Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Dānijas arhitektūras biroja Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga (Hanriette Vamberg) pastāstīja, ka viņa jau vairāku gadu garumā seko līdzi Rīgas attīstībai un, viņasprāt, tieši autotransporta satiksmes samazināšana spētu Rīgu padarīt par modernāku un sabiedrībai draudzīgāku Eiropas galvaspilsētu, vienlaicīgi palīdzot saglabāt tās vēsturisko mantojumu.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma Colliers International vecākais ekonomists Olivers Kolodseike (Oliver Kolodseike) izteica viedokli, ka investīciju un iedzīvotāju piesaistes kontekstā lielākais izaicinājums Baltijas valstu pilsētām ir kvalificēta darbaspēka noturēšana. Tieši nozares talantu lielais potenciāls ir tas, kas spēj celt Latvijas un kaimiņvalstu pozīcijas uz citu Eiropas valstu fona laikā, kad globālā konkurence tikai pieaug.

Nepi Rockcastle investīciju vadītājs Gijs Klomps (Gijs Klomp) uzsvēra, ka no mikroekonomikas viedokļa Baltijas valstis ir ļoti līdzīgas un tās vieno izglītots darbaspēks, aizvien progresējoša ekonomiskā situācija un spēcīgas galvaspilsētas, taču šī reģiona vājais punkts ir negatīvi demogrāfiskie rādītāji. Savukārt tirdzniecības platību vadības kompānijas Metro ECECenter management pārstāvis Zulfukars Tosuns (Zulfukar Tosun) forumu noslēdza ar atziņu, ka mazumtirdzniecības nākotne ir iepirkšanās centri, kas piedāvā ko vairāk par iepirkšanos. Tai ir jābūt vietai, kur cilvēki vēlētos pavadīt savu brīvo laiku, jo tikai iepirkties šobrīd var arī tiešsaistē. Šī iemesla dēļ visā pasaulē pamazām tiek nojauktas arī robežas starp budžeta un luksus iepirkšanos un kā tiešsaistes, tā arī klātienes iepirkšanās kļūst aizvien personalizētāka, interaktīvāka un visaptverošāka, piedāvājot vairākus preču un pakalpojumu ieguves kanālus.

BREL forumarunātāju vidū bija pārstāvēta arī virkne citu nekustamā īpašuma nozares ekspertu no visām trim Baltijas valstīm, kā arī no Ukrainas, Somijas un Nīderlandes, tostarp nekustamo īpašumu firmas Technopolis izpilddirektors Kīts Silverangs (Keith Silverang), Preses Nams valdes priekšsēdētājs Aivaras Abromavičius, uzņēmuma Schneider Electric izpilddirektore Baltijā Sovi Rajamaki (Sohvi Rajamäki),celtniecības uzņēmuma Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, inženierzinātņu doktors un arhitekts Oskars Redbergs, Colliers International Advisors partnere Andžela Koļesņikova, SIRIN Development izpilddirektors Laurynas Kuzavas, SG Capital dibinātājs Harijs Švarcs un investīciju kompānijas Colonna izpilddirektors Roberto de Silvestri, kā arī Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs, kuri pievienojās jomas līderiem šogad aktualizētās diskusijas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mākslīgais intelekts nekustamā īpašuma nozarē ir uz palikšanu

Db.lv, 16.10.2023

Mākslīgā intelekta iekļaušana nekustamo īpašumu attīstībā un pārvaldībā palielinās aktīvu vērtību, norāda Colliers Poland nekustamā īpašuma inovāciju eksperte Renāta Hārtla

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BREL foruma 2023 galvenās atziņas: svarīga ir talantīgu speciālistu piesaiste reģionam, jāīsteno vairāk „zaļo” projektu, būtiski ir veidot telpu „jēgpilniem mirkļiem” un ieviest mākslīgo intelektu nekustamā īpašuma nozarē.

Nekustamā īpašuma nozares līderi no Baltijas reģiona un citām Eiropas valstīm 12. oktobrī Rīgā pulcējās uz vienas dienas BREL (Baltic Real Estate Leaders’) forumu, lai apspriestu jaunākos nozares izaicinājumus.

Luminor Lietuva galvenais ekonomists Žigimants Maurics (Zygimantas Mauricas) savas prezentācijas laikā norādīja, ka inflācija mazināsies, bet naudas trūks un būs augsts bezdarba līmenis. „Neraugoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju, Baltijas valstis, iespējams, nekad nav bijušas tik pārtikušas kā tagad,” apgalvoja Žigimants Maurics. „Analizējot makroekonomiskos grafikus, jāsecina, ka mūsu reģiona ekonomiskais līmenis nekad nav bijusi tik tuvu Rietumu pasaules ekonomiskajam līmenim,” viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas mērķis ir palīdzēt sasniegt miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās

Db.lv, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēdējos gados Rīga pat nebija iekļauta investoru kartē. Tagad pilsēta tur ir. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijā līdz 2023. gadam sasniegt 1 miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās. Mēs uzskatām, ka to ir iespējams realizēt, ņemot vērā, ka 2020. gadā tie bija 763 miljoni eiro".

Tā nekustamā īpašuma tirgus forumā BREL (Baltic Real Estate Leaders’), ko 15.oktobrī rīkoja Colliers un Idea House kopā ar vairākiem atbalstītājiem, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

"Mani iedvesmo arī Rail Baltica projekts, lai gan būs izaicinājums iegūt nepieciešamo finansējumu, bet man patīk izaicinājumi,” − BREL forumā sacīja M.Staķis.

Daži lielāki ārvalstu investori forumā apstiprināja, ka tagad jūtas Rīgā gaidīti un saprot, pilsētas administrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar investoriem, un viņu redzējumu, kādā veidā sasniegt savus mērķus.

"2018.−2019. gadā Baltija bija vadošais reģions, kurā strādāja GBS (Global Business Services) uzņēmumi. Sākot ar 2020. gadu un turpmāk konkurence ir sīva, jo sacensībām ir pievienojies jauns konkurents − attālinātais darbs. Rīgai ir potenciāls līdz 2030. gadam piesaistīt 38 000 darbavietu GBS sektorā (šobrīd 15 500). Vienīgais iemesls, kāpēc tas vēl nav noticis, − tas tika atstāts bez ievērības, jo Rīga sevi nepietiekami reklamēja. GBS centrs vairs nav zvanu centrs, tajā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar matemātikas, IT vai biznesa vadības grādu," sacīja Jans Kamodži-Čapinskis (Jan Kamoji-Czapinski), Colliers EMEA asociētais direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu foruma "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL forums) gada projekta balvu saņēma biroju komplekss "Verde".

Šis biroju komplekss par gada projektu atzīts gan žūrijas, gan iedzīvotāju balsojumā.

Par gada attīstītāju žūrija atzinusi būvkompāniju "Merks", savukārt iedzīvotāju balsojumā par gada attīstītāju atzīta "Lidl Latvija".

Vienlaikus par gada investoru atzīta "SG Capital", bet iedzīvotāju balsojumā - apdrošināšanas kompānija "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

Nominācijā "Labākā zaļā iniciatīva" žūrija par uzvarētāju atzinusi "Eastnine" par projektu "The Pine", savukārt iedzīvotāju balsojumā uzvarēja "Lidl Latvija".

Nominācijā "Ambiciozākie nākotnes plāni" uzvarēja attīstītāja "SBA Urban" plāni izveidot daudzfunkcionālu kompleksu Lielirbes ielā. Iedzīvotāju balsojumā šajā nominācijā uzvarēja attīstītāja "VPH Latvia" plāni veidot jaunu tirdzniecības parku kādreizējā "Rīgas piena kombināta" teritorijā Valmieras ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers prognozē investīciju darījumu apjoma samazināšanos Baltijā līdz 1,25 miljardiem eiro

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju darījumu apjoms Baltijā šogad samazināsies līdz 1,25 miljardiem eiro, otrdien "Baltic Real Estate Leaders Forum" pasākumā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Colliers" investīciju vadītāja Baltijā Anžela Koļesņikova.

Viņa atzina, ka šī prognoze ir veikta pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī, taču vienlaikus varot paredzēt, ka investoru interese nenoslāps un investīcijām plānotais kapitāls pavisam nepazudīs.

Koļesņikova norādīja, ka pērn bija vērojams iespaidīgs investīciju darījumu apjoma kāpums, sasniedzot divus miljardus eiro. Pērn trīs Baltijas valstīs veikti 402 investīciju darījumi salīdzinājumā ar 226 darījumiem 2020.gadā, kad kopējais darījumu apjoms bija 1,1 miljards eiro.

Tāpat pērn būtiski pieauga lielo darījumu skaits - ja 2020.gadā Baltijas valstīs tika veikti 11 darījumi ar komercīpašumiem ar apjomu virs 20 miljoniem eiro, tad pērn notika 24 šādi darījumi, informēja Koļesņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Arhitekte: Rīgas stiprā puse ir esošā transporta sistēma, kas jāattīsta

Ingrīda Drazdovska, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaicinājumi mūsdienās ir saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tās būtību, tajā pašā laikā ļaut tai augt. Rīgai vajadzētu koncentrēties uz sabiedriskā transporta tālāku attīstību, tā DB pauž Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga (Hanriette Vamberg).

Rīgas dome šogad ir noslēgusi sadarbības memorandu ar starptautiski pazīstamā dāņu arhitekta Jana Gēla (Jan Gehl) biroju, lai sekmētu pilsētas ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas izveidi.

Fragments no intervijas

Jūsu uzstāšanās nosaukums BREL forumā – Pilsēta cilvēkiem. Kāpēc par to ir jārunā? Vai tas nav pašsaprotami?

Diskusija par to, ka pilsētas ir jāpadara cilvēkiem draudzīgākas, ērtākas, aizsākās aptuveni sešdesmitajos gados modernisma arhitektūras kontekstā – bija raksturīgi apjomīgi ēku bloki, lieli transporta savienojumi, neieinteresētība mazos mērogos. Toreiz bija dzirdamas šaubu pilnas balsis no dažādām pusēm, tostarp ASV, vai tas, kā tiek veidotas pilsētas, ir īsti pareizi. Tiesa, tobrīd šo diskusiju auditorija bija pavisam neliela. Arī dāņu arhitekta Jana Gēla domubiedru toreiz bija pavisam maz. Viņš gan ceļoja diezgan daudz, satika līdzīgi domājošos, runāja par cilvēku vajadzībām, meklēja labos piemērus. Šis cilvēku tīkls paplašinājās, diskusija gāja plašumā, un tagad runāt par pilsētām cilvēku kontekstā ir pilnīgi normāli. Likt cilvēku, viņa vajadzības priekšplānā pilsētplānošanā tagad ir norma. Šīm pārmaiņām vajadzēja aptuveni piecdesmit gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru