Šā gada jūnijā un jūlijā paredzēta maksātnespējīgā attīstītāja SIA Dzimtā sēta nekustamā īpašuma izsoles otrā kārta.

Tā ir līdz šim Latvijā apjomīgākā mājokļu izsole. Db.lv jau ziņoja, ka aprīlī noslēdzās SIA Dzimtā sēta īpašumu pirmā izsole, kuras laikā tika pārdoti 367 dzīvokļi un pazemes autostāvvietas.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds informē, ka otrajā kārtā tiks izsolīti SIA Dzimtā sēta īpašumi – 518 dzīvokļi un 247 pazemes autostāvvietas. Paredzēts, ka no 29. jūnija līdz 13. jūlijam notiks SIA Dzimtā sēta īpašumu izsole, kurā tiks piedāvāti dzīvokļi un pazemes autostāvvietas dzīvojamajā ēkā Rīgā, Salnas ielā 21.

«Otrajā īpašumu izsoles kārtā dzīvokļu izsoles sākuma cena, būs sākot no 300 eiro par kvadrātmetru. Jāņem vērā, ka dzīvokļi ir ar t.s. melno apdari, un pircējiem būs nepieciešami papildus līdzekļi iekšējās apdares pabeigšanai. Manuprāt, pirmās izsoles rezultāti parāda, ka iedzīvotāju pieprasījums pēc zemas cenas dzīvokļiem ir mēreni augsts,» teica Māris Sprūds.

Noslēgusies līdz šim Latvijā apjomīgākās nekustamo īpašumu – SIA Dzimtā sēta mājokļu – izsoles otrā kārta.

Tajā pārdoti visi piedāvātie 518 dzīvokļi un 247 pazemes autostāvvietas, informē Māris Sprūds, SIA Dzimtā sēta maksātnespējas administrators. Otrajā kārtā piedāvāti dzīvokļi un pazemes autostāvvietas dzīvojamajā ēkā Rīgā, Salnas ielā 21, bet to sākumcena bija noteikta 300 eiro/m2.

Otrajā SIA Dzimtā sēta nekustamo īpašumu izsoles kārtā visus īpašumus iegādājās Ektornet Residential Latvia – Swedbank uzņēmums.

«Izsoles otrajā kārtā piedalījās salīdzinoši mazāk interesentu nekā pirmajā izsoles kārtā. Vidējā dzīvokļu iegādes cena bija 210 – 230 latu par kvadrātmetru. Būtiski, ka izsoles otrajā kārtā visi dzīvokļi tika piedāvāti ar t.s. melno apdari, un dzīvokļiem nepieciešams veikt papildus investīcijas. Tādejādi skaidrojama arī samērā zemā cena par vienu kvadrātmetru,» raksturoja Māris Sprūds.

Šā gada oktobrī un novembrī plānotas divas SIA Dzimtā sēta nekustamo īpašumu izsoles, tiesa, tajās plānots izsolīt nevis dzīvokļus, bet auto novietni un palīgtelpas Kaivas ielā.

Šīs izsoles ir noslēguma daļa līdz šim Latvijā apjomīgākajai nekustamo īpašumu izsolei, kur iepriekšējās divās izsoles kārtās jau pārdoti SIA Dzimtā sēta nekustamie īpašumi – dzīvojamās platības un autostāvvietas, informē SIA Dzimtā sēta maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

Db.lv jau ziņoja, ka šogad jau ir notikušas divas vērienīgas šā maksātnespējīgā uzņēmuma attīstīto projektu izsoles. Aprīlī noslēdzās SIA Dzimtā sēta īpašumu pirmā izsole, kuras laikā pārdoti 367 dzīvokļi un pazemes autostāvvietas Mežciemā. Aktīvākais izsoles dalībnieks bija projekta finansētāja – Swedbank dibinātā nekustamā īpašuma pārvaldes struktūra Ektornet Residential Latvia. Cena par vienu kvadrātmetru 1. kārtā uzkāpa līdz 750 eiro (sākuma cena bijusi 400 eiro/m2).

Jūlija sākumā notiks vairākas izsoles, kurās izsolīs maksātnespējīgās SIA Pilsētmāju institūts Urban Art projekta Dienvidu pakavs 2 dzīvokļus Vienības gatvē 192, Rīgā, ziņo varianti.lv, atsaucoties uz maksātnespējas administratora Aldona Vrubļevska paziņojumu.

Vairākās izsolēs (no 5. līdz 9. jūlijam) kopumā plānots izsolīti 109 dzīvokļus un trīs neapdzīvojamās telpas. Dzīvokļu platība ir sākot no 50,2 m2, bet lielāko mājokļu platība sasniedz 177,8 m2.

Dzīvokļu izsoles sākumcena ir no 25,2 tūkst. latu.

Db.lv ziņoja, ka pērnruden tiesa pasludināja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art. Iepriekš uzņēmums bija vērsies tiesā, lūdzot piemērot tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesa lūgumu noraidīja.

Db.lv arī vēstīja, ka drīzumā paredzēta maksātnespējīgā attīstītāja SIA Dzimtā sēta nekustamā īpašuma izsoles otrā kārta, kad tiks izsolīti SIA Dzimtā sēta īpašumi – 518 dzīvokļi un 247 pazemes autostāvvietas. Paredzēts, ka no 29. jūnija līdz 13. jūlijam notiks SIA Dzimtā sēta īpašumu izsole, kurā tiks piedāvāti dzīvokļi un pazemes autostāvvietas dzīvojamajā ēkā Rīgā, Salnas ielā 21.

Valsts policija aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Šā gada aprīlī tiks izsolīti maksātnespējīgā SIA Dzimtā sēta nekustamie īpašumi un līdz ar to notiks Latvijā līdz šim apjomīgākā nekustamo īpašumu izsole.

Kopumā aprīlī tiks izsolīti 367 dzīvokļi un pazemes autostāvvietas.

«Varēs iegādāties dzīvokļus dzīvojamajā ēkā, kas atrodas Rīgā, Mežciema ielā. Dzīvokļu izsoles sākuma cena būs sākot no 430 eiro par kvadrātmetru. Domāju, ka pateicoties minētās izsoles rezultātiem varēs objektīvi izvērtēt šī brīža nekustamā īpašuma tirgus tendences,» norāda uzņēmuma maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

Uzreiz pēc šīm izsolēm ir paredzēta vēl papildus izsole vairāk nekā 500 dzīvokļiem un autostāvvietām, kas atrodas Rīgā, Salnas ielā 21.

Jāatgādina, ka nekustamā īpašuma attīstītājs SIA Dzimtā sēta iepriekš bija lūdzis ārpustiesas tiesiskās aizsardzību, bet tomēr šis process tika izbeigts un uzsākts maksātnespējas process. Kompānija visvairāk bija pazīstama ar dzīvojamo māju kompleksu attīstību populāros Rīgas mikrorajonos Purvciemā, Pļavniekos un Mežciemā u.c.

Ir sākusies maksātnespējīgā SIA Dzimtā sēta nekustamo īpašumu izsole un līdz ar to arī Latvijā līdz šim apjomīgākā nekustamo īpašumu izsole.

Kopumā tiks izsolīti 367 dzīvokļi un pazemes autostāvvietas.

14. aprīlī jau ir notikušas pirmās izsoles un gala cenas, par kurām iegādāti pirmie izsolītie dzīvokļi ir sākot no 530 līdz 600 eiro par kvadrātmetru.

«Interesanti, ka daudz lielāks pieprasījums ir pēc lielajiem dzīvokļiem, ar lielu platību, bet mazos dzīvokļus, kuru cena svārstās līdz 20 tūkst. eiro, izvēlas daudz retāk. Manuprāt, tas uzskatāmi parāda, ka nekustamā īpašuma tirgus Latvijā stabilizējas un iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir saglabājusies mēreni augsta,» norāda administrators Māris Sprūds.

Kopumā izsolē varēs iegādāties dzīvokļus dzīvojamajā ēkā, kas atrodas Mežciema ielā netālu no veikala SKY.

Laika posmā no 14. līdz 26. aprīlim nekustamā īpašuma izsolēs tika pārdoti 367 dzīvokļi un pazemes autostāvvietas projektā Dzimtā sēta, Rīgā. To veicinājusi spēcīga tirgus dalībnieka klātbūtne izsolēs, kuru laikā arī mākslīgi celtas pārdodamo īpašumu cenas, raksta Bizness & Baltija.

Visās šajās izsolēs piedalījās uzņēmums Ektornet Residential Latvia, kas ir Swedbank meitas uzņēmums, kurā šie īpašumi arī bijuši ieķīlāti. «Uzņēmuma pārstāvis kontrolēja pārdošanas procesu, stimulējot cenas paaugstināšanu,» B&B skaidro Maksātnespējas administratoru asociācijas pārstāvis Māris Sprūds.

Par to, ka Ektornet Residential Latvia darbojās saskaņā ar bankas norādījumiem, liecina arī tas, ka vienu no projekta Dzimtā sēta korpusiem uzņēmums par visām varītēm centās iegādāties pilnībā.

«Piemēram, pirmo korpusu Swedbank pārņēma pilnībā. Viņiem bija uzstādījums nesadrumstalot šo īpašumu un viņi pārsita jebkuru konkurenta nosauktu cenu. Rezultātā cena par vienu kvadrātmetru uzkāpa līdz 750 eiro,» skaidro M. Sprūds, norādot, ka īpašuma sākuma cena bijusi 400 eiro par kvadrātmetru. Līdzīga situācija notikusi arī ar projekta autostāvvietām, jo dzīvokli labāk pārdot kopā ar autostāvvietu.

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Lielākais parāds Latvijā, tāpat kā pērn, gulstas uz nekustamo īpašumu nozares uzņēmējas Larisas Sviridovas pleciem. Kopumā pirmā desmitnieka kopējais parādu apjoms gada laikā ir pieaudzis par 98 miljoniem latu, atsaucoties uz Lursoft informāciju, raksta Delfi.

«Uzņēmumu parādsaistības gan tieši neattiecas uz to īpašniekiem, līdz ar to sarakstā minētās summas nav uzskatāmas par uzņēmumu īpašnieku personiskajiem parādiem. Turklāt tas, ka uzņēmumiem ir uzkrājies iespaidīgs kreditoru prasību kopapjoms, vēl noteikti nenozīmē, ka kompānijām ir maksātspējas problēmas, - bieži vien ievērojams kreditoru prasījumu apjoms liecina arī par normālu biznesa attīstību,» atgādina Delfi.

Tādējādi lielāko parādu īpašnieku vidū vēl aizvien ir daudz arī Latvijas bagātāko cilvēku pirmā simtnieka pārstāvju.

Lielākajai parādniecei Latvijā – uzņēmējai Larisai Sviridovai piederošo uzņēmumu kapitāldaļām atbilst faktiski izputējušā biznesa kreditoru prasījumi vairāk nekā 137 milj. Ls apjomā, raksta medijs.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Lauku ceļu uz Gunāra Bogdanova mājām Iecavas novada Zorģu pusē pēc vairāku gadu pārtraukuma nevar pazīt – no A7 garām vairākām sētām tas stiepjas visai gluds un stabils, līdz beidzas ģimenes pagalmā. Pretī skrien divi draudzīgi suņi, Gunārs smaidot sasveicinās un iepazīstina ar «īstajiem saimniekiem» – diviem ziņkārīgiem kaķiem. Smaida arī Gunāra sieva Irīna un meita Beate, šis ieradums no Anglijas laikam paliks nemainīgs, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Gunārs krīzes laikā Latviju atstāja kā labs informācijas tehnoloģiju speciālists, lai Anglijā nopelnītu pietiekami mājas remonta kredīta atmaksai. Anglijā zemgalietis strādāja interneta veikalu piegādes centrā, organizējot preču piegādi klientiem no lielas noliktavas.

Atgriezās Bogdanovi pagājušā gada 24. maijā. «Braucām atpakaļ tāpēc, ka gribējām būt mājās un tuvāk radiniekiem. Gunāram ir pieaugusi meita no pirmās laulības, man – mamma, māsa ar ģimeni,» skaidro Irīna, «nebija drošības par māju, kas atstāta īrniekiem. Mums nebija lielu prasību – lai tikai baro mājdzīvniekus, sakopj sētu un telpas, maksā par elektrību. Kad pēdējoreiz te viesojāmies, sapratām, ka gaidīt vairs nevar. Sēta bija aizaugusi, viss, ko varēja nokurināt, izzāģēts, suņi un kaķi pusbadā glābās pie kaimiņiem.»

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Valsts policija maksātnespējas administratoru lietā uzlikusi arestu trim premium klases automobiļiem un naudas līdzekļiem 380 000 eiro apmērā.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka policija jau vairākus gadus pievērš uzmanību nelikumībām ar maksātnespējas procesiem. Pērn tā sākusi 17 kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus, iespējams, pastrādājuši administratori. Šogad sākti septiņi kriminālprocesi un šogad arī četras lietas nodotas kriminālvajāšanai.

Policija sadarbībā ar likumsargiem no citām tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), šogad saistībā ar iespējamām nelikumībām maksātnespējas procesos sākusi divas lietas, vienā no tām aizturēti administratori Ilmārs Krūms, Māris Sprūds un finansists Jorens Raitums. Grišins apstiprināja, ka šī lieta ir saistīta ar "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu. Trijotnei tiek inkriminēta izspiešana organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma paturēt apcietinājumā aizdomās turēto, no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu.

Šodien tiesa vērtēs arī administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska sūdzības par piemēroto apcietinājumu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 9.jūnijā nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoriem Durevskim, Sprūdam un Krūmam un finansistam Jorenam Raitumam. Raitumu policija pēc pāris dienām atbrīvoja no apcietinājuma, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Administratori patlaban atcelti no pienākumu pildīšanas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma paturēt apcietinājumā divās krimināllietās aizdomās turēto, no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Šodien tiesa vērtēja arī administratoru Ilmāra Krūma un Naura Durevska sūdzības par piemēroto apcietinājumu, un arī viņu abu sūdzības tika noraidītas.

Apcietinājumu Sprūdam, Krūmam un Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 9.jūnijā. Tai dienā tika apcietināts arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Administratori patlaban atcelti no pienākumu pildīšanas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēma noraidīt pieteikumu par drošības līdzekļa maiņu atstādinātajam maksātnespējas administratoram Naurim Durevskim un paturēja viņu apcietinājumā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apcietinājumu maksātnespējas administratoriem Mārim Sprūdam, Ilmāram Krūmam un Naurim Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 9.jūnijā. Tai dienā tika apcietināts arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. Krūms no apcietinājuma atbrīvots 26.jūlijā.

Administratori patlaban atcelti no pienākumu pildīšanas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Ir noslēgusies maksātnespējīgās SIA Dzimtā sēta nekustamo īpašumu izsole un līdz ar to arī Latvijā līdz šim apjomīgākā nekustamo īpašumu izsole. Dzimtās sētas maksātnespējas administrators Māris Sprūds pastāstīja, ka nosolīti ir visi

367 dzīvokļi un pazemes stāvvietas.

«Ņemot vērā izsoļu apmeklētību un dalībnieku aktivitāti, pircēju vidū interese par dzīvokļu iegādi joprojām pastāv. Kā novērojām izsoles laikā, cena, kuru izsoles dalībnieki bija gatavi solīt vai par kuru gala pircējs iegādājās dzīvokli, svārstījās no 650 līdz 700 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no dzīvokļa plānojuma un platības. Tā šobrīd ir cena, par kuru iedzīvotāji ir gatavi iegādāties nekustamo īpašumu,» skaidro M. Sprūds.

Interesants esot fakts, ka visi izsoles dalībnieki, nosolot kādu no piedāvātajiem izsoles objektiem, bijuši gatavi uzreiz norēķināties par darījumu. Pēc M. Sprūda domām, ja kāda no finanšu institūcijām būtu gatava kreditēt šāda veida darījumus, pieprasījums un cena, par kuru pircēji būtu gatavi iegādāties dzīvokli, būtu vēl augstāka.