Īpašuma apdrošināšana: esošā situācija un izaicinājumi 

Iegādājoties preces vai pakalpojumus, mājokļa apdrošināšana, salīdzinot ar eiropiešu paradumiem, nebūt nav starp Latvijas iedzīvotāju prioritātēm. Taču līdz ar hipotekārās kreditēšanas pieaugumu, tās nozīme Latvijā ir palielinājusies.

Compensa Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure, 2015. gada 21. jūlijs plkst. 13:10

Vienlaikus jānorāda, ka ir neliela daļa tādu iedzīvotāju, kuri iegādājas mājokļa apdrošināšanu neatkarīgi no hipotekārā kredīta esamības vai neesamības. Compensa pieredze liecina, ka tie ir pamatā tādi cilvēki, kuriem jau ir bijusi pozitīva pieredze ar citiem apdrošināšanas pakalpojumiem. Tomēr, neskatoties uz to, kopumā Latvijas iedzīvotāji ir kūtri  daudzdzīvokļu namu kompleksajā apdrošināšanā, jo citviet pasaulē šajā jomā dzīvokļu īpašnieku paradumi ir daudz pārdomātāki un racionālāki.

Ir skaidrs, ja ir iecere iegādāties mājokli, tad, visticamāk, persona dosies uz banku, lai saņemtu hipotekāro kredītu. Tādā gadījumā īpašuma apdrošināšana ir obligāts nosacījums aizdevuma saņemšanai. Tā arī sniedz garantiju, ka nelaimes gadījumā nepaliksiet bez dzīvesvietas.

Sarežģītāka situācija ir tā saucamajās padomju laika mājās. Šajos sērijveida projektos iedzīvotāji, kuriem nav hipotekārā līguma, nesteidzas iegādāties mājokļa apdrošināšanu, un no pārdesmit dzīvokļiem vien pāris ir apdrošināti. Nedaudz labāka situācija ir ar daudzdzīvokļu īres namiem, kuriem ir viens īpašnieks, kas pieņem lēmumu par īpašuma apdrošināšanu un izdevumus iekļauj īres cenā.

Diemžēl tas apstiprina tēzi par to, ka iedzīvotāji mājokļa apdrošināšanas nozīmīgumu vislabāk saprot, tikai saskaroties ar kādu nelaimi – ugunsgrēku, gāzes eksploziju vai spēcīgu vētru.

Periodiski publiskajā telpā parādās ziņas, ka kādā daudzdzīvokļu mājā plosījusies ugunsnelaime, postījumus nodarot ne tikai dzīvoklim, bet arī visai mājai, vai arī vētra ēkai norāvusi jumtu utt. Šādās situācijās, protams, rodas jautājums, kas apmaksā bojājumu novēršanu ēkas konstrukcijās un koplietošanas telpās, jo viena dzīvokļa apdrošināšana nevar nodrošināt visas ēkas remontu. Tādēļ visbiežāk pašvaldības ir spiestas šos izdevumus segt, līdz ar to tos «atņemot» kādai būtiskai sociālajai funkcijai. Tieši šādu gadījumu kontekstā jautājums par daudzdzīvokļu namu komplekso apdrošināšanu ir ārkārtīgi aktuāls, jo tādējādi būtu iespējams arī ietaupīt valsts un pašvaldību līdzekļus.

Kopš Latvijā par nekustamā īpašuma iegādāšanos izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas, vairāki ārvalstnieki ir iegādājušies dažādus īpašumus. Kopumā šo praksi var vērtēt dažādi, taču no apdrošināšanas sektora perspektīvas tajā var identificēt vienu īpašu risku. Ir skaidrs, ka daudzu dzīvokļu faktiskie iedzīvotāji nekad nav redzējuši to īpašniekus. Tā nav vienkārša situācija un paredzams, ka nākotnē tā sagādās problēmas šo namu pārējiem iedzīvotājiem, jo dzīvokļi, kas iegādāti ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju, visbiežāk tiek izīrēti trešajām personām, kurām interese un rūpes par kopīpašumu ir minimālas. Saprotams, ka, lai vienotos par komplekso apdrošināšanu, ir jābūt ieintersētībai no visiem mājas iedzīvotājiem.

Varianti, kā pasargāt kopēju daudzdzīvokļu māju no nepatīkamām situācijām, var būt visdažādākie. Pastāv iespēja apdrošināt visu ēku bez dzīvokļu iekšējās apdares, apdrošināt iekšējo apdari tikai koplietošanas telpām un citi. Kopējās apdrošināšanas izmaksas var iekļaut nama apsaimniekošanas maksā, kas to paaugstinās tikai nedaudz, bet cilvēku dzīvi padarīs ievērojami drošāku.

Apzinoties, ka lielai sabiedrības daļai pirktspēja šobrīd ir salīdzinoši zema un mājokļa apdrošināšana nav prioritāšu saraksta augšgalā, iespējams, ka papildu motivācija apdrošināt savu īpašumu būtu tad, ja iedzīvotāji par to saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kā tas ir lielākajā Eiropas daļā. Pie šādiem nosacījumiem ieguvēji būtu gan iedzīvotāji, gan arī pašvaldība, kurai nelaimes gadījumā nebūtu jātērē savi līdzekļi.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2015. gada 14. jūlijs plkst. 15:41

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar...

2015. gada 13. jūlijs plkst. 11:53

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība –...

2015. gada 22. jūnijs plkst. 11:35

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 13:16

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir...

2015. gada 09. jūnijs plkst. 10:41

Būvniecības nozarē ir būtiskas problēmas, ka gadu no gada sistemātiski netiek risinātas....

2015. gada 05. jūnijs plkst. 13:56

ESKO. Gan jau lielākā daļa lasītāju kaut reizi ir dzirdējuši šo abreviatūru....

2015. gada 01. jūnijs plkst. 14:00

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības...

2015. gada 07. maijs plkst. 15:25

Nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina - lai arī, salīdzinot...

2015. gada 30. aprīlis plkst. 14:36

Autobraucēju uzskati par automašīnas apdrošināšanu, attieksme pret drošību...

2015. gada 29. aprīlis plkst. 13:28

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš...