Izmaksu straujā kāpuma dēļ ceļu būvnieki nevar īstenot paredzētos darbus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka ceļu un tiltu būvniecību visvairāk ietekmē bitumena cena, seko degvielas cena un gāzes cena, un šobrīd visās šajās pozīcijās cenas ir būtiski pieaugušas.

Bērziņš arī pauda, ka viena gada līgumos nav risku vadības sistēmas, proti, riski ir atstāti uz uzņēmēju pleciem, kamēr pasūtītājs šajā procesā nepiedalās. "Vienīgais veids, kā mēs varam mēģināt kaut kā saglābt šā gada sezonu, ir nākt pie valdības un teikt: liekat iekšā kaut kādas indeksācijas, algoritmus, lai cena, par kuru šobrīd var iegādāties energoizejvielas, būtu kaut kādā veidā nokompensēta un adekvāta," viņš sacīja.

Tāpat Bērziņš minēja, ka kopš konflikta sākuma Irānā ir pagājušas vairākas nedēļas un, lai gan jau nākamajā dienā pēc konflikta sākuma bija skaidrs, ka energoresursu cenas kāps, valsts institūcijas līdz šim nav atbilstoši rīkojušās. "Diemžēl man ir jāsaka, ka ir diezgan liels klusums, un mēs šobrīd nezinām vēl, kā rīkoties - vai mums sākt būvēt vai nesākt," teica biedrības vadītājs.

Viņš arī pauda, ka ceļu būvētāji ir pilnībā sagatavojušies darbu sākšanai, taču par to cenu, kāda bija, piemēram, šā gada janvārī, kad tika slēgti viena gada līgumi, vairs nevar paveikt darbus. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka ir atsākti būvdarbi divu gadu vai trīs gadu līgumos, kuros ir risku vadība.

"Mēs jau divas nedēļas varējām strādāt. Mēs te tā stīvējamies šobrīd," teica biedrības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka Latvijā būvniecības sezona ir salīdzinoši īsa, tāpēc šādi tiek samazinātas iespējas sezonas laikā paveikt visus plānotos darbus.

"Latvijas ceļu būvētājs" šogad marta beigās nosūtīja atklāto vēstuli valdībai par ārkārtas situāciju ceļu un tiltu būvniecības nozarē.

Tajā biedrība pauda, ka februārī sāktais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu ceļu būves nozarē ir radījis ārkārtas stāvokli, ko padziļina arī karadarbība Ukrainā. Minētie konflikti ir dramatiski destabilizējuši globālos enerģijas tirgus un radījuši situāciju, ko nav iespējams atrisināt atsevišķu uzņēmumu vai nozaru spēkiem.

"Tirgus apstākļi ir tik svārstīgi, ka pilnībā atrodas ārpus mūsu iespējām tos prognozēt, pārapdrošināt vai citādi ietekmēt," teikts vēstulē, norādot, ka, piemēram, bitumena cena martā pieauga par 15-20% un tā pieejamība tirgū ir samazinājusies, piegādes tiek piešķirtas prioritārā kārtībā, katrs pasūtījums jāapstiprina atkārtoti. Dabasgāzes cena ir kāpusi aptuveni par 60%, bet dīzeļdegvielas cena par 20-43%, salīdzinot ar 2025. gada cenām.

Tāpat vēstulē piebilsts, ka ceļu būvētājiem degvielas izmaksas veido vidēji 30-40% no būvniecības projektos paredzēto mehānismu ekspluatācijas izmaksām, un tas nozīmē 21% kopējo cenu pieaugumu uzņēmumu projektu portfeļos. "Šādos apstākļos atstāt risinājumus pašiem būvniekiem, mūsuprāt, ir pretrunā ar Civillikumā nostiprināto labticības principu," teikts vēstulē.

Tajā arī minēts, ka šāda mēroga izmaksu eskalāciju pat ar visrūpīgāko risku analīzi nebija iespējams paredzēt, bet tā rada situāciju, kad uzņēmumi, neapdraudot savu maksātspēju, nespēs kompensēt starpību starp projekta tāmēs paredzētajiem izdevumiem un faktisko tirgus cenu precēm un pakalpojumiem.

"Biedrības dalībniekiem ir svarīgi, lai visi publisko resursu valdītāji - valsts un pašvaldības - publiskos iepirkumus realizētu vienlīdzīgā vidē un nediskriminējoši. Pašreizējais regulējums, kurā katrs pasūtītājs pielieto atšķirīgu risku vadīšanas instrumentāriju vai nepielieto to vispār, mūsuprāt, ir absurdi, jo tas apdraud godīgas konkurences principu un rada strukturālu nevienlīdzību nozares uzņēmumu starpā," teikts vēstulē.

Biedrībā pauž, ka tikai ikmēneša cenu pārrēķins spēj nodrošināt objektīvu līdzsvaru starp pasūtītājiem un darbu veicējiem.

Pēc vēstulē minētā, ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība vairākos jautājumos, tostarp ir jānosaka cenu indeksācijas mehānisma algoritmus, jāpilnvaro valsts pasūtītājus slēgt papildu vienošanās par termiņu pagarinājumiem "force majeure" gadījumos, kā arī jāuzdod izstrādāt vienotu risku vadības sistēmu valsts un pašvaldību iepirkumiem, panākot, ka gan pasūtītāji, gan izpildītāji operatīvi reaģē uz nepārprotamām tirgus svārstībām.

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" ir izveidota, lai pārstāvētu ceļu un tiltu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos un sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām risinātu nozarei aktuālos jautājumus. Biedrība pārstāv 15 nozarē nozīmīgu ar ceļu un tiltu infrastruktūras būvniecību saistītu uzņēmumu intereses.