Lietuvā, Elektrēnu pilsētā ekspluatācijā nodota Baltijas valstīs lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās automobiļu, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus.
Investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums Ekobaze, kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.
"Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai. Kas ir tās lietas, kuras saražotas pirms desmit gadiem un par kurām mums nākas maksāt tagad? Atbilde nav tālu jāmeklē – varat paskatīties uz savas automašīnas stikliem, palūkoties uz mājas logiem. Lielākoties mums ir darīšana nevis ar parasto stiklu plašākā izpratnē, bet gan ar sarežģītu kompozītu materiālu. Viens no tā atribūtiem ir drošības plēve, kurai jāpasargā mūs no atlūzām, ja stikls tiks sadauzīts sīkos gabaliņos. Inovatīvais risinājums, kas ir izglābis un turpina glābt tūkstošiem dzīvību, diemžēl nav ideāls apkārtējās vides veselībai," komentē Ekobaze akcionārs Mariuss Kubiļus.
Viņš stāsta, ka ierastā prakse Latvijā, Lietuvā un Igaunijā paredz izvest šādu nolietoto stiklu uz poligoniem, bieži vien būvgružu, bet citkārt arī nešķirotu sadzīves atkritumu veidā. Tāda pieeja ne vien būtiski kaitē dabai, bet nav arī savienojama ar noslēgta cikla ekonomikas principiem.
"Pudeļu, rūpnieciskais stikls veiksmīgi tiek pārstrādāts ilgus gadus, kamēr automašīnu, māju logu, siltumnīcu laminētais stikls diemžēl visbiežāk tiek ierakts zemē. Pārstrādei to nepiemērotu padara materiāla nostiprināšana ar polimēru savienojumiem, kurus teorētiski varētu atdalīt no tīrā materiāla, taču praktiski neviens ar to pirms mums Baltijā nav nodarbojies. Lai arī mūsu valstīs nav autorūpniecības, toties autoservisi ir pārstāvēti kuplā skaitā. Un tā ir tikai viena šī jautājuma daļa. Skatoties uz pilsētu ielās redzamo mirdzošo namu fasādēm, var iztēloties arī problēmas mērogus, ņemot vērā mūsdienu komerciālās apbūves tempus. Šajā sfērā problēma ir vēl nopietnāka. Pat ja stikls neplīst, tā ražošanas procesā vienmēr radīsies atkritumi, kas nekur no mums nepazudīs," skaidro eksperts.
M.Kubiļus stāsta, ka laminētā stikla pārstrādes problēmas atrisināšana kļuva par vienu no izaicinājumiem uzņēmumam Ekobaze. Projekts pamazām virzījās pretī īstenošanai – notika projektēšana, tika iepirkts moderns aprīkojums. Beidzot arī ilgi gaidītais rezultāts – ekspluatācijā nodota līnija, kas nodrošina tehnoloģisku lietota stikla atdalīšanu no dažādiem aizsargplēves veidiem. Pēc tam stikls tiek pārstrādāts tālāk un kļūst par izejvielu jaunu materiālu ražošanai. Plēvi izmanto kā degmateriālu, taču vienlaikus uzņēmums meklē arī šī plastikāta veida pārstrādes iespējas.
Jaunās fabrikas tehnoloģiskās jaudas ir visai augstas, un gada laikā līnija var pārstrādāt ne mazāk kā 20 000 tonnu automašīnu stikla. "Mēs jau tagad varam pārstrādāt atkritumus no visām Baltijas valstīm. Pirmie līgumi ar Latvijas uzņēmumiem jau ir noslēgti. Kopējā projekta investīciju summa nav nekāda mazā, taču mēs esam pārliecināti, ka pamazām, izglītojot sabiedrību ekoloģijas jautājumos, rūpals atmaksāsies simtkārt," apgalvo M.Kubiļus.
#1/2
#2/2
"Ekobaze" akcionārs Mariuss Kubiļus.
