Jaunākais izdevums

Īrijas ekonomika aug visstraujāk ES, piesaistot arī Latvijas uzņēmumu uzmanību , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākt darbu Īrijā Latvijas uzņēmumiem nav sarežģīti, jo tirgum ir līdzīgas iezīmes mūsu valstij, un daļa iedzīvotāju jau pazīst mūsu uzņēmumu preces. Daudzi Īrijas uzņēmumi dod priekšroku sadarbībai ar eirozonas valstu uzņēmumiem. Tiesa gan, jārēķinās ar šī tirgus mazo izmēru.

Situācija uzlabojas

Šajā gadā iepriekš finanšu krīzes smagi skartās Īrijas ekonomikas stāvoklis ir uzlabojies un iekšzemes kopprodukta izaugsme turas pie 5%, kas ir straujākais kāpums starp Eiropas Savienības valstīm. Kā liecina valsts Centrālās bankas sniegtā informācija, pēdējos gados izaugsme ir sabalansēta un aug gan eksports, gan vietējais patēriņš. Bezdarba līmenis valstī samazinās, tādējādi pieaug iedzīvotāju ienākumi. Arī turpmāk šogad un nākamgad tiek prognozēts gan eksporta apjomu pieaugums, gan vietējā pieprasījuma kāpums, kas veicinās arī strauju ekonomikas izaugsmi, ierindojot Īriju pirmajā vietā starp ES valstīm IKP pieauguma ziņā.

Latvijas uzņēmēju eksporta apjomi uz Īriju pagaidām ir nelieli. Pagājušajā gadā Īrija bija vien 31. nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris, kopējam preču un pakalpojumu eksportam sasniedzot 55,1 miljonu eiro, kas veido 0,4% no Latvijas kopējā eksporta. Savukārt importa apjomi no Īrijas sasnieguši 86 miljonus eiro, kas veido 0,6% no kopējiem mūsu valsts importa apmēriem. Salīdzinājumā ar 2013. gadu, eksporta apjomi ir samazinājušies par 2%, bet importa – palielinājušies par 2%. Tirdzniecības bilance ar Īriju pērn tādējādi bijusi negatīva (30,9 miljoni eiro).

Preču eksports uz Īriju pērn sasniedza 23,9 miljonus eiro, kas ir par 16% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt pakalpojumu eksporta apjomi sasnieguši 31,2 miljonus eiro, gada laikā samazinoties par 13%. Starp Latvijas uzņēmumiem, kuri realizē savas preces Īrijā, var minēt gan kokapstrādes uzņēmumus SIA Smiltene Impex, a/s Lindeks, gan pārtikas ražošanas kompānijas SIA Rēzeknes gaļas kombināts, a/s Lido, a/s Latvijas balzams, a/s Laima, gan farmācijas kompāniju a/s Grindeks, kā arī uzņēmumu SIA Autonams u.c.

Visu rakstu Īrijas izaugsme vilina uzņēmējus lasiet 3. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijas ekonomikā zemākais punkts aiz muguras, izaugsme kļūs straujāka

Žanete Hāka, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Vairums uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Vētra Ofēlija norauj Korkas futbola stadiona jumtu

LETA, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra «Ofēlija» Īrijas futbola čempionu svinību priekšvakarā «aiznesusi» jumtu Korkas pilsētas stadionam, vēsta Independent.ie.

Otrdienas vakarā vietējam futbola klubam Korkas «City» iecerēta svarīga cīņa pret Deri «City» vienību. Vismaz neizšķirta gadījumā mājinieki pirmo reizi kopš 2005.gada tiktu kronēti par Īrijas čempioniem.

Tomēr pirmdien Korkas futbola stadionam «Turner’s Cross» vētras dēļ daļēji sabrucis jumts, un dažas arēnas detaļas tagad atrodas vietējo iedzīvotāju pagalmos.

Bojāta tikai daļa no stadiona, bet Īrijas Futbola asociācija uzsvērusi, ka otrdienas mačs tik un tā tiks aizvadīts.

Korkas «City» ar 30 spēlēs iekrātiem 72 punktiem ir Īrijas čempionāta līdere, bet sešus punktus tai zaudē iepriekšējo trīs gadu čempione «Dundalk».

Tā kā Īrijas čempionātā tiek izspēlētas 33 kārtas, neizšķirta gadījumā Korkas vienība otrdien būs nodrošinājusi sev Īrijas čempiones titulu. Par labāko futbola komandu valstī tā kronēta 1993. un 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas parlaments kļuvis par otro likumdevēju pasaulē aiz Lielbritānijas, kas pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā.

Kā «lieliskas ziņas» šādu Īrijas parlamenta lēmumu uzteikusi zviedru pusaudze un vides aktīviste Grēta Tūnberga, kura pēdējā laikā iedvesmojusi skolēnus visā pasaulē pieprasīt politiķiem aktīvāku rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ceturtdienas vakarā bez balsojuma tika pieņemti grozījumi Īrijas parlamenta ziņojumam, kuros pasludināts «ārkārtas stāvoklis klimata jomā» un parlaments aicināts «izpētīt, kā [Īrijas valdība] var uzlabot savu reakciju uz problēmu, ka mazinās bioloģiskā daudzveidība».

Īrijas Zaļās partijas līderis Īmons Raiens, kurš virzīja grozījumus, lēmumu raksturoja kā vēsturisku.

16 gadus vecā Tūnberga, kas aicinājusi uz protestiem visā Eiropā un kura kļūst par vienu no kaislīgākajām vides aktīvistu balsīm, aicina valstis sekot šim piemēram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Īru sēņu audzētāji darbiniekus meklē piecās Latvijas pilsētās, solot teju 2000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas šampinjonu audzētāju kooperatīva CMP Mushroom plāni šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās izvērst darbinieku meklēšanu vietējo darba devēju vidū radījuši nopietnas bažas, ka Latviju atkal pametīs strādātspējīgie iedzīvotāji, trešdien, 29.novembrī vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Īrijas sēņu audzētavas pārstāvji no 1. līdz 8. decembrim viesosies piecās pilsētās – Jēkabpilī, Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē. Viņi sēņu lasītājiem un sēņu pakotājiem sola stundā maksāt ne mazāk kā 9,25 eiro un garantē no 40 līdz 50 darba stundām nedēļā. Līdz ar to mēnešalga pirms nodokļiem varētu būt 1850 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedē, ka tik liela alga var pievilināt arī kvalificētu darbaspēku. Šo strādājošo aizbraukšana uz Īriju būtu liels trieciens Latvijas reģioniem, kur jau tā trūkst darbinieku. «Tas , ka ārzemju darba rekrutētāji tik agresīvā veidā to dara, tas ir signāls, kuru attiecīgi politikas veidotājiem ir jādomā kaut kādi pretsoļi tam. Bet tajā pašā laikā nav jau neviena represīva veida, tikai motivējoša,» atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar pilotus pārstāvošo Īrijas arodbiedrību, kas varētu izbeigt pilotu streikus, kuru dēļ ietekmēti vairāku desmitu tūkstošu pasažieru ceļojumu plāni.

«»Ryanair« šodien apstiprina, ka naktī tā panākusi vienošanos ar arodbiedrību FORSA un tās Īrijas pilotu komiteju, kas pārstāv Īrijas Republikā bāzētos pilotus,» norāda aviokompānija.

Medijos izskanējusi informācija, ka arodbiedrība ieteikusi pilotiem atbalstīt šo vienošanos, kuras detaļas gan pagaidām nav atklātas.

«Ryanair šos ierosinājumus nodos izskatīšanai [uzņēmuma] padomē pēc tam, kad Īrijā bāzētie piloti būs nobalsojuši par šo vienošanos,» skaidro lidsabiedrība.

Jau ziņots, ka augusta sākumā «Ryanair» piloti vairākās Eiropas valstīs rīkoja koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīkoja «Ryanair» piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, un tādēļ aviosabiedrībai bija jāatceļ aptuveni 400 no ieplānotajiem 2400 reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija šomēnes viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informē Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Īri jau tagad plāno veicamos pasākumus ārējās robežas stiprināšanai.

Latvijas VID muitas pārstāvji ārvalstu kolēģus iepazīstināja ar muitas kontroles punkta Pāternieki darba tehnoloģiju, tajā skaitā arī ar to, kā muita sadarbojas ar citiem dienestiem.

Tāpat Īrijas kolēģiem tika sniegta informācija par muitas informācijas sistēmām un tehnisko aprīkojumu, kas tiek izmantots kontroles pasākumu īstenošanai.

«Īrijas muitas pārstāvjus īpaši interesēja jautājumi saistībā ar sistēmu savstarpējo integrāciju, tostarp jautājumi par transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas sasaisti ar citām sistēmām. Liela ieinteresētība bija arī par kravu skenēšanas iekārtu izmantošanu muitas kontroles procesā,» atklāj VID ģenerāldirektores vietniece muitas jomā Ingrīda Gulbe – Otaņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Īrija aicina ES un Lielbritāniju nomierināties

LETA--REUTERS, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.

Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.

Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.

Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. Eiropas galvenajā biroju mītnē Korkā, Īrijas dienvidos, līdz 2017.gada vidum radīs līdz pat 1000 darba vietu, trešdien paziņoja Īrijas valdība.

Šāds paziņojums publiskots laikā, kad vizītē Dublinā ieradies Apple vadītājs Tims Kuks, kurš ticies ar Īrijas premjerministru Endu Keniju.

Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības ministrs Dars Mērfijs norādīja, ka Apple paredzējis savā galvenajā biroju mītnē veikt ļoti nozīmīgas investīcijas.

Apple bijis viens no pirmajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas izveidojis savu biroju mītni Īrijā 1980.gadā, taču šim piemēram sekojušas arī citas kompānijas, tostarp Twitter, Microsoft un Google.

Kopumā Apple Īrijā nodarbina aptuveni 5000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija drīzumā nāks klajā ar jaunu Brexit vienošanās projektu

LETA--AFP, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī paātrinājusies

LETA--RTTNEWS, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaugusi par 4,1%, reģistrējot straujāku izaugsmi par pirmajā ceturksnī fiksēto kāpumu, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī gada griezumā pieauga par 3,9%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika otrajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, kas seko 2,1% kritumam pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas izaugsmi iepriekšējā ceturksnī galvenokārt veicināja iekšzemes patēriņš.

Īrijas Centrālā banka jūlijā samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar Lielbritānijas iedzīvotāju balsojumu izstāties no Eiropas Savienības (ES).

Banka prognozē, ka Īrijas IKP šogad pieaugs par 4,9%, bet nākamgad - par 3,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaules vadošajiem tūrisma industrijas luksusa ceļojumu tīkliem Virtuoso vakar tūrisma izstādē Lasvegasā paziņojis, ka pasaules labākās viesnīcas titulu ir ieguvusi Īrijas viesnīca Ashford Castle Hotel, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Šī esot pirmā reize vēsturē, kad kāda Īrijas viesnīca saņem šāda mēroga novērtējumu.

Viesnīca Ashford Castle Hotel ierīkota 13.gadsimtā celtā pilī un tikai šā gada aprīlī atvērta pēc renovācijas, kura īpašniekiem izmaksāja 75 miljonus eiro. Pārbūves laikā viesnīcā tika izveidots kinoteātris ar 32 sēdvietām, tika nomainīti visi 820 logi un veikti plaši pārbūves darbi istabās.

142 hektārus lielais īpašums nu ir kļuvis par vienu no ekskluzīvākajām Īrijas viesnīcām, kurā numuriņa cena ir, sākot no 495 € par nakti, raksta Baltic Ireland.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas valdība otrdien samazināja valsts ekonomikas krituma prognozi šim gadam, paredzot, ka koronavīrusa pandēmijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) būs mazāk smaga, kā uzskatīts iepriekš.

Īrijas finanšu ministrs Paskals Donohou norāda, ka Īrijas ekonomika šogad saruks par 2,5%, nevis 10,5%, kā tika lēsts aprīlī.

Krituma prognozes samazināšanu Donohou skaidro ar vairāku nozaru, tostarp eksporta sektora nodrošināto atbalstu.

Vienlaikus valdība prognozē, ka Īrijas IKP nākamgad pieaugs vien par 1,4%, jo valsts ekonomiku varētu negatīvi ietekmēt nekoordinēts breksits un atgūšanās no koronavīrusa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Pasaulē arvien vairāk iezīmējas tieksme uzkrāt un vāja vēlme investēt

Žanete Hāka, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru