Jaunākais izdevums

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) sabiedrisko attiecību padomnieks Sergejs Ancupovs skaidroja, ka problēmas ar pacienta veselības apdrošināšanas statusa pieejamību e-veselības portālā ministre rīt no agra rīta pārrunās ar Nacionālās veselības dienesta vadību. Pagaidām, kamēr ministre nav iepazinusies ar situāciju, viņa notiekošo nekomentē.

Kā ziņots, šodien stājas speķā likumu izmaiņas, kas paredz no šodienas Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Viss veselības aprūpes pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no trim statusiem - iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts vai iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.

No šī gada automātiski tiek apdrošināti legālie darba ņēmēji, kā arī daudz un dažādas sociālās grupas, tostarp bērni, pensionāri, skolēni un studenti, personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, orgānu donori, bāreņi, politiski represētie un daudzas citas grupas.

Savu apdrošināšanas statusu iedzīvotāji var pārbaudīt e-veselības portālā «www.eveseliba.gov.lv». Autentificējoties savā profilā, iedzīvotājam būtu jāredz viņa apdrošināšanas status.

Gadījumā, ja iedzīvotājs nav automātiski apdrošināts, viņam ir iespēja pievienoties apdrošināto saimei, iemaksājot brīvprātīgo iemaksu. Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājam jābūt veiktām iemaksām par 2018. un 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro. Nākamgad, lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par 2018., 2019. un 2020.gadu, kas kopumā veido 464,40 eiro. Iedzīvotāju maksājumi tikšot apstrādāti piecu dienu laikā.

Iepriekš no slimnīcām un iedzīvotājiem izskanējušas bažas par to, kas notiks gadījumos, kad radīsies kādas tehniskas problēmas ar e-veselības sistēmu vai datubāzi, kura uzkrāj informāciju par apdrošinātajām personām. Pēc NVD direktores Milaševičas paustā, ja šogad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta.

Pēc Milaševičas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.

Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic «nodokļu inspektora» darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.

Domas par valsts veselības apdrošināšanu un veidu, kā tā tiek ieviesta, dalās. Jaunajai kārtībai izteikta gan kritika, gan arī atbalsts. Pagājušā gada pēdējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izcēlās spraiga diskusija starp apdrošināšanas atbalstītājiem un pretiniekiem, kuru gan bija ievērojami mazāk nekā atbalstītāju.

Piemēram, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija joprojām stingri iestājas pret valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu. Asociācijas prezidente sarunā ar aģentūru LETA atgādināja, ka pirmsvēlēšanu laikā vismaz trīs Saeimā ievēlētās partijas, tostarp partiju apvienība «Attīstībai/Par!», Jaunā konservatīvā partija un partija «KPV LV», iestājās par to, ka iecerētais būtu jāmaina vai pat jāatceļ, tāpēc Veide bija neizpratnē, kāpēc nekas netiek darīts.

Arī Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norādījusi, ka tiesībsarga Jura Jansona, kurš aktīvi kritizējis šīs izmaiņas, viedoklis nav mainījies. Tiesībsarga birojs jau pagājušā gada beigās saņēma dažādas sūdzības saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, tostarp sūdzības tiek saņemtas no mikrouzņēmumiem, cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, turklāt cilvēki pauduši arī bažas, ka veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nemainīs to, ka uz pakalpojumiem veidojas lielas rindas, kā rezultātā cilvēki tāpat būs spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.

Pagājušā gada pēdējā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pārējie uzaicinātie, kā arī deputāti sliecās atbalstīt šīs izmaiņas vai neizteica savu viedokli. Iemesli atbalstīt izmaiņas bija dažādi.

Deputāte, aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norādīja, ka joprojām nav sajūsmā par «divu grozu» sistēmu, tomēr apzinās ieguvumus, kas no tā tiek gūti. Atceļot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, 80 miljoni eiro mediķu algām arī tiktu atcelti, piebilda Čakša.

Politiķe norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ieviesta līdzīga sistēma. Runājot par Igauniju, ministre uzsvēra, ka Latvijā par to, lai saņemtu valsts veselības apdrošināšanu cilvēkiem, kuri nestrādā un kurus valsts nav automātiski apdrošinājusi, brīvprātīgā iemaksa nākamgad jāveic 155 eiro apmērā, bet Igaunijā šī iemaksa ir gandrīz 2000 eiro, kā rezultātā Igaunijā veselības aprūpē uz vienu cilvēku ir divreiz lielāks finansējums nekā Latvijā. «Kaut kur jau tai naudai arī jārodas. [..] Mēs labāk stāvam pie kapiem un raudam, nevis speram soli uz priekšu,» sacīja Čakša.

Arī deputāts, aizejošais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka svarīgi nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību valsts veidošanā un nodokļu sistēmā, piebilstot, ka nezina nevienu valsti, kurā iedzīvotājs, kurš nemaksā nodokļus, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi. Reirs aicināja cilvēkus, kuri ir bēdīgā situācijā un nemaksā nodokļus, meklēt darbu, norādot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ir vairāk nekā 23 000 vakanču.

Bijusī veselības ministre, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ingrīda Circene norādīja, ka valsts automātiski apdrošināto personu loks, kurā ietilpst bērni, pensionāri, cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un citas grupas, ir ļoti plašs, tāpēc viņa neredz, kādus cilvēkus vēlas pasargāt izmaiņu oponenti. Circene gan piebilda, ka būtu jāatrisina jautājums saistībā ar mikrouzņēmumiem.

Tikmēr bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone uzskata, ka visiem būtu jāmēģina cilvēkos radīt izpratni par to, kāpēc jāmaksā nodokļi. Viņa atzina, ka ir skumji, ka tas jādara caur veselības aprūpi, tomēr, iespējams, tieši sava veselība liks cilvēkam aizdomāties.

Pētersone sacīja, ka patlaban ir runa par veseliem cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus, tāpēc rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki nestrādā. «Es esmu vesels cilvēks un maksāju nodokļus, kur ir manas cilvēktiesības?» toreiz retoriski jautāja Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 tūkstoši cilvēku saņemtu minimumu

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā neapdrošinātajiem piedāvās noteikt mazu, bet obligātu iemaksu

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Dmitrijs Juskovecs, AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanā plāno veikt kopā ar nodokļu pārskatīšanu 2021.gadā

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Papildināta - Līdz 1.jūlijam atliek veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos

LETA, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to šodien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā.

Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Likuma iesniedzēji uzsver, ka šogad 1.janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-veselības projekts apturēts – tieši šāds bija Nacionālā veselības centra un Veselības ministrijas vēstījums Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par e-veselības projekta tuvāko nākotni.

Prezentējot apkopoto informāciju par e-veselības projektu, Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītājs Maksims Burčenko komisijas deputātiem pavēstīja, ka e-veselības projekts darbojas, bet tajā konstatētas vairāk nekā 50 nepilnības, no kurām dažas, iespējams, ir kritiskas. M.Burčenko uzsvēra, ka esošo problēmu pamatā ir augošais datu apjoms, infrastruktūras problēmas un kapacitātes problēmas, tomēr izvērtēšanai ir nepieciešams laiks.

«Izvērtējumu par sistēmas nepilnībām un vajadzībām veic vairākas IT kompānijas. Mēs paši neesam IT speciālisti un iepērkam ārpakalpojumu,» deputātiem sacīja M. Burčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Līdz 2021.gadam saglabās līdzšinējo veselības aprūpes finansēšanas modeli

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2021.gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.jūnijā, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Likums grozīts, jo iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem, un šāds dalījums nav objektīvs un samērīgs, norādīts likumprojekta anotācijā.

Lai rastu risinājumu, Saeima atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, līdztekus paplašinot to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpē pārejas periods tiks pagarināts no šā gada 1. jūlija līdz pat 2021. gadam, vienlaikus paliks jautājumi attiecībā par tiem, kuriem iemaksas jāveic pašiem.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums pirmajā lasījumā, izvērtējot piedāvātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka savulaik, 2017. gada nogalē, pieņemot minēto likumu, tajā tika «iebūvētas» vairākas problēmas. Pirmā – dažāda attieksme pret nodokļu maksātājiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, viņiem iemaksu likme tika palielināta par vienu procentpunktu.

Savukārt pārējiem – mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem – bija jāmaksā pašiem noteikta summa: 2018. gadā 1% no minimālās algas jeb 4,3 eiro mēnesī, 2019. gadā – 3% no minimālās algas jeb 12,9 eiro mēnesī un 2020. gadā jau 5% no minimālās algas, kas ir identisks maksājums kā no pieckāršas minimālās algas parastajā režīmā. Otrā problēma – divi veselības pakalpojumu grozi: viens tiem, par kuriem ir samaksāts, un pie aizsargātajām grupām piederošajiem, otrs – visiem pārējiem. «Iecerētais mehānisms atklāja plašāku problēmu loku – mazo nodokļu režīmu ietekmi uz tautsaimniecību ar vāju sociālās apdrošināšanas paku nākotnē, tādējādi Veselības ministrijas vēlme labot šo situāciju aktualizēja jau lielāku izmaiņu nepieciešamību, kas skatāmas nodokļu izvērtēšanas kontekstā. Rezultātā būsim spiesti gaidīt, kad tiks vērtēta visa nodokļu sistēma,» iemeslu, kāpēc pašlaik ir jāaptur divu grozu sistēma, norādīja I. Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Veselības aprūpes nozare pārmaiņu gaidās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar diezgan lielu varbūtību var prognozēt, ka jaunā koalīcija un valdība ienesīs pārmaiņas veselības aprūpē. Proti, vairākas no Saeimā iekļuvušajām partijām, turklāt ar lielāko pārstāvniecību, iestājas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu.

Jo tas paredz divus pakalpojumu grozus, un lielākais pienāktos tikai sociālo iemaksu veicējiem. Jānorāda, ka pret šādu iedzīvotāju šķirošanu iebilst ne tikai daļa politiķu, bet arī veselības aprūpes eksperti, kas norāda, ka šāda pieeja ir tiešā pretrunā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Arī Eiropas Komisija ir paudusi, ka jaunais likums var pasliktināt pacientu pieejamību veselības aprūpei un sabiedrības veselību.

Taisnības labad jāpiebilst, ka arī pati veselības ministre Anda Čakša par šo normu nebija sajūsmināta, jo tā radās kā kompromiss ar uzņēmēju organizācijām, kas uzstāja, ja reiz par vienu procentpunktu tiek palielinātas sociālās iemaksas un ieguvums novirzīts veselības aprūpei, tad pakalpojumu saņemšana jāsaista ar iemaksu veikšanu. Tā bija cena par to, lai netiktu torpedēta visa nodokļu reforma. Tajā pašā laikā Latvijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība jau ir paudusi bažas, vai likuma atcelšana nenozīmēs pārskatīt finansējuma pieaugumu nozarei. Iedzīvotāju interesēs būtu dalīto grozu atcelšana, bet vienlaikus turpinot palielināt finansējumu veselības aprūpei. Līdz ar to jaunās valdības būtisks izaicinājums ir saprast, kā nodrošināt finansējuma pieaugumu, neturot nozari naudas badā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien parakstījusi rīkojumu par daļēju ambulatoro un diagnostikas pakalpojumu atjaunošanu medicīnas iestādēs no pirmdienas, 20.aprīļa.

Sava sociālā tīkla "Twitter" ierakstā ministre norādījusi, ka kopā ar mediķiem vienojusies par nepieciešamajiem drošības pasākumiem gan medicīnas personālam, gan pacientiem, lai varētu atsākt zobārstniecības, speciālistu konsultācijas, izmeklējumus un citus medicīnas pakalpojumus.

Starp atjaunojamajiem pasākumiem ir valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.

Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu no pirmdienas atsāks ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tai skaitā Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu. Tāpat tiks atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) gala atskaite par pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» ieviešanu 2014.-2017.gadā.

No šī finansējuma 1.kartā, kas tika izveidota vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp astoņi e-pakalpojumi, tika iegultīti 325 630 eiro. Vienlaikus lielākā daļa finansējuma jeb 9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta īstenošanas 2.kārtā, kad tika izveidots e-veselības portāls, veselības informācijas sistēma, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.

Vēl 6,444 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Keris prasa 90 miljonus eiro mediķu atalgojumam, lai novērstu veselības aprūpes sabrukšanu

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaucot nepieciešamību novērst «valsts veselības aprūpes sabrukšanu», Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.

Vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Keris LVSADA vārdā aicinu abas amatpersonas «neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts veselības aprūpes sabrukšanu».

LVSADA vadītājs akcentē, ka ārkārtas situācija, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), skaidri liecinot, ka nozares darbinieku uzticība valstij esot smagi iedragāta. Viņš akcentē, ka krīzes cēlonis esot pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Viņķele par e-veselību: Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās

LETA, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apzinās, ka pašreizējās e-veselības ieviešanas pamatos savulaik ir pieļautas kļūdas, kuras tagad ļoti apgrūtina sistēmas tālāku attīstīšanu.

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" ministre sacīja: "Ja jūs vaicājat, vai man ir bijusi vēlme pateikt "beidzam mocīties un vienkārši atzīstam, ka tā [pašreizējā e-veselība] ir bijusi kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti apgrūtināta," tad jā, man ir šāda vēlme bijusi," atzina Viņķele.

Tomēr viņa uzsvēra, ka iepriekš uzbūvētās sistēmas attīstīšana tiek turpināta, jo "Eiropas fondu finansējums uzliek noteiktus rāmjus".

"Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās, un tagad ir aktuāls jautājums, kā mēs varam uz tā brāķa veidā uztaisītā sistēmas pamata tomēr mēģināt uzķibināt funkcionējošu e-recepti, kas ir pieejama 24/7 režīmā ar iespējami retiem traucējumiem," skaidroja veselības ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-veselības iespēja - efektīvāks veselības iestāžu darbs

Valdis Bergs, Mobilly TX valdes priekšsēdētājs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem – gandrīz katrs ir tajā saskatījis kādu nepilnību un kļūmi. Tā ir – ārsti un farmaceiti, arī pacienti ir pelnījuši ērtāku un pilnvērtīgāku E-veselības infrastruktūru. Nav šaubu, ka sistēma ir jāpilnveido, taču jāņem vērā, ka tās sakārtošana ir un būs nebeidzams process. Datu apstrāde aizvien tiks pilnveidota – parādīsies jaunas vajadzības un risinājumi, tāpēc ir svarīgi saprast, ko var un vajag uzlabot tieši šobrīd.

Manuprāt, aktuāli ir divi būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz efektīvāku resursu plānošanu veselības aprūpē: pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kā arī pacientu identifikācijas sistēma.

Ir apsveicami, ka Nacionālais veselības dienests pulcē ārstus, farmaceitus un veselības nozares organizācijas, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi E-veselībā ir aktuāli nozares cilvēkiem. Tomēr papildus diskusijai, piemēram, par uzlabojumiem e-recepšu un e-darbnespējas lapu darbībā, būtu jāaktualizē divi citi jautājumi, kas būtu jāiekļauj t.s. E-veselības trešās kārtas projektu sarakstā.

Pirmkārt, pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kas ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas veselības aprūpes iestādēm. Vienota rindu vadības sistēma padarītu efektīvāku pacientu plūsmu, jo šobrīd cilvēks var pierakstīties rindā pie interesējošā speciālista vairākās ārstniecības iestādēs, bet beigās apmeklēs tikai vienu. Ja pacients neatceļ vizīti, tad pārējo iestāžu speciālisti šo tikšanos būs ieplānojuši savos pieņemšanas kalendāros un rezultātā tiek zaudēta iespēja šajā laikā pieņemt kādu citu pacientu. Tas ir neefektīvs resursu patēriņš, ko varētu novērst, izveidojot minēto rindu vadības sistēmu. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šāda risinājuma nav, attiecīgā IT infrastruktūra būtu jāveido no jauna. Nosūtījumu un rindu vadības modulis varētu tikt būvēts kā papildinājums esošajai E-veselības infrastruktūrai. Jaunu moduļu pievienošana ir pasaulē pārbaudīts un aprobēts veids, kas ļauj pakāpeniski modernizēt lielas IT sistēmas, neiejaucoties to ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija bažījas par iespēju zaudēt Vienotajai veselības nozares elektroniskajai sistēmai (E-veselībai) piešķirtos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Finanšu ministrijas pārstāve Diāna Rancāne šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda, ka 2007.-2013.gada projektos patlaban turpinās pēc uzraudzības periods, kur Latvijai jādemonstrē, ka izveidotie e-pakalpojumi strādā, lai nebūtu riska zaudēt ES finansējumu.

«Pārbaudes parāda atsevišķus riskus, ka atsevišķi pakalpojumi tomēr nestrādā tā, kā vajadzētu, testa vide atšķiras no reālās vides,» skaidroja Rancāne. Viņa uzsvēra, ka Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nekavējoši jānovērš trūkumi, tie jāanalizē un atbildīgāk jāpieiet projektu vadībai. Savukārt šajā plānošanas periodā projektu gaita tāpat nav pietiekamā kvalitātē, ņemot vērā gan jau pagājušo laiku, gan arī prognozējamo kavēšanos. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka patlaban signāli ir tādi, ka iepriekšējā perioda negatīvā prakse tiek turpināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošais «divu grozu» veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir kļūda un to nepieciešams aizstāt ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, iepazīstinot ar nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, Ministru kabineta sēdē šodien norādīja Veselības ministre Ilze Viņķele.

Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa, sēdē sacīja Viņķele.

Ministre vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām, taču joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu iemeslu dēļ spiesti atteikties no vizītes pie ārsta vai ārstēšanās.

«Valsts budžeta finansētai kvalitatīvai veselības aprūpes sistēmai jābūt pieejamai katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas, tādēļ nepieciešama Veselības aprūpes finansēšanas likuma pilnveide, kas izbeigs diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa,» uzsvēra ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru