Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pērn sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada. Aktīvākais segments mājokļu tirgū aizvien ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās, un visbiežāk iegādāti kompakti trīsistabu dzīvokļi 602. sērijas projektos, liecina Luminor bankas apkopotā informācija.

Vienlaikus interese par sava mājokļa iegādi saglabājas augsta – 83 % iedzīvotāju, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša kredītmaksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai, liecina bankas pētījuma dati.

Populārākā izvēle – kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā

Pērn populārākā kredītņēmēju izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetri, liecina Luminor dati. Kopumā Latvijā iedzīvotāji ar Luminor bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – vispopulārākie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kas veido trešdaļu jeb 31 % no darījumiem. Vienlaikus arī darījumu skaits ar mājokļiem jaunajos projektos saglabājas augsts – 27 %. Tikmēr privātmājas iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Pērn Luminor finansējums Latvijas iedzīvotājiem mājokļa iegādei pieauga par vairāk nekā 70 %, iezīmējot īpaši aktīvu periodu mājokļu kreditēšanas tirgū.

Lai arī mājokļu kreditēšana Latvijā pieaug, kopējā tirgus aktivitāte joprojām ir viena no zemākajām eirozonā: tas norāda uz strukturāliem šķēršļiem, kas kavē attīstību.

Pērn mājokļu kreditēšana piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Hipotekārajos kredītos, neskaitot pārskatītos jeb refinansētos aizdevumus, no jauna izsniegtā summa pieauga par 40 %: no 0,89 miljardiem eiro 2024. gadā līdz 1,25 miljardiem eiro 2025. gadā, liecina Latvijas Bankas statistika.

Izaugsmi veicināja algu un uzkrājumu pieaugums, kā arī Eiropas Centrālās bankas lēmumi samazināt “Euribor” likmi, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot īstenot atliktos darījumus.

Kreditēšanas kāpums nav tikai apliecinājums iedzīvotāju ticībai nākotnei un savai finanšu stabilitātei, bet arī ieguvums tautsaimniecībai – pieaug ieņēmumi valsts budžetā no būvniecības, patēriņa un nodokļiem.

Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi.

Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū.

Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?

Ņemot vērā, ka Rīgā gadā tiek uzbūvēti vien aptuveni 2000–2500 jaunu dzīvokļu, lai gan sabalansētai mājokļu tirgus attīstībai būtu nepieciešami vismaz 4000–5000, kļūst skaidrs, ka problēma nav tikai pieprasījumā, bet arī tirgus spējā pietiekami efektīvi finansēt jaunu mājokļu attīstību. Latvijā lielākā daļa dzīvojamo projektu joprojām tiek finansēti ar aizņēmumiem no bankām, attīstītāju pašu kapitālu un pirmspārdošanas līdzekļiem. Taču šāds modelis nozīmē, ka būtiska daļa ieņēmumu attīstītāj saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sadalīšanas dzīvokļu īpašumos. Praksē tas nozīmē, ka 85–90 % no kopējās darījuma summas attīstītājs saņem tikai projekta noslēgumā, līdz ar to piesaistītais kapitāls vienā projektā tiek “iesaldēts” uz ilgāku laiku un jaunu projektu uzsākšana kļūst lēnāka. Protams, kapitāla izmaksas tiek pārliktas uz dzīvokļu cenu, padarot tos dārgākus un mazāk pieejamus pircējiem.

Latvijā ir zemākās mājokļu cenas Baltijā, bet šogad tās varētu pieaugt par 5-10%, prognozēja "Luminor Bank".

Dzīvokļu vidējā cena jaunajos projektos pirmreizējos darījumos Rīgā 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija apmēram 1300 eiro.

"Luminor Bank" norāda, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas, par kurām patlaban notiek darījumi, ir par aptuveni 5-8% lielākas.

Vienlaikus bankā min, ka Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā. Piemēram, Viļņā 2025. gada ceturtajā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā - ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis bija līdzvērtīgs - ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par globālās ekonomikas noturību. Reģions jau gadu desmitiem ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu piegādes centriem pasaulē, tāpēc nestabilitāte šajā daļā parasti ietekmē gan naftas cenas, gan finanšu tirgu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka starptautiskie notikumi var ietekmēt arī vietējo uzņēmējdarbības vidi – no enerģijas cenām līdz kreditēšanas nosacījumiem.

Kādas sekas šie procesi var atstāt uz mājokļu tirgu Latvijā, skaidro mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Energoresursi un būvniecības izmaksas

Būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā. Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.

2025. gada mājokļu tirgus kļuvis manāmi aktīvāks, liekot pircējiem lēmumus pieņemt ātrāk. Tā liecina jaunākais “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indekss.

Pirmajos trīs gada ceturkšņos kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 20%. Daļu statistikas veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien šogad. Līdz ar kārtējo EURIBOR likmes samazinājumu pavasarī, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks. Analizējot mājokļu tirgus tendences gada griezumā, “Latio” eksperti fiksējuši paradoksu: lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvija ir ES līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

Latvijas mājsaimniecības pēdējo četru gadu laikā kļuvušas ievērojami bagātākas uz papīra – noguldījumu apjoms 2025. gada septembrī ir par 26 % lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Taču šim pieaugumam ir ironiska piegarša – patēriņa cenas šajā pašā periodā pieaugušas par 39,3 %, kas nozīmē, ka nauda “aug”, bet tās vērtība kūst.

Tikmēr mājokļu tirgus apjoms kopš 2021. gada palielinājies vien par 1-2 %, pērn sasniedzot ap 1,5 miljardiem eiro. Šis kontrasts izgaismo kādu paradoksu: iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tai skaitā ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Tomēr ne viss ir tik drūmi. Jau 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējis – ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. Var pieņemt, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies t.s. “uzkrātais pieprasījums”. Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida. Īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

Swedbank hipotekārās kreditēšanas apjomi Latvijā 2025. gadā piedzīvojuši būtisku izrāvienu – kopējais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par 51%, savukārt noslēgto aizdevumu līgumu skaits audzis par 37%.

Šie rādītāji apliecina stabilu pieprasījuma atjaunošanos un iedzīvotāju pieaugošu pārliecību par iespējām iegādāties mājokli.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei Latvijā pērn sasniedza 91 tūkstoti eiro. Tomēr Baltijas mērogā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvā vidējais aizdevuma apmērs sasniedza 119 tūkstošus eiro, savukārt Igaunijā tas bija vēl augstāks – 146 tūkstoši eiro. Atšķirības vērojamas arī aktivitātē – pēc noslēgto līgumu skaita Lietuva Latviju apsteidz aptuveni divkārt, kas liecina par straujāku tirgus attīstību kaimiņvalstī.

Latvijā joprojām dominē sērijveida dzīvokļi – pērn tos izvēlējas 69% kredītņēmēju, un vidējā aizdevuma summa šajā segmentā sasniedza 55 tūkstoši eiro, kas padara šo mājokļu kategoriju par pieejamāko plašākam pircēju lokam.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

2025. gada sākums iezīmējis strauju aktivitātes kāpumu mājokļu tirgū – gan cenas, gan darījumu skaits pieaug, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati.

Saskaņā ar OECD datiem, pašlaik vidēji vienai Latvijas mājsaimniecībai, lai iegādātos 100 m2 mājokli, būtu jāstrādā 9 gadus, visu nopelnīto naudu liekot “zeķē” un neveicot nekādus liekus tēriņus. Turpretī pirms 12 gadiem mājsaimniecībai būtu jāstrādā 9,6 gadi. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi auguši ievērojami straujāk nekā mājokļu cenas, un ņemot vērā tirgus dinamiku, šī labvēlīgā situācija nebūs mūžīga – šobrīd, iespējams, ir pēdējais, salīdzinoši labvēlīgākais, posms tiem, kas plāno iegādāties īpašumu dzīvošanai vai investīcijām.

Pētot citas Eiropas valstis, lai iegādātos 100 m2 mājokli, Somijā vienai mājsaimniecība būtu jāstrādā 6,6 gadus, Lietuvā – 7,5, bet Igaunijā – 10,3, neveicot liekus tēriņus, piemēram, ceļot, ēst restorānos, doties uz koncertiem, bet noguldot visu uzkrāto peļņu īpašuma iegādei. Īrijā un Luksemburgā — pat virs 16 gadiem.

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Līdz 18. decembrim investori vēl var iegādāties „KAITA Development” obligācijas ar 10,5 % gada ienesīgumu divu gadu periodā. Uzņēmums astoņu gadu laikā ir attīstījis 26 nekustamā īpašuma projektus. Viena no lielākajām nekustamā īpašuma attīstības grupām Lietuvā – „KAITA Group”, kas šobrīd galvaspilsētā būvē aptuveni 700 jaunus mājokļus un pārvalda lielāko īres portfeli valstī, piesaistītos līdzekļus novirzīs Naujamiestī un Žirmūnos attīstāmajiem projektiem.

Kāpēc galvaspilsētas tirgus šogad ir tik aktīvs – par to sarunājamies ar „KAITA Group” vadītāju un vienu no partneriem Ugni Latvi.

– 2025. gads Viļņai bija ļoti aktīvs. Kas ļāva sasniegt pārdošanas mērķus pirms gada beigām?

Tirgus aktivitāte šogad ir konsekventi augusi un galu galā sasniegusi pirms plaša mēroga kara vērojamās tendences, kad mēnesī stabilā tempā tika pārdoti aptuveni 500 dzīvokļi. Šāds temps saglabājās visa gada garumā – bez straujiem satricinājumiem vai emocionāliem kāpumiem.

Pircēji pēc ilgāka nogaidīšanas perioda ir atgriezušies tirgū, rūpīgi izvērtējot, kas viņiem patiesi ir nepieciešams. Procentu likmes ir kļuvušas prognozējamas, bet mājokļu pieejamība ir sasniegusi pirmspandēmijas līmeni un šobrīd ir labākā pēdējo gadu laikā. Tāpēc jaunie mājokļu pircēji lēmumus pieņem ātrāk un mērķtiecīgāk.

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Šogad nekustamo īpašumu tirgū gaidāma stabila un mērena izaugsme, pauda nekustamo īpašumu attīstītāja "Merko mājas" valdes loceklis Roberts Rēboks.

Viņš prognozē, ka EURIBOR likmju kritums un banku gatavība aktīvāk kreditēt pircējus veicinās tirgus aktivitāti, taču straujš cenu kāpums nav gaidāms. Cenas varētu pieaugt mēreni, galvenokārt būvniecības izmaksu un zemes pieejamības dēļ, savukārt pieprasījums saglabāsies spēcīgs tieši jauno, energoefektīvo mājokļu segmentā.

"Merko mājas" šogad plāno nodot ekspluatācijā "Arena Garden Towers" A1 ēku ar 84 dzīvokļiem un "Mežpilsētas" trešo kārtu ar 53 dzīvokļiem, kā arī turpināt "Pētersalas" attīstību.

Lielākie 2026. gada izaicinājumi Rēboka skatījumā būs saistīti ar būvniecības izmaksu noturību un resursu pieejamību, kas joprojām saglabājas augstā līmenī. Tāpat nozīmīgs faktors būs finansēšanas nosacījumu dinamika un mājsaimniecību maksātspējas robežas.

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots vairāk jauno mājokļu nekā Tallinā, atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, secina uzņēmuma Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, Invego vadītājs norāda, ka šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots 761 jauns mājoklis, bet Tallinā – 601. “Tas nav nekas pārsteidzošs, jo Rīgā dzīvo aptuveni par 200 000 cilvēku vairāk, un pēdējā gada laikā nekustamo īpašumu tirgū vērojama aktivitāte. Tajā pašā laikā Tallinai šie skaitļi nav nekas dramatisks, jo latvieši tikai pamazām sāk samazināt lielo starpību, kas uzkrājusies šo gadu laikā,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi.

Pēc viņa teiktā, nozīmīgs iemesls ir pieejamāka cena. “Ja Tallinā cenu kāpumu veicināja algu pieaugums, tad Rīgā situācija ir citāda: algas un līdz ar to arī kredītspēja auga straujāk nekā cenas. Latvijā jauno mājokļu cenas joprojām ir par 30% zemākas,” skaidro Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka arī procentu likmju vide šogad veicināja nekustamā īpašuma tirgus atdzīvošanos.

Rīgas dzīvokļu tirgū veidojas arvien lielāka plaisa starp pārdevēju gaidām un realitāti -sludinājumos prasītās cenas vidēji ir par 20-25% augstākas nekā faktiskajos darījumos, liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” dati.

Tirgus aktivitāte saglabājas un darījumu summas aug, taču pircēji kļūst piesardzīgāki un arvien biežāk panāk sev izdevīgu cenu. Vienlaikus šā gada pirmajā ceturksnī sludinājumos vidējā prasītā summa Rīgā pārsniegusi 125 000 eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada.

Eksperti cenu lēcienu sludinājumos saista ar dažādiem faktoriem, tostarp Saeimā iesniegto iniciatīvu par otrā pensiju līmeņa kapitāla nodošanu iedzīvotāju rokās, kas varētu aktivizēt tirgu. Lai gan šobrīd priekšlikuma izskatīšana ir apturēta, pārdevēji jau sākotnēji bijuši “zemajā startā” un reaģējuši ar augstākām pārdošanas cenām.

Martā īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 2950, mēneša laikā piedāvājumam samazinoties par 8%. Trešdaļa no tiem bija mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimes. Savukārt iegādei bija pieejami 3050 dzīvokļi (-10%, salīdzinot ar februāri), no kuriem 2/3 bija īpašumi jaunbūvēs un pirmskara namos, bet 950 mājokļu tā sauktajās sērijās.

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma ziņā apsteidza Tallinu, un arī 2026. gadā šī tendence saglabājas nemainīga.

To intervijā DB norāda Kristjans-Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), Invego izpilddirektors. Viņš atzīst, ka tas ir nozīmīgs pavērsiens Baltijas nekustamo īpašumu tirgū, kas apliecina, ka tuvāko gadu laikā Latvijā pieaugs gan dzīves kvalitāte, gan jauno mājokļu piedāvājuma līmenis. Kā vēl vienu nozīmīgu aspektu tirgus veselības novērtēšanā K.-T.Vehi min arī investoru uzticību: “Kad pagājušā gada pavasarī emitējām Invego Latvia OÜ obligācijas, 30% investoru bija no Latvijas – tas pārsniedza mūsu gaidas un bija augstāks rādītājs, nekā iepriekš redzēts nozarē.” Šajā pavasarī Invego gatavojas publiski piedāvāt grupas līmeņa obligācijas Baltijas investoriem un iekļaut tās Nasdaq Baltic First North tirgū.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.