Izplatītākais pārkāpums – aizliegtas vienošanās 

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rūta Kesnere, 2018. gada 01. jūnijs plkst. 6:36

Foto: LETA

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

M. Otss: Igaunijā situācija ar ekonomisko brīvību ir visnotaļ apmierinoša. Tomēr ir divas nozares, ar kuru attīstību tieši no godīgas konkurences viedokļa mēs neesam apmierināti. Tās ir farmācija, kura ir pārāk regulēta un veidojas monopoli, un visi publiskie pakalpojumi, kuri tiek regulēti, piemēram, enerģētika, kur ir apgrūtināta vienlīdzīga pieeja gāzes un naftas resursiem. Tāpat Igaunijā no konkurences viedokļa problēmas ir ar subsīdijām atjaunojamiem resursiem, kuras ieviesa pirms desmit gadiem. Tas gan ir ļoti politisks jautājums, un lēmums šajā ziņā vēl nav pieņemts. Taču kopumā, kā jau teicu, mūsu ekonomika ir gana liberāla un Igaunija var būt labais piemērs Eiropas Savienībā.

Kādas ir jūsu iespējas ietekmēt politiskus lēmumus?

M. Otss: Tās ir diezgan ierobežotas. Saskaņā ar Konkurences likumu, mēs varam sniegt tikai rekomendācijas. Mēs tāpat varam gatavot ziņojumus parlamentam, taču nevaram ietekmēt tur pieņemtos lēmumus.

S. Ābrama: Gribēju pieminēt, ka Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, Konkurences padome ir apvienota ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Ja runājam par konkurences politiku Latvijā, tad viens no virzieniem ir uzraudzība un otrs - konkurences aizstāvība tirgos, kur tā ne īsti labi funkcionē. Kas attiecas uz uzraudzību, tad 60% no visiem konstatētajiem pārkāpumiem ir aizliegtas vienošanās. Pērnajā vasarā mēs izmeklējām lietu, kurā bija izveidots deviņu uzņēmumu kartelis, kas darbojās vairākus gadus. Tāpat Latvijā ir daudzi ļoti koncentrēti tirgi, mums ir daudz valsts uzņēmumu, un mēs rūpīgi raugāmies, kā tie uzvedas, vai netiek pārkāpta godīga konkurence. Jāteic, ka ļoti bieži šie publiskie uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Tāpat viena no problēmām ir tā, ka piegādātāji attiecībā uz cenu vienojas ar mazumtirgotājiem. Latvijā, tāpat kā Igaunijā, problēmas ir ar pārāk regulēto farmācijas nozari, veselības aprūpi, arī enerģētiku. Pašaik strādājam pie apdrošināšanas nozares saistībā ar OCTA. Arī Latvijā mums ir tiesības tikai sniegt rekomendācijas.

Š. Keserausks: Lietuvā Konkurences padomei ir liela nozīme kā padomdevējam. Mēs nereti valdībai un parlamentam sniedzam padomus un ieteikumus, kā neierobežot un veicināt konkurenci. Atšķirībā no Igaunijas un Latvijas, mēs esam neatkarīga iestāde. Pērn mēs sākām lietu pret Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru saistībā ar enerģētikas nozari. No šā gada mums ir tiesības publiskām iestādēm noteikt finanšu sankcijas, ja tās pārkāpj konkurences likumu. Tas ir nozīmīgs instruments, lai gan nepadara mūsu dzīvi vieglu. Jo vienai valsts iestādei vērsties pret citu… Tas nedara mūs populārus. Tas gan arī nav mūsu mērķis.

S. Ābrama: Latvijā diemžēl vairāk nekā divus gadus ilgst diskusija, lai arī mūsu Konkurences padomei piešķirtu šādas pilnvaras. Pašlaik pret to iebilst, piemēram, Lielo pilsētu asociācija.

Tātad lielākie iebildumi ir tieši no pašvaldībām?

S.Ābrama: Ne visām. Tās ir pāris lielākās pašvaldības. Lieli iebildumi ir tieši no Rīgas.

Visu rakstu Izplatītākais pārkāpums – aizliegtas vienošanās lasiet piektdienas, 1.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 23. janvāris plkst. 15:56

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir...

2017. gada 03. janvāris plkst. 15:36

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos,...

2016. gada 07. decembris plkst. 11:22

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas...

2016. gada 14. novembris plkst. 15:47

Šodien, 14. novembrī, Konkurences padomes (KP) locekļa amata pienākumus sāk pildīt Ivars...

2016. gada 02. novembris plkst. 11:51

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles...

Nepalaid garām

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

No šīs sadaļas
2018. gada 08. augusts plkst. 0:05

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir...

2018. gada 02. jūnijs plkst. 11:23

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam...

2018. gada 01. jūnijs plkst. 7:27

Pieczvaigžņu dizaina viesnīcas Grand Poet Hotel izveidē investēti vairāk nekā 30 miljoni...

2018. gada 31. maijs plkst. 15:47

Autostāvvietu apsaimniekotāja SIA «Europark Latvia» padomē 30.maijā reģistrētas izmaiņas -...

2018. gada 31. maijs plkst. 13:26

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» maijā atzīmē savu 20. darbības gadu. Aizvadīto...

2018. gada 31. maijs plkst. 11:50

«Šajā pride sezonā H&M pievienojas ballītei ar savu jauno kolekciju Love For...

2018. gada 31. maijs plkst. 9:55

Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir pārliecināta, ka ledus ir salūzis...

2018. gada 30. maijs plkst. 12:02

Mazumtirgotājs SIA Maxima Latvija pagājušajā gadā sasniedzis lielākos peļņas un apgrozījuma...

2018. gada 30. maijs plkst. 11:06

Beziepakojuma pašapkalpošanās veikals Turza kolektīvajā ieguldījumu platformā Projektu banka...

2018. gada 30. maijs plkst. 8:31

Lielo tirgus spēlētāju ienākšana «conveniece store» jeb mazā formāta veikalu sektorā ir...