Tūristiem dārgākā pasaules pilsēta ir Oslo, kur vienas nakts pavadīšana četru zvaigžņu viesnīcā, brauciens ar taksometru, dzērieni un vakariņas izmaksātu 581 ASV dolāru. Savukārt pasaules lētākā pilsēta ir Bulgārijas galvaspilsēta Sofija, kurā tie paši pakalpojumi izmaksā 158 ASV dolārus.

Kopumā Eiropā atrodas sešas no desmit pasaules dārgākajām un trīs no pašām lētākajām pilsētām, liecina populārās tūrismam veltītās vietnes TripAdvisor ikgadējais pētījums TripIndex Cities 2013. Par piecām dārgākajām pasaules pilsētām atzītas Oslo, Cīrihe, Stokholma, Ņujorka un Parīze.

Indeksā sagrupēti piecdesmit populārākie tūrisma galamērķi, ņemot vērtā vienas nakts izmaksas četru zvaigžņu viesnīcā, dzērienus divām personām (divi martini pieczvaigžņu restorānā), vakariņas divām personām un turp – atpakaļ taksometra braucienu vismaz sešu kilometru garumā.

Pilns reitings aplūkojams klikšķinot šeit.

Norvēģijas valdība aizliegusi tehnoloģiju kompānijai Apple veikt galvaspilsētas Oslo aerofotografēšanu, lai izgatavotu 3D attēlus karšu pakalpojumam Maps App. Norvēģija aizliegumu saista ar bažām par valdības ēku drošību.

Kopš traģiskajiem uzbrukumiem, kurus Norvēģijas galvaspilsētā 2011. gadā sarīkoja Anders Breivīks, Oslo pastiprināti drošības pasākumi, skaidro BBC. Lai fotografētu Oslo no gaisa, nepieciešams izņemt speciālu atļauju, kuru varasiestādes Apple atteikušas.

Norvēģijas Valsts drošības pārvaldes vadītājs Oivinds Mands (Øyvind Mandt) laikrakstam Aftenposten norādījis, ka pastāv bažas, ka Apple savā karšu pakalpojumā netīši varētu izpaust informāciju, piemēram, par Norvēģijas izlūkdienesta ēku. O. Mands arī atzīmējis, ka Apple centienus izstrādāt Oslo 3D kartes aktīvi lobējot ASV vēstniecība. Pretējs viedoklis gan ir Oslo mēram Fabianam Stangam, kurš paudis uzskatu, ka Norvēģijas galvaspilsētas 3D kartes esamība veicinās tūrismu.

Bulciņas, iespēja aizbraukt pēc slēpēm uz Oslo, atspirdzinājumi un automazgāšana – šie faktori nosaka iestāžu degvielas iegādes konkursu likteni.

«Degvielas iepirkumu konkursos pašvaldību un valsts iestāžu vajadzībām arvien biežāk saskaramies ar nekaunīgu lielo ārzemju degvielas tirgotāju lobēšanu. Konkursu nolikumi ir uzrakstīti tā, ka mēs pat gribot nevaram tajos startēt. Tāpēc, izmantojot to, ka Publisko iepirkumu likums pašlaik ir atvērts, vairāki Latvijas degvielas tirgotāji ir apvienojuši spēkus, lai mēģinātu pašvaldību un valsts patvaļu ierobežot,» DB sacīja Virši–A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. «Protams, mēs cīnāmies par savām interesēm – strādāt un sniegt savus pakalpojumus Latvijā. Taču nevar būt tā, ja pašvaldības konkurss ir izsludināts par zemāko cenu, ko piedāvā vietējais degvielas tirgotājs, viņu izgāž tikai tāpēc, ka viņam nepieder neviena degvielas uzpildes stacija (DUS), piemēram, Oslo vai Itālijā,» sašutis ir Virši–A valdes loceklis Andris Priedītis.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ar Oslo lidostā dzērumā pieķertajiem četriem apkalpes locekļiem darba attiecības ir pārtraukusi, aģentūru LETA informēja lidsabiedrībā.

Tāpat lidsabiedrībā skaidro, ka, lai arī airBaltic veica pārbaudes alkohola saturam izelpā izlases veidā katru dienu arī pirms Oslo gadījuma, taču tagad tiekot garantētas pārbaudes 100% visam personālam, kas garantē lidojumu drošību, kā arī noteiktas papildu izlases veida pārbaudes.

Tāpat notiekot izlases veida narkoloģiskās pārbaudes, kā arī rīkotas papildu drošības apmācības personālam, kā arī ierīkota konfidenciāla drošības telefonlīnija, pa kuru ziņot par aizdomīgiem gadījumiem.

Aviokompānijai esot vairāku līmeņu kontroles mehānismi, lai nodrošinātu visu airBaltic lidojumu drošību. Kompānijā airBaltic apgalvo, ka netiek pieļautas nekādas atkāpes no drošības standartiem.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Ar satiksmes ministrijas speciālo atļauju Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" 25. maijā atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni, bet no 2020. gada 1. jūnija lidojumus no Rīgas uz Berlīni.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna skaidroja, ka, pieņemot lēmumus par starptautisko pasažieru reisu atļaušanu, Satiksmes ministrija ņem vērā Baltijas valstu veselības dienestu izstrādāto vienoto pieeju starptautiskās ceļošanas risku vērtēšanā.

Viņa skaidroja, ka šiem reisiem ir tāds pat statuss kā reisiem no Rīgas uz Frankfurti un Oslo, kurus "airBaltic" atļauts veikt līdz 9.jūnijam. Kā iepriekš norādīja "airBaltic" pārstāvji, lai ceļotu uz Frankfruti vai Oslo, pasažieriem jābūt galamērķa valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tranzīta pasažieriem vai viņiem jābūt oficiālai darba atļaujai.

Lielās miglas dēļ iepriekš uz tuvākajām lidostām tika novirzīti vairāki uz lidostu Rīga izlidojušie avioreisi. Kā liecina lidostas informācija, neviens reiss, miglai izklīstot, vairs novirzīts netiek, taču uz daži reisi joprojām ir atcelti.

(Papildināts viss teksts)

Taču atcelti joprojām ir Ryanair reisi Brēmene-Rīga, Rīga-Brēmene, Londona-Rīga un Rīga-Londona, kā arī airBaltic reisi Helsinki-Rīga, Rīga-Helsinki, Oslo-Rīga, Rīga-Oslo, Hamburga-Rīga un Rīga-Hamburga.

Tāpat joprojām vairāki reisi lidostā Rīga ielido ar nokavēšanos.

Iepriekš novirzīti bija uz lidostu Rīgu lidojošie airBaltic reisi no Maskavas, Lapēnrantas, Oslo, Helsinkiem, Tallinas, Kišiņevas, Kopenhāgenas, Stokholmas un Kaļiņingradas.

Izmaiņām lidojumu sarakstos varat sekot līdzi lidostas Rīga mājaslapā.

AS Latvenergo realizējis septiņu gadu zaļo obligāciju izvietošanu par kopējo summu 75 miljonu eiro pēc nominālvērtības, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Publiskais piedāvājums tika izteikts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Ienesīguma līdz dzēšanai diapazons tika noteikts no S (7 gadu fiksētā eiro procentu likme - fiksēta 0,722% līmenī) +1,05% līdz SW +1,30%. Sākotnēji norādītais kopējais laidiena apjoms 50 miljonu eiro apmērā, izmantojot Galīgajos noteikumos noteiktās tiesības un investoru pieprasījumu, izvietošanas periodā tika palielināts līdz 75 miljoniem eiro.

Obligāciju kopējais pieprasījums izvietošanas perioda beigās sasniedza 87,05 miljonus eiro. Obligāciju iegādes orderi tika saņemti no 25 dažādiem investoriem, ieskaitot aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Austrijā un Somijā.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Par godu Latvijas simtgadei «Laima» 2018. gadā ražos vēsturiskās konfektes «Karakums» un «Talismans», informē «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

No 2017. gada 25. oktobra līdz 2017. gada 17. novembrim «Laima» aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju balsot par kādu no 10 «Laimas» konfektēm, kas bijušas iecienītas pagājušajās dekādēs. Balsot bija iespējams par tādām vēsturiskajām «Laimas» konfektēm kā «Talismans», «Dienvidnakts», «Upeņu», «Karakums», «Daile», «Banānu», «Jūrmala», «Daile», «Līgo», «Rēbuss» un «Ananass». Kampaņas ietvaros kopumā tika saņemtas teju 5 000 balsis.

Konfekte «Talismans» kopumā saņēma 841 balsi. Savukārt konfekte «Karakums» projekta ietvaros bija izteikta līdere Latvijas iedzīvotāju vidū, kopā saņemot 1 176 balsis.

Pašlaik «Laimas» produktu portfelī ir teju 200 dažādi produkti, kas pieejami Latvijā un ārvalstīs. «Laimas» produkcija tiek eksportēta uz 27 pasaules valstīm – ASV, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Lielbritāniju, Īriju, Krieviju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un citām.

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers noslēgusi līgumu ar starptautiskajā būvniecības koncernā Skanska ietilpstošo kompāniju AS Skanska Norge par stiklotu alumīnija būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un uzstādīšanu biroju ēkas jaunbūvei Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.

Līguma summa ir 2,1 miljons eiro.

Līgumsaistības paredz, ka AS Skanska Norge būvētajai sešstāvu ēkai Latvijas uzņēmums projektēs, izgatavos un uzstādīs stiklotas alumīnija fasādes 2250 m2 platībā, alumīnija logus – 2300 m2, jumta stiklotās konstrukcijas – 420 m2, iekšējās stiklotās konstrukcijas – 1370 m2.

Arčers objektā strādā apakšuzņēmēja statusā un martā jau sācis Latvijas ražotnēs tapušo konstrukciju uzstādīšanu. Paredzams, ka lielākā daļa no līgumsaistībās paredzētajiem darbiem tiks izpildīta vasaras mēnešos, bet tiem pilnībā jābūt pabeigtiem līdz šā gada beigām.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

Cīnoties pret gaisa piesārņojumu, Norvēģijas galvaspilsētā otrdien aizliegtas automašīnas ar dīzeļdzinējiem.

Šī ir pirmā reize, kad Oslo ieviests šāds aizliegums. Izņēmums ir taksometri, gadījumi, kad cilvēks jānogādā slimnīcā vai pie ārsta vai jāpaspēj uz prāmi.

Oslo amatpersonas pagājušā gadā pieņēma jaunus noteikumus, kas paredz šāda aizlieguma īstenošanu, ja vairākas dienas pieturas augsts gaisa piesārņojums.

Aizliegums ir spēkā no plkst.6 līdz plkst.22 un, domājams, netiks atcelts arī trešdien, kad meteorologi prognozē laikapstākļu uzlabošanos.

Gaisa piesārņojums apgrūtina dzīvi galvenokārt gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem, kas cieš no astmas.

Gaisa piesārņojumu izraisījusi temperatūras inversija - gaisa temperatūras paaugstināšanās atmosfēras augstākos slāņos, kā rezultātā aukstais piesārņotais gaiss tiek nosprostots tuvu pie zemes virsmas.

Konditorejas izstrādājumu un uzkodu ražošanas uzņēmuma Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētāja amatā ar 2017. gada 1. februāri stājas Toms Didrihsons, kas pārņem līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Erika Smita-Hansena pienākumus, savukārt uzņēmuma valdes locekļa amatu ieņem Orkla Confectionery & Snacks Latvija komercdirektors Jevgenijs Fedjaņins.

Pārmaiņas vadības komandā īstenotas, jo Eriks Smits-Hansens ir pabeidzis uzņēmuma iegādi un integrāciju Orkla grupā.

T. Didrihsonam ir vairāk nekā 12 gadu pieredze Orkla grupas uzņēmumos, pildot Orkla Confectionery & Snacks Latvija (iepriekš NP Foods) integrācijas direktora, finanšu direktora un valdes locekļa pienākumus, kā arī iepriekš strādājot dažādos amatos Orkla Foods Latvija (iepriekš Spilva). Viņš ir ieguvis bakalaura grādu banku un finanšu vadībā Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātē, Austrālijā, kā arī uzņēmējdarbības vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Biznesa skolā.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija veiks daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas, multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā. Jaunā ražotne sniegs uzņēmumam iespējas attīstīt efektīvāku ražošanu, nodrošināt stabilu produktu kvalitāti, plānot efektīvāku piegādes ķēdi un loģistiku, kā arī nodrošināt labākus darba apstākļus darbiniekiem. Šis ieguldījums papildinās Orkla Confectionery & Snacks Latvija investīcijas, kas pēdējo divu gadu laikā sasniegušas vairāk nekā 10 miljonus eiro, padarot šo par vienu no lielākajiem ieguldījumiem pārtikas ražošanas nozarē Latvijā. Šī ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas.

Pēc tam, kad Oslo lidostā tika aizturēta aviokompānijas airBaltic lidmašīnas apkalpe, kurai pārbaudes uzrādīja nepieļaujamu alkohola līmeni, aviokompānija pastiprinājusi drošības pasākumus.

Kā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, alkohola pārbaudes lidmašīnu apkalpēm tiek veiktas izlases kārtībā. Taču tās ir krietni stingrākas nekā citās Eiropas valstīs.

Šādas pārbaudes notiekot katru dienu. Šobrīd pārbaužu skaits esot četrkāršots.

Vanags uzsvēra, ka šāds gadījums ir pirmo reizi aviokompānijas vēsturē

airBaltic pārstāvis nevarēja atklāt citus faktus par notikušo, jo ar aizturētajiem apkalpes locekļiem aviokompānijas pārstāvji var sazināties tikai caur juristiem.

Ja izmeklēšanā apstiprināsies aizturēto apkalpes locekļu vaina, šie cilvēki nevarēs turpināt strādāt airBaltic, teica Vanags. Viņš piebilda, ka aizturēta ļoti pieredzējusi apkalpe.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Latvijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija radījis jaunu ģimenes zīmolu Drako, kas izstrādāts speciāli Latvijas un Igaunijas tirgum, informē uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Investīciju apmēru jaunajā zīmolā uzņēmums neatklāj.

Jaunā zīmola produktu klāstā ietilpst dažāda veida mīkstās konfektes un augļu sulu konfektes.

Drako sulu konfektes tiek ražotas Laima ražotnē Latvijā un to sastāvā ir Gutta sulu koncentrāts. Tās ražotas ar piecām dažādām garšām un tirdzniecībā pieejamas kopš oktobra.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāv produktu zīmolus Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi un Taffel. Uzņēmums eksportē preces uz gandrīz 30 valstīm, tajā kopumā strādā vairāk nekā 1 000 cilvēki.

Orkla ir Oslo Fondu biržā (Oslo Stock Exchange) kotēts uzņēmums, kurš bāzēts Oslo, Norvēģijā. No 2016.gada 31.decembra Orkla grupā strādā 18 154 darbinieki. Orkla apgrozījums 2016.gadā bija 4,2 miljardi eiro (NOK 37,8 miljardi).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Scandinavian Airlines (SAS) noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem, informē uzņēmumā.

airBaltic un SAS partnerattiecības nodrošinās savienojumus starp Latviju un Skandināviju, kā arī tālākiem galamērķiem.

airBaltic savu kodu «BT» izmantos lidojumos, kas savieno Rīgu un Alesundu, Bergeni, Stavangeru, Trumsi, Trodheimu caur Oslo un Kopenhāgenas lidostām. SAS savu lidojuma kodu «SK» izmantos tiešajos lidojumus no Stokholmas Ārlandas, Kopenhāgenas un Oslo lidostām un otrādāk, nodrošinot lidojumus starp Skandināvijas galvaspilsētām un Rīgu, kā arī savienojošu satiksmi no visa SAS tīkla un Rīgas, izmantojot šīs trīs lidostas.

Norvēģijas tiesa pirmdien nolēmusi paturēt apcietinājumā četrus Oslo lidostā aizturētos aviokompānijas airBaltic lidmašīnas apkalpes locekļus, kuru asinīs tika konstatēts nepieļaujams alkohola līmenis, vēsta ziņu aģentūra NTB.

Mediji vēsta, ka aizturētie apkalpes locekļi ir Latvijas pilsoņi.

Sestdienas rītā Oslo lidostā aizturētajam pilotam, otrajam pilotam un divām stjuartēm alkohola līmenis pārsniedza pieļaujamās 0,2 promiles.

Asins pārbaužu rezultāti liecina, ka pilota asinīs bijušas 0,4 promiles alkohola, bet otrā pilota asinīs - 1,2 promiles, atsaucoties uz policiju, ziņoja NTB.

Apkalpes locekļi atzinušies, ka piektdien lietojuši alkoholu.

50 gadus vecais pilots tiesā sacījis, ka tā bijusi kļūda, kas «izpostījusi viņa ģimenes nākotni».

Tomēr viņš un otrais pilots apstrīdēja Norvēģijas tiesas lēmumu paturēt viņus apcietinājumā divas nedēļas.

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Lai meklētu jaunus eksporta tirgus ražotājiem un piesaistītu investīcijas, plaša Latvijas uzņēmēju delegācija Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes ietvaros no šī gada 18. līdz 19.martam dosies uz Norvēģijas Karalistes galvaspilsētu Oslo.

Biznesa delegācijas sastāvā ir vairāk kā 40 Latvijas vadošie uzņēmumi pārstāvot IKT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, ķīmijas un farmācijas, izglītības, finanšu, kosmētikas, dizaina un tekstilrūpniecības, projektēšanas un celtniecības, metālapstrādes, mašīnbūves un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai Oslo notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānots apmeklēt starptautisko sertifikācijas un inovāciju inkubatora uzņēmumus.

2014. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Norvēģiju bija 431,9 milj. eiro, kas ierindoja Norvēģiju 16. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Norvēģiju bija 342,9 milj. eiro, kas veido 2,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 89 milj. eiro, kas veido 0,6% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2013.gadu eksports ir samazinājies par 5%, bet imports ir pieaudzis par 6%. 2014.gadā Norvēģija bija Latvijas 10. nozīmīgākais eksporta un 26. nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar Norvēģiju bija pozitīva (253,9 milj. eiro).

Papildus nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" otrdien, 2.jūnijā, lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk arī Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair".

Kopumā šobrīd saskaņā ar satiksmes ministra izsniegtajām lidojumu atļaujām no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz deviņiem galamērķiem – Amsterdamu, Oslo, Helsinkiem, Frankfurti, Berlīni, Hamburgu, Minheni, Viļņu un Tallinu. Jau tuvākajā laikā plānots atklāt lidojumus uz vēl diviem galamērķiem – Parīzi un Diseldorfu.

Pakāpeniski pieaugot lidojumu skaitam un atveroties jauniem galamērķiem, maijā lidosta "Rīga" apkalpoja jau 10 308 pasažierus - par 7248 pasažieriem vairāk nekā aprīlī. Tomēr apkalpoto pasažieru skaita kritums maijā, salīdzinot ar 2019.gadu, joprojām ir ievērojams – 98,6%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi - par 54,7%.

Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā, gluži tāpat kā valstī kopumā, turpinās samazināties, un pesimistiskākās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 500 888 iedzīvotājiem, kas būtu par 24% mazāk nekā patlaban.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Rīgā ir 643 600 iedzīvotāju, tādējādi pēc iedzīvotāju skaita Rīga patlaban ir izteikti lielākā pilsēta Latvijā, vienlaikus arī lielākā pilsēta Baltijas valstīs, kā arī viena no lielākajām starp Ziemeļeiropas metropolēm. 2012.gadā Rīga ierindojās otrajā vietā starp Ziemeļeiropas galvaspilsētām - lielāka ir vienīgi Stokholma, kurā ir 864 300 iedzīvotāju, bet trešajā vietā ar 613 300 iedzīvotājiem ierindojas Oslo.

Tomēr drīzumā Rīga otrās lielākās Ziemeļeiropas galvaspilsētas statusu varētu zaudēt - starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir vienīgā, kur dabiskais pieaugums ir negatīvs, arī migrācijas temps nesamazinās, kamēr tādās Ziemeļeiropas galvaspilsētās kā Oslo, Stokholma, Helsinki iedzīvotāju skaits turpina palielināties.

AS Latvenergo (Baa2/stabils, Moody’s) veiksmīgi realizēja pirmās obligāciju sērijas otrā laidiena zaļo obligāciju izvietošanu 25 miljonu eiro apmērā pēc nominālvērtības AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Publiskais piedāvājums tika izteikts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Sākotnējais ienesīguma līdz dzēšanai diapazons tika noteikts no SW (procentu likme, kas noteikta izmantojot interpolācijas metodi starp 6 gadu fiksēto eiro procentu likmi un 7 gadu fiksēto eiro procentu likmi (nofiksēta 0,1107% līmenī)) +1,30% līdz SW +1,55% robežās, kas, ņemot vērā lielo investoru interesi, obligāciju izvietošanas gaitā tika samazināts uz no SW +1,20% līdz SW +1,45%.

Obligāciju kopējais pieprasījums izvietošanas perioda beigās sasniedza 146,1 miljonu eiro, 5,8 reizes pārsniedzot plānoto emisijas apjomu. Obligāciju iegādes orderi tika saņemti no 21 dažāda investora, ieskaitot aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Austrijā un Somijā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziemas sezonā, kas sāksies 2023.gada oktobra beigās, atvērs sezonālo bāzi Laspalmasā, Grankanārijā, Spānijā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi ziemas sezonā divas lidsabiedrības lidmašīnas "Airbus A220-300" tiks bāzētas Grankanārijas lidostā, veicot tiešos lidojumus uz desmit galamērķiem. Biļetes jaunajos maršrutos būs iespējams rezervēt no 21.jūnija.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka, gatavojoties gaidāmajai ziemas sezonai, "airBaltic" vienmēr rūpīgi analizē tirgus dinamiku. Ziemas mēnešos, kad kopējais pasažieru pieprasījums pasaulē parasti ir mazāks, lidsabiedrība ir noteikusi iespēju optimizēt darbību, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka, izveidojot sezonālu bāzi un veicot lidojumus ar divām lidmašīnām no Laspalmasas.

Lidsabiedrībā skaidro, ka, bāzējot divas lidmašīnas Laspalmasā, "airBaltic" demonstrē stratēģiju, lai optimizētu apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu izmantošanu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm un apkalpotajām pilsētām.