Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.
Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.
Sektors elektrificējas
Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.
Runājot par ģeopolitisko situāciju un jaunajiem izaicinājumiem saistībā ar tiem, viņa atzīst, ka šobrīd enerģētikas nozare piedzīvo diezgan turbulentu periodu. “Energoresursu cenas var strauji mainīties, un tas, protams, ietekmē arī kurināmā izmaksas. Tomēr šobrīd spriest par ģeopolitisko satricinājumu ilgtermiņa ietekmi vēl ir pāragri. Tirgus situācija var stabilizēties, un skaidrāks priekšstats par cenu tendencēm un to ietekmi uz siltumenerģijas tarifu varētu iezīmēties, sākoties jaunajiem iepirkumiem nākamajai sezonai,” spriež I. Bērziņa-Veita.
Jāsaglabā līdzsvars
Siltumapgādes nozare pēdējos gados attīstījusies mēreni, norāda Māris Kānītis, Adven Biznesa vadītājs Latvijā. “Tikai tagad, pēc ilgāka pārtraukuma, ir pieejams līdzfinansējums projektu realizācijai, kas var sniegt papildu impulsu elektrifikācijas, enerģijas uzkrāšanas un atlikuma siltuma risinājumu ieviešanas virzienā. Arī energoresursu cenu nestabilitāte un to pieaugums līdz šim uzturēja attīstības dinamiku un veicināja pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgajiem energoresursiem. Pēdējā gada laikā fosilo energoresursu cenas gan būtiski samazinājās, tas īstermiņā mazināja ekonomisko pamatojumu alternatīvām tehnoloģijām. Šobrīd līdz ar jaunajiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem situācija atkal var mainīties, taču par ilgtermiņa sekām varēsim spriest vēlāk,” domā M. Kānītis, uzsverot, ka jaunu projektu realizācijā ļoti svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp pašreizējo patēriņa pieprasījumu un nākotnes prognozēm.
“Pašvaldībās situācija atšķiras – dažās dzīvojamā fonda renovācija notiek lēni, citās jau sasniegts vairāk nekā 80% renovācijas līmenis. Tas būtiski ietekmē lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu. Pilnībā atbalstāma ir cilvēku vēlme uzlabot energoefektivitāti savos objektos, taču, lai saglabātu sistēmas līdzsvaru, ir nepieciešams pieslēgt arī jaunus klientus. Ja izdodas saglabāt šo līdzsvaru, investīcijas jaunās tehnoloģijās var dot pozitīvu efektu, nodrošinot lielāku tarifa stabilitāti ilgtermiņā,” spriež M. Kānītis, piebilstot, ka nākotnē centralizētās siltumapgādes sistēmai ir iespēja kļūt par elastīgu daudzavotu platformu, kurā integrēti dažādi enerģijas ieguves risinājumi.
Potenciāls jāizmanto
“Šī transformācija jau ir sākusies, un kurināmā izmaksas vairs nav vienīgais noteicošais faktors – arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus dinamika, tehnoloģiju integrācija un ilgtspējīgas enerģijas izmantošana. Bieži atlikuma siltums, kas teorētiski pieejams no industrijas, ir ar zemiem parametriem. Lai to efektīvi novadītu centralizētās siltumapgādes sistēmā, nepieciešama tā pielāgošana atbilstoši sistēmas prasībām, kas savukārt prasa papildu resursus un tehnoloģiskus risinājumus. Lai gan šo risinājumu integrācija var sniegt finansiālu ieguvumu klientiem, ir būtiski nodrošināt rezerves bāzes jaudas, kas spēj segt pieprasījumu brīžos, kad integrētie risinājumi to nespēj mainīgu tirgus apstākļu dēļ. Tas garantē sistēmas drošību, nepārtrauktību un spēju reaģēt uz svārstībām,” atgādina M. Kānītis.
Augot datu centru skaitam visā pasaulē un palielinoties nepieciešamībai pēc jaudas, arī siltuma pārdošana kļūst par atsevišķu produktu, atzīmē Kristaps Mors, Power Mining izpilddirektors. “Tā kā datu centriem ir jādarbojas 24/7, tad arī siltums tiek radīts nepārtraukti, tas nozīmē to, ka datu centri būs gatavi pārdot to lētāk, kā, piemēram, koģenerācijas stacijas. Mēs uzskatām, ka datu centru atkritumsiltuma izmantošanas potenciāls siltumapgādes sistēmās ir ļoti liels, jo Latvijā un īpaši Rīgā ir diezgan plašs siltumapgādes tīkls. Runājot par konkurētspēju un to, vai šāda veida risinājumi jau šobrīd ir ekonomiski pamatoti, īsā atbilde ir – viennozīmīgi jā. Tomēr šajā gadījumā māksla ir apvienot visus mainīgos apstākļus vienā harmonizētā sistēmā, kas spēj sniegt pievienoto vērtību,” pārliecināts ir K. Mors.
Jāpievieno vērtība
Ekonomiski dzīvotspējīgs projekts nozīmē ne tikai tehnisku realizējamību, bet arī ilgtspējīgu finanšu modeli, atgādina Raivis Širmelis, Adven Industriālo enerģijas risinājumu pārdošanas vadītājs. “Izšķiroša ir prognozējama siltuma plūsma, piemērota infrastruktūra un pieslēguma jauda, kā arī iespēja integrēt enerģijas uzkrāšanu un elektroiekārtas. Svarīga loma ir arī elastīgām vadības un automatizācijas sistēmām, kas ļauj apvienot siltuma ražošanu ar elektroenerģijas balansēšanas un tirgus pakalpojumiem, radot papildu ieņēmumus un samazinot gala izmaksas klientiem. Ne mazāk būtisks ir ilgtermiņā prognozējams sadarbības modelis un skaidrs riska sadalījums starp iesaistītajām pusēm. Labs piemērs tam ir Adven partnerība ar farmācijas nozares uzņēmumu Cytiva Zviedrijā, kur siltumu atgūstam no ražošanas notekūdeņiem, integrējam siltumapgādē un samazinām enerģijas patēriņu apkurei. Tas ļauj arī uzlabot vides rādītājus, vienlaikus nodrošinot stabilu ražošanas procesu un izmaksu efektivitāti,” stāsta R. Širmelis, prognozējot, ka tuvākajos gados sagaidāma enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju strauja attīstība, padziļināta ražošanas elektrifikācija un integrācija ar rezervju tirgiem, kā arī datu vadīta reāllaika optimizācija.
“Pieaugs arī industriālās atlikumsiltuma un sektoru savienojamības risinājumu nozīme. Lai šīm iespējām būtu gatavi jau šodien, nepieciešams investēt infrastruktūras elastībā, vadības sistēmās un pieslēgumos, kā arī projektēt jaunus objektus pēc multi-enerģijas principa – apvienojot siltumu, elektroenerģiju un uzkrāšanu vienotā sistēmā. Vienlaikus jāņem vērā, ka atlikumsiltuma potenciāls tieši korelē ar rūpnieciskās ražošanas attīstību, kur šis resurss arī rodas. Piemēram, Adven un Kuusamon EVO sadarbība Somijā parāda, ka enerģijas centra elektrifikācija un uzkrāšanas risinājumu integrācija ļauj ražošanas aktīvus izmantot ne tikai siltuma nodrošināšanai, bet arī dalībai elektroenerģijas rezervju tirgū, stiprinot sistēmas elastību un piegādes drošību. Šī pieeja vienlaikus rada papildu ieņēmumus un izmaksu ietaupījumu klientiem, demonstrējot, kā inovācijas siltumapgādē var kļūt par praktisku biznesa vērtību,” skaidro R. Širmelis.
Viedoklis
No dabasgāzes uz daudzveidību: Rīgas siltumapgādes pārejas loģika
Kalvis Kalniņš, AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs
Lētas dabasgāzes laikmets Rīgas siltumapgādē ir noslēdzies, atklājot sistēmas strukturālos riskus un jaunas izvēles. Ģeopolitiskie riski un augstās energoresursu cenas ir paātrinājušas pāreju uz daudzveidīgāku siltumapgādes modeli, kur lielāka loma ir infrastruktūras modernizācijai un atjaunojamajiem resursiem.
2025. gads Rīgas siltumapgādē bija stabilizācijas un sagatavošanās posms. Galvenais uzsvars tika likts uz infrastruktūras modernizāciju – siltumtīklu pārbūvi un paplašināšanu, kas ļāva uzlabot sistēmas drošību un efektivitāti. Darbā tika nodots arī Latvijā pirmais 49 megavatu (MW) elektrodu ūdenssildāmais katls. Šodien, savukārt, galvenais izaicinājums ir augstās un neprognozējamās dabasgāzes izmaksas. Dabasgāze Rīgas centralizētajā siltumapgādē veido aptuveni 60% no izmantotā energoresursa, tāpēc tās cenu līmenis tieši ietekmē tarifu.
Vai atlikumsiltums no datu centriem un industriālajiem procesiem var kļūt par risinājumu dabasgāzes dominancei siltumapgādē? Kā drošas, nepārtrauktas siltumapgādes pamats – nē, bet ilgtermiņā kā sistēmas papildinājums – noteikti. AS Rīgas siltums jau izmanto atlikumsiltumu savās tehnoloģijās, atgūstot siltumu no dūmgāzēm un kondensāta, paaugstinot katlumāju efektivitāti. Tajā pašā laikā jāatzīst – nepieciešamais investīciju apjoms nozīmē, ka tie ir ilgtermiņa risinājumi, kas tuvākajos gados nespēs aizstāt būtisku dabasgāzes apjomu, tomēr ilgākā perspektīvā var nodrošināt līdz pat 10% no Rīgas siltumapgādes.
Būtisks risinājums šajā gadījumā ir straujāka atjaunojamo jaudu attīstība siltumapgādē. Rīgā joprojām ir potenciāls vairākiem biomasas projektiem abos Daugavas krastos. Tāpat jāpiemin, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kas neizmanto atkritumu reģenerācijas potenciālu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Citu Eiropas pilsētu pieredze atspoguļo šādu diversificētu sistēmu priekšrocības gan cenu, gan drošības ziņā. Vērtējot ilgākā periodā, redzams, ka pilsētās, kur dabasgāzes jaudas tiek uzturētas galvenokārt sastrēgumu slodzēm un veido tikai 10–15% no gada patēriņa, siltumenerģijas izmaksas iedzīvotājiem ir būtiski stabilākas. Kopumā jāteic, ka situācija nav pesimistiska – attīstības ceļam ir skaidra perspektīva un liels potenciāls. Dažu gadu laikā Rīgā atkal var būt viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem Baltijā.
