Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro, otrdien izskanēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) uzsvēra, ka, nesaņemot šādu finansējumu, "Rail Baltica" pirmo kārtu neizdosies pabeigt līdz 2030. gadam, un tās pabeigšana var ievilkties līdz 2050. gadam. Arī vairāki citi komisijas deputāti pauda pārliecību, ka projekta pirmo kārtu nekādā veidā nav iespējams pabeigt līdz 2030. gadam.

Briškens pēc komisijas sēdes skaidroja, ka 2050. gads domāts vairāk ironiskā nozīmē, vienlaikus akcentējot, ka šobrīd sāktajās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunās Latvijas Ministru prezidentei sadarbībā ar pārējiem Baltijas valstu kolēģiem ir jāizcīna šie trīs līdz četri miljardi, pretējā gadījumā "Rail Baltica" projekta pabeigšana patiešām var ievilkties ilgā nākotnē uz vairākiem ES daudzgadu budžeta periodiem.

Budimex, Polijas būvniecības tirgus līderis saņēmis atļauju izmantošanai un nodevis ekspluatācijā Varšavas Rietumu staciju, tostarp tās galveno zāli un pagrabstāva līmeni -1. Tas ir viens no svarīgākajiem posmiem vienā no lielākajiem dzelzceļa investīciju objektiem Polijā pēdējo desmitgadu laikā. Būvdarbu platība bija lielāka nekā 70 hektāri, garumā sasniedzot piecus kilometrus, tajā krustojas 14 dzelzceļa līnijas.

Varšavas Rietumu stacija – valstī lielākais dzelzceļa mezgls, pēc visaptverošas modernizācijas ieguva pavisam jaunu veidolu. Ik dienas stacija apkalpo līdz pat 60 tūkstošiem pasažieru un gandrīz 1400 vilcienu. Jauno sliežu ceļu kopējais garums pārsniedz 35 kilometrus, kas aprīkoti ar 137 pārmijām un simtiem dzelzceļa vadības elementu – 191 semaforu un teju 580 informācijas displeju.

Galvenais modernizācijas elements bija līmenis -1 jeb pazemes pāreja 63 metru platumā. Šajā platībā varētu ietilpināt lidmašīnu Boeing 737. Ik dienas pie būvniecības strādāja aptuveni 600 cilvēku un 160 iekārtu vienību, intensīvākajos brīžos vairāk nekā 700 darbinieku un 250 iekārtu vienību. Būvniecībā izmantoti gandrīz 92 tūkstoši kubikmetru betona un 11,5 tūkstoši tonnu dzelzsbetona.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro, ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūru secinājusi Eiropas Revīzijas palāta.

Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta astoņu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa "Rail Baltica" projektam.

Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš - 2030. gads - netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp "Rail Baltica" projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.

Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojuma sagatavošanas laikā "Rail Baltica" oficiālā izmaksu aplēse bija 5,8 miljardi eiro 2017. gada cenās. Ziņojumā palāta uzsvēra, ka izmaksas varētu pieaugt līdz septiņiem miljardiem eiro. Savukārt atbilstoši 2024. gadā veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei projekta kopējās izmaksas ir palielinājušās līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gada cenās.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda pieejamo finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban ir iespējams izbūvēt 52,66 kilometru garu "Rail Baltica" pamattrases uzbērumu, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Ministrijā norāda, ka līdz 2025. gada nogalei Eiropas Komisija (EK) ir izsludinājusi vairākus Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu uzsaukumus, atlasījusi projektus un noslēgusi līgumus par visu 2021.-2027. gada plānošanas periodam pieejamo EISI finansējumu.

Vienlaikus 2025. gada oktobrī tika parakstīts noslēdzošais 2024. gada EISI uzsaukuma finansēšanas līgums, kas ļauj apzināt patlaban pieejamos līdzekļus "Rail Baltica" pamattrases uzbēruma būvniecībai Latvijā līdz nākamā plānošanas perioda sākumam 2028. gadā.

Atbilstoši noslēgtajiem EISI finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem kopumā ir pieejami nepilni 700 miljoni eiro. Šī summa ietver gan tiešās būvniecības izmaksas, gan ar būvniecību saistītās papildu izmaksas, tostarp būvuzraudzību, autoruzraudzību, FIDIC inženieru pakalpojumus un projektu vadību.

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektā Latvijā būvniekiem ir dota atļauja sākt būvdarbus 30-35 kilometru garā posmā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Viņš norādīja, ka Latvijā "Rail Baltica" projektā no apmēram 50-55 kilometriem, kuriem ir pieejams finansējums, būvniekam ir nodoti apmēram 30-35 kilometri, lai varētu sākt būvniecības darbus.

Daugavietis minēja, ka Latvija projekta īstenošanā ir mainījusi prioritātes un šobrīd koncentrējas uz pamattrases izbūvi, kamēr sākotnēji darbi tika sākti ar Rīgas loka izveidi, kas ir tehniski vissarežģītākais posms projektā. "Vai Rīgas loks ir slikta investīcija? Domāju, ka mēs ātrāk vai vēlāk nonāksim līdz Rīgas lokam," viņš sacīja.

Tostarp "RB Rail" finanšu direktors pauda viedokli, ka vēl viens tilts pār Daugavu Rīgā noteikti būs nepieciešams, jo esošā dzelzceļa tilta kapacitāte, visticamāk, nespēs nodrošināt nepieciešamo intensitāti. "Lai nebūtu vilcienu sastrēgumu, mums to tiltu agrāk vai vēlāk jebkurā gadījumā vajadzēs," sacīja Daugavietis.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" uzbūvētā pārvada pār Lastādijas un Krasta ielu, tostarp pārvada balsta Daugavā, konservācija varētu izmaksāt no 300 000 līdz 550 000 eiro, aģentūru LETA informēja "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL).

Uzņēmumā norādīja, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī tika pabeigta pārvada izbūve pār Lastādijas un Krasta ielu. Tā ir 140 metru gara ielu pārvada inženierbūve, kuras viens no pārvada balstiem tika izbūvēts Daugavā un pārvada klājums sniedzas virs upes. EDzL uzsvēra, ka tilta būvniecība pār Daugavu netika sākta.

EDzL skaidroja, ka visu pārvadu nav nepieciešams konservēt, bet konservācija nepieciešama vietā, kur pārvada laidums sniedzas pāri otrajam balstam, jeb tā sauktajai atsegtajai laiduma daļai.

Konservācija ir nepieciešama, jo Rīgas loka būvniecības turpinājums paredzēts "Rail Baltica" ieviešanas otrajā posmā - pēc 2030. gada. Tādējādi EDzL ir sniegusi informāciju Satiksmes ministrijai (SM) par pabeigtā pārvada konservācijas izmaksām, vienlaikus lūdzot ministriju nodrošināt finansējumu projekta izstrādes sākšanai.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas būvniecība varētu kavēties par 3-5 gadiem, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Rail Baltica" projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme.

"Domāju, ka mēs kavēsimies par 3-5 gadiem," teica Dzelme, piebilstot, ka konkrētāku prognozi varēs izteikt tad, kad būs saprotams, kad un kāda apmēra finansējums projekta pirmajai kārtai būs pieejams.

Viņš arī norādīja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta tiks pārprojektēta gan tehnisku iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka ir nepieciešams samazināt izmaksas.

"Pirmajā kārtā mēs nebūvējam pilnu tvērumu, bet būvējam tikai vienu sliežu ceļu ar manevra vietām visā trasē," viņš minēja, piebilstot, pamattrases pirmajā kārtā taps viens sliežu ceļš, nevis divu sliežu ceļš kā sākotnēji tika plānots, kā arī taps vairākas stacijas.

Pēc Dzelmes teiktā, pārprojektēšana varētu izmaksāt apmēram astoņus miljonus eiro. Taču viņš arī uzsvēra, ka šīs izmaksas ir to vērtas, jo līdz ar pārprojektēšanu ir plānots ietaupīt 100 līdz 200 miljonus eiro.

Atkāpies VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš un padomes loceklis Reinis Ceplis, pavēstīja Liepiņš.

"Kopā ar LDz esam nogājuši izšķiroši svarīgu posmu šī uzņēmuma vēsturē, esam paveikuši ļoti daudz un uzskatām, ka ir pienācis laiks nodot atbildību par LDz tālāko pārraudzību citiem profesionāļiem," paziņojumā norāda Ceplis.

Liepiņš un Ceplis darbu LDz padomē turpinās līdz šā gada 31. decembrim.

Vienlaikus kompānijas padomē darbu turpinās Andis Veinbergs, kura pilnvaru termiņš ir no šā gada 12. februāra līdz jauna padomes locekļa ievēlēšanai nominēšanas kārtībā.

Liepiņš un Ceplis tika iecelti LDz padomē 2019. gada vidū, un 2024. gada vasarā viņu pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem - līdz 2029. gada jūnijam.

Liepiņš plašākus komentārus par abu padomes locekļu atkāpšanās iemesliem nesniedza.

Latvija varētu sākt nomāt Šveices uzņēmuma "Stadler" ražotos dīzeļvilcienus no Igaunijas, intervijā sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", ir iegādājies "Škoda" elektrovilcienus un pašlaik notiek dzelzceļa līniju elektrifikācija, tādēļ igauņiem teorētiski atbrīvosies "Stadler" dīzeļvilcieni.

Jautāts, vai Latvija varētu nopirkt "Stadler" dīzeļvilcienus, Nešpors norādīja, ka būtu jāsāk ar nomu, jo igauņiem jaunie elektrovilcieni ir pilnvērtīgi jāievieš satiksmē, tādēļ ir jāsaglabā arī rezerves varianti un igauņi vēl neesot gatavi pilnībā atteikties no sava dīzeļvilcienu parka.

"Pašlaik runājam par nomu, un iespējams, ka pirmie divi vilcieni Latvijas rīcībā varētu nonākt nākamajā gadā," viņš piebilda.

Valsts kontrole kopā ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm ir uzsākusi kopīgu lietderības revīziju par Rail Baltica projekta īstenošanu, lai izvērtētu, vai projekts tiek īstenots lietderīgi, nodrošinot savlaicīgu mērķu sasniegšanu.

Šajā revīzijā uzmanība tiks pievērsta būvniecības iepirkumu un līgumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to izmaksu efektivitāti. Revīzijas rezultāti sagaidāmi 2027. gada sākumā.

“Rail Baltica ir viens no nozīmīgākajiem infrastruktūras projektiem Baltijas reģionā, kura īstenošana līdz šim ir bijusi sarežģīta un saistīta ar būtiskiem izaicinājumiem gan izmaksu, gan termiņu, gan pārvaldības jomā. Tieši tādēļ šajā revīzijā, jau trešo reizi sadarbojoties ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm, vēlamies sniegt neatkarīgu izvērtējumu par to, vai projekts virzās uz saviem mērķiem efektīvā un sabiedrības interesēm atbilstošā veidā, kā arī vai tiek risinātas iepriekš konstatētās problēmas,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.