Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.

Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

ASV, sākot ar pirmdienu, atjauno visas sankcijas Irānai, kas tika atceltas pēc 2015.gada kodolvienošanās.

Sankcijas, kas spēkā stājas pirmdien, attiecas uz Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem. Tā ir otrā daļa no sankcijām, ko ASV atjauno pret Teherānu, kopš ASV prezidents Donalds Tramps maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas. Pirmā sankciju kārta stājās spēkā augustā.

Ar ierobežotiem izņēmumiem sankcijas būs vērstas pret valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar «melnajā sarakstā» iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām, kā arī valsts ostu un kuģniecības kompānijām.

Irāna varētu pārtraukt naftas eksportu uz Eiropu jau nākošajā nedēļā, pavēstījuši valsts valdības pārstāvji. Šādu soli Irāna varētu spert kā atbildi uz Eiropas piemērotajām sankcijām.

«Sestdien Irānas parlaments lems par likumprojektu, kas apturēs naftas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), sākot ar nākamo nedēļu,» sacīja valsts Iekšpolitikas un Nacionālās aizsardzības komitejas vadītājs Huseins Ibrahims.

Aizvadītā gada pirmajā pusē uz Eiropas Savienību tika eksportēts 18% Irānas naftas, liecina ASV Enerģijas informācijas administrācijas dati, vēsta Reuters. ES ir otrs lielākais Irānas naftas pircējs pēc Ķīnas.

«Ja deputāti izlems, ka Irānas naftas eksports uz Eiropu ir jāaptur, parlaments ne mirkli nekavēsies,» norādīja Irānas pārstāvji. «Ja Irānas naftas eksports tiks negaidīti apturēts, tas pārsteigs eiropiešus un viņi sapratīs Irānas spēku».

Norēķināties par Irānas naftu turpmāk varēs arī ar zeltu, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Mahmuds Bahmani. Viņš arī pastāstīja, ka Ķīna un Indija par Irānas naftu jau ir norēķinājušās ar precēm, vēsta Bloomberg.

Uz šādu soli Irānu pamudinājušas ASV un Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas, kas sarežģījušas iespēju norēķināties ar Irānas bankām dolāros.

Sankcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, un to ietvaros ES kompānijām būs aizliegts iegādāties Irānas naftu. Pašlaik uz ES tiek eskportēti 20% Irānas naftas. Eiropas piemēram atteikušās sekot Ķīna, kas ir lielākais Irānas naftas pircējs, un Indija. Irāna pašlaik arī pieņem maksājumus citās valūtās.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

Teherāna nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar 2015.gadā noslēgto kodolvienošanos, trešdien paziņojusi Irānas Ārlietu ministrija.

Par «augstākās drošības padomes lēmumu pārtraukt pildīt dažas no Irānas Islāma Republikas saistībām», kuras tā uzņēmusies saskaņā ar kodolvienošanos, informēti Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi, kā arī Eiropas Savienība (ES), pavēstīja ministrija.

Irānas ārlietu ministra vietnieks šo lēmumu trešdien paziņojis visu piecu valstu vēstniekiem.

Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs, atrodoties vizītē Maskavā, uzsvēra, ka Irāna nav pārkāpusi kodolvienošanos un no tās neizstāsies.

Viņš uzsvēra, ka Teherāna joprojām darbojas kodolvienošanās ietvaros, bet uzskata par piemērotu, pārtraukt ievērot dažas saistības, ko uzņēmusies «brīvprātīgi».

Šonedēļ ievērojami saasinājušies konflikti, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu, kas var likt naftas cenām sasniegt pat 200 ASV dolāru par barelu atzīmi, prognozē analītiķi.

«Jebkurš notikums, kas palielina nopietna konflikta draudus Persijas līča reģionā, noteikti paaugstinās naftas cenu. 2010. gadā Irānā tika iegūts ap 5% no visas pasaulē iegūtās naftas, bet kopumā Persijas līča valstīs tika iegūts ap 27% no pasaulē iegūtas naftas. Ja Izraēla un/vai ASV izvēlēsies militāru konflikta risināšanas ceļu, naftas cenas noteikti pieaugs diezgan būtiski, iespējams, līdz pat 200 dolāriem par barelu. Pirmkārt, jebkurš militārais konflikts ar Irānu nozīmēs, ka naftas eksports no Irānas tiks pārtraukts, otrkārt, šajā gadījumā var tikt bloķēts Irānas tuvumā esošais Ormuzas šaurums, caur kuru tiek izvesta praktiski visa Persijas līča nafta,» situācijas nopietnību uzsver Hipo Fondi vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Draudēt Irānai ir vienkāršāk nekā šos draudus tiešām īstenot. Tas sakāms par tās naftas importa embargo, ko ES ievieš pakāpeniski, lai pati sev neiešautu kājā, kā arī par žņauga uzlikšanu Irānas finanšu asinsritei, kas līdz šim bija tikai draudu līmenī.

Bet nu kopš sestdienas, 17. marta, pēcpusdienas beļģu kompānija, kas apkalpo starptautiskos naudas pārvedumus tiešsaistē jeb Swift standartu, bloķēs to Irānas banku maksājumus, pret kurām noteiktas ES sankcijas.

«Banku atvienošana Swift ir ārkārtas un nepieredzēts solis,» portāls euobserver.com citē beļģu kompānijas vadītāju Lazaro Kamposu. «Tas ir tiešs iznākums starptautiskai un daudzpusējai rīcībai, lai pastiprinātu finansiālās sankcijas pret Irānu.»

Portāls ziņo, ka ES likusi Swift rīkoties pēc ASV spiediena. Amerika pasaulē ir flagmanis sankcijām pret Irānu cerībā tās vadību piespiest attiekties no kodolprogrammas. Par spīti Irānas apgalvojumiem, ka tai ir miermīlīgs mērķis šādi attīstīt savu enerģētiku, Rietumu valstīm, balstoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pētījumiem, ir lielas aizdomas, ka Irāna patiesībā slepus izstrādā kodolieročus.

Irānas glābšanas un palīdzības dienestu darbinieki ir gatavi doties uz Ņujorku, lai palīdzētu ar viesuļvētras Sendija seku likvidēšanu, pavēstījis Irānas Sarkanais Pusmēness.

«Mēs esam gatavi palīdzēt cietušajiem ASV iedzīvotājiem,» sacīja Irānas Sarkanā Pusmēness vadītājs Mahmuds Mozafars (Mahmud Mazaffar), uzsverot, ka organizācijas darbinieki ir gatavi doties uz ASV jebkurā brīdī, gadījumā ja šāda palīdzība būs vajadzīga.

ASV varasiestādes Irānas piedāvājumu pagaidām nav komentējušas.

ASV laikraksts The New York Times vēsta, ka Irānas Sarkanais Pusmēness ir ļoti pieredzējis palīdzības sniegšanā, jo Irānu bieži vien piemeklē plūdi un zemestrīces. Tomēr organizācija ir arī cieši saistīta ar Irānas valdību. ASV varasiestādes uzskata, ka atsevišķi Sarkanā Pusmēness darbinieki, palīdzot ar dabas katastrofu seku likvidāciju ārvalstīs, nereti nodarbojas ar spiegošanu.

Eiropas Savienības (ES) valstis ir vienojušās par naftas importa aizlieguma noteikšanu Irānai, vēsta AP. Naftas importa aizliegums ir daļa no sankcijām, kas vērstas pret Irānas kodolprogrammu.

Vienošanās pirmdien oficiāli jāapstiprina ES dalībvalstu ārlietu ministriem. Vienošanās ietvaros paredzēts noteikt aizliegumu jaunu līgumu slēgšanai par Irānas jēlnaftas un naftas produktu importu, savukārt spēkā esošie līgumi jālauž līdz jūlijam.

«Es esmu pārliecināts, ka ES šodien sniegs stingru atbildi Irānas atteikumam pildīt savas starptautiskās apņemšanās, kuras ir saistītas ar kodolprogrammu,» sacīja Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle.

Tāpat ES apsver arī Irānas centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu. «Sankcijas ir veidtoas tā, lai varētu nodrošināt to, ka Irāna uztver nopietni mūsu aicinājumu atgriezties pie sarunu galda,» sacīja ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesora Leona Taivāna atbilde uz DB jautājumu par Irānas un Rietumu valstu konflikta būtību.

Irānas un ES (kā arī ASV) savstarpējās domstarpības, bez šaubām, ir spēle, kurā lietas netiek sauktas īstajos vārdos. Runa ir it kā par sankcijām, kuras ES uzliek Irānai par to, ka tā atļaujas izstrādāt atomieročus. Nopietni eksperti saka, ka Irāna nav izdarījusi tik nopietnu izrāvienu nukleārās tehnoloģijas jomā, lai kādu tuvākajā nākotnē apdraudētu.

Galvenais nemiera cēlājs ir Izraēla, kuras situācija Tuvo Austrumu arābu valstu ielenkumā nav laba. Tā pasliktinās sakarā ar Sīrijas–Irānas–Krievijas sadraudzību. Irāna caur Sīriju iegūst tiešu pieeju Izraēlas robežām. Irāna nodrošina ar ieročiem Izraēlas tuvumā esošo Hezbollah un, protams, Sīrijas režīmu. Arī Irākā Irānas ietekme kļūst iespaidīgāka – turienes šiītu ticības brāļi tagad ir pie varas. Tādēļ ES un ASV rosās.

Vairums ES noteikto sankciju pret Irānu stāsies spēkā 27. jūlijā, un tās sāpīgi ietekmēs šīs valsts naftas un gāzes biznesu, kā arī kuģniecības un aiviopārvadātājus, kā arī Irānas banku aktīvus ES, raksta oilru.com, atsaucoties uz Itar-Tass iegūto ES ārlietu ministru apspriedes paziņojuma dokumentu.

ES sankciju pakete paredz torpedēt Irānas naftas un gāzes nozari, jo ES aizliedz ārvalstu investīcijas šīs valsts minētajā nozarē, pārdot un nodot jebkādas gāzes sašķidrināšanas un naftas attīrīšanas tehnoloģijas. Šādas sankcijas ir izstrādātas sadarbībā ar Starptautisko enerģētikas aģentūru, kura veikusi Irānas ekonomikas analīzi un secinājusi, kuri ir sāpīgākie pasākumi, kuri bremzēs naftas pārstrādes nozari. Tikuši izskatīti arī varianti par benzīna piegāžu samazināšanu, jo naftas pārstrādes jaudu trūkuma dēļ importa benzīna īpatsvars Irānas tirgū sasniedz 40%.

Sankcijas skars arī Irānas bankas, kuru aktīvi un citas biznesa struktūras tiks iesaldētas, jo tās varot tikt izmantotas, lai finansētu militārās izstrādnes. Sveikā netikšot arī transporta sektors, jo snakcijas izjutīšot arī Irānas lielākā kuģniecības kompānija Irisl, kā arī aviopārvadātāji. ES arī vēlas paplašināt Irānas funkcionāru sarakstu, kuriem aizliegts iebraukt ES dalībvalstīs, kā arī Irānas banku aktīvu sarakstu, kuri ES bankās ir jāiesaldē, ziņo oilru.com.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Atbilstoši tradīcijai, šodien desmitiem tūkstoši cilvēku Maskavā, un simtiem tūkstoši visā Krievijā dodas uz peldēm āliņģos. Tradīcijas piekritēji ir arī Rīgā.

Pareizticīgā baznīca atzīmē vienus no lielākajiem gada svētkiem- Kunga Kristīšanas svētkus. Pelde ledainajā ūdenī, ko svētījis garīdznieks, dodot svētību un veiksmi visam gadam. Pareizticīgie peldas dažādās ūdenskrātuvēs un īpaši ierīkotās vietās.

Šodien Rīgā tika iesvētīti arī Daugavas ūdeņi, kuros pēc tam bija iespēja izpeldēties, ziņo Latvijas Radio.

Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem, Pareizticīgā baznīca svin, pieminot Jēzus Kristus kristīšanos, iegremdējoties Jordānas upes ūdeņos.

Latvijā pasākums notika 11. novembra krastmalā iepretim Lielā Kristapa statujai.

Lielbritānijā apmeklētājiem atvērta slavenās kriminālromānu autores Agatas Kristi (Agatha Christie) māja. Restaurētā karaļa Džordža laika villa, kur A. Kristi pavadīja brīvdienas, pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra pagājušajā nedēļā.

Apmeklētāji var apskatīt rakstnieces guļamistabu, ēdamistabu un dzīvojamo istabu.

18. gadsimtā celto māju, kas atrodas Devonā, 320 kilometrus no Londonas, Kristi nopirka 1938. gadā. Pēc divus gadus ilgušajiem restaurācijas darbiem šobrīd rakstnieces istabas izskatās gluži tāpat viņas dzīves laikā - ar grāmatām, šokolādes konfekšu kastēm un ziediem.

Rakstnieces dedzīgākie fani par 3600 britu mārciņām (2 894 latiem) nedēļā var apmesties piecu guļamistabu brīvdienu apartamentos, kas izveidoti vienā no mājas stāviem.

Valmieras teātrī 20. novembrī vērsies priekškars jaunam Oļģerta Krodera iestudējumam. Arī šoreiz meistars ir izvēlējies klasisku vērtību – detektīvžanra karalienes Agatas Kristi lugu Peļu slazds.

«Esmu izvēlējies šo lugu tāpēc, ka, tāpat kā lielākā daļa Latvijas sabiedrības, esmu noguris no nejēdzībām, kas šodien ir mūsu dzīves vienīgā realitāte,» sacījis O. Kroders, iebilstot: «Šādos laikos detektīvs kā žanrs ļauj izklaidēties, bet tomēr nezaudēt līdzdomāšanu. Ne velti Kristi Peļu slazds tiek uzskatīts par pasaulē visvairāk spēlēto lugu tūlīt pēc Hamleta.»

Līdz šim laikam Londonā vien (iestudējumus citās pasaules valstīs neskaitot) Peļu slazds nospēlēts vairāk nekā 23 400 reižu.

Valmieras Peļu slazds iestudēts kā klasisks detektīvs, kur galvenais jautājums ir «kurš vainīgs?», aizdomas nepārtraukti krīt uz dažādām personām un situācijas mainās tikpat ātri kā situāciju komēdijā.

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Irāna uzskata, ka Eiropas Savienība (ES), atsakoties no naftas embargo, varētu izglābties no «nākotnes krīzēm». Par apliecinājumu tam, ka sankcijas nodara vairāk ļaunuma Rietumiem nekā Irānai, Teherāna uzskata ASV pozīcijas mīkstināšanos.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien paziņoja, ka neattiecinās pret Irānu vērsto sankciju plānu uz desmit Eiropas Savienības (ES) valstīm un Japānu, jo šīs valstis ir ievērojami samazinājušas naftas iegādes no Irānas, vēsta Reuters.

«Atbrīvojums» piešķirts Beļģijai, Lielbritānijai, Čehijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Japānai. Sankciju ietvaros paredzēts, ka valstīm, kuras iegādādājas Irānas naftu, tiks liegta pieeja ASV finanšu sistēmai. Jāpiezīmē, ka lēmums neattiecas uz lielākajiem Irānas naftas pircējiem – Ķīnu, Indiju un Dienvidkoreju.

Tas licis Irānai pavēstīt, ka ASV lēmums ir apliecinājis Vašingtonas «atkāpšanos» no savas pozīcijas attiecībā uz šo valsti. «Saistībā ar Irānas pieņemtajiem pretpasākumiem šāds solis uzskatāms par atkāpšanos no iepriekšējās pozīcijas,» klāstīja Irānas parlamenta Ārpolitikas un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Aladins Borujerdi.

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaugusi Latvijas kravu pārvadātāju interese par jauniem autopārvadājumu tirgiem un šā gada sākumā spēkā stājās Latvijas un Irānas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, 2016.gada 1. un 2.februārī Rīgā norisinājās pirmā Latvijas un Irānas kopējā komisijas sēde. Tās laikā tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu, kā arī Irānas delegācija iepazīstināja ar pārvadājumu organizācijas nosacījumiem savā valstī, informē VAS Autotransporta direkcija.

Kopējās komisijas sēdē tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu autopārvadājumu veikšanai, paverot iespēju pārvadātājiem veikt divpusējos, tranzīta pārvadājumus un pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Tikšanās laikā Ināras delegācija iepazīstināja kārtību, norēķinoties par degvielu, ārvalstu pārvadātājiem, Irānas ceļu maksām, kā arī dažādiem autopārvadājumu kontroles un organizācijas jautājumiem.

Irānas delegācija izrādījusi interesi par sadarbības iespējām ne tikai autotransporta jomā, bet arī par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus. Tāpat Latvija tika aicināta pievienoties Starptautiskajam Ziemeļu un Dienvidu transporta koridoram (NSTC), kas paredzēts kravu transportēšanai, izmantojot autotransportu, dzelzceļa satiksmi un jūras pārvadājumus. Transporta koridors savieno Indijas okeānu, Persijas līci, Irānu, Kaspijas jūru, Krieviju un Ziemeļeiropu.