Lai gan globāli SaaS nozare plaukst, Centrāleiropa un Austrumeiropa (CAE) joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem B2B SaaS paplašināšanās jomā. Reģions atpaliek digitalizācijas ieviešanā, regulējums ir nekonsekvents, un uzņēmumos bieži trūkst domāšanas ieviržu, lai pārietu no mantotām sistēmām uz mākoņrisinājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem (2023) digitālo prasmju līmenis CAE tirgos ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, tāpēc SaaS ieviešanas līkne ir stāvāka. Daudzi uzņēmumi vilcinās sākt izmantot uz abonēšanu balstītu programmatūru, kam pamatā ir zema uzticība, budžeta ierobežojumi un izvēle par labu tradicionāliem, vienreizējiem pirkumiem. Šie šķēršļi palēnina izaugsmi un liek SaaS uzņēmumiem pārdomāt savu stratēģiju ienākšanai tirgū.

Galvenie šķēršļi SaaS ieviešanai CAE valstīs

Veicot pētījumu sava maģistra darba ietvaros, es identificēju vairākus galvenos šķēršļus, kas liedz SaaS uzņēmumiem veiksmīgi ienākt CAE jaunajos tirgos:

• Uzņēmumiem šajā reģionā bieži ir novecojuši darbošanās procesi, un tie vilcinās ieviest mākoņrisinājumus.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

AS "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone pagājušajā nedēļā atstājusi amatu, liecina viņas publiskotais paziņojums platformā "Linkedin".

"Šī nedēļa bija mana pēdējā darba nedēļa "Cēsu alū"," paziņojumā, kas publicēts svētdien, 23.februārī, norāda Sietiņsone.

"Cēsu alus" komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz uzņēmuma jaunā valdes priekšsēdētāja iecelšanai no pirmdienas "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus pilda Dita Sloka.

Sloka līdz šim strādāja par "Cēsu alus" Finanšu, informāciju tehnoloģiju (IT) un iepirkumu daļas vadītāju.

Kārkliņa skaidroja, ka "Cēsu alus" darītava turpinās darboties atbilstoši noteiktajai stratēģijai un Slokas ilggadējā pieredze un zināšanas nodrošinās stabilu uzņēmuma darbības turpināšanu līdz tiks atrasts jaunais uzņēmuma vadītājs.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Amata pienākumus Gauss sāks pildīt no šī gada 4.novembra.

Gauss raksta, ka ar lepnumu un pateicību raugās uz iespēju vadīt aviokompāniju ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi.

Viņš pauž, ka kopā ar komandu un partneriem turpinās stiprināt šo aviokompāniju, veidojot tai spēcīgu nākotni.

Vienlaikus Gauss norāda, ka aviokompāniju papildinās ar savu vadības stilu un centīsies iedvesmot visas iesaistītās puses, tostarp darbiniekus, klientus un partnerus, lai apvienotu spēkus "Gulf Air" panākumiem.

"Gulf Air" dibināta 1950.gadā. Aviokompānija veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, liecina informācija "Gulf Air" mājaslapā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 40 lidmašīnas.

Septiņus gadus pēc Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā gandrīz pusē Latvijas uzņēmumu vairs neatceras tās prasības un attiecīgi regulas nosacījumu ievērošana nav pienācīga.

Pie tāda pārsteidzoša secinājuma nonākusi biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātājkompānija Jumis Pro, aptaujājot 440 uzņēmumus.

Eiropas Savienības mēroga VDAR (General Data Protection Regulation) regula stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un pirmajos mēnešos uzņēmējiem radīja pamatīgu stresu. Tā stingri nosaka personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju izmantošanu, un ir saistoša visām organizācijām, kas apstrādā ES pilsoņu datus.

Par regulas prasību neievērošanu tika paredzēts skarbs sods – līdz pat 4 % apmērā no sodītā uzņēmuma gada apgrozījuma, un dažas kompānijas izjuta VDAR bardzību pilnā apmērā. Piemēram, ASV tehnoloģiju gigantam Meta 2023. gadā Īrijā tika piespriests 1,2 miljardu eiro sods par eiropiešu datu pārsūtīšanu uz ASV bez atbilstoša datu aizsardzības mehānisma.

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Šoruden noslēdzās viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem posmiem manā kā uzņēmēja karjerā — pēc pamatīgas tirgus izpētes un sagatavošanās manis dibinātais Latvijas uzņēmums Storent Holding iegādājās 70 % kapitāldaļu ASV tehnikas nomas uzņēmumā Connect Rentals.

Pēc darījuma noslēgšanas mēnesi pavadīju, apbraukājot vairākus štatus un tiekoties ar uzņēmējiem, finansistiem un nozares profesionāļiem. Pēc šīm neskaitāmajām tikšanās reizēm man nostiprinājās jau sākotnēji gūtā sajūta par uzņēmējdarbības vides ASV un Baltijā zīmīgu atšķirību. Tā ir attieksme pret uzņēmējiem kā valsts un sabiedrības labklājības veidotājiem. Nebiju pieradis, ka tik daudzi grib palīdzēt, atbalstīt un primāri saskata mūsu sadarbībā kaut ko vērtīgu, nevis aizdomīgu.Kad man vaicā, kādas ir galvenās atziņas pēc biznesa iegādes ASV, ar pārliecību varu teikt — ir jāapzinās, ko vēlies sasniegt, līdz sīkākajām detaļām jāpārzina sava biznesa joma un ir jābūt atklātam. Lielākoties tieši tādi jums pretī būs amerikāņu partneri.

Veicot 6 miljonus eiro vērtas investīcijas Epson Europe savu operatīvo centru izvietos Rīgā un tajā strādās 150 cilvēku. Rīga uzvarējusi 28 pilsētu no 18 Eiropas valstīm konkurencē, intervijā DB.lv atklāja Epson Europe operatīvais direktors Robs Klarks (Rob Clark).

Rīga kļūs par galveno centru Epson biznesa operāciju atbalstam visā Eiropā. Tajā strādās darbinieki atbalsta un iekšējo funkciju amatos, kas nav vērsti uz tiešu klientu apkalpošanu, padarot šo centru par būtisku mezglu Epson biznesa darbībai visā Eiropā.

Epson izvēlējās Rīgu - vai varētu raksturot plānotā ieguldījuma galvenos mērķus, ko cerat sasniegt šeit?

Epson lēmums izveidot darbību Rīgā ir ilgtermiņa, ilgtspējīgs attīstības solis, kas stiprinās mūsu klātbūtni Eiropā un veicinās prasmju, darbavietu un jaunu iespēju radīšanu Rīgā un Latvijas ekonomikā kopumā. Papildus finansiālajām investīcijām Epson plāno ieguldīt Latvijas cilvēkos, nodrošinot darbiniekiem veselības apdrošināšanu, kas iekļauj arī zobārstniecības pakalpojumus, arī skaidras karjeras attīstības iespējas dinamiskā, inovatīvā un globālā uzņēmumā.

Vairāki Latvijas uzņēmumi paziņojuši par pievienošanos jaunai tehnoloģiju biznesa izglītības iniciatīvai, atbalstot platformu, kurā pašvadītas mācīšanas ceļā būs iespējams bez maksas apgūt tehniskās zināšanas un uzņēmējdarbībai svarīgas prasmes.

“StartSchool” mācību programmas dibināšanas partneriem pievienojušies uzņēmumi “eazyBI”, “Weby.vc”, “Balcia Insurance” un uzņēmējs Armands Broks. Nozares uzņēmumi kopīgiem spēkiem apņēmušies risināt problēmu, kas šobrīd novērojama Latvijā – tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana.

“Uzskatu, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā ir spēja veidot eksportējošus tehnoloģiju uzņēmumus. Ja vēlamies dzīvot pārtikušā un atzītā valstī, atslēga ir izglītība, tāpēc esošajiem nozares uzņēmumiem ir jāapvienojas, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju uzņēmēju paaudzi, kuriem būs zināšanas, nepieciešamā motivācija un vērtīgi kontakti lielu ideju attīstīšanai,” norāda uzņēmējs, investors, “Weby.vc” dibinātājs Jēkabs Endziņš.

94n Digital, vadošā Eiropas digitālā mārketinga aģentūra, ar pārliecinošu izrāvienu iesoļo 2026. gadā, aizvadot gadu, kas iezīmēts ar nozīmīgiem sasniegumiem, izaugsmi un inovācijām.

Iegūstot trīs pirmās vietas prestižos starptautiskos digitālā mārketinga apbalvojumos – tostarp Global Digital Excellence Awards, Global Search Awards un UK Search Awards – aģentūra ir nostiprinājusi savu pozīciju starp inovatīvākajām aģentūrām Eiropā.

Šīs balvas izceļ revolucionāro maksas mediju darbu, kas īstenots Apvienotās Karalistes mazumtirgotājam Plumb2U, balstoties uz 94n pašu izstrādāto veiktspējas platformu AdPeak, kas izveidota sadarbībā ar tehnoloģiju speciālistiem iekš ExaDev.

“2025. gads mums ir bijis nozīmīgs pavērsiens,” sacīja Aleksandrs Tkačovs, 94n Digital dibinātājs un izpilddirektors. “Mēs vienmēr esam ticējuši, ka lielisks veiktspējas mārketings balstās datos, komerciālā loģikā un sadarbībā. Šie panākumi to apstiprina, un vēl svarīgāk – tie apliecina ietekmi, ko sniedzam saviem klientiem.”

No darba atlaista Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) līdzšinējā padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska.

Ekonomikas ministra padomnieces amatā Iļjinska darbu sāka šogad 9.septembrī.

Iļjinska platformā "X" norāda, ka sestdien ir viņas pēdējā darba dienā Ekonomikas ministrijā, jo ministrs viņu atlaidis par ierakstu "X", kurā Iļjinska norādījusi uz nepilnībām valsts pārvaldes komunikācijas vadlīnijās.

Iļjinskas ierakstā minēta arī ministra piebilde, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Iļjinskas iepriekšminēto ierakstu uztvērusi kā uzbrukumu viņai un viņas komandai. "Esot apstājušies visi viņa [Valaiņa] jautājumi koalīcijā un vairojas arī neuzticība. Šim argumentam es ticu, jo, ja koalīcija turas nevis uz darbiem, bet uz vārda brīvības ierobežojumiem, tad, protams, katrs tvīts to var sašūpot," pauž Iļjinska.

Vēl nesen Baltijas IT uzņēmumiem bija ambiciozi attīstības plāni, kas pieprasīja jaunu komandu veidošanu. Taču pandēmijas laikā IT darba tirgus piedzīvoja pārkaršanu, radot nepieredzētu cīņu par talantiem un grūtības apmierināt starptautisko pieprasījumu pēc augsta līmeņa speciālistiem.

Tagad, saskaroties ar ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos, daudzas organizācijas ir spiestas pārskatīt esošās personāla vadības stratēģijas un pārorientēties no ārējā personāla piesaistes uz investīcijām esošo darbinieku prasmju pilnveidē.

Šīs pārmaiņas būtiski maina izpratni par karjeru un darbinieka lomu uzņēmumā. Informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā, kur prasības pēc jaunām prasmēm pieaug ātrāk kā jebkad, klasiskās jeb vertikālās karjeras kāpnes vairs nav vienīgais izaugsmes ceļš. Šodien attīstība nozīmē ne tikai kāpumu amatu hierarhijā, bet arī prasmju un lomu paplašināšanu horizontāli. Tendenci hierarhijām kļūt “plakanākām”, bet prasmju attīstībai - par galveno virzītspēju, apstiprina arī pētījumi.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē "LinkedIn" raksta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ airBaltic atcels 4670 lidojumus

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā ir spiesta atcelt kopumā 4...

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav "airBaltic" sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs min, ka "neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību". Vaska ieskatā "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs "airBaltic" ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. "Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai "airBaltic" panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi," pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši "Firmas.lv" datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības "airBaltic" vadības maiņu, Gauss norādīja, ka "pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība".

Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. "Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē," sacīja Gauss.

Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.

Norvēģijas valdība aicinājusi aizliegt Ķīnas iepirkšanās platformu "Temu" Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), jo platformā tiek pārdoti toksiski produkti.

Pēc tam, kad Norvēģijas Vides aģentūras izmeklēšanā "Temu" precēs tika konstatēti toksīni, valdība paziņoja, ka ir gatava aizliegt šo platformu Norvēģijā, šorīt ziņoja Norvēģijas telekanāls TV2.

TV2 vēsta, ka bērnu kaklarotā, kas pārdota "Temu", konstatēti 88% kadmija. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Rotaļlietu drošības direktīvu maksimālais pieļaujamais šīs toksiskās vielas daudzums rotaļlietās ir 0,02%.

Pārskatot "Temu" pieejamās bērnu preces, konstatēts, ka lielākā daļa produktu satur vielas, kas būtu jātur tālu prom no bērniem, platformā "LinkedIn" norādīja Norvēģijas vides ministrs Andrēass Bjellanns Ēriksens.

Paredzams, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien publicēs savu jauno stratēģiju attiecībā uz e-komercijas platformām.