eksperti norādīja laikrakstam Diena.

Šogad visstraujāk – par 15,3% - audzis darījumu skaits ar savrupmājām, atklāj nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktā Zemesgrāmatas datu analīze. Savukārt vidējā cena par kvadrātmetru jaunā dzīvoklī vai pilnībā renovētā ēkā Rīgā gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi vairāk nekā par desmit procentiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un tagad sasniedz 2650 eiro. Lai iegādātos jaunu dzīvokli kādā no Rīgas mikrorajoniem, pircējam būtu jāšķiras no vidēji 1390 eiro par kvadrātmetru.

Nesen kompānijas Realia pārstāvis Andrejs Kozlovskis pauda, ka tirgū ir tendence, kas «rada bažas par nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos, ko veicina mākslīgi paaugstinātās cenas par padomju laika paneļu mājās esošajiem dzīvokļiem». Tam nepiekrīt Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. «Lai gan gada sākumā pircēju aktivitāte segmentā pieauga, vecinot arī nedaudz straujāku cenu kāpumu nekā iepriekšējā gadā, padomju laikā būvēto dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā nekustamā īpašuma buma laikā,» norādīja eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimšēvičs: Lai arī nedraud 2009.gada kritiens bezdibenī, iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes

Žanete Hāka, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk izskan bažas par iespējamo tautsaimniecības pārkaršanu, un, lai arī mums nedraud 2009. gada kritiens bezdibenī, tomēr iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tas liecina – bez apņēmīgas un tālredzīgas rīcības riskējam iedragāt uzņēmumu konkurētspēju un nolemt ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu stagnācijai daudzu gadu garumā, vienlaikus arī apdraudot fiskālo stabilitāti nākotnē. Šā gada 2. ceturksnī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja nostiprināties. Reālais IKP pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,2% gada griezumā.

Gada pirmajā pusē izaugsmi eiro zonā veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Eiro zonas darba tirgus nosacījumu uzlabošanās paaugstina mājsaimniecību ienākumus un patēriņu, bet uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņu kāpums ļauj cerēt arī uz turpmāku izaugsmi tuvākajā laikā. Turklāt ārējās vides uzlabošanās atspoguļosies tirdzniecības un eksporta kāpumā. Tai pat laikā ekonomikas izaugsmes perspektīvas labvēlīgāku attīstību joprojām kavē gausais strukturālo reformu īstenošanas temps. Eiro zonas inflācija saglabājās zem mērķa līmeņa, taču jaunākais Eurostat ātrais novērtējums uzrādīja, ka šī gada augustā eiro zonas inflācijas gada pieaugmuma temps ir pakāpies līdz 1.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2016.gada sekmīgākie Latvijas investori - ZGI Capital un Anatolijs Prohorovs

Dienas Bizness, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 26.janvārī ceremonijā Gada investors ’16 apbalvoti pagājušā gada sekmīgākie investori par ieguldījumu nozares veicināšanā Latvijā.

Apbalvojumu Gada investīcija juridisko personu sektorā saņēmis fondu vadības uzņēmums ZGI Capital par investīciju mobilo maksājumu pakalpojumu uzņēmumā Mobilly. Privāto personu investoru sektorā par gada investīciju noteikts Anatolija Prohorova ieguldījums mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks. A. Prohorovs saņēmis arī apbalvojumu Gada nozares atbalstītājs juridisko personu sektorā.

Gada investors balvu jau otro gadu pēc kārtas rīko Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un privāto investoru biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN). Šogad apbalvojumi privāto un juridisko personu sektoru investoriem piešķirti astoņās nominācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors: mūsu piedāvājums joprojām ir spēkā

Elīna Pankovska, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā.

Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā. Viņš norāda, ka investori nevēlas termiņa pagarinājumus. Tomēr no viņa sacītā var secināt, ka puses, iespējams, nespēj joprojām vienoties par nosacījumiem. I. Šamiss norāda, ka vēlas pirms tam veikt testus, lai saprastu, kādā stāvoklī ir rūpnīca un iekārtas, kas tajā atrodas, jo šobrīd neesot saprotams, cik lieli līdzekļi būtu jāiegulda. Testiem būtu nepieciešami aptuveni trīs mēneši.

Tai pat laikā maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis DB pastāstīja, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Līdz ar to ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Potenciālais Liepājas metalurga investors darbaspēku varētu arī ievest

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomisti: Neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai

Žanete Hāka, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi.

Taču, vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trīs valstīs tās ir vērstas vienā virzienā: parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām.

«Nodokļu sistēmas ir ļoti līdzīgas, un valstis cenšas viena no otras pārņem labākos risinājumus. Visās trīs valstīs pastāv diskusijas par nodokļu progresivitāti. Taču neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai. Tajā pašā laikā valstis meklē iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi, veidojot uzņēmumiem atbalstošu nodokļu sistēmu. Tieši efektīva un ērta nodokļu sistēma ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas nosaka katras valsts pievilcīgumu investoriem un tās priekšrocības savstarpējā konkurencē,» secina SEB bankas Latvijas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiku pa laikam dzirdam par neparastiem veiksmes stāstiem, kad kāds īsā laikā kļuvis bagāts. Patiesībā vieglais ceļš uz panākumiem ir krietni pārspīlēts, skaidro Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu konsultāciju un risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs.

Domājot par investīcijām, nereti tiek izlaistas svarīgas detaļas, proti, smags darbs ilgtermiņā un zināšanas, kas likumsakarīgi var novest pie labiem rezultātiem.

Noklusējot negatīvo, veiksmes koeficients nereti tiek pārspīlēts, jo panākumu pamatā mēdz būt arī neveiksmes. Neobjektīva informācija rada ilūziju, ka investējot tikt pie bagātības ir vienkārši un to var izdarīt īsā laika posmā. Nereti iesācēji sagaida neiespējami augstus rezultātus, tajā pat laikā neko nezinot par riskiem. Piemēram, daži tic, ka visa nauda jāiegulda tikai populārākajās akcijās, kamēr citi ir pārliecināti, ka bagātus padarīs īstermiņa spekulācijas ar vērtspapīriem.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds būs īpaši veiksmīgs un iegūs ātru spekulatīvo peļņu, gluži tāpat kā pastāv iespēja laimēt loterijā. Tomēr, loterija nav dzīvotspējīga stratēģija, jo iespēja zaudēt ir tikpat liela, cik iegūt. Tas pats attiecas arī uz īstermiņa spekulācijām ar vērtspapīriem. Saskaņā ar kompānijas CRB Trader datiem, ko prezentējis Roberts Dīls (Robert Deel), 92% īstermiņa investoru cieš neveiksmi. Spekulatīva tirdzniecība ir balansēšanas spēle – tas, ko kāds nopelna, nāk no kāda, kas zaudē. Un šajā jomā ir jāsacenšas ar daudziem profesionāļiem, kas velta ļoti daudz laika un naudas, lai rūpīgi apzinātu visas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nordic Partners Limited ENAP norāda uz iespējamu 5,3 miljonu eiro izspiešanas shēmu

Dienas Bizness, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru