Citas ziņas

IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu

LETA, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

IZM norāda, ka gan vietējo organizāciju, gan starptautisko ekspertu analīze un secinājumi rāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, Latvijā hroniski netiek izmantots augstākās izglītības potenciāls. Gadījumā, ja arī turpmāk augstākās izglītības potenciāls netiks pilnībā izmantots, Latvijas valsts attīstība iepaliks no citām valstīm nepietiekama cilvēkkapitāla dēļ. Tāpat esošā sistēma veicina sociālekonomisko nevienlīdzību, kas ilgtermiņā veicinās sociālo sadrumstalotību. Latvija jau tagad ir valsts ar augstu nevienlīdzības līmeni, un, neizmantojot augstāko izglītību gan kā tautsaimniecības attīstības dzinēju, gan kā tālredzīgu sociālās politikas elementu, valsts attīstība nesasniedz pilnu potenciālu, un tas ietekmē visu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Lai mazinātus šos riskus un veicinātu Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, IZM ieskatā nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi augstākajā izglītībā, kas fokusējas uz trīs virzieniem: pārvaldību, politikas mērķiem atbilstošu finansējumu un cilvēkresursiem.

Līdz šim ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, zinātnes finansēšanā, ieviešanā ir jauns doktorantūras modelis, līdztekus norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kā arī drīzumā sāksies augstākās izglītības institūciju konsolidācijas projektu sagatavošana un īstenošana. Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu, uzskata IZM.

Lai šo paveiktu, tiek piedāvāts turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Primārais mērķis ir veicināt sistēmas kvalitāti caur resursu pieejamību un mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.

IZM piedāvā ieviest sociālās budžeta vietas maznodrošinātajiem, garantējot ikvienam ar šo statusu studijas par brīvu valsts augstskolās. Tikmēr STEM jomās gan pilna, gan nepilna laika studējošajiem tiktu piešķirts valsts nodrošināts līdzfinansējums, bet studējošā līdzmaksājums būtu 600 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēstu, ja studējošais absolvētu augstskolu.

Pedagoģijas un veselības programmās gan pilna, gan nepilna laika studējošiem IZM arī piedāvā valsts nodrošinātu līdzfinansējumu, paredzot, ka studējošā līdzmaksājums būtu 1000 eiro par studiju gadu, kuru valsts dzēstu, ja studējošais absolvē augstskolu un strādā izglītības vai veselības aprūpes iestādē.

IZM ieskatā būtu nepieciešams noteikt, ka studējošā līdzmaksājums par studiju gadu būtu 600 eiro prioritārajās jomās studējošajiem un 1000 eiro pārējās jomās studējošajiem, ko būtu iespējams segt pēcapmaksas veidā, izmantojot valsts galvoto kreditēšanas sistēmu neatkarīgi no studējošā un viņa ģimenes sociālekonomiskā stāvokļa.

Savukārt visās valsts koledžās studijas būtu valsts pilnībā apmaksātas.

IZM skaidro, ka patlaban lielākā daļa no studējošajiem (60%) maksā pilnu studiju maksu, veidojot faktiski sociāli regresīvo sistēmu, kur iespēja iegūt budžeta vietu (40% no studējošiem) korelē ar ģimenes labāku sociāli ekonomisko stāvokli.

IZM rosina paplašināt stipendijas "Studētgods" saņēmēju loku, ietverot arī bāreņus un personas ar invaliditāti, kam ir nepieciešams atbalsts.

Pie bezmaksas studijām saskaņā ar IZM plānu tiktu arī tie, kuri studijas sāktu, noslēdzot valsts aizsardzības dienestu.

IZM pārliecināta, ka ar mērķētu sociālo atbalstu un relatīvi zemu līdzmaksājumu augstākā izglītība kļūtu pieejamāka tiem studējošajiem, kas, saglabājoties līdzšinējai sistēmai, studētu par maksu, savukārt tiem studentiem, kuri iestātos budžeta vietās, bet kuriem vienlaikus būtu nepieciešams finansiāls atbalsts, tāds būtu pieejams, un valsts to garantētu. Tāpat arī ir plānots palielināt stipendijas apmēru un kopējo stipendiju skaitu, lai nodrošinātu plašāku finansiālā atbalsta pieejamību studējošajiem.

Tāpat IZM piedāvātajā koncepcijā plānots, ka darba devēju ieguldījumi, apmaksājot darbinieku studijas vai maksājot praktikantiem stipendijas, vairs netiktu aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to IZM plāno, ka darba devēji būtu ieinteresēti ieguldīt augstākajā izglītībā, savukārt topošie studenti varētu izvērtēt dažādu programmu kvalitāti atbilstoši darba devēju gatavībai par tām maksāt. Jau šobrīd ar iedzīvotāja ienākuma nodokli netiek aplikti maksājumi par darbinieku dalību tālākizglītības kursos, līdz ar to nepieciešams ieviest vienotus principus.

Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis paredz, ka valsts divkāršotu ieguldījumu augstākajā izglītībā, palielinot valsts finansējumu uz vienu studējošo un paaugstinot augstskolām snieguma finansējuma apjomu. Diferencētu kritēriju (doktora grādu ieguvušie, nodarbinātie kvalificētajos amatos u.c.) piemērošana atbilstoši valsts augstskolu tipoloģijai (sākot ar zinātnes universitātēm) ļautu augstākās izglītības iestādēm sasniegt izcilību dažādās jomās un veicinātu to stratēģisko specializāciju. Viens no plānotajiem atbalstiem izcilības stiprināšanai ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu dalība Eiropas Universitāšu iniciatīvā, kas ir Eiropas Savienības atbalstīti Eiropas vadošo universitāšu konsorciji.

Minēto plānu IZM vēlētos sākt ieviest pēc gada, sākot ar 2023./2024.studiju gadu.

Papildus konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāti vēl divi scenāriji. Viens no scenārijiem nosaka saglabāt esošo finansēšanas modeli, kas balstās budžeta vietu piešķiršanā. Tāpat arī tiktu saglabāts esošais budžeta vietu sadalījums un piešķiršanas principi.

Studiju maksas aktualizācija notiktu atbilstoši A/S "KPMG Baltics" veiktajam pētījumam, aktualizējot studiju vietas izmaksas un tematisko jomu koeficientus, un turpmāk aktualizējot šīs izmaksas vidēji reizi trīs gados.

Savukārt trešais scenārijs nosaka pāriet uz pilnībā valsts dotēto augstāko izglītību, palielinot budžeta vietu skaitu sākot ar 2023./2024. mācību gadu, līdz tas sasniedz iepriekšējā gadā imatrikulēto studējošo skaitu.

IZM norāda, ka šādas sistēmas ietvaros būtiskākais valsts ieguldījums būtu sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā, kurā šobrīd lielākā daļa studējošo studē par maksu, bet relatīvi mazu ieguldījumu veikšanu STEM un IKT jomās, kur šobrīd lielākā daļa no studējošajiem studē par brīvu budžeta vietās.

Papildu budžeta vietas pilnībā valsts dotētās augstākās izglītības nodrošināšanai tiktu piešķirtas, balstoties uz iepriekšējā gadā par maksu studējošo studentu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koledžas Latvijā – cik labi izprotam šo izglītības veidu?

Anna Saltikova, Alberta koledžas valdes locekle, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma un organizācijas veiksmes pamatā primāri ir ticība sev, kā arī līdzcilvēku talantiem un spējām, atzīmē Ilona Bičevska, Avantis vadītāja.

Izvirzīto mērķu sasniegšanā, komandai un tās dalībnieku spējai sadarboties vienmēr ir izšķiroša loma, spriež I.Bičevska. Tāpat kā basketbolā, arī biznesā komandai ir jāstrādā viena mērķa vārdā un katram spēlētājam jābūt savai vietai uz laukuma, domā Avantis vadītāja. Līderim savukārt jāmāk šī komanda motivēt un atbalstīt, katram cilvēkam atrodot individuālu pieeju, kas ļautu laukumā spīdēt vēl spožāk un priecāties par kopīgi gūtajām uzvarām, secina I.Bičevska.

Plāni mainās

Savu pirmo darbavietu radīju pati, atminas I.Bičevska. “Bērnībā nopietni spēlēju basketbolu, un šī aizraušanās mani aizveda līdz pat otrajai vietai pasaules čempionātā strītbolā. Tās bija neaizmirstamas emocijas, un viss piedzīvotais likās kā pasaka – gan lidojums, čempionāta organizācijas līmenis, ekipējums un rūpes par dalībniekiem, gan milzīga sudraba keda balvā un foto ar Nacionālās basketbola līgas zvaigznēm. Jāsaka, ka arī šobrīd nereti uzņēmējdarbību salīdzinu ar basketbolu, jo arī biznesā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Turklāt šis sports lieliski parāda arī to, ka nevajag baidīties mēģināt - ne visas bumbas iekrīt grozā, taču, ja baidīsies mest, punktus negūsi,” secina I.Bičevska, kura, pēc vidusskolas beigšanas, savu profesionālo karjeru ar sportu gan lēma nesaistīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darba vietu Latvijā un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī doties peļņā uz ārzemēm.

Tādu ainu rāda absolventu Cv.lv publicēto vakanču skaits pēc amata kategorijām 2021. gadā iepretī augstskolu absolventiem pēc izglītības programmas. Būtiskākā kļūme pie jau tā dilstošās demogrāfijas ir tā, ka kadru trūkums ir tieši tajos tautsaimniecības sektoros, kuros iespējams radīt vislielāko pievienoto vērtību. Proti, šāda disonanse starp izglītību un praktisko pieprasījumu grauj nākotnes izaugsmes cerības.

Sapnis kļūt par direktoru jāierobežo

Dažādu nozaru uzņēmēji jau ilgstoši stāsta – trūkst visa veida inženieru, konstruktoru, tehnologu, ķīmiķu, IT speciālistu utt., bet no šīm atziņām, kas pēdējos gados pārvērtušies par klajiem SOS saucieniem, nekas nemainās. Jura Paidera pētījums atbilstoši CSP datiem par 2021. gada augstskolu absolventiem liecina, ka visvairāk diplomu (gandrīz 2,3 tūkstoši) saņēma absolventi vadības un administrēšanas specialitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks

Armanda Vilciņa, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielākie un prognozējami stabili ienākumi ir sanitāriem un policistiem

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākie mediānie vidējie ienākumi no visiem profesionālo izglītības iestāžu 2018. gada absolventiem 2021. gadā bija Valsts policijas koledžas (1393 eiro mēnesī) un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (1373 eiro mēnesī) beidzējiem.

Šogad, piesakoties brīvprātīgi Latvijas armijā, 18-19 gadus veca jaunieša mēneša ienākumi būs lielāki par tiem, kurus trīs gadus pēc absolvēšanas saņem Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Nacionālās Mākslu vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vidējais absolvents.

Turpinot apskatu par profesionālās izglītības mācību iestāžu rezultātiem, ir jāatgādina, ka Dienas Biznesā daudzu izglītības publikāciju mērķis ir informēt lasītājus par tiem riskiem un iespējām (nodarbinātība, algas lielums, bezdarba līmenis u.c.), kas var palīdzēt ikvienai ģimenei un ikvienam apmācāmajam izvēlēties mācību iestādi ar vai bez mācību maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija "tautsaimniecības izrāvienam"?

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Brīvdienu intervija ar OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu

Db.lv, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Junior Achievement Worldwide atkārtoti nominēta Nobela miera prēmijai

Db.lv, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo padome ir apstiprinājusi izmaiņas IPAS Indexo uzņēmuma vadībā – par valdes locekli iecelta Ieva Margeviča, bet valdi atstāj Iļja Arefjevs.

IPAS Indexo valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un Henriks Karmo.

Izmaiņas Indexo vadības komandā palīdzēs īstenot Indexo stratēģiskos plānus veikt akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO) un veidot klientiem draudzīgāko banku Latvijā. Par IPAS Indexo meitas uzņēmuma Indexo Atklātais Pensiju Fonds AS valdes locekli iecelts Atis Rektiņš.

“Pateicos Iļjam par nozīmīgu ieguldījumu Indexo attīstībā, divu gadu laikā teju dubultojot klientu skaitu un ieviešot inovatīvus, uz padziļinātu tirgus izpēti un tehnoloģijām balstītus risinājumus. Iļjas vadībā Indexo uzkrāja vērtīgas zināšanas par robotizācijas iespēju izmantošanu finansēs, sagatavojot uzņēmumu nākamajam attīstības posmam,” saka Valdis Vancovičs, IPAS Indexo Padomes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mēra amatu turpmāk ieņems partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis Vilnis Ķirsis.

Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Ķirsis pateicās gan tiem, kuri viņu atbalstījuši, gan oponentiem par kritiku, jo tā ļaušot "noturēties pie zemes". Jaunais mērs deputātiem vieglas dienas nesolīja, taču aicināja ikvienu, kurš vēlas, pielikt savu roku, lai veicinātu Rīgas izaugsmi.

Ņemot vērā, ka dienas gaitā debatēs bieži tika runāts par laulībām aiz mīlestības vai aprēķina, Ķirsis atminējās savas mirušās mātes padomu, ka veiksmīgām laulībām pamatā ir savstarpēja cieņa un galvenais ir sarunāties.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi, taču cienīsim viens otru un sarunāsimies," aicināja Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu rezultāti signalizē par līdzšinējās ekonomiskās politikas turpināšanos, tostarp Latvija arī turpmāk būs diezgan fiskāli konservatīva valsts, kā arī izmaiņas nodokļu jomā būs pakāpeniskas, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Laikā kopš PSRS sabrukuma Latvijā kopumā ir bijusi raksturīga ekonomiskās politikas pēctecība apvienojumā ar politisku nestabilitāti - biežas valdību maiņas, kā arī valdību nestabilitāte pat šķietamas stabilitātes periodos - aizkulišu manevrēšana un shēmošana, kas ierobežoja iespējas īstenot izlēmīgu politiku," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka 13.Saeima ir unikāla ar to, ka tās laikā nenotika Ministru prezidenta nomaiņa, mainījās tikai atsevišķi ministri.

Viņš prognozēja, ka 14.Saeimas laikā turpināsies virzība uz lielāku politisko stabilitāti, tostarp ir liela varbūtība, ka valdību atkal vadīs Krišjānis Kariņš (JV), kurš ir pierādījis diplomāta spējas. Turklāt valdību veidojošo partiju skaits būs mazāks, un tās būs iekšēji saliedētākas. "Līdz ar to ir cerība, ka mazāku lomu spēlēs personiskās ambīcijas, bet lielāku - darbs valsts stratēģisko mērķu īstenošanā," sacīja Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru