Atjaunojot fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā, iespējams iegūt 20 000 eiro atbalstu no pašvaldības un 5 gadus maksāt tikai pusi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Šobrīd Rīgas dome piedāvā atbalsta programmas gan ēku siltināšanai, gan kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, kā arī nodokļu atvieglojumus ēku īpašniekiem, kuri izmanto šīs programmas. Rīgā šobrīd ir 551 ēka ar vidi degradējošu būvju statusu un 144 uzraugāmi objekti, kuriem šis statuss iespējams drīz tiks piešķirts. Ko sevī ietver vidi degradējošas būves statuss? Tās ir būves, kuras ir vidi degradējošas, sabrukušas vai apdraud cilvēku drošību. Un tas nebūt nenozīmē, kas šīs ēkas ir grausti un ir neapdzīvotas. Ja ēkas fasādei ir noskalojies krāsojums vai ir novērotas apmetuma daļu lobīšanās, kas var apdraudēt gājējus, tad šāda tipa ēkām pašvaldība piemēro 3% nekustamā īpašuma nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsāk Ministru kabineta ēku kompleksa fasādes tīrīšanu un nelielus remontdarbus, saglabājot valstij nozīmīgā ēku kompleksa kultūrvēsturisko vērtību, informēja VNĪ nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Darbu gaitā tiks uzlabota «seja» divu savstarpēji saistītu ēku fasādēm. Fakts, ka abu ēku fasādēm ir saglabājušies oriģinālie apdares materiāli liecina, ka kopš ēkas pirmsākumiem šādi uzkopšanas darbi, visticamāk, nav veikti, norādīja VNĪ.

Ēku kompleksā atrodas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

«Pirms darbu uzsākšanas esam veikuši ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus, lai lemtu par atbilstošāko fasādes tīrīšanas metodi. Tāpat paņemti fasādes apmetuma paraugi, lai noteiktu fasādes apmetuma sastāvu un granulometrāžu. Fasādes uzkopšanā paredzēts pielietot saudzīgas metodes, atbilstoši fasādes materiālam un tā struktūrai. Darbu izpildē plānots pielietot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, kas nepārveido ēkas ārējās fasādes izskatu, saglabājot valstiskās nozīmes kompleksa fasādes autentiskumu,» atklāja J. Ivanovskis – Pigits.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā stāvoklī.

Tā secināts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli.

Izpētē secināts, ka ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, norāda VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA ”Firma L4” sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pabeidzis ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu Alberta ielas 2 apsaimniekotajā ēkā.

Darbus veica SIA “Fasāde PRO”, savukārt ēkas fasādes atjaunošanas tehnisko dokumentāciju izstrādāja SIA „ADO birojs”. Lai īstenotu projektu, RNP piesaistīja papildu Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu 20 tūkst. eiro apmērā remontdarbu veikšanai. Savukārt projekta kopējās remontdarbu izmaksas veido 127 000 eiro.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2, Rīgā, celta 1906. gadā pēc ievērojamā arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Visu namu vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas, kura uzsver ēkas kompozīcijas vertikalitāti.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Lai sekmētu ES fondu projektu īstenošanu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un šo ēku atjaunošanai, kā arī atvieglotu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu, Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus «Ēku būvnoteikumos».

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos līdz 5 gadiem tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Līdz šim termiņš bija trīs un divi gadi.

Termiņa pagarinājums līdz 5 gadiem attieksies arī uz visām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un būvatļaujām, kuras būvvalde ir akceptējusi sākot ar 2014. gada 1. oktobri. Tādejādi personām, kuras ir ierosinājušas un veiks būvniecību, nebūs vajadzīga jauna būvniecības dokumentācija. Vienlaikus veiktās izmaiņas atslogos arī būvvalžu un institūciju, kuras iesaistītas būvniecības procesā, darbu.

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu.

Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai PAD.

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Būvkompānija SIA Rīgas fasādes par būvniecības pakalpojumiem ir uzsākusi pieņemt norēķinus kriptovalūtā Bitcoin. Šobrīd tā ir pirmā būvkompānija Latvijā, kur nodrošina šādu norēķinu veidu. Uzņēmuma Rīgas fasādes īpašnieks un valdes loceklis Ivars Sveile atzinīgi vērtē ieceri ieviest jaunu finanšu instrumentu būvniecības nozarē un saskata tajā iespējas attiecībā uz ārvalstu klientiem.

Ar vien biežāk pasaules un arī Latvijas biznesa vidē izskan vārdi kriptovalūta un Bitcoin, kuri tiek lietoti pieminot norēķinus par precēm vai pakalpojumiem. Latvijā vēl daudziem šie vārdi ir sveši un rada samēra mazu priekšstatu par iespējām, ko tie sniedz. Ar šī gada oktobri arī Latvijas būvniecībā ienāk kriptovalūtas norēķini, ko kā pirmā būvkompānija saviem klientiem piedāvā fasāžu renovācijas un restaurācijas uzņēmums SIA Rīgas fasādes.

“Lai veiksmīgi attīstītos augstas konkurences apstākļos jebkuram uzņēmuma ir jāseko līdzi inovācijām ne tikai nozarē un tehnoloģiskajos risinājumos, bet arī pieejamo finanšu instrumentu jomā. Lai spētu klientiem sniegt plašākas norēķinu iespējas, esam ieviesuši norēķinus ar kriptovalūtu Bitcoin, kas šobrīd ļauj klientiem pārskaitījumus veikt bez komisijas maksas un banku starpniecības. Tas ir ērts norēķinu veids ne tikai Latvijas iekšzemē, bet arī ar ārvalstu klientiem, kuriem ir īpašumi Latvijā un tie vēlas pirkt būvniecības pakalpojumus apmaksājot tos no ārvalstu banku kontiem. Standarta bankas transakcija mēdz aizņemt divas darba dienas un ir salīdzinoši dārga, bet veicot pārskaitījumus ar kriptovalūtu transakcija noris dažu minūšu laikā un ir ievērojami lētāka, kas mums kā būvkompānijai sniedz iespēju ātrāk iegūt apgrozāmos līdzekļus un paaugstina efektivitāti.”- informē Rīgas fasādes īpašnieks un valdes loceklis Ivars Sveile.

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Prestižajā Zviedrijas būvniecības konkursā Glaspriset 2018 biroja ēka Umestan atzīta par labāko stikla ēku. UPB šajā projektā veica fasādes projektēšanu, ražošanu un montāžu.

Umestan ir sešus stāvus augsta biroja ēka ar skaistu 3300 kvadrātmetru lielu stikla fasādi. Tā atrodas Zviedrijas pilsētā Umea. Ēka sevišķi izceļas ar dubulto stikloto fasādi. Tā iekārta jumta pārsegumā, tādējādi ļaujot samazināt siltuma zudumus caur fasādes sienām, jo sienās nav lielu tērauda atsaišu.

Ārējās fasādes stikls īpašā veidā noklāts brūngani oranžā tonī ar punktētu zīmējumu, lai nodrošinātu nepieciešamo ēnojumu. No ārpuses stikls izskatās vienmērīgi maskēts, bet iekštelpās nodrošina dabīgo apgaismojumu, neradot oranžas gaismas iespaidu, kas ierasti jūtams ēkās ar masā tonēta stikla fasādi.

Ēkai ir liela virsgaisma, kas nodrošina saules gaismu ātrijā, kāpņu un lifta šahtu daļā. Interjera stiklu apšuvums ir veidots tādā pašā stilistikā kā ārējā fasāde, lai radītu vienotu un pārdomātu arhitektūru.

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un auru, taču finansiāli liela problēma ir to atjaunošana.

Darījumu skaitam šādos īpašumos ir tendence pieaugt, un tā tas turpināsies, ja vien pieaugs renovēto platību skaits un kvalitāte, vēstu Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Mihails Guščins Latvijā atgriezās pirms aptuveni četriem gadiem un šobrīd ir īpašnieks uzņēmumam One Development, kas nodarbojas ar vēsturisku namu renovāciju, saglabājot mantojumu un atjaunojot namos dzīvojamo platību. Ilgus gadus mācoties un dzīvojot ASV, vēlāk arī Kanādā un Maskavā, sācis nopietnāk nodarboties ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Kopumā jomā darbojas aptuveni deviņus gadus, pirmos piecus no tiem tikai kā investors. Pirmais lielais Latvijā īstenotais projekts bija Miera ielas rezidence Rīgā. Pirms pieciem gadiem uzņēmējs šo īpašumu nopirka izsolē.

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Līdz nākamā gada augustam būs veikti Marijas ielā 6 esošā grausta fasādes renovācijas darbi, piektdien Rīgas domes Vidi degradējušo būvju komisijas sēdē solīja ēkas īpašnieku pārstāvji.

Uz sēdi bija ieradušies abu ēkas īpašnieku - Tomasa Tūla un Ludmilas Baumanes - pārstāvji, kā arī firmas AEG arhitekts Artūrs Lapiņš.

Tūla pārstāvis Aleksandrs Meikšēns komisiju informēja, ka sadarbībā ar arhitektu Lapiņu ir izstrādāts ēkas renovācijas projekts. Iecere ir saskaņota ar atbildīgajām institūcijām un tuvāko dienu laikā plānots to iesniegt izskatīšanai būvvaldē.

Plānots, ka kopējās sākotnēji paredzēto darbu izmaksas būs 500 000 eiro. Lapiņš pastāstīja, ka projekta ietvaros paredzēta pilna fasādes restaurācija, pagaidu jumta seguma uzstādīšana, kā arī ūdens izturīgu no lamināta plāksnēm veidotu pagaidu logu uzstādīšana, kas nodrošinās gaismas esamību ēkā un iespēju to apsekot.

“Dzirciema aptieka” Rīgā saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu “Prix Versailles 2021”.

Aptiekas eksterjers atzīts par labāko pasaulē 2021. gadā objektu kategorijā "Veikali", Db.lv informēja arhitekts Arnis Dimiņš.

Db.lv jau ziņoja, ka Baltijā vienīgā antroposofo zāļu izgatavotāja "Dzirciema aptieka" (SIA "Insbergs) pērn pārcēlās uz jaunām mājām - speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku, kurā vienkopus atrodas telpas tirdzniecībai, zāļu gatavošanai un arī semināriem medicīnas speciālistiem.

Aptiekas jaunās ēkas būvniecībai tika izmantots pašu un bankas "Citadele finansējums" 376 000 eiro apmērā.

Stiklotās ēkas būvniecībā izmantota pēc individuāla pasūtījuma izgatavota ārējā tērauda un alumīnija fasāde. Ēkai ir B klases energoefektivitātes pakāpe.

"Skonto Group" uzņēmums, moderno fasāžu ražotājs Baltijas reģionā "Skonto Plan" pēdējo trīs gadu laikā dubultojis apgrozījumu - no 20 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 50,5 miljoniem eiro 2019. gadā.

Apgrozījuma palielinājums tiek saistīts ar veiksmīgu attīstību eksporta tirgū - Lielbritānijā, investīcijām jaunākajās tehnoloģijās, atbildīgu vides politiku un iespēju piedāvāt unikālus un kvalitatīvus risinājumus vissarežģītākajām būvēm.

Pērn "Skonto Plan" pabeidza darbu pie tehniski sarežģītā Londonas Universitātes "Sebastian Street" ēku bloka Londonā, Apvienotajā Karalistē, projektējot, ražojot, piegādājot un montējot ārējās konstrukcijas un fasādes elementus. Uzņēmuma īstenoto projektu vidū ir arī ekskluzīvā dzīvojamā ēka "Wharf Road", vērienīgais projekts "Harrow Square", kas izceļas ar konstrukciju daudzveidību, un citi.

Realizēti fasādes konstrukcijas risinājumi gan luksusa mājokļiem, gan dzīvojamajiem kompleksiem un komerciālām augstceltnēm. Uzņēmuma klientu vidū ir lielākās Apvienotās Karalistes celtniecības kompānijas. "Skonto Plan" strādā ar vidējiem un lieliem projektiem, un vidējā projektu vērtība ir no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Ekspluatācijā nodots jaunais SWH biroju centrs Skanstes ielā 52, informē ģenerāluzņēmējs SIA Velve.

Projekta ietvaros Velve apvienoja 2 ēkas, kuru kopējā platībā - 16 171 kvadrātmetri, nostiprināja to konstrukcijas un veica jaunu tehnisko stāvu izbūvi un inženiertīklu pārbūvi. Biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūve tika uzsākta 2017. gada decembrī. Projekts nodots ekspluatācijā 2019. gada septembrī.

Ģenerāluzņēmējs Velve veica esošo biroja ēku pārbūvi un rekonstrukciju, paredzot arī ārējo inženiertīklu pārbūvi, kas ietver lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklus. Ēku rekonstrukcijas laikā notika pāļu un mikropāļu izbūve, kas nepieciešama jaunā plānojuma funkcionalitātes nodrošināšanai.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

«Melnsila kvartāls» atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā. 3442 kvadrātmetru plašā un labiekārtotā pagalmā savā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros tiks izvietoti 32 dzīvokļi.

2016. gada sākumā tika sākta «Melnsila kvartāla» ēku renovācija. Labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz jūlija beigām tiks atjaunota viena koka ēka, tiks pabeigta visas teritorijas labiekārtošana un pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā, savukārt otru ēku plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

1904. gadā tika uzcelta koka dzīvojamā ēka ar stiklotām verandām. 1908. gadā tika uzcelta vēl viena ēka, kurai drīzumā 1910. gadā tika uzcelta piebūve. Tagad, ēka atgūs ne tikai savu vēsturisko šarmu, tiekot pie jauna fasādes siltinājuma un apšuvuma, atjaunotiem koka fasādes dekoriem ar jauniem koka logiem, atjaunotām kāpņu telpām un iedzīvotāju ērtībām izmantojamu pagrabstāvu, bet arī bēniņu stāvā izbūvēti jauni dzīvokli ar plašām terasēm. Ēkas tehniski atbilst mūsdienu prasībām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Ar svinīgu pilsētas atslēgu piestiprināšanu šodien, 14.novembrī, atklāja atjaunoto vēsturisko Rīgas 1.slimnīcas administratīvo ēku Bruņinieku ielā 5, informē Rīgas dome.

Atklāšanas pasākuma laikā uz ēkas fasādes smilšakmens galvaspilsētas ģerboņa kompozīcijā tika uzstādītas no jauna izgatavotās, arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga skicē paredzētās, bet iepriekš neīstenotās, Rīgas atslēgas.

Atjaunošanas darbi administratīvā ēkā tika sākti šogad 20. maijā. Šajos septiņos mēnešos tika veikti ne tikai nepieciešamie restaurācijas darbi, bet arī jumta nesošo konstrukciju atjaunošanas darbi, jumta seguma - māla dakstiņu - nomaiņa 1250 kvadrātmetru platībā.

«Protams, vislielākais restauratoru darbs bija pie fasādes atjaunošanas - tika notīrīti, pāršuvoti, restaurēti, vietām nomainīti, vēsturiskie ķieģeļi 2560 kvadrātmetru platībā. Tai skaitā pie slimnīcas administrācijas ēkas fasādes ir atjaunots arī apzeltīts Rīgas ģerbonis ar atslēgām,» informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles «Arsenāls» Vecrīgā, Torņa ielā 1, jumta remontam un fasādes atjaunošanas būvdarbu veikšanai, informē VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Darbu laikā tiks atjaunots un saglabāts Rīgas pilsētas un visas Latvijas kultūrvidei būtisks valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, klasicisma arhitektūras paraugs. Iepirkums iekļauj ēkas fasādes atjaunošanu, jumta remontu, ārējo inženierkomunikāciju pārbūvi, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūvi. Atjaunošanas darbus plānots uzsākt jau šovasar, lai līdz 2020. gada vasarai pabeigtu ēkas fasādes atjaunošanas darbus.

Pretendenti tiek aicināti pieteikties iepirkumam izstāžu zāles «Arsenāls» jumta un fasādes atjaunošanai līdz šā gada 23. jūlijam.

Kopā projekta realizācijai šobrīd piesaistīti 1,9 miljoni eiro (84% – valsts dotācija, 14% – LR Kultūras ministrijas jau 2016. gadā piesaistītais finansējums), kas iekļauj izpētes darbu veikšanu, projektēšanas darbus, autoruzraudzību un plānotos būvdarbus.