Jaunākais izdevums

No 2019. gada 1. decembra spēkā būs izmaiņas, kas vērstas uz vienkāršotu datu reģistrēšanu par nekustamajiem īpašumiem un risina valsts iestāžu – datu turētāju – sadarbības un datu apmaiņas jautājumus.

To paredz apjomīgie iepriekšējās Saeimas pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kā arī likumā «Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās» un likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Vairāki aptaujātie atzina, ka par to, kā realitātē strādās šīs izmaiņas, varēs pārliecināties tikai 2020. gadā, kad attiecīgās normas būs «pastrādājušas» kaut vai pāris mēnešus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Interesanti, ka dažādu jomu pārstāvjiem viedoklis par šiem grozījumiem ir atšķirīgs. Piemēram, zemes īpašnieki uzskata, ka šie grozījumi bija īstā vietā un reizē, kad sakārtot jautājumu par to, ka visi apgrūtinājumi un liegumi ir atrodami vienā datubāzē. Nekustamo īpašumu attīstītāji savukārt neredz, ka šīs izmaiņas būtiski atvieglos darbību. Primus Derling veiktais grozījumu izvērtējums rāda, ka noteiktos gadījumos mazināsies slogs privātpersonām griezties vairākās iestādēs, lai reģistrētu informāciju par nekustamo īpašumu, kā arī tiks sakārtota informācijas iegūšanas vide.

Tomēr kā problēmu Primus Derling norāda normatīvo aktu nepārskatāmību, jo grozījumi veikti piecos dažādos normatīvajos aktos. Līdz ar to gan pašām iestādēm, gan arī notāriem, juristiem un citām personām, kas iesaistītas darījumos ar īpašumiem, būs uzdevums sabiedrībai skaidrot šīs jaunās procedūras, lai tās atvieglotu privātpersonu administratīvo slogu ne tikai «uz papīra», bet arī praksē, un cilvēkiem būtu skaidrība. Tāpat būs vajadzīgs laiks, lai iedzīvinātu šīs procedūras un kliedētu privātpersonu neskaidrības par to, kurā iestādē vērsties un kādus dokumentus gatavot, lai rīkotos atbilstoši jaunajai, efektīvajai procedūrai un neradītu personām liekus izdevumus un administratīvo slogu tieši nezināšanas dēļ.

«Personām, kuras iegādājas vai atsavina īpašumu tieši tādā sastāvā, kādā īpašums jau ir, ar šiem grozījumiem būtiski nekas nemainīsies – īpašuma iegādes procedūra būs tā pati. Vienīgi – zemesgrāmata, izskatot nostiprinājuma lūgumu par īpašnieku maiņu, pārbaudīs, vai attiecīgajam īpašumam nav reģistrēti tādi apgrūtinājumi, kuri, atbilstoši grozījumiem, vairs netiks ierakstīti zemesgrāmatā, un tos no zemesgrāmatas dzēsīs,» ekspertīzes rezultātu atklāj Primus Derling partnere Kristīne Gaigule-Šāvēja. Turklāt, tikšot ieviesta lielāka skaidrība, kurā datubāzē kādus datus meklēt un pārbaudīt, un nekustamo īpašumu pircējiem ar laiku būs ērtāk pārbaudīt datus par noskatīto īpašumu pirms tā iegādes.

Visu rakstu Vienkāršošana sāksies pēc gada lasiet ceturtdienas, 8.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdei

KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fotografēšana un filmēšana pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts adovokāts un Linards Birznieks, Primus Derling jurista palīgs, datu aizsardzības specialists, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu regulas ieviešana ir nesusi līdzi nesaprātīgu paniku uzņēmumu vidū.

Attiecībā uz datu drošību, uzņēmumiem būtu jānodrošina bezkompromisa pieeja, jo, pat nevērtējot datu regulas prasības, katram uzņēmumam vajadzētu būt prioritātei nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi - uzņēmuma ilgtspēju.

«Klienti kļūst arvien zinošāki par savām tiesībām, t.sk. attiecībā uz savu datu apstrādi, kā arī vairāk apzinās riskus un iespējamo kaitējumu, ko datu noplūde vai citāda veida apdraudējums var radīt to privātumam. Tādējādi būtiski datu apstrādes incidenti, var neatgriezeniski ietekmēt klientu uzticību. Un, klientiem veicot izvēli, kuram pakalpojumu sniedzējam uzticēt vienu no dārgākām lietām, kas tiem ir - savus vairāk vai mazāk sensitīvos datus, nozīmīgu lomu var spēlēt pārziņa jeb pakalpojumu sniedzēja uzticamība,» biznesa portālam db.lv stāsta Ivo Krievs, Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Zvērināts advokāts, Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors un absolvents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lielākās problēmas ar klientu datiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE noslēdz datu uzglabāšanas infrastruktūras modernizācijas projektu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lielceļš uz digitālo pasauli uzbūvēts

Jānis Vēvers, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Biežākie «grēki» datu aizsardzības regulas ievērošanā Latvijā

Jānis Vēvers, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā jau ir piemēroti pirmie sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem

Austrijā uzņēmums sodīts ar 4800 eiro sodu par nepamatotu videonovērošanu, bet Portugālē ar 400 tūkst. eiro sodu tika sodīta vietējā slimnīca par pacientu datu nedrošu glabāšanu. Savukārt Latvijā, kopš GDPR stāšanās spēkā, Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešos saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Lattelecom GDPR eksperti, kas ikdienā palīdz arī citiem uzņēmumiem apzināt savu atbilstību regulai, apkopojuši biežāk sastopamos pārkāpumus.

Viena no acīmredzamajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskā pamata un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» vajadzībām lidostas «Rīga» posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā atsavinās 123 īpašumus, aģentūrai LETA pavēstīja projekta ieviesēja Latvijā «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, tostarp 86 no atsavināšanai paredzētajiem īpašumiem atrodas «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā ar kopējo platību 21,84 hektāri un šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība, savukārt 37 īpašumi ir Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ar kopējo platību 1,3 hektāri.

«Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo «Rail Baltica» līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta: atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas «Rīga» projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība. Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, «Rīgas starptautiskajai autoostai», daudzstāvu autostāvvietai «Titāniks», «Latvijas gaisa satiksmei» un arī «Starptautiskai lidostai «Rīga»» piederošo īpašumu novērtēšanai jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses,» pauda «Eiropas dzelzceļa līniju» Juridiskā departamenta direktore Kristīne Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu pārpilnība – ne vienmēr bagātība

Katrīne Pļaviņa / GDPR un regulēto nozaru prakses vadītāja, VILGERTS, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā Eiropā nodrošina vienotu regulējumu personas datu apstrādei un aizsardzībai. Vistiešākajā mērā tā skar ikvienu komersantu, kas uzglabā un apstrādā fizisko personu datus, un jo vairāk šo datu ir komersanta rīcībā, jo lielāki ir datu apstrādes riski.

Nodrošinot regulai atbilstošu uzņēmuma darbību, faktiski notiek šo risku apzināšana, preventīvi parūpējoties par to novēršanu. Un, lai arī liekas, ka šis process uzņēmējam sagādā virkni papildus rūpju, ilgtermiņā tas sniegs arī daudz ieguvumu. Ērtāka starptautiskā darbība, apgūstot jaunus Eiropas tirgus, zinošāki darbinieki un sakārtotas datu bāzes – ir tikai daļa no tiem. Un, protams, arī izvairīšanās no sodiem, kas var tikt piemēroti regulas pārkāpšanas gadījumos. Vairums pašmāju uzņēmumu vēl ir ceļā uz šo risku apzināšanu un novēršanu, saprotot, ka datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība – dažkārt tā var būt arī nasta.

Regulai visgatavākie ir lielie uzņēmumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty», ar kuras palīdzību ikviens var kļūt par nekustamo īpašumu aģentu un paturēt 100% no darījuma komisijas maksas.

«Big Bang Realty» platforma sniedz iespēju tās lietotājiem izmantot uzņēmuma zīmolu, kā arī nodrošina profesionālas apmācības nozares ekspertu vadībā. Platformas darbības princips ir tāds, ka aģenti darbību turpina neatkarīgi, paši plānojot savu laiku un nepieciešamo slodzi.

Platforma izveidē investēti vairāki tūkstoši eiro un no idejas par realitāti tā kļuva apmēram pusgada laikā, prātus kopā liekot un idejās daloties nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālistam Oskaram Zariņam ar saviem domubiedriem un partneriem. Platforma pirmo reizi prezentēta šī gada inovāciju festivāla iNOVUSS ietvaros. Lapas izstrādi veica Latvijas speciālisti un izvēle par labu viņiem kritusi pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai izīrēšanai ir uzskatāmi par ļoti stabilu un ilgtermiņā drošu investīciju veidu.

Šādas investīcijas ir samērā pieejamas, jo, lai investētu nekustamajā īpašumā, var izmantot hipotekāro kredītu un nav nepieciešami lieli naudas uzkrājumi. Nepieciešama tikai pirmā iemaksa, kas pārsvarā veido 5-20% no darījuma summas, un nauda mājokļa iekārtošanai.

Pirms tērēt daudz laika, izvēloties pašu īpašumu, noteikti jāapmeklē banka un jānosaka savas finansiālās iespējas. Ikdienā ļoti bieži interesenti vispirms izvēlas īpašumu un tikai tad apmeklē banku, un noskaidro savas iespējas kredītam. Tādā veidā var patērēt daudz laika, izvēloties īsto īpašumu, un gūt lielu sarūgtinājumu uzzinot, ka atrastais īpašums nav pa kabatai. Kad ir skaidri budžeta griesti, ir jāsāk pētīt piedāvājums. Ir jāapskatās pēc iespējas vairāk īpašumu klātienē, lai rastos labākais priekšstats par iespējām un izveidotos spēja pamanīt un atpazīt investīcijām piemērotu, labu īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Interxion datu centrs Cīrihē, kur atrodas daļa Kaspersky Lab dati

Natālija Poriete (tulkojusi Žanete Hāka), 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru biznesam nepieciešami lieli ieguldījumi, taču maz darbinieku, portālam DB intervijā sacīja datu centra Interxion vadītājs Hans Jorgs-Denzlers.

DB apmeklēja datu centru Cīrihē, kur strādā 30 darbinieki. Patlaban uzņēmums blakus teritorijā būvē jaunu, jaudīgāku datu centru, kurā būs nepieciešami vien 15 darbinieki.

Investīcijas jaunā datu centra Cīrihē būvniecībā sasniedz vairāk nekā 100 miljonus Šveices franku. Pašreizējā ēka nav būvēta kā datu centrs, Interxion datu centrs daļā ēkas mitinās kopš 2000.gada, taču jaunais centrs pilnībā tiks izmantots uzņēmuma vajadzībām.

Viņš uzskata, ka biznesa modelis, kas balstīts uz vairākiem klientu segmentiem, darbojas ļoti veiksmīgi, jo šie segmenti var palīdzēt viens otram, stāsta Denzlers. Patlaban Cīrihes datu centram ir aptuveni 200 klientu, un 70% no tiem ir no Šveices.

Komentāri

Pievienot komentāru