Pasaulē

Itālija var pasliktināt noskaņojumu eirozonā, kadēļ var ciest arī Latvija

Žanete Hāka, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Itālijas valdības krīze palielina nenoteiktību par ekonomisko attīstību Eiropā, saka Swedbank eksperte Lija Strašuna.

Tomēr viņa uzsver, ka pašlaik gan finanšu tirgi Itālijas problēmas vēl ir uztvēruši salīdzinoši mierīgi, un valsts obligāciju procentu likmes pieaugušas vien nedaudz, paļaujoties uz Eiropas centrālās bankas vadītāja Mario Dragi iepriekš pausto solījumu darīt visu iespējamo, lai saglabātu eiro.

Itālijas vēlēšanas negatīvi ietekmē kopējo eirozonas vidi, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Tomēr šāds scenārijs nav negaidīts un tika prognozēts. Tādēļ tās drīzāk varētu būt kā papildus katalizators negatīvajām ziņām. Ja eirozonas ekonomika turpinās uzrādīt pozitīvus signālus, vēlēšanu ietekme nebūs liela, ja sagrīļosies izaugsme, to rezultāti var uzjundīt negatīvo noskaņojumu. Liela loma būs rezultātiem, jo tie var izbeigt līdzšinējo politisko nestabilitāti un radīt pozitīvus stimulus Itālijas un visas zonas ekonomikai, norāda eksperts.

Itālijas ārkārtas vēlēšanas var notikt un var nenotikt, uzskata DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš skaidro, ka šobrīd ir cerības, ka daļa no Berluskoni partijas sadumposies pret jebkuru mēra sajūtu zaudējušo līderi un izveidosies jauna koalīcija. Taču Itālijas ekonomika tuvākajā nākotnē turpinās nīkuļot jebkurā gadījumā. Ar viņiem Latvijai tirdzniecības sakari ir nelieli, tas valsti tieši neietekmēs. Lielākais nākotnes drauds ir Itālijas vājā maksātspēja, kas, pēc Pētera Strautiņa domām, ir lielākais risks saistībā ar Latvijas pievienošanos eiro, jo pieredze liecina, ka citām eirozonas dalībvalstīm nav izdevies norobežoties no partnervalstu maksātspējas problēmām. Itālijai virzoties pa pašreizējo trajektoriju - gandrīz nekāds darba ražīguma pieaugums, sarūkošs darbaspējīgo skaits, kāpjoša parāda/IKP attiecība -, tā savu parādu atdot nespēs.

Turpinoties politiskai paralīzei, šīs valsts nākotnes izredzes pasliktināsies, bet tas būs pakāpenisks process, vienas dienas laikā nekas būtiski mainīties nevar, saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Itālijas parāda nasta un iespējas to samazināt

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bukovska, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Budžeta kaislības itāļu gaumē

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Itālijas valdība cer uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Berluskoni pārdomājis un gatavs atbalstīt Itālijas valdību

Jānis Rancāns, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

EK oficiāli noraida Itālijas budžeta projektu, paverot ceļu sankcijām

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Banka: Itālijai tuvāko sešu mēnešu laikā, visticamāk, būs jālūdz aizdevums

Jānis Rancāns, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijai, visticamāk, tuvāko sešu mēnešu laikā būs nepieciešams Eiropas Savienības (ES) aizdevums, jo tā aizvien dziļāk iegrimst ekonomiskajā krīzē, bet kredītresursu trūkumus pārņem lielākās bankas, brīdinājusi valsts otra lielākā banka.

Mediobanca – Itālijas otra lielākā banka – norāda, ka tās maksātspējas indekss, valdot nestabilitātei pasaules finanšu tirgos, brīdina par situācijas pasliktināšanos, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Laiks ātri tuvojas beigām. Situācija Itālijas makroekonomikā pēdējā ceturkšņa laikā nav uzlabojusies, drīzāk ir noticis pretējais. Vismaz 160 lielām Itālijas kompānijām patlaban piemērota speciāla krīzes pārvalde,» sacījis Mediobanca galvenais analītiķis Antonio Guglielmi.

Banka brīdina, ka Itālijai tuvāko sešu mēnešu laikā nenovēršami būs jāvēršas pie ES, lūdzot starptautisko aizdevumu, ja vien nesamazināsies valsts aizņemšanās izmaksas un nenotiks plašāka ekonomikas atveseļošanās. Itālijas parādsaistības ar 2,1 triljonu eiro apmērā, kas ir pasaules trešais lielākais valsts parāds pēc ASV un Japānas. Parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums apdraud Itālijas parāda ilgtspēju. Kopš maija Itālijas desmit gadu parādzīmju likmes pieaugušas līdz 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milānas tiesa piespriedusi septiņus gadus ilgu cietumsodu bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni par seksuālām attiecībām ar pilngadību nesasniegušu prostitūtu un savas ietekmes izmantošanu, lai to slēptu, kā arī liegusi viņam uz mūžu ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Spriedums var izbeigt S. Berluskoni politisko karjeru, tomēr viņam vēl ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vēsta AP. Patlaban S. Berluskoni neieņem nekādu oficiālu amatu Itālijas valdībā, lai gan viņa partija vēlēšanās guva panākumus.

S. Berluskoni advokāts tiesas piespriesto sodu nosaucis par netaisnīgu. «Tas ir ārpus realitātes. Tomēr es esmu mierīgs, jo visus trīs gadus, kurus ilga tiesa, esmu uzsvēris, ka tā nav vajadzīga,» sacīja bijušā Itālijas premjera advokāts Nikolo Gedini.

Apsūdzības, kas izvirzītas pret S. Berluskoni, saistītas ar ballītēm viņa Milānas savrupmājā 2010. gadā, kurās, saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, piedalījušās jaunas sievietes, kurām ticis maksāts par seksuālām attiecībām ar Itālijas premjeru. Viena no seksa skandāla centrālajām personām ir marokāņu dejotāja Karima El Mahruga plašāk pazīstama ar iesauku Rūbija Siržuzagle. Prokuratūra uzskata, ka S. Berluskoni maksājis nepilngadīgajai marokānietei par seksuālas dabas pakalpojumiem. Gan S. Berluskoni, gan Rūbija apsūdzības nolieguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik aktuālā Itālijas politiskā krīze finanšu tirgus dalībniekiem atgādinājusi par visas eirozonas ievainojamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Itālijas prezidents Serdžo Materella nupat bloķējis eiroskeptiķu centienus formēt valdību, kas licis pieņemt, ka šo valsti gaida ārkārtas vēlēšanas. Pašlaik tiek spekulēts, ka eiroskeptiķi tajās varētu gūt vēl lielāku atbalstu. Šāds lēmums esot pieņemts, jo prezidents uzskatījis, ka šo spēku vadīta valdība apdraudētu Itālijas saites ar Eiropas Savienību un raisītu vēl tālāku valsts aktīvu izpārdošanu.

Notiekošā rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien pārlēca pāri 3% barjerai, kad vēl šā mēneša sākumā tas atradās vien pie 1,78% atzīmes (ja obligāciju ienesīgums aug, to cena sarūk). Itālija ir trešā lielākā eirozonas tautsaimniecība, un tai ir milzīgas parādsaistības aptuveni 2,3 triljonu eiro apmērā (Itālijas parāda pret IKP rādītājs atrodas virs 130% atzīmes). Augot parādu apkalpošanas izmaksām un esot aktuālām runām par šīs valsts palikšanu eiro monetārā reģiona sastāvā, atkal plaukst lielākas bažas par visas eirozonas stabilitāti. Tas turklāt notiek brīdī, ka Vecā kontinenta tautsaimniecība beidzot nostājusies uz stabilākas izaugsmes taciņas. Rezumējot – svaigākais politisko problēmu eskalācijas vilnis ikdienas kārtībā atgriezis tos sludinātājus, kas paredz neizbēgamu kopējās valūtas ēras galu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Varufakis: EK un Itālijas strīdā par budžetu vainojamas abas puses

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) strīdā ar Itāliju par tās budžeta projektu ir vainīgas abas puses, piektdien paziņojis bijušais Grieķijas finanšu ministrs un pazīstamais taupības politikas pretinieks Janis Varufakis.

EK otrdien noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt.

Itālijas valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neskatoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pārstrādātais budžeta projekts Itālijai jāiesniedz EK trīs nedēļu laikā, bet Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni jau paziņojis, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas topošā eiroskeptiķu valdība liek prognozēt lielākus tēriņus, turpinot audzēt valsts parādu.

Šodien vai rīt Itālijas prezidentam Serdžio Matarellam ir jāpaziņo sava izvēle jaunās valdības premjera amatam. Pirms 11 nedēļām visai neizlēmīgajās vēlēšanās uzvarējušie eiroskeptiķi – Pieczvaigžņu kustības (M5S) un Ziemeļu līgas koalīcija – par savu kandidātu pēc ilgas tirgošanās ir prezidentam izvirzījuši 54 gadus veco valsts pārvaldes profesoru Džuzepi Konti.

Pēc vēlēšanām 4. martā bija skaidrs, ka ar Itālijas valdības fiskālo disciplīnu augstā valsts parāda apstākļos turpmāk būs ļoti neskaidri, un tirgi uz to attiecīgi reaģēja – pieauga Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums, kas nozīmē dārgāku valdībai pieejamo naudu tirgū, un kritās itāļu kompāniju un banku indeksi. Bet tam sekoja vairākas nedēļas ar tirgus spēlētāju atbrīvotāku attieksmi pret Apenīnu pussalā notiekošo. Šāda attieksme balstījās pieņēmumā, ka pēc sadrumstalotajiem vēlēšanu iznākumiem itāļi nespēs izveidot jaunu valdību, tāpēc prognozes bija par jaunām vēlēšanām un tehnokrātisku starplaika valdību, analizē aģentūra Bloomberg. Tādā scenārijā viss paliktu pa vecam apmēram uz gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Itālija turpina balansēt uz naža asmens

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2008. gada strupceļš atkārtosies

Didzis Meļķis, 07.06.2018

Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itālijas premjers iztur uzticības balsojumu

Žanete Hāka, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas premjers Enriko Leta izturējis trešdien notikušo uzticības balsojumu pēc tam, kad bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni tomēr pauda atbalstu pašreizējai valdībai.

E. Letu atbalstīja 235 politiķi, savukārt pret viņu balsoja 70.

Db.lv jau rakstīja, ka nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādīja, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Itālija garantēs 6,3 miljardu eiro aizdevumu Fiat Chrysler Automobiles

LETA, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība trešdien paziņoja, ka garantēs 6,3 miljardu eiro aizdevumu Itālijas un ASV autobūves uzņēmumam "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA), kas saskāries ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi.

Šis aizdevums, kas ietver nosacījumu nepārvietot un nelikvidēt darbavietas, autoražotājam apvienojoties ar Francijas konkurentu "Groupe PSA" (PSA), palīdzēs pasargāt un stiprināt Itālijas autobūves nozari, skaidro Itālijas ekonomikas ministrs Roberto Gualtjeri.

Viņš arī norāda, ka bankas "Intesa Sanpaolo" aizdevums, palīdzēs veicināt investīcijas, inovācijas un nodarbinātību šajā stratēģiski svarīgajā nozarē. Lūgums pēc valsts atbalsta tik apjomīgam aizdevumam bijis pretrunīgs, jo sevišķi ņemot vērā, ka uzņēmuma korporatīvā pārvaldes mītne atrodas Amsterdamā.

Taču FCA, kas Itālijā tieši nodarbina tuvu 55 000 cilvēku, uzsver, ka visi līdzekļi tiks tērēti darbībām Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, Itālijas krīzei un neziņai par FRS ietekmējot investoru noskaņojumu

LETA—AFP, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos otrdien bija kritums, jo investoru noskaņojumu ietekmēja politiskā krīze Itālijā, savukārt Volstrītā pēc trīs dienu kāpuma akciju cenas saruka, pastāvot neziņai par Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmi.

Eiropas akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas cerībās uz centrālo banku un valdību stimulēšanas pasākumiem, bet tās saruka, kad Itālijā krita valdība.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte otrdien paziņoja, ka viņa vadītais kabinets beidz savu darbu, pateicoties vicepremjera un iekšlietu ministra Mateo Salvīni «bezatbildīgi» izraisītai valdības krīzei.

Itālijas prezidents Serdžo Matarella, domājams, tagad tiksies ar partiju līderiem, lai noskaidrotu, vai iespējama jaunas valdības izveide, vai arī vienīgā izeja ir pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana.

Kontes atkāpšanās «nebija liels pārsteigums, tā apstiprināja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir gaidāms karsts rudens», sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO, VIDEO: Latviešus kārdina ar itāļu ēdieniem

Ilze Žaime, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē vecākā banka - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - otrdien paziņoja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) aicinājusi to saņemt valsts glābšanu 8,8 miljardu eiro apmērā.

ECB paziņojusi, ka BMPS rekapitalizācijas nepieciešamība ir par vairāk nekā trīs miljardiem eiro lielāka salīdzinājumā ar iepriekš uzskatīto.

BMPS norāda, ka ECB paudusi šādu viedokli vēstulē, kas nosūtīta Itālijas Finanšu un ekonomikas ministrijai.

ECB šajā vēstulē skaidro, ka tā dēvētie stresa testi 2016.gadā uzrādījuši, ka BMPS kapitālam nepieciešami 8,8 miljardi eiro. Tāpat banka vēsta, ka BMPS likviditāte pasliktinājusies laika periodā no 30.novembra līdz 21.decembrim.

Tikmēr laikraksts Il Sole 24 Ore ziņo, ka Itālijas valdība bankā varētu investēt aptuveni sešus miljardus eiro, bet pārējie līdzekļi tiktu iegūti ar obligāciju pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Itālijas valdība bankas BMPS glābšanai nodrošinās 6,6 miljardus eiro

LETA, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība nodrošinās 6,6 miljardus eiro no nepieciešamajiem 8,8 miljardiem eiro, lai glābtu grūtībās nonākušo banku Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS), ceturtdien paziņoja valsts centrālā banka.

Eiropas Centrālā banka (ECB) otrdien palielināja BMPS rekapitalizācijas nepieciešamību par vairāk nekā trīs miljardiem eiro salīdzinājumā ar apjomu, kāds tika noteikts vien pirms mēneša.

Itālijas centrālā banka, skaidrojot šīs glābšanas izdevumu pieaugumu, norādīja, ka valsts īstenots glābšanas plāns ir dārgāks salīdzinājumā ar sākotnējo tirgus risinājumu, kas paredzēja piesaistīt privātos investorus.

Iepriekšējā plāna apjoms veidoja piecus miljardus eiro, no kuriem aptuveni trīs miljardi eiro bija paredzēti, lai segtu BMPS tā dēvēto slikto kredītu pārdošanas rezultātā radušos zaudējumus, bet divi miljardi eiro bija paredzēti, lai nodrošinātos pret neatmaksāto aizdevumu nosegšanas izdevumu iespējamu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība ir pieņēmusi ārkārtas dekrētu par pasaulē vecākās bankas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) un citu grūtībās nonākušu banku glābšanas paketi 20 miljardu eiro apmērā, piektdienas naktī pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja premjerministrs Paolo Džentiloni.

Šī lēmuma mērķis ir nodrošināt «visplašāko iespējamo» aizsardzību pilsoņu ietaupījumiem un padarīt Itālijas banku sektoru «spēcīgāku un stingrāku», sacīja Džentiloni.

Dažas stundas pirms tam BMPS ceturtdienas vakarā atzina, ka nav spējusi iegūt 5,2 miljardu eiro investīcijas sava kapitāla palielināšanai.

BMPS nepieciešams noslēgt piecu miljardu eiro piesaistīšanas centienus līdz decembra beigām pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) noraidīja bankas lūgumu tai piešķirt vairāk laika līdzekļu iegūšanai.

BMPS, kas darbojas kopš 1472.gada un tiek uzskatīta par pasaulē vecāko banku, valsts intervences rezultātā faktiski tiks nacionalizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru