Valdība jūlijā atkārtoti varētu skatīt jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, otrdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministru kabinets šodien kārtējo reizi skatīja jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" un LMT nākotni, tomēr Tiesību aktu projektu (TAP) portālā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi" ir atlikts.

Valainis sacīja, ka šodien saņemts uzdevums no valdības locekļiem par to, kāda veida precizējumi nepieciešami, un tuvākajā laikā plānots atkārtoti valdībā skatīt šo jautājumu.

"Es domāju, ka tas būs jūlijā, kad atgriezīsimies valdībā un skatīsimies, vai varam vai nevaram iet tālāk," sacīja Valainis.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka šobrīd joprojām esam situācijā, kad nevar atklāt īpaši daudz informācijas, tomēr drīzumā varēs informēt plašāk. Ministrs sacīja, ka valdība šobrīd gatavo lēmumu.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzdevis Ekonomikas ministrijā (EM) līdz 1.augustam sagatavot normatīvo regulējumu pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei, aģentūrai LETA sacīja Valainis.

Normatīvajam regulējumam cenu salīdzināšanas rīka izveidei jābūt gatavam uz 1.augustu, lai augstā būtu iespējams pieņemt Ministru kabineta lēmumus, kas noteiks pienākumu tirgotājiem reizi dienā nodot informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs.

Valainis sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar nozari. Vienlaikus ministrija arī vērtē kopējo situāciju ar pārtikas zemo cenu groziem, tostarp, kā mainās cenas un kā veikali tās atspoguļo.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka mazumtirgotājiem uzdots cenu piedāvājumu veikalos atspoguļot redzamāk. Ministra ieskatā šobrīd mazumtirgotājs "Maxima" cenas atspoguļot labi, bet, piemēram, "Rimi", "Lidl" un citiem veikaliem būtu jāuzlabo situācija.

Tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), otrdien nolēmusi valdība.

Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.

Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.

Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Latvijas tirdzniecības misijas ASV laikā, kas no 13. oktobra līdz 17. oktobrim notika Vašingtonā, tika pieņemti pozitīvi investīciju lēmumi, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Pozitīvi investīciju lēmumi tika pieņemti jau vizītes laikā," sacīja Valainis, piebilstot, ka vizīte kopumā ir vērtējama ļoti pozitīvi.

Ministrs atzīmēja, ka tostarp tirdzniecības misijas laikā notika tikšanās ar lielu daļu no ASV uzņēmumiem, kuri jau ir investējuši Latvijas ekonomikā.

"Bija arī ļoti pozitīvas ziņas - viens militārās jomas uzņēmums apstiprināja tālākus investīciju plānus 90 miljonu eiro apmērā," sacīja Valainis, piebilstot, ka šīs investīcijas tiks realizētas nākamajā gadā.

Tāpat ministrs piebilda, ka sadarbība aizsākta ar uzņēmumiem kiberdrošības un enerģētikas jomā.

LETA jau vēstīja, ka Valainis kopā ar aptuveni 50 uzņēmēju pārstāvjiem no 13. oktobra līdz 17. oktobrim bija tirdzniecības misijā Vašingtonā, ASV.

Šodien Rīgā norisinājās Latvijas–Izraēlas biznesa forums, kuru organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar vadošajām abu valstu uzņēmējdarbības un inovāciju organizācijām.

Forums tiek rīkots par godu Izraēlas Valsts prezidenta Īsaka Hercoga (Isaac Herzog) oficiālajai vizītei Latvijā.

Pulcējoties Latvijas un Izraēlas biznesa līderiem, forumu atklāja Izraēlas prezidents Īsaks Hercogs un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Izraēlas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Izraēlai un Latvijai ir liels sadarbības potenciāls biznesā, zinātnē, tehnoloģijās un tūrisma jomās. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” tā Izraēlas prezidents Ī.Hercogs.

Savukārt Ekonomikas ministrs Viktors Valainis izteica atzinību Izraēlas sasniegumiem inovāciju un jaunuzņēmumu attīstības jomā. “Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” uzsvēra V. Valainis.

Koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, tviterī paziņojusi premjerministre Evika Siliņa (JV).

Prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā, raksta valdības vadītāja.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" ceturtdienas vakarā teica, ka šobrīd notiek virzība uz priekšu ar pamata piedāvājumu. Visas vienošanās panāktas nav, viņš uzsvēra, norādot, ka šie jautājumi vēl būs jārisina.

Valainis apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa aģentūrai LETA ceturtdienas pēcpusdienā teikto, ka ir panākta vienošanās par samazinātu PVN pienam, maizei, olām un putna gaļai - 12% likme. Savukārt Saeimā turpināsies diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut cūkgaļu. Viņš atzina, ka ietekme uz budžetu būs 15 miljoni eiro, neņemot vērā cūkgaļu.

Ekonomikas ministrijā (EM) 30.septembrī norisinājās tikšanās ar Itālijas vadošās tērauda rūpniecības grupas “Marcegaglia” pārstāvjiem, kuras laikā tika pārrunātas uzņēmuma darbības paplašināšanas iespējas, nozares konkurētspējas jautājumi, kā arī potenciālās sadarbības un investīciju iespējas, tostarp militārajā rūpniecībā.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji tika informēti par atbalsta programmām, kas pieejamas ārvalstu investoriem Latvijā.

Tikšanās laikā ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka jau šobrīd vairāki Itālijas uzņēmumi ir veiksmīgi realizējuši savus projektus Latvijā. Kopīga sadarbība sekmē gan Latvijas, gan paša investora ekonomisko attīstību.

“Uzņēmuma “Marcegaglia” pārstāvju vizīte apliecina ārvalstu investoru interesi par Latviju kā stabilu un stratēģiski nozīmīgu partneri. Mūsu valsts piedāvā dažādus atbalsta instrumentus ārvalstu investoriem, kas ļauj kļūt par nozīmīgu partneri arī Eiropas drošības un industriālās attīstības kontekstā. Mēs redzam veiksmīgu sadarbības potenciālu kopā ar Itālijas uzņēmumu gan civilo, gan militāro tehnoloģiju jomā, tostarp divējāda lietojuma preču ražošanā,” uzsver V.Valainis.

Koalīcijas partijas ir panākušas vienošanos, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) netiks likvidēts, aģentūrai LETA teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Tomēr paredzēts veikt SIF funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. "Kopumā SIF turpinās darbu," teica Šuvajevs. Fondu rosināja likvidēt Zaļo un zemnieku savienība, un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.

Pēc politiķa vārdiem, tāpat panākta vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina "Progresīvie".

Šuvajevs stāstīja, ka panāktas arī "atsevišķas vienošanās" par papildu finansējumu veselības aprūpei, taču detaļas par finansējuma apmēriem un mērķiem vēl esot jāgaida nākamajās dienās, kad gaidāma gala vienošanās.

Šuvajevs atzīmēja, ka līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti, un, viņaprāt, arī šogad tas tiks izdarīts. "Primāri vienosimies par tiem jautājumiem, par kuriem varam vienoties. Tiem, par kuriem nevaram vienoties, tiek atsaukti," teica Šuvajevs, kopumā vērtējot aizvadītās sarunas kā labas.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācija informē, ka 2026. gada janvārī 15 dienas no pirmajām 23 mēneša dienām no viena Rīgā strādājoša siltumenerģijas ražotāja — SIA “Eco Energy Riga”, kas ražošanas procesā izmanto vietējo biomasas kurināmo — nav tikusi iepirkta siltumenerģija par zemāku cenu 50.99 EUR/MWh (cena, ar kuru ražotājs strādāja 2025. gada oktobrī, novembrī un decembrī).

Šajā periodā nav iepirkti 5853 MWh siltumenerģijas. Tajā pašā laikā šis apjoms tirgū ir ticis iepirkts no citiem ražotājiem, tostarp Latvenergo TEC-2, par cenu 69.81 EUR/MWh. Tas ir par 36% dārgāk nekā tirgū pieejamais alternatīvais piedāvājums, norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš skaidro, ka naudā cenu starpība ir 18.82 EUR/MWh un neiepirktā apjoma starpība ir 5853 MWh.

"Tas nozīmē, ka šajās 15 dienās siltumenerģijas iepirkumā ir pārsamaksāti aptuveni 110 153 EUR vairāk, nekā būtu bijis nepieciešams, ja tiktu izmantots lētākais pieejamais piedāvājums. Šī summa gala rezultātā atspoguļojas Rīgas iedzīvotāju apkures rēķinos," norāda J.Timma.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis un viens no lielākajiem Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ostu un loģistikas uzņēmumiem “AD Ports Group” vienojās par saprašanās memoranda parakstīšanu par trīs stratēģiskajiem sadarbības virzieniem – kravu pārvadājumiem, pasažieru termināļa un ostu pakalpojumu tehnoloģiju attīstīšanu, informēja Latvijas investīciju un attīstības (LIAA) aģentūrā.

Ministrs piebilda, ka abām pusēm mērķis ir parakstīt minēto saprašanās memorandu vēl līdz šā gada beigām, lai jau 2026. gada sākumā aplēstu investīciju iespējas un sāktu sadarbību. Tāpat puses vienojušās, ka tiks izveidotas komandas, kas palīdzēs virzīt investīciju projektus.

“AD Ports Group” ir globāla līmeņa integrēts ostu, loģistikas, jūras, brīvo zonu un digitālo pakalpojumu uzņēmums, kuram vizītes laikā Latvijas puse prezentēja valsti kā loģistikas un tirdzniecības mezglu ar spēcīgu infrastruktūru, īpaši uzsverot Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu nozīmi un potenciālu.

““AD Ports Group” apgrozījums pēdējos septiņos gados ir pieaudzis 11 reižu un šā gada otrajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi sasniedza aptuveni 1,5 miljardus eiro, tāpēc Latvijai un Latvijas ostām šis ir stratēģiski svarīgs partneris. Mums šodien izdevās vienoties par pirmajiem soļiem, lai mēs nākotnē varētu runāt par pilnvērtīgu sadarbību, kas arī dotu ieguvumus abu valstu tautsaimniecībām,” teica Valainis.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī Nīderlandes uzņēmuma "Ingka Investments" vadība, pārrunājušas ne tikai plānoto nekustamo īpašumu iegādes darījumu, bet arī turpmākās sadarbības perspektīvas.

Uzņēmums sniedza informāciju par 2025. gada 28. oktobrī noslēgto līgumu starp "Ingka Investment" un Zviedrijas uzņēmumu "Sodra", kas paredz "Ingka Investments" iegādāties 135 000 ha, no kuriem aptuveni 120 000 ha ir mežs. Darījuma vērtība tiek lēsta 720 milj. EUR apmērā. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis informēja par potenciālajām sadarbības iespējām enerģētikas jomā un datu centru attīstīšanā, kā arī pieejamo atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Uzņēmuma plānotā darbība attiecībā uz mežu apsaimniekošanu visaugstākajā mērā atbilst Latvijas interesēm, proti, koksni ir paredzēts pārstrādāt Latvijā, radot tai papildu pievienoto vērtību, kā arī stiprinot nozares konkurētspēju. Turklāt gan uzņēmuma paustie plāni, gan līdz šim veiktās aktivitātes, piemēram, meža zemju nodošana pētniecībai, liecina, ka uzņēmums komercdarbību veic, sabalansējot to ar rūpēm par mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Vašingtonā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas laikā norisinās Latvijas - Amerikas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotā konference “Spotlight Latvia”. Konferencē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LACC par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un eksportspējas stiprināšanu Ziemeļamerikā.

“Lai gan Latvija kartē var šķist maza, tā ir lieliska talantu, zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju jomā, uzstājoties konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

“Pateicoties mūsu vēsturei, mūsu cilvēkiem un vērtībai, ko mēs piešķiram transatlantiskajām attiecībām, Latvija ir unikālā pozīcijā, lai veidotu tiltu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kopā mēs varam atrast labākus risinājumus aizsardzības, zaļās enerģijas un digitālo inovāciju jomā. Šāda sadarbība stiprina gan mūsu drošību, gan kopīgo ekonomisko noturību.”

Konference pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas un ASV uzņēmējus, valsts institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stiprinātu sadarbību drošības, aizsardzības, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomās. No ASV puses konferencē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās tādi ASV uzņēmumi kā Anduril Industries, FedTech, AUVSI, Scout Ventures, Nvidia, Palantir Technologies, Meta, Google, AMS Group, Imprimatur un citi. Visi šie uzņēmumi pārstāv aizsardzības, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, enerģētikas un tehnoloģiju jomas.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

Uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajās programmās šobrīd ir pieejami 250 miljoni eiro, atklājot Eiropas Inovāciju padomes (EIC) "Scaling Club" Ambīciju forumu Rīgā, paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka lielākās priekšrocības šo līdzekļu piesaistē ir tiem uzņēmumiem, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, kā arī strādā ar inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem. Tāpat Valainis informēja foruma dalībniekus, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide šobrīd ir ļoti pievilcīga, piedāvājot plašas iespējas investoriem, īpaši zināšanu ietilpīgās nozarēs, piemēram, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā un aizsardzības industrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informē, ka trešdien Rīgā aizvadīts EIC "Scaling Club" Ambīciju forums, kas pulcēja Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus un investorus.

Foruma mērķis bija stiprināt Eiropas inovāciju ekosistēmu, paātrināt strauji augošu uzņēmumu izaugsmi un veidot starptautiskas sadarbības platformas, kas veicina Eiropas konkurētspēju globālā līmenī. Diskusijās starp uzņēmumiem, lēmumu pieņēmējiem un zinātnes organizāciju pārstāvjiem tika meklēti risinājumi, kā uzlabot Eiropas zināšanu ietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.