Būvniecība un īpašums

Īpašumus strauji neizpārdos

Kristīne Stepiņa, 04.03.2019

Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra jaunā Zinātņu māja.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

LU zinātniskās darbības centri ir astronomiskā observatorija Baldonē, Botāniskais dārzs un Rododendru selekcijas audzētava Babītē, Bioloģijas institūta ornitologu bāze Papes dabas parkā un Engures pagastā, LU studentu lauka prakšu bāzes Kolkā un Lodes muižā u.c. Par ienākumu centriem tiek uzskatīti K. Morberga testamentā LU novēlētie īpašumi.

Plānots, ka LU administrācija lielākoties atradīsies Torņakalnā, savukārt LU galvenajā ēkā paliks Juridiskā fakultāte, daļa no bibliotēkas un administrācijas, kā arī ēka turpinās pildīt reprezentācijas funkcijas. Lai dotu vietu LU Muzeja attīstībai un Datorikas fakultātes paplašināšanai, daļēji uz Zinātņu māju no Raiņa bulvāra ēkas tiek pārceltas arī dažādas LU struktūrvienības. LU infrastruktūras attīstības plānā ir konceptuāli iezīmēta tālāka rīcība ar atbrīvotajiem LU nekustamajiem īpašumiem.

«Daļa ēku tiks nodotas Izglītības un zinātnes ministrijai, daļā tiks veidoti jauni LU zinātniskās darbības centri. Būs tādas ēkas, kuras tiks transformētas par peļņas centriem, lai nodrošinātu papildu ienākumus LU Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai, būs arī tādas ēkas, kas tiks virzītas pārdošanai, taču LU iegūtās tiesības pārdot valsts bez atlīdzības nodotos īpašumus nenozīmē, ka LU strauji izpārdos savu nekustamā īpašuma portfeli,» uzsver LU Infrastruktūras departamenta direktora p.i. Marģers Počs. LU seko līdzi valsts ekonomikas un nekustamā īpašuma nozares attīstībai un atkarībā no tirgus konjunktūras virza uz pārdošanu tos īpašumus, kuriem ir lielākais potenciāls konkrētajā brīdī sasniegt maksimālo finansiālo atdevi un nodrošināt Torņakalna Akadēmiskā centra attīstību, viņš klāsta.

Visu rakstu lasiet 4. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru