Citas ziņas

IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu

LETA, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

IZM norāda, ka gan vietējo organizāciju, gan starptautisko ekspertu analīze un secinājumi rāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, Latvijā hroniski netiek izmantots augstākās izglītības potenciāls. Gadījumā, ja arī turpmāk augstākās izglītības potenciāls netiks pilnībā izmantots, Latvijas valsts attīstība iepaliks no citām valstīm nepietiekama cilvēkkapitāla dēļ. Tāpat esošā sistēma veicina sociālekonomisko nevienlīdzību, kas ilgtermiņā veicinās sociālo sadrumstalotību. Latvija jau tagad ir valsts ar augstu nevienlīdzības līmeni, un, neizmantojot augstāko izglītību gan kā tautsaimniecības attīstības dzinēju, gan kā tālredzīgu sociālās politikas elementu, valsts attīstība nesasniedz pilnu potenciālu, un tas ietekmē visu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Lai mazinātus šos riskus un veicinātu Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, IZM ieskatā nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi augstākajā izglītībā, kas fokusējas uz trīs virzieniem: pārvaldību, politikas mērķiem atbilstošu finansējumu un cilvēkresursiem.

Līdz šim ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, zinātnes finansēšanā, ieviešanā ir jauns doktorantūras modelis, līdztekus norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kā arī drīzumā sāksies augstākās izglītības institūciju konsolidācijas projektu sagatavošana un īstenošana. Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu, uzskata IZM.

Lai šo paveiktu, tiek piedāvāts turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Primārais mērķis ir veicināt sistēmas kvalitāti caur resursu pieejamību un mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.

IZM piedāvā ieviest sociālās budžeta vietas maznodrošinātajiem, garantējot ikvienam ar šo statusu studijas par brīvu valsts augstskolās. Tikmēr STEM jomās gan pilna, gan nepilna laika studējošajiem tiktu piešķirts valsts nodrošināts līdzfinansējums, bet studējošā līdzmaksājums būtu 600 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēstu, ja studējošais absolvētu augstskolu.

Pedagoģijas un veselības programmās gan pilna, gan nepilna laika studējošiem IZM arī piedāvā valsts nodrošinātu līdzfinansējumu, paredzot, ka studējošā līdzmaksājums būtu 1000 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēstu, ja studējošais absolvē augstskolu un strādā izglītības vai veselības aprūpes iestādē.

IZM ieskatā būtu nepieciešams noteikt, ka studējošā līdzmaksājums par studiju gadu būtu 600 eiro prioritārajās jomās studējošajiem un 1000 eiro pārējās jomās studējošajiem, ko būtu iespējams segt pēcapmaksas veidā, izmantojot valsts galvoto kreditēšanas sistēmu neatkarīgi no studējošā un viņa ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa.

Savukārt visās valsts koledžās studijas būtu valsts pilnībā apmaksātas.

IZM skaidro, ka patlaban lielākā daļa no studējošajiem (60%) maksā pilnu studiju maksu, veidojot faktiski sociāli regresīvo sistēmu, kur iespēja iegūt budžeta vietu (40% no studējošiem) korelē ar ģimenes labāku sociāli ekonomisko stāvokli.

IZM rosina paplašināt stipendijas "Studētgods" saņēmēju loku, ietverot arī bāreņus un personas ar invaliditāti, kam ir nepieciešams atbalsts.

Pie bezmaksas studijām saskaņā ar IZM plānu tiktu arī tie, kuri studijas sāktu, noslēdzot valsts aizsardzības dienestu.

IZM pārliecināta, ka ar mērķētu sociālo atbalstu un relatīvi zemu līdzmaksājumu augstākā izglītība kļūtu pieejamāka tiem studējošajiem, kas, saglabājoties līdzšinējai sistēmai, studētu par maksu, savukārt tiem studentiem, kuri iestātos budžeta vietās, bet kuriem vienlaikus būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, tāds būtu pieejams, un valsts to garantētu. Tāpat arī ir plānots palielināt stipendijas apmēru un kopējo stipendiju skaitu, lai nodrošinātu plašāku finansiālā atbalsta pieejamību studējošajiem.

Tāpat IZM piedāvātajā koncepcijā plānots, ka darba devēju ieguldījumi, apmaksājot darbinieku studijas vai maksājot praktikantiem stipendijas, vairs netiktu aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to IZM plāno, ka darba devēji būtu ieinteresēti ieguldīt augstākajā izglītībā, savukārt topošie studenti varētu izvērtēt dažādu programmu kvalitāti atbilstoši darba devēju gatavībai par tām maksāt. Jau šobrīd ar iedzīvotāja ienākuma nodokli netiek aplikti maksājumi par darbinieku dalību tālākizglītības kursos, līdz ar to nepieciešams ieviest vienotus principus.

Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis paredz, ka valsts divkāršotu ieguldījumu augstākajā izglītībā, palielinot valsts finansējumu uz vienu studējošo un paaugstinot augstskolām snieguma finansējuma apjomu. Diferencētu kritēriju (doktora grādu ieguvušie, nodarbinātie kvalificētajos amatos u.c.) piemērošana atbilstoši valsts augstskolu tipoloģijai (sākot ar zinātnes universitātēm) ļautu augstākās izglītības iestādēm sasniegt izcilību dažādās jomās un veicinātu to stratēģisko specializāciju. Viens no plānotajiem atbalstiem izcilības stiprināšanai ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu dalība Eiropas Universitāšu iniciatīvā, kas ir Eiropas Savienības atbalstīti Eiropas vadošo universitāšu konsorciji.

Minēto plānu IZM vēlētos sākt ieviest pēc gada, sākot ar 2023./2024.studiju gadu.

Papildus konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti vēl divi scenāriji. Viens no scenārijiem nosaka saglabāt esošo finansēšanas modeli, kas balstās budžeta vietu piešķiršanā. Tāpat arī tiktu saglabāts esošais budžeta vietu sadalījums un piešķiršanas principi.

Studiju maksas aktualizācija notiktu atbilstoši A/S "KPMG Baltics" veiktajam pētījumam, aktualizējot studiju vietas izmaksas un tematisko jomu koeficientus, un turpmāk aktualizējot šīs izmaksas vidēji reizi trīs gados.

Savukārt trešais scenārijs nosaka pāriet uz pilnībā valsts dotēto augstāko izglītību, palielinot budžeta vietu skaitu sākot ar 2023./2024. mācību gadu, līdz tas sasniedz iepriekšējā gadā imatrikulēto studējošo skaitu.

IZM norāda, ka šādas sistēmas ietvaros būtiskākais valsts ieguldījums būtu sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā, kurā šobrīd lielākā daļa studējošo studē par maksu, bet relatīvi mazu ieguldījumu veikšanu STEM un IKT jomās, kur šobrīd lielākā daļa no studējošajiem studē par brīvu budžeta vietās.

Papildu budžeta vietas pilnībā valsts dotētās augstākās izglītības nodrošināšanai tiktu piešķirtas, balstoties uz iepriekšējā gadā par maksu studējošo studentu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks

Armanda Vilciņa, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo padome ir apstiprinājusi izmaiņas IPAS Indexo uzņēmuma vadībā – par valdes locekli iecelta Ieva Margeviča, bet valdi atstāj Iļja Arefjevs.

IPAS Indexo valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un Henriks Karmo.

Izmaiņas Indexo vadības komandā palīdzēs īstenot Indexo stratēģiskos plānus veikt akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO) un veidot klientiem draudzīgāko banku Latvijā. Par IPAS Indexo meitas uzņēmuma Indexo Atklātais Pensiju Fonds AS valdes locekli iecelts Atis Rektiņš.

“Pateicos Iļjam par nozīmīgu ieguldījumu Indexo attīstībā, divu gadu laikā teju dubultojot klientu skaitu un ieviešot inovatīvus, uz padziļinātu tirgus izpēti un tehnoloģijām balstītus risinājumus. Iļjas vadībā Indexo uzkrāja vērtīgas zināšanas par robotizācijas iespēju izmantošanu finansēs, sagatavojot uzņēmumu nākamajam attīstības posmam,” saka Valdis Vancovičs, IPAS Indexo Padomes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums nemitīgi spētu augt un attīstīties, nekad nevajadzētu apstāties pie sasniegtā un ieslīgt komforta zonā, spriež Guntars Cauna, SIA Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Silti laikapstākļi bieži vien mēdz būt mānīgi, tāpēc, ilgāk aizkavējoties savā komforta zonā, var gadīties, ka kāds no konkurentiem strauji aizskrien garām tikai un vienīgi tāpēc, ka tam ir lielāka motivācija darīt vairāk, spriež G.Cauna, uzsverot, ka ikviens uzņēmums vēlas būt labākais, ātrākais un pelnošākais, taču ne visiem tas izdodas. Biznesa veiksmes atslēga slēpjas nemitīgajā dzinulī, kas neļauj apstāties, neraugoties uz to, cik daudz jau ir sasniegts, jo lielākie sasniegumi vienmēr ir tikai priekšā, atzīmē Kaamos Real Estate vadītājs Latvijā.

Grib būt līderis

Kad sākumskolas laikos skolotāja man uzdeva jautājumu, kas es vēlos būt, kad izaugšu liels, es vienmēr atbildēju - priekšnieks, atminas G.Cauna, smejot, ka savā ziņā šis viņa sapnis šobrīd ir piepildījies. “Visticamāk, es tajā brīdī pat nesapratu, kāpēc es to saku, taču jāatzīst, ka vēlme būt līderim manī mitusi jau kopš mazotnes. Esmu dzimis un audzis Rūjienā, kur mans tēvs strādāja kolhozā, un, braukājot viņam līdzi ikdienas darba gaitās, priekšnieku būšana man šķita ļoti vilinoša, tāpēc arī es vēlējos būt kas liels un nozīmīgs. Pēc 9.klases, kad bija jāizšķiras, kur mācīties tālāk, ļoti vēlējos iestāties Rīgas Komercģimnāzijā, taču tur mani neuzņēma, tā nu mans ceļš aizveda uz Valmieru. Tur, uz Valmieras arodvidusskolas bāzes, tobrīd tika veidota Dānijas un Latvijas biznesa izglītības programma, un mēs bijām pirmie, kas šajā skolā tika uzņemti un apguva jaunos biznesa pamatus,” stāsta G.Cauna, kurš vēlāk biznesa vadību apguvis arī bakalaura līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 29.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Tiks īstenota secīga pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts pieņemto likumu izmaiņu anotācijā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumu izmaiņu autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēness aptiekās" pēc studijām šogad darbu sākuši gandrīz 40 farmaceiti un farmaceita asistenti. 26 jaunie farmaceita asistenti profesijai nepieciešamās zināšanas* guvuši ar uzņēmuma finansiālu atbalstu.

Tāpat ir jaunie speciālisti, kuri izmantojuši iespēju saņemt uzņēmuma stipendiju, uz ko ir iespēja pieteikties gan medicīnas koledžu, gan augstskolu studentiem. Jauno farmācijas speciālistu vidū ir tādi, kuru izvēle par labu šai profesijai radusies, jau strādājot uzņēmumā citā amatā un redzot kolēģu – farmaceitu – lielo ieguldījumu Latvijas veselības aprūpē.

"Veselības izglītības tautsaimnieciskā loma ir ļoti svarīga, tādēļ mērķtiecīgi turpinām ieguldīt esošo un topošo farmaceitu, farmaceita asistentu izglītībā, droši zinot – šiem profesionāļiem darba vietas būs, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Ar „Mēness aptiekas” atbalstu šobrīd studē 54 studenti un rudenī tiem piepulcēsies vēl jauni. „Mēness aptieka” aktīvi īsteno dažādas atbalstošas aktivitātes, lai vairāk nekā 230 aptiekās rūpēs par klientiem ikdienas darbu nodrošinātu visi nepieciešamie farmaceiti un farmaceita asistenti. Šogad mūsu aptiekās sāka strādāt gandrīz četri desmiti jauno speciālistu, līdzīgs skaits arī pērn, tādēļ droši varam teikt, ka uzņēmuma iesaiste jauno darbinieku atbalstam jau studiju laikā nes labus rezultātus! Studējošie „Mēness aptiekās” aktīvi izmanto pieejamās prakses vietas, lai profesiju apgūtu reālajos darba apstākļos. Mēs rūpējamies, lai studiju laikā katram jaunajam speciālistam būtu zinoši prakses vadītāji un mentori, patstāvīgas darba gaitas uzsākot. Mācības un praksi apgūt var gan gados jaunie, gan arī jau dzīves pieredzējuši cilvēki, kuri nolemj turpmāk strādāt farmācijā un līdz pensionēšanās vecumam pēc studiju beigām vēl ir vismaz desmit gadi. Vērojam, ka farmaceita darbā atgriežas arī tādi, kuriem ir atbilstoša izglītība, bet viņi savu profesionālo karjeru ir veidojuši citur – nereti arī mūsu uzņēmumā citā amatā," stāsta Evita Jurjāne-Nelsone, „Mēness aptiekas” Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu rezultāti signalizē par līdzšinējās ekonomiskās politikas turpināšanos, tostarp Latvija arī turpmāk būs diezgan fiskāli konservatīva valsts, kā arī izmaiņas nodokļu jomā būs pakāpeniskas, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Laikā kopš PSRS sabrukuma Latvijā kopumā ir bijusi raksturīga ekonomiskās politikas pēctecība apvienojumā ar politisku nestabilitāti - biežas valdību maiņas, kā arī valdību nestabilitāte pat šķietamas stabilitātes periodos - aizkulišu manevrēšana un shēmošana, kas ierobežoja iespējas īstenot izlēmīgu politiku," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka 13.Saeima ir unikāla ar to, ka tās laikā nenotika Ministru prezidenta nomaiņa, mainījās tikai atsevišķi ministri.

Viņš prognozēja, ka 14.Saeimas laikā turpināsies virzība uz lielāku politisko stabilitāti, tostarp ir liela varbūtība, ka valdību atkal vadīs Krišjānis Kariņš (JV), kurš ir pierādījis diplomāta spējas. Turklāt valdību veidojošo partiju skaits būs mazāks, un tās būs iekšēji saliedētākas. "Līdz ar to ir cerība, ka mazāku lomu spēlēs personiskās ambīcijas, bet lielāku - darbs valsts stratēģisko mērķu īstenošanā," sacīja Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligātais eksāmens neradīs mīlestību pret STEM priekšmetiem

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas eksperti sāk Āfrikas sieviešu izglītošanu uzņēmējdarbības jautājumos

Db.lv, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi vienošanos ar uzņēmumu SmartLynx Airlines par studentu prakšu organizēšanu, kā arī sadarbību studiju un pētnieciskajā darbā.

Līguma parakstīšanā piedalījās LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš un SmartLynx Airlines personāla un kultūras vadītāja Māra Šteinberga.

“LU BVEF jau sadarbojas ar desmitiem darba devēju gan privātājā, gan publiskajā sektorā. Mūsu partneri ir savas jomas līderi un pārstāv visdažādākās tautsaimniecības nozares. Esam gandarīti, ka to pulkam pievienojies arī aviācijas nozares uzņēmums SmartLynx Airlines, kas studentiem piedāvās iespēju iegūt vērtīgas zināšanas un aizraujošu praksi,” uzsver G.Bērziņš.

SmartLynx Airlines ir apņēmušies sadarboties ar LU BVEF inovatīvu studiju satura pilnveidošanā, nodrošinot ekspertu lekcijas studiju kursos, specializētos semināros, kā arī atvērtās lekcijas studējošajiem un mācībspēkiem. Tāpat uzņēmums sniegs ierosinājumus noslēguma darbu tēmām atbilstoši nozares specifikai, kā arī iesaistīsies bakalaura un maģistra darbu vērtēšanas komisijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

CastPrint izmantos RTU un LU superdatorus 3D drukātu medicīnas iekārtu ražošanā

Db.lv, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmuma "CastPrint", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) HPC centra un Latvijas Universitātes (LU) Skaitliskās modelēšanas institūta izveidots konsorcijs piesaista pētniecības un inovācijas atbalsta programmas "Apvārsnis 2020" līdzekļus, lai, izmantojot superdatoru aprēķinus, uzlabotu uzņēmuma ražoto personalizēto medicīnisko palīgiekārtu kvalitāti un samazinātu ražošanas laiku, informē RTU.

"CastPrint" nodarbojas ar individuāli pielāgotu 3D drukātu fiksatoru izveidi dažāda veida lūzumu ārstēšanai. LU Skaitliskās modelēšanas institūts uzņēmuma vajadzībām veidos fiksatoru skaitlisko modeli un topoloģiskās optimizācijas algoritmus, kā arī organizēs jaunā produkta izturības novērtējumu. Savukārt RTU HPC centrs projektam piesaistīts kā lielākais superdatoru (High Performance Computing – augstas veiktspējas skaitļošana) resursu nodrošinātājs Latvijā ar zināšanām par nepieciešamo tehnisko un programmatūru nodrošinājumu projekta veiksmīgai izpildei. "CastPrint" būs jānodrošina, lai ar superdatora palīdzību radītie fiksatoru modeļi un arī pats izdrukātais materiāls atbilstu gan pacientu un mediķu, gan ražošanas kvalitātes prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīga uzņēmējdarbība – tā ir ne tikai jaunu klientu meklēšana. Bez citiem svarīgiem faktoriem, kuri ietekmē veiksmi, sevišķi svarīgas ir pastāvīgas naudas plūsmas, kuras ģenerējat šodien.

Taču dažkārt notiek tā, ka, laicīgi nesaņemot ienākumus, var tikt izjaukta visa notikumu ķēde. Tas diemžēl ļoti daudziem izraisa nemieru un stresu, iedegas gluži spilgti vai sarkana lampiņa, ka kaut kas nav labi un ir apstājusies ienākumu plūsma. Ko darīt, ja pārskaitījumi nav saņemti laikā? Kā izvairīties no nemiera un stresa iestrēgušas ienākumu plūsmas dēļ?

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv projekta koordinators, dalās ar 5 padomiem, kā Jums izsargāties no kavētiem maksājumiem:

1. Jau iepriekš norādiet skaidrus apmaksas nosacījumus

Ļaujiet klientiem un partneriem visvienkāršākajā un tiem pieņemamākajā veidā norēķināties ar Jums. Līgumos un rēķinos obligāti norādiet apmaksas termiņus. Gan līgumā, gan katrā rēķinā skaidri un detalizēti norādiet, kur veikt maksājumu. Ja Jums ir iespēja, ļaujiet izvēlēties no vairākiem apmaksas variantiem. Sniedziet iespēju klientam norēķināties viņam visērtākajā veidā. Izmantojiet jaunākās tehnoloģijas, noslēdziet debeta līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satrauc izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (Konservatīvie) paustais LTV raidījumā Rīta panorāma par fizikas mācīšanu jeb patiesībā tā īsti nemācīšanu skolās.

Tas, ka tuvākajā laikā, beidzot skolu, eksāmens fizikā netiks noteikts kā obligāts, bija jau sagaidāms, taču šajā gadījumā, var teikt, pat šokēja tas, ar kādu attieksmi nozares augstākā politiskā vadītāja par to runāja.

Negribīgi, tā teikt, aizfutbolējot risinājumus kaut kad tālā nākotnē. Esot citas svarīgākas lietas, un nevarot jau tā, ka, “kamēr mēs turpināsim uz tik tikko iesāktām reformām krāmēt jaunas izmaiņas (..), tikmēr šajā valstī tie skolotāji tā arī jutīsies... Tikko ir viena lieta iesākta, ir apstiprināts standarts, ir vēl kaut kas, ir vajadzīgi jauni eksāmeni – neviens tam nav gatavs”. Un vēl: “Vispirms vajag mācību materiālus nodrošināt, to mēs redzam, ka varam izdarīt gada laikā. Mums ir jānodrošina, ja mēs gribam runāt par obligātu fizikas eksāmenu, ka pilnīgi katrā Latvijas skolā ir iekārtoti dabaszinību kabineti, tur mums ir fondu līdzekļi pieejami no 2024. gada. Tikai tad mēs runāsim par obligāto eksāmenu [fizikā],” pauda Muižniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu notikumi būtiski ietekmējuši tūrisma un viesmīlības nozares un ar to saistītos uzņēmumus. Daļa uzņēmumu bija spiesti samazināt darbinieku skaitu, pielāgojoties spēkā esošajiem ierobežojumiem.

Viesnīcās un restorānos, kā cilvēkresursu ietilpīgās nozarēs darbinieku samazināšana bija saistīta ar pulcēšanās ierobežojumiem, tomēr šobrīd, vietējo un ārvalstu tūristu skaitam atkal strauji pieaugot, uzņēmumi saskaras ar nopietniem izaicinājumiem piesaistīt dažāda līmeņa darbiniekus, lai nodrošinātu uzņēmumu pilnvērtīgu darbību, norāda Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Sabiedriskai dzīvei lēnām atgriežoties ierastā ritmā un pielāgojoties situācijai, darbu ir atsākuši ēdināšanas, izmitināšanas un citi tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi, kura apkalpo tūristus un piedāvā dažādus atpūtas, izklaides un viesmīlības pakalpojumus, tomēr vairums uzņēmumu saskaras ar darbinieku trūkumu, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības rentabilitāti un spēju apmierināt pieaugošo tūristu skaitu un arī klientu vēlmi saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 12.07.2022

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 16.08.2022

Dalies ar šo rakstu

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

Komentāri

Pievienot komentāru