Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Gājēju tiltu pār Lielupi pie Mežotnes pils sāka demontēt trešdien, 27. novembrī. Tas ir vienu dienu ātrāk, nekā bija izziņots plašsaziņas līdzekļos, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Tiltiņa ātrāka demontāža radījusi neapmierinātību iedzīvotājos, kuri bija rēķinājušies ar tilta izmantošanu vēl 27. novembrī. «Visur bija izziņots, ka tiltiņu pār Lielupi demontēs 28. novembrī. Ar to mēs arī rēķinājāmies, tāpēc trešdien, 27. novembrī, uz darbu no Mežotnes pāri upei gājām pāri tiltiņam. Labi, ka mūs paspēja informēt, ka jau trešdienas priekšpusdienā SIA Pontons sākusi tilta demontāžu. Skrējām mājās, knapi paspējām, margas jau bija noņemtas, skrūvēja nost citas detaļas.

Protams, mēs rēķinājāmies, ka ceturtdien mums jau būs jābrauc ar mašīnām cauri Bauskai uz darbu, bet trešdienu mēs vēl varējām izmantot, ejot uz darbu kājām pāri tiltam. Uzskatām, ka noteiktā datuma neievērošana ir totāla cūcība, nerēķināšanās ar cilvēkiem. Ja nu kāds vecs cilvēks bija nolēmis tajā dienā pāriet pāri tiltam uz kapiem, kas ir Rundāles pusē?» sacījusi kāda neapmierinātā lasītāja.

Ir pabeigta pagaidu tilta būvniecība pār Lielupi uz Liepājas šosejas (A9) un pār to jau ir novirzīta satiksme, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar Liepājas šosejā notiek vērienīgi būvdarbi piecos dažādos posmos vairāk nekā 71 km kopgarumā, tai skaitā arī diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu Apšupē.

Tagad tiltu būvnieki SIA Tilts un SIA Viadukts sākuši paša Lielupes tilta rekonstrukciju. Tā ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Šos darbus pabeigs kopā ar seguma atjaunošanu posmā no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km), to veic SIA Saldus ceļinieks un pabeigs nākamgad.

Bauskas novada pašvaldība iecerējusi uzbūvēt jaunu gājēju tiltiņu par Mūsu. Šomēnes notiek ieceres publiskā apspriešana, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina informē, ka SIA «BT PROJEKTS» izstrādājusi gājēju tilta pār Mūsu projektu.

Tā tehniskā dokumentācija liecina, ka tilta būvniecība varētu izmaksāt vairāk nekā pusmiljonu eiro. Objekts taps publiskai lietošanai esošajā teritorijā.

#1/3

Foto: No projekta albuma.

#2/3

Foto: No projekta albuma.

#3/3

Foto: No projekta albuma.

Skatīties pārējos attēlus

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Sākušies būvdarbi autoceļa Rīga–Liepāja (A9) posmā no Apšupes pārvada pār dzelzceļu līdz Anneniekiem (39,1.-60,1.km) Tukuma un Dobeles novados, informē uzņēmums Latvijas Valsts ceļi.

Līdz ar segas pastiprināšanas darbiem tur tiks atjaunoti arī tilti pār Bērzi un Bērzupīti. Būvprojektu izstrādāja SIA Projekts 3, būvdarbus veic SIA Strabag. Līgumcena ir EUR 9,793 miljoni, šos darbus līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Būvdarbiem paredzētas 270 kalendārās dienas.

Satiksme remontdarbu posmā tiek organizēta ar ceļa zīmēm un braukšanas ātrums ir ierobežots līdz 70 un 50 km/h. Būvobjekta šķērsošanai pašreiz ir nepieciešamas aptuveni 20 minūtes. Darbus izvēršot, satiksme tiks regulēta ar astoņiem luksoforiem un būs jārēķinās ar ievērojami ilgāku ceļā pavadīto laiku.

Kopumā šogad Liepājas šosejā remontdarbus plānots veikt 57,3 kilometros. Rudenī beigs segas pastiprināšanas darbus posmā no Durbes līdz Grobiņai (163,28.-185,80. km), kā arī Apšupes ceļa pārvada pār dzelzceļu pārbūvi 38,7. km. Paredzams, ka vēl šajā sezonā būvdarbi tiks uzsākti arī posmā no tilta pār Lielupi pie Kalnciema līdz krustojumam ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) (24,4.-38,2. km). Remontdarbu ietvaros tiks veikta arī tilta pār Lielupi rekonstrukcija, darbu laikā tilts tiks pilnībā slēgts satiksmei un tā apbraukšanai tiks izbūvēts pagaidu tilts.

Trešdien, 29.jūnijā plkst.12.00. svinīgi tiks atklāts rekonstruētais tilts pār Lielupi pie Kalnciema uz Liepājas šosejas (A9), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Uldis Augulis, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki SIA Saldus ceļinieks, Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Keidāns un citi.

Pērn uz Liepājas šosejas notika vērienīgi būvdarbi piecos dažādos posmos vairāk nekā 70 km garumā, tai skaitā uz tilta pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvada pār dzelzceļu Apšupē.

2015.gada maijā SIA Saldus ceļinieks uzsāka autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja (A9) posma (24,4-38,18 km) ceļa segas un tilta pārbūvi, piesaistot apakšuzņēmēju SIA Tilts. Tilta pārbūves gaitā ir mainīts konstrukciju aizsargpārklājums, brauktuves hidroizolācija un pārbūvēts asfaltbetona segums.

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

Līdz novembrim ir slēgts aptuveni kilometru garš posms uz Ventspils šosejas (A10) aiz tilta pār Lielupi. Slēgtajā posmā tiek veikta ceļa rekonstrukcija, lai uzlabotu ceļa nestspēju, daļēji tiek pārbūvēti arī segas pamati, informē Latvijas Valsts ceļi.

Lai būvnieki varētu veikt posmā paredzētos remontdarbus abās brauktuves joslās vienlaicīgi un pabeigt tos iespējami īsā laikā, satiksme ir novirzīta pa apvedceļu.

No kvalitātes viedokļa pārbūvēt vienas brauktuves ceļa abas joslas vienlaicīgi ir labāk, skaidro uzņēmums. Ja asfalta dilumkārtas ieklāšanu veic divi ieklājēji paralēli, veidojas viendabīgs segums, un nav nepieciešams veidot abu joslu savienojuma šuvi. Tomēr nodrošināt ērtu apbraucamo ceļu, kura nestspēja būtu atbilstoša intensīvajai galvenā autoceļa satiksmei, un kurš nebūtu pārāk garš, ir iespējams retos gadījumos. Tāpēc visbiežāk remontdarbi tiek organizēti uz vienas ceļa joslas, nodrošinot ar luksoforiem vai regulētājiem regulētu reverso satiksmi pa otru.

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Volkswagen Golf Sportsvan saturiski un, pats galvenais, vizuāli ir ticis pie vairāk plusiem, nekā to bija priekštecim VW Golf Plus

Līdz šim Golf Plus bija viens no Golf apakšmodeļiem, ko tautas valodā dēvēja par uzpūstu golfiņu ar plašāku un ērtāku salonu. Lai cik vienkāršs un nepretenciozs bija Golf Plus, tomēr tā tirdzniecības rezultāti Eiropā apliecināja, ka šīs modelis pircējiem patīk. Nav pārsteigums, ka Golf Plus daudzos Eiropas tirgos, tostarp Vācijā dižojās ar brangu fanu pulku. Savukārt pašam VW šis modelis kalpoja par drošu tiltiņu starp Golf un Touran. Tomēr, lai cik praktisks un parocīgs Golf Plus bija lietošanā, VW marketologi skaidri noprata, ka ar Golf Plus pietrūkst emociju. Tieši tādēļ ar jauno sekotāju būs citādi. Pēc allaž konservatīvā un ieturētā VW stila kanoniem jaunais minivens ir iznācis emocionāls un pat sportisks, attaisnojot modeļa nosaukuma maiņu uz Golf Sportsvan.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Mūsas krastos Bauskā iepretim Bērzkalniem sākti sagatavošanās darbi gājēju tilta izbūvei, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

SIA «Tilts» ieguvusi tiesības būvēt jaunu gājēju tiltiņu pār Mūsu. Darbiem atvēlēti vairāk nekā pusmiljons eiro, tie jāpaveic šogad.

Celtnieki pašlaik veic sagatavošanās darbus, šomēnes vajadzētu izbūvēt pagaidu tiltu. Darbi saplānoti tā, ka upes malās uzbūvēs balstus, tad no viena krasta bīdīs laidumus līdz otram krastam. Līdzīga tehnoloģija tika izmantota, būvējot transporta tiltu pār Mūsu pie Bauskas pils.

Jaunais gājēju tilts paredzēts trīs metrus plats. Abos krastos būs izbūvēta ērta piekļūšana vecākiem ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jaunais tilts būs tajā pašā augstumā virs ūdens kā pašreizējais, taču būs stabils, nešūposies.

Pēc remonta dabas mīļotājiem šonedēļ atvērta dabas tūrisma taka Dauģēni, kas ved gar Salacu. Objekts īslaicīgi bija slēgts, lai atjaunotu tur esošo tiltiņu pār Ramatas upi, informē Dabas aizsardzības pārvaldē.

Taka izveidota 2013. gadā, lai varētu labāk iepazīt dabas parka Salacas ieleja vērtības – Salacu, Dauģēnu klintis, Skaņokalnu, Neļķu klintis u.c.. Tās kopējais garums ir 9 km (t.sk. Skaņākalna parka teritorija). Taka paredzēta kājāmgājējiem ar iespēju izmantot velosipēdus, tajā ir 8 labiekārtotas atpūtas vietas, kuras var izmantot arī laivotāji, takā izvietota informatīvie materiāli par dabas vērtībām un tūrisma iespējām.

Objektu apsaimnieko Mazsalacas novada dome un Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas aizsardzības pārvalde pateicas Mazsalacas novada pašvaldībai, kas savu iespēju robežās atbalsta gan vienu no Vidzemes lepnumiem – Skaņākalna parku, gan arī šī parka turpinājumu dabas tūrismam – Dauģēnu taku.

«Valsts svētkos saņēmām no Jums negaidītu, bet lielisku dāvanu - ziņas par to, ka mūsu pirms 24 gadiem Abulā palaistā zīmīte ir atrasta!! Esam trīs māsīcas - Dace, Marika un Elīna (skat. bērnības kopbildi pielikumā), kuras bērnības vasaras ar prieku pavadīja pie omītes un opīša Smitenes Pavāros.» Tā Ziemeļlatvijai raksta zīmītes autores.

Kā vēstīts, interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, uzgāja Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

«Iedvesmojušās no bērnu grāmatām, mēs izdomājām sev dažnedažādas izklaides - rīkojām koncerta uzvedumus, cirka izrādes, braucienus ar vectētiņa rolleri, loka šaušanas sacensības un, protams, ekspedīcijas pa Abulu. Upe atradās turpat pie mājas, ūdens līmenis vasarā bija zems - līdz ceļiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanā šogad plāno ieguldīt 3,81 miljonu eiro.

Departamenta sagatavotajā vēstulē Mājokļu un vides jautājumu komitejai teikts, ka Uzvaras parks ir otra lielākā Rīgas pilsētas apstādījumu un rekreācijas teritorija aiz Mežaparka un tā platība ar piegulošajām teritorijām ir aptuveni 40 hektāri. «Parks tiek izmantots ne tikai rekreācijai un aktīvai atpūtai, bet arī sporta pasākumiem. Parks ir piemērots liela mēroga pasākumiem, jo tajā esošo celiņu/ceļu platums ir sākot no trim līdz 10 metriem. Tik plaša parka atrašanās pilsētas centra tiešā tuvumā būtiski palielina šīs apstādījumu teritorijas nozīmību visas pilsētas mērogā,» teikts vēstulē.

Vienlaikus departaments norāda, ka Uzvaras parka infrastruktūra ir nolietojusies un sen vairs neatbilst mūsdienīgas ārtelpas prasībām, tā rada bīstamas situācijas parka apmeklētājiem, kā arī apgrūtina parka apsaimniekošanu. Ceļu stāvoklis parkā esot nepamierinošs, izņemot skrituļošanas trasi un zaļo veloceliņu. Arī asfalta ceļi esot sadrupuši un tajos izveidojušās lielas bedres.

Pa topošo gājēju tiltiņu jau var šķērsot Mūsu (Bauska-Bērzkalni). To gan pašlaik drīkst darīt tikai celtnieki un par darbiem atbildīgās amatpersonas, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Pašlaik lielākais darbu apjoms objektā paveikts. Izdarīti gandrīz visi plānotie montāžas un betonēšanas darbi. Vēl jāpabeidz izbūvēt sarežģītā gājēju noeja upes labajā krastā, arī kreisajā krastā jāsavieno nogāze ar tiltu. Tad vēl daži darbi būs jāveic uz tilta klātnes, jāuzstāda apgaismojums. Kad pamatdarbus pabeigs, tiltam veiks slodzes pārbaudi. Tai paredzēts izmantot 56 tonnu smagu slogu.

Darbiem atvēlēts nepilns pusmiljons eiro. Jaunais gājēju tilts būs trīs metrus plats.

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

Jelgavas novada pašvaldība, īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežas sadarbības projektu «Aizraujošais ceļojums muižu parkos četros gadalaikos», ieplānojusi Elejas muižas parkā šovasar veikt labiekārtošanas darbus, liecina informācija Jelgavas pašvaldības mājaslapā.

Projekta gaitā paredzēts atjaunot vēsturiskās taciņas, uzbūvēt tiltiņu pāri dīķim uz pussalu un izveidot apmeklētājiem saistošus un interesantus interaktīvus objektus. Līdzās projekta aktivitātēm, pašvaldība ieplānojusi parkā atbrīvoties arī no mazvērtīgiem un bīstamiem kokiem.

Pārrobežu sadarbības projektā Jelgavas novada pašvaldība startēs kopā ar Kokneses novadu un Zemgales plānošanas reģionu no Latvijas puses, kā arī diviem partneriem no Lietuvas – Rokišķu muzeju un Pakrojis rajona pašvaldību. Projekta aktivitātes paredz iesaistītajās pašvaldībās ne vien labiekārtot parku teritorijas, bet arī izstrādāt trīs jaunus tūrisma maršrutus un veikt apmācības tūrisma profesionāļiem un parku apsaimniekotājiem.

Svētdien, 18.jūnijā atklās topošā Centra sporta kvartāla (bijušā LU stadiona Krišjāņa Barona ielā 116a, Rīgā) rotaļu laukumu.

Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir 4 hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Tajā ir uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas un elementi, kas domātas divu vecuma grupu bērniem - pirmsskolas/ sākumskolas bērniem vecumā līdz 7 gadiem un astoņus gadus un vecākiem bērniem.

Rotaļu laukuma vizuālajā noformējumā izmantoti Rīgas pilsētas simboli un vēsture. Izmantojot zilas krāsas bruģakmeni un gumijas segumu laukumu vizuāli pārdala Daugava, kurā ir gan sala ar vertikālu rāpšanās elementu – piramīdu, gan pietauvots kuģis. Daugavas vienā krastā ir stilizēta vecpilsēta ar Vecrīgai raksturīgajiem elementiem – Rīgas Doma baznīcas pulksteņa kopija, Vecpilsētas melnais kaķis, torņi un tilti ar pilsētas heraldiskā zīmēm.

Interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, šonedēļ uzgājuši Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

Savu atradumu celtnieki uzticējuši Ziemeļlatvijai ar vēlējumu, ka varbūt šo ziņu izlasīs un atsauksies zīmītes autores, kurām tagad, visticamāk, ir jau pašām savi bērni.