VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

«VNĪ iepirkumā iedrošinās piedalīties arī ārzemju uzņēmumus. Lai samazinātu riskus uz nepamatoti lētu vai nepamatoti dārga piedāvājumu saņemšanu jaunajā iepirkumā, esam paredzējuši to, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet arī turpmākos piecus gadus jāapsaimnieko ēka - tās galvenie inženiertīkli un būtiskākās konstrukcijas (jumts, fasāde, logi). Tas nodrošinās to, ka būvnieks būs ieinteresēts kvalitatīvā būvniecībā, jo turpmāk pašam būs jānodrošina ēkas apsaimniekošana,» norāda VNĪ valdes locekle S.Janvāre.

JRT pārbūves būvprojekta tālākai realizācijai ir nepieciešams veikt izmaiņas pāļu risinājumiem. Esošo pāļu risinājumu vairs nedrīkst īstenot būvnieka radītās situācijas dēļ, jo pāļu atbalsta sienas pāļi ir sasnieguši tādu sacietēšanas pakāpi, ka sākotnējo projektā izstrādāto tehnoloģiju vairs nevar pielietot. Turklāt, kaimiņu ēku konstrukcijas ir bojātas, kas pieprasa vēl rūpīgāku pieeju nekā iepriekš, uz ko norāda projekta autors un VNĪ piesaistītie eksperti.

«Latvijas sabiedrība ir pelnījusi modernu Eiropas līmeņa teātri, tādēļ VNĪ ar pilnu atbildību darīs visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē, un esam apņēmušies pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022.gada vasarā,» uzsver VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Ar būvnieku tiks slēgts līgums atbilstoši Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC būvniecības līguma standartam, kas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību. Starptautiskais standarta līgums VNĪ tiek izmantots iepirkumos virs viena miljona eiro. Izmantojot standartizētus līguma noteikumus, tiks veicināts savstarpējo attiecību un prasību vienveidīgums un paredzamība, tādējādi atvieglojot piegādātājiem dalību iepirkumos un noslēgto līgumu izpildi.

Db.lv jau vēstīja, ka VNĪ jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību «Rere būve 1». Būvuzņēmums augustā piedāvāja VNĪ mierizlīgumu, taču VNĪ norādīja, ka arī «Rere būve 1» iesniegtais redzējums situācijas risinājumam ir nepilnīgs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14.augustā pieņēma lēmumu par «Rere būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā. Savukārt Ģenerālprokuratūra septembra vidū iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai tās pašas tiesas citam sastāvam.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa» vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta» zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.