Šodien daļa finanšu tirgus uzmanības tika vērsta uz notiekošo Itālijas garāka termiņa obligāciju izsoli. Tā pagāja veiksmīgi, kas mazina spekulācijas par šīs valsts došanos Grieķijas pēdās.
Kopumā Itālijai šodien izdevās pārdot savas obligācijas 7,5 miljardu eiro apmērā. Pirms tam Itālija plānoja, ka tai šajā izsolē izdosies piesaistīt 5,5 līdz 8 miljardus eiro. Minētās valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums saruka līdz 6,08% (līdzīga izsolē pagājušā gada beigās Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums bija 6,98%). Investoru pieprasījums pēc šīm obligācijām 1,42 reizes pārsniedza piedāvājumu. Zemākos līmeņos šodien devās arī Itālijas piecu gadu termiņa obligāciju ienesīgums.
Analītiķi norāda, ka obligāciju pircēji galvenokārt ir bijuši vietējie Itālijas investori, jo ārvalstu investorus biedē tas, ka joprojām nav atrasts pārliecinošs parādu krīzes risinājums, ziņo Reuters.
Perifēro valstu parāda vērtspapīru likmes sarukušas pēc decembra beigās īstenotās Eiropas Centrālās bankas (ECB) likviditātes izsoles. Toreiz ECB izsolē eirozonas bankām izsniedza milzīgu aizdevumu - kopumā 489,2 miljardu eiro apmērā, un tā ir lielākā summa, ko ECB jebkad vienas izsoles laikā ir iepumpējusi Eiropas banku sektorā. Procentlikme šim aizdevumam būs atkarīga no eiro bāzes likmes izmaiņām, proti, tā būs trīs gadu vidējā svērtā eiro bāzes likme (šobrīd tā ir 1%). Tiek lēsts, ka līdz ar to daudzām bankām šī ECB iespēja ļāvusi aizņemties pat par trīs procentpunktiem lētāk, nekā tās būtu spējušas to izdarīt naudas tirgū. No ECB kopumā aizņēmās 523 bankas. Jāteic, ka šis ECB īstenotais pasākums ir viens no pašiem agresīvākajiem pasākumiem, kādu līdz šim banka veikusi, lai cīnītos ar reģiona parādu krīzi un nepieļautu jaunu finanšu sektora krahu.
Kopumā – ECB bankām tādējādi devusi arī lielisku iespēju nopelnīt, ja par iegūto naudu tiek pirktas, piemēram, perifēro valstu obligācijas (notiek spēle uz procentu likmju starpību).