Iznīkst centrs - iznīkst bizness 

Visur pasaulē pilsētas aug, bet Rīga pēdējos gados sarūk. Tas ir paradokss, jo pasaules ekonomikas nākotne ir pilsētās

Ingrīda Drazdovska, 02.4.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Tieši tajās tiek radīti 80% nodokļu, LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā norādīja sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Vēl nemaz ne tik sen pilsētu attīstības kontekstā runāja par vertikāliem akcentiem, betonu un stiklu, tagad dažādos lielos pilsētplānošanas un nekustamā īpašuma attīstībai veltītajos pasākumos tiek spriests par pāreju uz horizontālu attīstību, ar to saprotot zemākas būves, zaļumus, pastaigu iespējas, pārvietošanos ar velosipēdiem.

Visas pilsētas, uzņēmumi šobrīd cīnās par darbiniekiem un iedzīvotājiem. Pasaule ir sapratusi, ka iedzīvotāji, cilvēki ir galvenā vērtība jebkurā ekonomikā, tāpēc tiek ņemtas vērā viņu prasības pret dzīves vidi, viņa labsajūta.

Lai pilsēta būtu pievilcīga cilvēkiem, šobrīd tiek runāts un attīstītas vairākas lietas. Pirmkārt, sabiedriskais transports. Tam jābūt ērtam un drošam, tas ir īpaši svarīgs aspekts pilsētu konkurētspējai, atzina V. Celmiņš.

Rīgā daudzu ēku pirmais stāvs ir tukšs, un tas patiešām kaitē ekonomikai

Otrkārt, ērtības gājējiem, jo tur, kur ir cilvēki, tur ir arī dzīvība. Pat tādās pilsētās kā Ņujorka vai Maskava ir izdevies gana īsā laikā mainīt realitāti. Ņujorkas Taimskvērā savulaik dominējis transports (proporcija bijusi 89% auto un vien 11% cilvēki), tagad tā ir dzīvelīga vieta (pretēja proporcija), kur cilvēki iepērkas, iegriežas kafejnīcās utt. Tas viss stimulē ekonomiku, un nebūt nav tā – ja nebūs auto, nebūs biznesa.

Treškārt, veloceliņi un attiecīga infrastruktūra. Pie mums vairums ir pārliecināti, ka nekā no tā te nebūs. Taču celiņi nav klimata, bet gan kultūras jautājums. Taču ir skaidrs, ka braukšanai ir jābūt patīkamai, ērtai, drošai. Tāpēc šis ir viens no nākotnes pilsētplānošanas jautājumiem.

Ceturtkārt, daba pilsētā, kur parki nav koridori, caur kuriem cilvēks pārvietojas no vietas vietas uz citu, tā ir vieta, kur notiek pilsētas dzīve. Tam jāmainās. Pilsētām jābūt kā parkiem, zaļām, tas nāk par labu ne tikai videi (kompensējot kaitīgos izmešus), bet arī mazina cilvēkos stresu.

Piektkārt, pieejamība – vai pilsēta ir pieejama mazāk aizsargātam cilvēku lokam (bērniem, māmiņām ar ratiņiem, vecākiem cilvēkiem, ļaudīm ar kustību traucējumiem utt.). Jāsāk būtu ar mazākajiem – ja viņiem ir droši, patīkami, tad arī pārējiem tā ir, turklāt mazākie ir tie, kas pieaugot maina paradumus un lietu kārtību.

Sestkārt, viesmīlīgs, uzrunājošs un aicinošs pirmais stāvs. Rīgā daudzu ēku pirmais stāvs ir tukšs, un tas patiešām kaitē ekonomikai. Ja nav mazā un vidējā biznesa, kas pirmo stāvu telpas apdzīvo, ko var piedāvāt tūristiem un iedzīvotājiem, kāpēc gan viņi gribētu uzturēties centrā? Vai tūristi vēlētos braukt uz Akropoli vai Spici? Viņiem taču pašiem šādas vietas ir arī pie sevis. Tāpēc pilsētai jāpiedāvā kaut kas savs, unikāls un centrā.

Visu rakstu lasiet 2. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas...

Aptuveni 40% milēniuma (tūkstošgades paaudze) paaudzes jauniešu Rīgā un Pierīgā sapņo par...

Šodien vizītē Liepājā Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss paziņoja,...

Kopš vasaras SIA Peldu brūzis, kur top degvīns Akmeņlauzis, ražošanas telpas no...

Cilvēka labsajūta ir ne vien katra personīgā darīšana, bet arī nopietns darba...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas...

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ)...

T/p Alfa paplašināšanas ieceres ietvaros uzsākta arī autostāvvietas, kas vērsta pret Brīvības...

Skates Gada labākā būve Latvijā ietvaros nosaukti un godalgoti 2108.gada labākie būvniecības...

Bagātākajā valstī Katarā (pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju), netālu no Dohas...

Pēc renovācijas un paplašināšanas darbiem ekspluatācijā ir nodots vēsturisks dzīvokļu nams...

Renovēta daudzdzīvokļu ēka Tallinas ielā 86, kuru projektējis latviešu arhitekts Jānis Alksnis,...

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība....