Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments (EP) atteicies apmeklēt paredzētās sarunas ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par bloka nākamā gada budžetu. EP uz šādu rīcību pamudinājis konflikts saistībā ar deviņu miljardu eiro lielu iztrūkumu šā gada budžetā, kuru dalībvalstis atsakās segt.

«Eiropas Parlamenta sarunu vedēji neapmeklēs tikšanos tāpēc, ka nav vienošanās starp dalībvalstīm par papildus tēriņiem šā gada budžetā,» izplatītajā paziņojumā norāda EP prezidents Martins Šulcs. Viņš uzsvēra, ka līdzekļi nepieciešami, lai ES varētu pildīt savas saistības – veiktu apmaksu par saņemtajām precēm, darbu un pakalpojumiem.

Iztrūkumu budžetā radījuši tēriņi studentu apmaiņas programmai Erasmus, pētniecības fondiem, humānajai palīdzībai un lauku reģionu attīstībai. Līdz šim parlamentam un dalībvalstīm ir izdevies panākt tikai vienošanos par 670 miljonu eiro piešķiršanu Itālijas zemestrīcē cietušajiem reģioniem.

Neskatoties uz EP atteikšanos piedalīties nākamā gada budžeta sarunās, Lielbritānijas valdība jau noliegusi iespēju par tāda kompromisa panākšanu, kas palielinātu ES šā gada tēriņus. «Tas ir bezjēdzīgi, ja vienīgais budžeta darījums, kas interesē EP ir tāds, kurš sevī ietver ES tēriņu palielināšanu, kas savukārt gulstas uz bloka nodokļu maksātāju pleciem,» norādīja britu Finanšu ministrija.

Sarunu boikotēšana atspoguļo arī pieaugušu neapmierinātību EP vidū saistībā ar valdību centieniem samazināt parlamenta tēriņus, lai tādējādi to pieskaņotu Eiropā valdošajam taupības garam, norāda Reuters.

Ja ES neizdosies panākt vienošanos par nākamā gada budžetu, savienībai savi izdevumi katram nākamā gada mēnesim būs jāplāno šā gada līmenī. Gan Eiropas Komisija, gan EP vēlas, lai savienības nākamā gada budžets tiktu palielināts līdz 138 miljardiem eiro, kas ir par aptuveni pieciem miljardiem vairāk nekā dalībvalstis ir gatavas maksāt.

Aizvadītajā piektdienā izgāzās arī iepriekšējas sarunu raunds par 2013. gada ES budžetu. Arī šajā sarunu raundā notika diskusijas par šā gada finansēm un iztrūkstošajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso pret bezvienošanās Breksitu

LETA--AFP/BBC, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas opozīcija: Likums par amnestiju pieņemts, pārkāpjot konstitūciju

LETA--UNIAN, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas Komisija nedrīkstēs prasīt taupību uz izaugsmes un veselības rēķina

Dienas Bizness, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas jaunās pilnvaras attiecībā uz eirozonas valstu budžetu kontroli būs pakļautas demokrātiskajai kontrolei. Tiesību aktos, kas palielina Komisijas varu pār eirozonas valstu budžetiem, Eiropas Parlaments (EP) iekļāvis arī ierobežojumus, kas neļaus prasīt samazināt izdevumus uz izaugsmes, izglītības un veselības rēķina, informē Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.

Vienošanās vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomē. Noteikumiem jāstājas spēkā attiecībā uz eirozonas valstu 2014. gada budžetiem.

EP Deputāti nemainīja jauno budžeta kontroles tiesību aktu pamatmērķus, tomēr pievienoja vairākus noteikumus, cerot stimulēt eirozonas izaugsmi un nodarbinātību, uzlabot pārredzamību un demokrātisko kontroli.

Paredzēts, ka turpmāk Komisijai, veicot eirozonas valstu budžeta vērtējumus, būs jāņem vērā daudz plašāks kritēriju loks, lai budžeta samazināšana nenotiktu uz izaugsmi veicinošu ieguldījumu rēķina.

Dalībvalstīm pieprasītie taupības pasākumi nedrīkstēs kaitēt ieguldījumiem izglītībā un veselības aprūpē, īpaši valstīs, kurās ir īpaši sarežģīta finansiālā situācija. Pēc deputātu prasības dalībvalstis varēs atkāpties no budžeta deficīta novēršanas grafikiem, ja tajās notiks nopietna ekonomikas lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas Parlaments: Krievija apdraud Eiropas drošību, valstij jāizved armija no Ukrainas

Dienas Bizness, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Parlaments apstiprina ES-Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu

Db.lv, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos, informē EP.

ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, «kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.»

Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pieprasa stingrus noteikumus Eiropas zušu glābšanai

Sandra Dieziņa, 11.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steidzami vajadzīgi jauni tiesību akti, kas palīdzētu atjaunot Eiropas zušu krājumus, kuri saskaņā ar zinātnieku aplēsēm pēdējo 30 gadu laikā sarukuši vismaz par 95%.

To pieprasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele. Deputāti mudina Eiropas Komisiju iesniegt jauno noteikumu projektu līdz 2014. gada martam, paredzot arī sankcijas dalībvalstīm, kas nespēj savlaicīgi nodrošināt krājumu novērtēšanai vajadzīgos datus.

«Zutis ir nopietni apdraudēts, un dalībvalstis dara pārāk maz, lai to glābtu. Tāpēc Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt jaunu tiesību aktu ar mērķi atjaunot Eiropas zuša krājumus. Jaunajam tiesību aktam ir jānovērš pašreizējo noteikumu nepilnības, kas ir pieļauj pārmērīgu nozveju un neilgtspējīgu zušu tirdzniecību,» norādīja par noteikumu sagatavošanu atbildīgā deputāte Isabella Lēvina pēc tam, kad Parlaments bija pieņēmis viņas sagatavoto rezolūciju ar 427 balsīm par, 249 pret un 25 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji: Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums būtiski palielinās mazo uzņēmumu izmaksas

Žanete Hāka, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Noraida iespēju ES finansējumu reģioniem saistīt ar makroekonomiskiem mērķiem

Žanete Hāka, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieprasa stingrāku finanšu darījumu nodokļa sistēmu

Lelde Petrāne, 23.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajai finanšu darījumu nodokļa sistēmai jāaptver plašāks darījumu loks un tās apiešanai jākļūst finansiāli neizdevīgai, uzsver Eiropas Parlaments pieņemtajos direktīvas ierosinājumos. Deputāti prasa arī to, lai finanšu darījumu nodokļa ieviešanu uzsāktu pat tad, ja dažas dalībvalstis to nevēlas.

Deputāti piekrīt tam, ka nodokli nepiemēro vienīgi pensiju fondiem, un atbalsta Eiropas Komisijas ierosinātās finanšu darījumu nodokļa likmes (0,1% akcijām un obligācijām un 0,01% atvasinājumiem).

Parlaments jau gandrīz divus gadus uzstājis uz finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, un Komisija iesniedza atbilstošo direktīvas priekšlikumu 2011. gada beigās. Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka minētā nodokļa ieviešanu atbalsta 66% Eiropas iedzīvotāju.

Par Parlamenta nostājas sagatavošanu atbildīgā deputāte Anni Podimata debatēs norādīja: «Finanšu darījumu nodoklis ir daļa no mūsu krīzes pārvarēšanas plāna. Tas ļaus taisnīgāk sadalīt krīzes slogu un, pretēji tam, ko apgalvo skeptiķi, neizraisīs uzņēmumu pārcelšanu ārpus ES, jo tas izmaksās daudz dārgāk nekā nodokļa nomaksa Eiropas Savienībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākus mēnešus ilgušām sarunām ar dalībvalstīm Eiropas Parlaments otrdien beidzot apstiprināja Eiropas Savienības 2014.-2020. gada daudzgadu budžetu, informē EP Informācijas biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele.

Pašlaik izpildīti visi nosacījumi budžeta pieņemšanai, ko EP izvirzīja šā gada jūlija rezolūcijā pēc politiskas vienošanās ar prezidentvalsts Īrijas un Eiropas Komisijas vadītājiem. Kopējais ES budžets nākamajiem 7 gadiem būs 960 miljardi eiro maksājumu solījumos (saistībās, ko ES būs tiesīga uzņemties) un 908 miljardi eiro faktiski tērējamo līdzekļu (rēķinot pēc 2011. cenām).

Daudzgadu budžeta regulu Parlaments apstiprināja ar 537 balsīm par, 126 pret un 19 atturoties.

Parlamenta galvenā prasība bija novērst ilgstošā laika posmā izveidoto ES budžeta deficītu, kas tika arvien pārņemts uz nākamo gadu, tādējādi pēdējos gados Komisija praktiski vairs nespēja pildīt savas finanšu saistības. Parlamenta prasība bija deficītu pilnībā likvidēt, sākot no 2014. gada. Dalībvalstis visbeidzot tam piekrita, 2013. gada budžetam piešķirot papildus 3,9 miljardus eiro iztrūkuma segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Lielbritānijā kontroli pār Brexit grib pārņemt parlaments

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments, nesekojot tradīcijai par izpildvaras noteicošo lomu, ir pārņēmis kontroli pār Brexit procesu. Tas nozīmē, ka aktuālajā dienaskārtībā vairs nav tikai premjeres Terēzas Mejas jau trešo reizi parlamentā virzītā vienošanās, kas divas iepriekšējās reizes pārliecinoši noraidīta.

Parlaments balsos arī par citām alternatīvām – gan tā saukto mīksto Brexit, kas paredz Lielbritānijai palikt muitas ūnijā ar Eiropas Savienību (ES), gan par otru referendumu par izstāšanos.

Tajā pašā laikā T. Meja nelokāmi paliek pie sava uzskata, ka viņas panāktā vienošanās ar ES, kuru, cita starpā, ES negrasās pārskatīt, ir vienīgā alternatīvā bezvienošanās Brexit vai ļoti garam izstāšanās pagarinājumam. Mejas kritiķi gan norāda, ka jau sākotnēji viņas uzstādījums, kurā par galveno tika izvirzīta migrācijas ierobežošana no dalībvalstīm, nav bijis nedz pareizs, nedz veiksmīgs. Tāpat kā tas, ka līdz šim valdība nav ierosinājusi parlamentā nopietnas diskusijas par Lielbritānijas palikšanu muitas savienībā ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eiropas Parlaments atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, sākot ar 2021. gadu

Žanete Hāka, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021. gadā atteikties no ziemas un vasaras laika mijas, informē EP.

Tās ES valstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiktu 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras saglabātu ziemas laiku - 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. To paredz noteikumu projekts, kuru Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja ar 410 balsīm pret 192, 51 deputātam atturoties.

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu atteikties no laika maiņas, taču nolēma pēdējo maiņu atlikt no Eiropas Komisijas rosinātā 2019. uz 2021. gadu.

Aizsargāt vienoto tirgu Eiropas Parlaments arī vēlas, lai ES valstis saskaņotu savu izvēli. Tas nepieciešams, lai netiktu traucēta ES vienotā tirgus darbība.

Ja Eiropas Komisija konstatētu, ka plānotais regulējums ievērojami un pastāvīgi traucētu vienotā tirgus darbību, tā varētu ierosināt uz vienu gadu atlikt lēmuma stāšanos spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES valstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, varētu nesaņemt ES maksājumus

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz ceturtdien apstiprināts noteikumu projekts, informē EP.

Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt «vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs» un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.

Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste. Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām: pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu; to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību; pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana; lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās; nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve; izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jāmazina sēra saturs kuģu degvielā

Lelde Petrāne, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu, kas ievērojami mazinās kuģu degvielā pieļaujamo sēra saturu.

Degvielā drīkstēs būt septiņas reizes mazāk sēra nekā līdz šim, bet Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā sēra saturs jāmazina 10 reizes. Noteikumi pieņemti ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas piekrastē un glābt cilvēku dzīvības. Aprēķini liecina, ka kuģu radītā gaisa piesārņojuma dēļ Eiropā ik gadus priekšlaicīgi mirst 50 000 cilvēku.

Jaunie sēra robežlīmeņi stāsies spēkā 2020. gadā. Jaunos noteikumus balsojumā atbalstīja 606 deputāti, 55 balsoja pret, bet 13 deputāti no balsojuma atturējās.

«Kuģu degviela rada ārkārtīgi lielu piesārņojumu, graujoši ietekmējot vidi. Šodien pieņemtie direktīvas grozījumi ir svarīgākais, ko Eiropas Parlaments šajā sasaukumā paveicis vides labā. Ievērojot, ka kuģu radītais gaisa piesārņojums jau 2020. gadā pārsniegs piesārņojumu no sauszemes avotiem, ir steidzami jārīkojas,» uzsvēra par direktīvas grozījumiem atbildīgā deputāte Satu Hassi (Zaļie/EFA, Somija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eiropas Parlaments samazina ievedmuitas tarifus Ukrainas importa precēm

Lelde Petrāne, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas balsojumā Eiropas Parlaments atcēla ievedmuitas tarifus aptuveni 98% Ukrainas dzelzs, tērauda, lauksaimniecības un cita veida preču, kuras importē Eiropas Savienībā. Tirgus vienpusējās un īslaicīgās liberalizācijas mērķis ir palīdzēt Ukrainai pārvarēt ekonomiskās grūtības. Tas varētu ļaut Ukrainas ražotājiem un eksportētājiem ietaupīt 487 miljonus eiro gadā.

«Eiropas Parlaments daudzus gadus ir atbalstījis Ukrainas virzību uz Eiropu. Šis balsojums ir mūsu pirmā iespēja praktiski apliecināt mūsu atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai tās pašreizējā ekonomikas krīzē, ko izraisa gan valūtas problēmas, gan pastiprināts spiediens no Kremļa,» norāda par ziņojuma izstrādi atbildīgais EP deputāts Pāvels Zalevskis (EPP, Polija). «Putins aizver Krievijas tirgus Ukrainas eksportam, mēs tos atveram,» viņš piebilst.

Eiropas Parlaments priekšlikumu atbalstīja ar 531 balsīm par, 88 pret un 20 atturoties.

Jaunie noteikumi, kas varētu stāties spēkā 2014. gada maijā, pilnībā atceļ muitas tarifus 94,7% procentiem Ukrainas eksportēto rūpniecības preču un tos ievērojami samazinās atlikušajām precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās iztrūkumu atbalsta ideju par dalībvalstu iemaksu paaugstināšanu, jo arī šajā situācijā no ES saņems ievērojami vairāk nekā iemaksās

Tādu Latvijas valdības pozīciju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē saistībā ar ES attīstības scenārijiem un finansējumu 2021.– 2027. gadam atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka nākamā ES plānošanas perioda budžetu ietekmēs vairāki faktori, tostarp vienas dalībvalsts – Lielbritānijas – izstāšanās no ES, un arī izšķiršanās par kādu no pieciem piedāvātajiem ES nākotnes scenārijiem.

Eiropas parlamentā ir divi pretēji strāvojumi – palielināt ES budžeta ieņēmumus, lai segtu Brexit iztrūkumu, vai arī samazināt izdevumus. 2016. gadā ES gada budžets bija 155 miljardi eiro, savukārt 28 ES dalībvalstu publiskie tēriņi – 6906 miljardi eiro. Eiropas parlaments, pēc Z. Kalniņas-Lukaševicas sacītā, gatavo divus ziņojumus – vienu par izdevumiem, bet otru par ieņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija savu redzējumu prezentēšot šā gada maijā, bet vienošanās būtu jāpanāk līdz 2020. gada pavasarim. «Par budžetu atbildīgais komisārs Ginters Eingers minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu būtu nepieciešams palielināt no pašreizējā 1% līdz nepilniem 1,2%, tomēr šie izteikumi arī vērsti uz finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa sagaida, ka Eiropas parlaments, visdrīzāk, piedāvās palielināt budžeta kopapjomu līdz 1,3% no nacionālā dalībvalstu IKP, jo uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādējādi ļaujot saglabāt atbalstu tādā pašā līmenī kā pašlaik lauksaimniecībai un Kohēzijai, vienlaikus atrodot arī līdzekļus drošībai. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

EP: Jāpārtrauc ģeobloķēšana, jāstimulē e-komercija un digitālā inovācija

Žanete Hāka, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

«Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,» teica Iekšējā tirgus komitejas ziņotāja Evelīne Gebharda (S&D, Vācija).

«Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms - sociālos tīklus, pēc tam - dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas iekārta pret iekārtu. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,» norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP deputāti prasa obligātu izcelsmes valsts marķējumu ES pārdotajām precēm

Lelde Petrāne, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lieliem un biržas uzņēmumiem jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, nodokļi un valsts subsīdijas

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.

«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka pabeigusi gatavošanās darbus Lielbritānijas aiziešanai no bloka bez vienošanās.

«Tā kā ir arvien vairāk iespējams, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās, Eiropas Komisija (EK) ir šodien pabeigusi sagatavošanos bezvienošanās ["Breksitam"],» teikts EK paziņojumā.

Lielbritānijas parlaments ir divreiz noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par «Breksitu". Meja likusi noprast, ka varētu sarīkot trešo balsojumu, ja viņai izdosies gūt pietiekamu likumdevēju atbalstu.

Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus.

Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Lielbritānijas valdība iecerējusi trešo balsojumu par Brexit vienošanos sarīkot piektdien

LETA, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka iecerējusi trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos rīkot piektdien.

Tomēr parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Andrea Līdsoma norādīja, ka valdība vēl gaida apakšnama spīkera Džona Berkova piekrišanu.

Kā ziņots, Berkovs iepriekš norādījis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par parlamenta jau divkārt noraidīto vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

«Mēs apzināmies, ka jebkuram priekšlikuma, kas tiks izvirzīts rīt, jābūt saskaņā ar spīkera lēmumu,» sacīja Līdsoma, piebilstot, ka pašreiz notiek sarunas.

Piektdiena, 29.marts, ir datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Jau vēstīts, ka Meja, trešdien tiekoties ar Konservatīvās partijas deputātiem, solīja atkāpties no amata tiklīdz tiks apstiprināta «Breksita» vienošanās. ES līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja šonedēļ Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamā gada ES budžetā vairāk naudas atvēl bēgļiem, nodarbinātībai, studentiem un pētniecībai

Žanete Hāka, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Savienības budžetu nākamajam gadam, nosakot 2016.gada budžeta izdevumu apjomu - 155 miljardi eiro maksājumu saistībās un 143,9 miljardus eiro faktiskajiem maksājumiem, atbilstoši EP un ES Padomes 15.novembrī panāktajam kompromisam, informē EP.

Sarunās EP sarunvedējiem izdevās panākt vairāk finansējuma bēgļiem un migrācijai, studentu apmaiņas programmai Erasmus+ un pētniecības un izstrādes programmai “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020).

Parlaments apstiprināja ES 2016.gada budžetu ar 516 balsīm par, 179 pret un 8 atturoties. Pēc tam to parakstīja EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, tam piešķirot likuma spēku. ES ministri budžetu oficiāli pieņēma jau 24.novembrī.

Eiropas Parlaments nodrošināja, lai visus šim nolūkam ES daudzgadu budžeta plānā atliktos resursus izmantotu pašreizējās bēgļu un migrācijas krīzes risināšanā, piešķirot līdzekļus gan katrai dalībvalstij atsevišķi, gan papildus valstīm, kas atrodas pie ES ārējām robežām, kuru tuvumā ir konflikti un pa kurām ieplūst bēgļi. Saskaņā ar vienošanos, šim nolūkam atvēlēs par 1,6 miljardiem eiro vairāk, nekā sākotnēji rosināja Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru