Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Uzņēmējiem labāk jau laikus padomāt par finanšu paredzamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu tirgos cenas pēc savas būtības mēdz svārstīties visai strauji. Tomēr, ja runā par situāciju izejvielu tirgū, tad tie pat uz pārējo fona izceļas ar pastiprinātām cenu izmaiņām – vienas dienas ietvaros strauji preču biržā var nosvārstīties, piemēram, gan kviešu, gan naftas piegāžu kontraktu cenas. Arī tālākas nākotnes cenu ziņā šie tirgi ir visai neparedzami – diez vai vēl pirms gada daudzi paredzēja, ka naftas cena šobrīd atradīsies zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Ņemot vērā izejvielu cenu straujās izmaiņas (abos virzienos) un šī tirgus visai lielo neparedzamību, šādos apstākļos, domājams, pagrūti darboties biznesam, kas šīs izejvielas pārdod, vai kuram izejvielas ir nepieciešamas. Tiesa gan, mūsdienās jau kādu laiku ir izdomāti risinājumi, kas biznesu pasargā no šādām svārstībām. Šos risinājums izmanto faktiski visas lielās pasaules kompānijas un to popularitāte aug arī Latvijā.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē.

Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem, inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.

Vai inflācija un cenas augs?

Dzīves dārdzības perspektīvas šogad tiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču lielam satraukumam nav pamata. Īss pārskats par galvenajiem notikumiem izejvielu tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:

Runājot par notikumiem, kas nav tieši saistīti ar izejvielu cenām, ilglietošanas preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. To cenas vēsturiski bija stabilas vai drīzāk lejupejošas, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Pandēmijas laikā tās krasi pieauga ražošanas un transporta jaudu ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilglaicīgās tendences. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu cenu turpinās augt diezgan strauji, to nosaka darba algu kāpums Latvijā.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Izejvielu cenu kritums visos sektoros, sākot no zelta līdz pat kukurūzai un cukuram, turpināsies līdz pat gada beigām, un cenas gada griezumā saruks pirmo reizi kopš 2008. gada, raksta Bloomberg.

Standard & Poor’s GSCI Spot Index, kas apkopo 25 izejvielu cenas, šogad ir sarucis par 4,3%. Kopumā 16 indeksa sastāvdaļas šogad ir piedzīvojušas kritumu, un lielākais samazinājums bijis graudaugiem un dārgmetāliem. Kukurūzas cena ir sarukusi par 39%, kas ir straujākais gada kritums kopš 1961. gada, kad dati tiek apkopoti. Zelts piedzīvo pirmo kritumu kopš 2000. gada, bet sudraba cenai šis gads ir sliktākais pēdējo 30 gadu laikā.

Paredzams, ka nākamgad ievērojams kritums būs dzelzs rūdas, zelta, sojas pupiņu un vara cenai, uzskata Goldman Sachs Group izejvielu analītiķis Džefrijs Karijs. Visvairāk samazināsies dārgmetālu cenas – par 17% un lauksaimniecības produkti – par 8,1%.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieaudzis par 0,7%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Jūlijā mazumtirdzniecība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auga par 0,5%.

Savukārt augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,3%, bet ES pieauga par 0,3%.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā apgrozījums eirozonā saruka par 0,4%, bet ES – par 0,6%. Savukārt nepārtikas sektorā apjomi palielinājās par attiecīgi 0,6% un 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauga 14 valstīs, saruka sešās, bet nemainījās Dānijā. Straujākais mēneša pieaugums reģistrēts Portugālē – par 4,8%, Spānijā – par 3,8% un Slovēnijā – par 3,2%. Savukārt lielākais kritums bijis Luksemburgā – par 1,4%, Lielbritānijā – par 1,1% un Beļģijā – par 0,9%. Latvijā mēneša laikā vērojams 0,4% kritums, kas ir piektais straujākais ES.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Gads vēsturē ieies ar strauju izejvielu cenu kritumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bažas par Ķīnas ekonomikas pieaugumu un daudzu izejvielu pārprodukcija šogad lika to cenām noslīdēt līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. Piemēram, Brent jēlnaftas cena šā gada beigās atradās pie 36 ASV dolāru atzīmes par barelu, kas ir zemākais līmenis 11 gadu laikā. Pašlaik izskatās, ka pretējā virzienā pavērsies tā saucamais «globālais supercikls», kas vairāk nekā 10 gadus nozīmējis izejvielu cenu palielināšanos un stimulējis milzīgas investīcijas lauksaimniecībā, jaunās raktuvēs un ar izejvielu ieguvi saistītajās tehnoloģijās. Tas galu galā novedis pie milzīga izejvielu piedāvājuma, jo domāts, ka to jebkurā gadījumā spēs uzsūkt nemitīgi straujā Ķīnas izaugsme. Pasaules tautsaimniecība savā pašreizējā stadijā daudzu izejvielu piedāvājumu gan vairs absorbēt nespēj, un daudzi tirgi ir jaunos balansa punktu meklējumos, kas, visticamāk, kādu laiku vēl turpināsies.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Tā kā šogad alus cenas ir sasniegušas zemāko punktu, tad līdz ar izejvielu vai energoresursu sadārdzināšanos tās diez vai saglabāsies pašreizējā līmenī.

To DB atzīst gan a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, gan a/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.

«Šobrīd ir grūti prognozēt, vai ar iekšējiem resursiem ražotāji būs vēl ilgāk spējīgi noturēt nemainīgas gala produkcijas cenas, pieaugot izejvielu un ražošanas izmaksām. Var teikt, ka zināmā mērā pašreiz tirgū valdošās iespaidīgās cenu akcijas ražotāji spēja atļauties samērā zemo izejvielu iepirkuma cenu dēļ, kā arī ievērojami samazinot ražošanas un administrācijas izmaksas, un strādājot uz kritiskās peļņas/zaudējumu robežas,» situāciju raksturoja I. Šure. Arī E. Sietiņsone-Zatlere norāda, ka, piemēram, šā gada energoresursu izmaksu pieaugums faktiski līdz šim nav iekļauts Cēsu alus produkcijas cenās, bet gan kompensēts. veicot dažādas optimizācijas uzņēmumā.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Aizvadītā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, Latvijas eksports palielinājies par 16%, kas ir otrs straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Straujākais eksporta pieaugums (+19%) fiksēts Grieķijā. Savukārt trešais straujākais eksporta kāpums gada pirmajos vienpadsmit mēnešos reģistrēts Lietuvā (+14%).

Eksporta kritums aizvadītā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos, salīdzinot at attiecīgu laika posmu pirms gada, novērots Luksemburgā (-3%) un Maltā (-1%). Rumānijā eksports gada griezumā nav mainījies. Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī – Igaunijā, eksporta pieaugums gada pirmajos vienpadsmit mēnešos bijis 5% apmērā.

Tajā pašā laikā par 14% palielinājās arī Latvijas imports, kas bija straujākais kāpums visā ES. Strauju importa palielināšanos pieredzējusi arī Lielbritānija un Bulgārija (abās +10%).

Mājokļu cenas Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 5,8%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Itālijā - par 3,3%, Francijā - par 1,6% un Slovēnijā - par 1,4%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai sešās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Īrijā - par 16,8%, Zviedrijā - par 11,6%, Ungārijā - par 9,7% un Lielbritānijā - par 8,5%.

Lietuvā mājokļu cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,5%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 8% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5%, bet eirozonā - par 0,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES pirmajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,3%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, ražošanas produkcijas izlaide eirozonā un Eiropas Savienībā sarukusi par 0,7%, liecina Eurostat dati.

Novembrī ražošanas apjomi pieauga attiecīgi par 1,6% un 1,3%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar 2012. gada decembri, ražošanas izlaide eirozonā pieauga par 0,5%, bet ES – par 0,9%.

Mēneša laikā eirozonā kapitāla preču ražošanas apjomi saruka par 2,1%, bet ES – par 1,9%. Enerģētikas apjomi saruka par attiecīgi 2,1% un 1,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ražošanas apjomi mēneša laikā sarukuši 19 valstīs, bet pieauga četrās. Lielākais kritums reģistrēts Igaunijā – par 5,7%, Zviedrijā – par 2,7% un Nīderlandē – par 2,6%. Lielākais pieaugums bijis Slovēnijā – par 2,7%, Grieķijā – par 2,6% un Portugālē – par 0,7%. Latvijā mēneša laikā apjomi sarukuši par 1,4%, kas ir devītais straujākais kritums.

Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas valstu valdības parāds veidojis 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt gada pirmajā ceturksnī šī attiecība bija 88,2% no IKP, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2011. gada otro ceturksni – valdības parāda attiecība pret IKP augusi gan eirozonā (no 87,1% līdz 90%), gan Eiropas Savienībā (no 81,4% līdz 84,9%).

Augstākā valdības parāda attiecība pret IKP šā gada otrajā ceturksnī novērota Grieķijā (150,3%), Itālijā (126,1%), Portugālē (117,5%) un Īrijā (111,5%), savukārt zemākā – Igaunijā (7,3%), Bulgārijā (16,5%) un Luksemburgā (20,9%).

Kopumā valdības parāda attiecība pret IKP gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, pieauga divdesmit ES valstīs, sešās samazinājās, bet vienā palika nemainīga.

Straujākais valdības parāda pieaugums ticis novērots Grieķijā (+13,4 procentpunkti), Kiprā (+8,3 procentpunkti) un Portugālē (+5,6 procentpunkti). Tikmēr straujākais valsts parāda samazinājums novērots Lietuvā (-2,3 procentpunkti), Latvijā un Ungārijā (abās -1,3 procentpunkti).

Organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta aktīvi iesaistās sabiedrības vides izglītības pasākumu organizēšanā. Paralēli klientu radīto iepakojuma materiālu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai, uzņēmums ik gadu iesaista simtiem skolēnu praktiskā otrreizējo izejvielu vākšanā visa mācību gada garumā. Šogad bērni ar ģimenes, draugu un pedagogu atbalstu un līdzdalību Zaļā josta rīkotajos konkursos pārstrādei nogādāja 1228,2 tonnas makulatūras un 34,4 tonnas bateriju, pasargājot vidi no piesārņojuma un sniedzot resursiem atkārtotu pielietojumu.

Otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas sistēma darbojas pēc noslēgta ķēdes principa, kur katram tās posmam ir noteiktas funkcijas. Ja kāds no posmiem nefunkcionē pareizi vai iztrūkst pavisam, atkritumu apsaimniekošana nevar tikt nodrošināta efektīvi. Tāpēc, lai atkritumu apsaimniekošana noritētu korekti un spētu attīstīties, tajā jāiesaistās ne tikai apsaimniekotājiem, savācējiem un pārstrādātājiem, bet arī iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro un izmet tam paredzētos dalītās vākšanas konteineros. Organizējot iedzīvotāju vides izglītības aktivitātes un mācot pareizi šķirot atkritumus, tiek ne tikai sniegts ieguldījums tīras vides nodrošināšanā, bet arī nodrošināta kvalitatīva otrreizējā izejviela, kas kalpo par galveno sistēmas uzturēšanas avotu. Jo aktīvāk iedzīvotāji šķiro atkritumus, jo vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu tiek atgūts - jo straujāk attīstās un pilnveidojas šķiroto atkritumu savākšanas un apstrādes infrastruktūra.