Latvijā iepirkumos pamata problēma ir nepietiekama konkurence, intervijā sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš.
Konkurence ir jāmēģina palielināt, uzsvēra Lapiņš, norādot, ka Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka katrs nākamais piedāvājums, ko saņem iepirkumā, var nodrošināt 2,5% izmaksu samazinājumu līguma izpildes laikā.
"Taču ar to ir saistīta arī sarežģītākā lieta - domāšanas maiņa. Pasūtītājs ir tas, kurš definē prasības, kurš pieņem lēmumu, vērtē ekonomisko lietderību, un pasūtītājam par šīm lietām būs jādomā arvien vairāk. Arī pašlaik daudziem ir samazināts budžets, un lielāka konkurence ir vienīgā pareizā atbilde, kā mazināt izmaksas iepirkumos," teica Lapiņš.
Viņš skaidroja, ka, rēķinot Eiropas Savienības (ES) līmenī izsludinātos iepirkumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad Latvija ir pat pirmajā vietā. Vienlaikus Lapiņš atzina, ka tādēļ Latvijas iepirkumos nav vairāk ārvalstu piegādātāju nekā vidēji ES.
"It kā mēs nodrošinām ļoti augstu iepirkumu atklātību, bet mēs nesasniedzam rezultātu, un tas ir pamata izaicinājums," teica Lapiņš.
IUB vadītājs atgādināja, ka ES līmenī pēdējās izmaiņas iepirkumu regulējumā bija 2014. gadā, un lai gan mērķi bija lielāka atklātība, patiesībā regulējums kļuva smagāks un arī Eiropas Revīzijas palāta ir atzinusi, ka konkurence iepirkumos ES ir gājusi uz leju, konkurences līmenis ir samazinājies divas reizes.
"To redzam arī mēs, jo, salīdzinot 2024. un 2025. gada datus, atkal par vienu procentpunktu ir pieaudzis to iepirkumu īpatsvars, kuros ir tikai viens pretendents," sacīja Lapiņš.
Jautāts, ar ko tas skaidrojams, Lapiņš sacīja, ka, viņaprāt, tā ir dilemma ES kopumā. Lapiņš skaidroja, ka ir likts liels uzsvars uz stratēģiskajiem mērķiem - zaļie iepirkumi, inovācijas un tamlīdzīgi, kas ir pietiekami augstas prasības, bet konkurence vienmēr ir lielāka un cenas zemākas, ja pērk vienveidīgu produktu, kuru ražo un nodrošina daudzi.
Tikko ir augstas vai specifiskas prasības, lai arī tām ir labs mērķis, piedāvājums kļūst ierobežotāks, jo uzņēmēji var pietiekami labi strādāt un nopelnīt arī ārpus publiskā sektora iepirkumiem, skaidroja Lapiņš. Tāpat Lapiņš atzina, ka situāciju ir ietekmējusi arī pandēmija un karš.
"Taču te ir izšķiršanās, kuras publiskajos iepirkumos ir jāizdara, - ātrums pret atklātību, konkurence pret efektivitāti un tamlīdzīgi. Tie ir pretēji poli, starp kuriem ir jāmāk būt līdzsvarā. Nosliekšanās pa labi vai pa kreisi nozīmē, ka kāda lieta cietīs vairāk," teica Lapiņš.
Viņš norādīja, ka pēc publisko iepirkumu sistēmas reformas pasūtītājam būs pienākums plānot iepirkumus un plāns, kurā būs iekļauti visi iepirkumi, sākot no viena eiro, būs publisks. Plāni centralizēti būs pieejami IUB tīmekļa vietnē.
Taču tālāk pasūtītājam ir dota izšķiršanās brīvība, sacīja Lapiņš. Atkarībā no iepirkuma priekšmeta varēs iepirkumu izsludināt, vai veikt sarunas ar potenciālajiem piegādātājiem. Pašlaik tiek izsludināti iepirkumi pat 500 eiro vērtībā, bet Lapiņam nešķiet, ka to vienmēr vajag darīt.
"Līdzšinējā prakse viennozīmīgi parāda, ka to, cik pretendentu pieteiksies, nosaka līguma vērtība. Jo mazāka līguma vērtība, jo mazāka interese pieteikties pretendentiem. Piemēram, ja iestādei vajag nopirkt slotas vai kādus citus saimniecības priekšmetus, protams, var izsludināt iepirkumu, bet daudz efektīvāk būs apstaigāt vairākus saimniecības preču veikalus un šīs slotas vienkārši nopirkt tur, nekā mēnesi gaidīt pieteikumus, tad tos vērtēt," teica Lapiņš.
Tāpat viņš skaidroja, ka ir preces un pakalpojumi, kurus Latvijas uzņēmumi nemaz nepiedāvā, piemēram, reitingu aģentūru pakalpojumi. Šādus iepirkumus Lapiņa skatījumā nav jēgas izsludināt, ir jāiet un jārunā ar konkrētajiem piegādātājiem.
Lapiņš atzina, ka viņu mulsina situācijas, kad 1000 eiro vērtam iepirkumam ir izveidota daudz smagnējāka kārtība, nekā to paredz regulējums. "Te mēs jau atkal atgriežamies pie jautājuma par domāšanas maiņu. Tas laiks, kad jebkurā iepirkumā vismaz kāds pieteicās, ir beidzies. Šobrīd, kā jau minēju, jo mazāka ir summa, jo piegādātājiem iepirkums ir neinteresantāks. Tādēļ pasūtītājiem ir jāsāk uz saviem iepirkumiem skatīties arī ar tirgus dalībnieku acīm un jādomā, kā tos padarīt interesantākus," pauda IUB vadītājs.
Lapiņš atzina, ka desmit gadus Latvijā ir bijusi pēc būtības nemainīga iepirkumu sistēma, un konkurences rādītāji ir gājuši lejup. "Mums ir šis salīdzinoši smagnējais regulējums, kurš mērķi nesasniedz. Turpinot, kā līdz šim, mums nav pamata sagaidīt, ka konkurences rādītāji uzlabosies," sacīja Lapiņš.
