Būvniecība un īpašums

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Izsole tika rīkota par labu Igaunijas Eesti Krediidipank. Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka vietējie iedzīvotāji un traģēdijā cietušo tuvinieki jau sākotnēji pauda savu nostāju, ka nams ir jānojauc un tajā vietā jāierīko skvērs bojāgājušo piemiņai. Arī biedrība Zolitude 21.11. paziņoja, ka neatbalsta dzīvokļu mājas pastāvēšanu. Biedrības vadītāja Regīna Ločmele-Luņova iepriekš pauda bažas, ka izsole tiek organizēta, lai ēkas attīstītājs varētu izvairīties no kompensāciju maksāšanas traģēdijā cietušajiem.

«Pagaidām jāredz, kurš notikumu scenārijs attīstīsies. Viens variants - ēkas jaunais īpašnieks varbūt būs kāds bankas meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu uzraudzīšanu. Otrs variants paredz slepenu vienošanos starp banku un Homburg Zolitude, ka ēku iegādāsies kāds ar Homburg Zolitude saistīts uzņēmums. Tādējādi banka atgūs naudu, bet Homburg Zolitude izvairīsies no kompensāciju maksāšanas,» skaidroja Ločmele-Luņova. Šobrīd kompensācijas cietušie saņem tikai no Maxima, Homburg Zolitude savu daļu no kompensācijas nemaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu

LETA, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Homburg Zolitude: Uzņēmums nemēģina izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

LETA, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noraida Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasību par kompensāciju no Maxima Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 19.oktobrī, pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA Maxima Latvija civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā, informē Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Prasība pret Maxima Latvija tika noraidīta, izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē.

«Zolitūdes traģēdijas objektīva izvērtēšana tiesās ir ļoti svarīga, jo, mūsuprāt, tā neapšaubāmi atstās sekas uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un līdzīgām tiesvedībām Zolitūdes lietā. Uzskatām, ka, noraidot prasību, tiesa ir ņēmusi vērā lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus un prasības būtību,» norāda SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš piebilst, ka, lai gan tiesa noraidījusi konkrēto prasību, visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par Maxima Latvija finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā ir joprojām spēkā. Uz šo brīdi vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, aģentūrai LETA pavēstīja birojā.

Pēc BVKB datiem, 2017.gadā ēku uzraudzības ietvaros par nedrošiem ir atzīti 7% no pārbaudītajiem objektiem. Tostarp 21 objekts nav ekspluatēts jau vairākus gadus (grausts), bet 18 ēkām konstatēto bīstamību dēļ pārtraukta ekspluatācija.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» otrdien BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzina, ka pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijā ir mainījusies būvniecības procesos iesaistīto personu attieksme. «Šis notikums [Zolitūdes traģēdija] ir mainījis attieksmi - ir mainījusies attieksme no būvniecības procesos iesaistīto personu puses,» viņa teica.

Mjakuškina norādīja, lai gan šobrīd ir izveidota sistēma, kas nodrošina, lai šādas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos, vienmēr ir būtiski kā savus pienākumus un funkcijas īsteno būvniecības procesos iesaistītās personas. «Mēs jūtam, ka attieksme ir mainījusies, bet, protams, vēl ceļš ir ejams,» sacīja BVKB direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

RD piedāvā vienoties par Zolitūdes traģēdijas vietā esošā nama atsavināšanu vai maiņu

LETA, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome (RD) uzaicinājusi uz tikšanos uzņēmuma SIA «Prana property» īpašniekus, lai vienotos par Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā īpašuma atsavināšanu vai maiņu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Pašvaldība grib izbeigt kopīpašuma tiesības un cer, ka otra īpašnieku puse piekritīs īpašumu vai nu atsavināt par labu Rīgas pilsētai, vai arī piekritīs to iemainīt pret kādu citu teritoriju Rīgā.

Kādas būs potenciālās igauņu izvēles iespēja jeb, kurus tieši īpašumus pašvaldība varētu piedāvāt kā maiņas objektus, Īpašuma departamenta pārstāvji aģentūrai LETA neatklāja, norādot, ka par to tiks lemts tad, kad būs skaidrs, kādam sadarbības modelim partneri piekrīt.

Vēstule SIA «Prana Property» nosūtīta šodien un konkrēts tikšanās laiks vēl nav zināms.

Kā vēstīts, patlaban dzīvojamā ēka Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, pieder «Prana Property». Tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka Eesti Krediidipank sākusi procesu, lai pārņemtu zemesgabalu, uz kura atradās 2013.gadā Rīgā sabrukušais lielveikals Maxima, kā arī tam līdzās esošā daudzstāvu māju.

Banka īpašumu pārņems kā aizdevuma nodrošinājumu, un nākotnē plāno to pārdot.

«Kad Krediidipank kļūs par nekustamā īpašuma īpašnieci, visticamāk, mēs to pārdosim, tiklīdz būs tāda iespēja, jo Krediidipank nav ieinteresēta nekustamajā īpašumā Latvijā,» sacīja Eesti Krediidipank mārketinga vadītāja Tīna Tali.

Tā kā Eesti Krediidipank bija šī īpašuma ķīlas turētājs, izsolē iegūtie līdzekļi pārskaitīti bankai.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota SIA Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māja, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20. Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos Homburg Zolitūde daudzstāvu māju Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos Homburg Zolitūde piederošu daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina publicētais paziņojums elektronisko izsoļu vietnē eizsole.

Savukārt Latvijas avīze šodien raksta, ka, lai gan Rīgas domes amatpersonas ir paziņojušas, ka biznesa šajā vietā nekad vairs nebūs, tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs licis noteikt īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par apbūves rekonstrukciju. Tas nozīmē, ka ēkai tiek meklēts pircējs, kas būtu gatavs to attīstīt kā dzīvojamo namu.

«Piespiedu pārdošanas vērtība nav saistīta ar tirgus vērtību,» laikrakstam uzsvēra Veinberga palīgs Aigars Ermansons. Piespiedu pārdošanas vērtība īpašumam noteikta, jo Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā.

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Marijas Antuanetes kaklarota izsolīta par 32 miljonu eiro rekordcenu

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērļu un dimantu kaklarota, kas bija piederējusi karalienei Marijai Antuanetei pirms viņas sodīšanas ar nāvi Francijas revolūcijas laikā, trešdien tika pārdota izsolē Ženēvā par 36 miljoniem ASV dolāru (32 miljoniem eiro), uzstādot jaunu cenas rekordu pērļu rotaslietām un ievērojami pārsniedzot izsoles sākumcenu – apmēram divus miljonus dolāru.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotā izsole notika luksusa viesnīcā Ženēvas ezera krastā, un tajā tika pārdota Marijai Antuanetei piederējušu 10 rotaslietu kolekcija, no kurām dažas divus gadsimtus nebija redzētas sabiedrībā.

Šīs 10 rotaslietas, kuru kopējā sākumcena bija ap trim miljoniem dolāru (trim miljoniem eiro), tika nosolītas par pavisam 43 miljoniem dolāru (38 miljoniem eiro), paziņoja «Sotheby's».

Dimantu broša, kuru bija cerēts pārdot par apmēram 80 000 dolāru (70 000 eiro), tika nosolīta par 1,75 miljoniem dolāru (1,5 miljoniem eiro).

Izsoles nagla tomēr bija dabisko pērļu un dimantu kareklis, kuru par minēto rekordcenu nosolīja anonīms privāts pircējs.

Komentāri

Pievienot komentāru