Jaunākais izdevums

Oktobra sākumā notiks vairākas izsoles, kurās izsolīs SIA Tilbe Agro īpašumus.

Strīdu krustugunīs ierautā lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja SIA Tilbe Agro īpašumu izsolēs tiek piedāvāti vairāki zemes gabali Birzgales, Suntažu un Lēdmanes pagastā, liecina Latvijas Vēstnesī publicētie paziņojumi. Vairākās izsolēs, kas paredzētas 9.oktobrī, tiks pārdoti kopumā 130 hektāri lauksaimniecības zemes.

Uz viena no zemesgabaliem atrodas noliktavas ēka, angāra jaunbūve, piecas graudu krājtvertnes un šķidrinātās gāzes tvertne, un šī īpašuma sākumcena noteikta 586 tūkst. Ls. Visu nekustamo īpašumu kopējā sākumcena noteikta 646,3 tūkst. Ls. Parāda piedzinējs ir Norvik banka, ar kuru SIA Tilbe Agro risinās saimniecisks strīds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem graudaudzētājiem SIA Tilbe Agro ierauts saimnieciskā strīdā ar Norvik banku.

Pēc izpildvaras nomaiņas viena no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, Ogres novadā bāzētā SIA Tilbe Agro saimnieciskā darbība ir apdraudēta. Banka sākusi realizēt savas tiesības un uzņēmumā izvietojusi apsardzi, bet jaunā valde faktiski kļuvusi rīcībnespējīga.

Norvik bankas pārstāve Valda Ķipāne skaidro, ka banka, aizstāvot savas tiesības un intereses, pamatojoties uz ar SIA Tilbe Agro noslēgtā līguma nosacījumiem un Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem paziņojumiem par komercķīlas tiesību izlietošanu, nolēmusi pārņemt uzņēmuma SIA Tilbe Agro par labu bankai ieķīlāto kustamo mantu. Bankas pārstāve gan nesniedz plašāku informāciju, jo tas ir aizliegts saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tilbe Agro un SIA Baltijas grauds strīds ar Norvik banku var beigties ar abu ražotāju maksātnespēju.

Abu uzņēmumu valdes locekle Līga Langmane informē, ka, izmantojot reiderisma metodes, abi uzņēmumi – Tilbe Agro un Baltijas grauds (iepriekšējais nosaukums – Agronika) pamazām tiek novesti līdz maksātnespējai. «Situācija ir katastrofāla. Bankas un iepriekšējo valdes locekļu rīcības rezultātā būsim spiesti ierosināt abu uzņēmumu maksātnespējas procesu,» teica Langmane.

Jāatgādina, ka abu pušu strīds sākās šā gada pavasarī, kad pēc īpašnieku izteiktās neuzticības amatu zaudēja Tilbe Agro un Agronika valdes locekļi Oskars Liepiņš un Oskars Dzilna, bet par valdes locekli kļuva Langmane un valdes priekšsēdētājs Aldis Upenieks. Vienlaikus Langmane vada Maltā reģistrētu publisku investīciju fondu Norvik Malta SICAV Plc, kas ir īpašnieks Tilbes Agro un SIA Baltijas grauds mātesuzņēmumam igauņu Agronika OU. Iepriekšējie valdes locekļi uzticību zaudējuši, jo īpašniekiem bija radušās aizdomas par viņu negodprātīgu rīcību. Iespējams, arī ES struktūrfondu līdzekļi tika izmantoti nelietderīgi, neesot arī skaidrs, kāpēc laikā, kad visā valstī bija lielas graudu ražas, saimniecībā tās bijušas ievērojami zemākas, turklāt 2012. gads pabeigts ar 315 tūktošu latu zaudējumiem. Šobrīd par iepriekšējo valdes locekļu, iespējams, pretlikumīgo darbību un dokumentu viltošanu ierosināts kriminālprocess. Iepriekš bijušie valdes locekļi Db nekādus komentārus par notikušo nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maksātnespējīgā Tilbe Agro strādājusi ar gandrīz 5 miljonu eiro zaudējumiem

Žanete Hāka, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā finanšu gadā uzņēmuma SIA Tilbe Agro apgrozījums sasniedzis 652,617 tūkstošus eiro un finanšu gadu uzņēmums noslēdzis ar zaudējumiem 4,975 miljonu eiro apmērā, liecina Lursoft dati.

Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka 2013. gada 23. septembrī pasludināts SIA Tilbe Agro maksātnespējas process. Par procesa administratori iecelta Liene Stūraine.

2002. gadā SIA Tilbe Agro reģistrējis Andris Liepiņš ar 90% ieguldījumu un Oskars Liepiņš. Tagad uzņēmuma īpašnieks ir igauņu Agronika OU. SIA Tilbe Agro pamatdarbība ir lauksaimniecība, kas sevī ietver lauksaimniecības kultūru audzēšanu un realizēšanu, kā arī kurināmā ražošanu no biomasas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kas Tev jāzina 23. maija rītā...

Dienas Bizness, 23.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Vakardienas satraucošajam stāstam par 500 kilogramus smago aviācijas bumbu Ventspils ostas sauskravu termināļa būvlaukumā ir laimīgas beigas. Tā ap pusnakti veiksmīgi neitralizēta jūrā, liecina Nacionālo bruņoto spēku informācija. Atklāts gan paliek jautājums par to, cik vēl šādu monstru guļ Latvijas zemē…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas gaļas ražotāji cīnās par zīmolu Nostaļģija

Elīna Pankovska, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesa apmierinājusi gaļas ražotāja SIA Servilat prasību pret citu gaļas produktu ražotāju SIA Kuršu Zeme par preču zīmes Nostaļģija nelikumīgas izmantošanas aizliegšanu.

Tiesa aizliedza SIA Kuršu Zeme preču zīmes prettiesisku izmantošanu, tai skaitā, lietot apzīmējumu No Algia uz precēm vai to iepakojuma, piedāvāt, laist tirgū un uzglabāt attiecīgās preces šādiem nolūkiem, kā arī veikt jebkādu komercdarbību saistībā ar minēto apzīmējumu.Tāpat SIA Kuršu zeme aizliegts izmantot dažādas grafiskas zīmes - No salikumu, kas līdzīgs ar sirpja un āmura savienojumam, kas apgriezts par 180 grādiem.

Tiesa arī uzlika par pienākumu SIA Kuršu Zeme trīs mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža pilnībā izņemt no tirdzniecības un iznīcināt preces, kas marķētas ar apzīmējumu No Algia. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams 10.oktobrī un pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Samazinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, bet palielinās mežu platība

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašumu īpatsvars valstī pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 3,4%, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) pārskats, kas veidots, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) reģistrētos datus.

Savukārt par 3,2% samazinājies valstij zemesgrāmatā neierakstītās zemes apjoms (valstij piekritīga zeme), kas liecina, ka 2013.gadā visintensīvāk turpinājies tieši valstij piederošo īpašumu formēšanas un sakārtošanas process valsts īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Sadalījumā pēc zemes īpašnieka statusa novērojams, ka arī 2013.gadā līdera lomu saglabā fizisko personu īpašumā esoša zeme, lai gan šādu īpašnieku īpatsvars ir samazinājies par 0,9%. Savukārt vērojams pieaugums juridisko personu īpašumā un valsts institūciju īpašumā esošai zemei, attiecīgi par 1,1% un 3,2% salīdzinājumā ar 2012.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts svētku nedēļā Ķeguma novada Tomes pagastā Daugavas krastā «Kalnabiķu» māju šķūnis uz vienu vakaru pārvērtās par mājas restorānu.

Publisko un privāto partnerību biedrība «Zied zeme» (PPP biedrība «Zied zeme») realizē starptautisku projektu «Mājražošanas un amatniecības attīstība vietējā teritorijā» jeb Local craft up ar mērķi attīstīt mājražošanu un amatniecību vietējā teritorijā, iesaistot tūrisma un kultūras pasākumos, veicinot sadarbību starp nozarēm, izstrādājot inovatīvus produktus un pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem.

Ar devīzi «Tas nav tikai šķūnis!» par mājas restorāna norises vietu tika izraudzīts «Kalnabiķu» mājas šķūnis. Par viesmīlību rūpējās mājas jaunākie saimnieki Anna un Gatis Zeiliņi.

PPP biedrība «Zied zeme» projektu vadītāja Iluta Jansone skaidro, ka viens no projekta mērķiem ir veicināt sadarbību starp ražotājiem, amatniekiem un viesmīlības nozares speciālistiem, nodrošinot zināšanu pārnesi, izveidojot mājas restorānu kustību dažādās vidēs un dažādos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Optiskā kabeļa guldīšanai jārok zeme labības laukā

Dienas Bizness, 22.07.2014

Arnolda Jātnieka labības laukā marķēta trase rakšanas darbiem un optiskā kabeļa ieguldīšanai.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šomēnes gatavojas guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā. Rakšanas darbos varētu tikt izpostīta ceļmalā iesētā labība, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks Arnolds Jātnieks piektdien, 18. jūlijā, ziņojis par mērniekiem, kas iepriekšējā dienā labības laukā mērīja kabeļa vietu. «Vakar izdevās mērniekus no labības lauka aizraidīt, bet šodien viņi atkal ir klāt, bradā sējumus un nosprauž kabeļa vietu,» stāstījis zemnieks.

Optisko kabeli paredzēts guldīt zemē ceļa aizsargzonā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Šī zemes strēmele gar ceļu ir valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) īpašums. A. Jātnieks skaidrojis, ka līdz šim LVC nekad nav iebildis, ka zemnieki laukus apstrādā līdz ceļa malai. Tādējādi zeme neaizaug ar nezālēm un ieguvējs ir gan zemes īpašnieks, gan zemnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visas rezervēšanai pieejamās monētas Zeme izķertas jau pirmajā minūtē

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezervācijai atvēlētās jaunās monētas Zeme tika rezervētas mazāk nekā minūtes laikā, informē Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Rīt tirdzniecībā nonāks lielākā daļa no pirmajā kārtā kaltajām monētām.

Monētas kopējā tirāža ir 5000, tajā skaitā, šonedēļ pie pircējiem nonāks nepilni 2000 monētu (gan rezervācijā, gan rīt tirdzniecībā), bet nākamās monētas pie pircējiem nonāks tuvāko mēnešu laikā. Monētas tirāža tiek pārdota vairākās daļās atbilstoši kalšanas grafikam. Lai pēc iespējas plašāks interesentu skaits varētu nopirkt monētu, pirmajai tirāžas daļai noteikts iegādes limits – divas monētas vienam pircējam.

Kolekcijas monēta "Zeme" ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt Latvijas Bankas kasēs ir vērojama lielāka rosība nekā ikdienā, interese par kolekcijas monētu Zeme ir liela un rindā gaida vairāki simti interesentu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Lai iespēja iegādāties monētu būtu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, noteikts 1 monētas limits iegādei kasēs vienam pircējam. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā pieejamas vairāk nekā 1100 monētas.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās (kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt), bet dot sabiedrībai iespēju iegādāties šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Monētu Zeme Latvijas Banka sāka tirgot 22. decembrī, taču toreiz to ātri vien izpirka.

Kolekcijas monēta Zeme ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ceļ kafejnīcu kvalitātes latiņu ārpus Rīgas

Anda Asere, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšrocība, veidojot kafejnīcu mazā pilsētā, ir tā, ka var atļauties ilgāku testēšanas un meklēšanas posmu, kas Rīgā nav iespējams, jo tur ir augsta nomas maksa un liela konkurence

«Visa mūsu ģimene ir lielvārdieši un diezgan lieli patrioti. Lai ko mēs darītu, vienmēr domājam, kaut tas jel kādā mērā būtu labi pilsētai,» saka Māris Lambergs, Zeme Cafe (SIA Zeme zeme) īpašnieks. Jau devītajā klasē viņš aizdomājās par to, ka vēlētos savu uzņēmumu, turklāt tieši Lielvārdē. Vēlāk viņš studējis Valmierā un strādājis Rīgā, taču nekad nav pametis Lielvārdi. «Ar vienu kāju visu laiku esmu bijis Lielvārdē,» teic Māris. Viņa brālis Aldis ir metālmākslinieks un pirms dažiem gadiem abi izveidoja SIA Zeme zeme, lai nodarbotos ar metālapstrādi. Nākamais solis bija kafejnīcas atvēršana, kas izdarīts pirms pusotra gada. «Mazākās pilsētās ir iespējams veidot veiksmīgu kafejnīcu. Kāpēc būtu jābrauc uz Rīgu, lai saņemtu kaut ko atšķirīgu, ne tikai frī kartupeļus un karbonādi? Latvijā ir daudz kafejnīcu, tomēr ārpus Rīgas ir samērā maz netradicionālu ēdināšanas vietu,» spriež Māris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošas tiesvedības un valsts neizdarības dēļ lauksaimnieki nevar izmantot zemi

Sandra Dieziņa, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno ieviest administratīvo atbildību par lauksaimniecības zemes neizmantošanu

Dienas Bizness, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas Preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

«Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pat rīdziniekus vilina Pāvilostas zeme un saule

Dienas Bizness, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules siltie stari pagājušajā nedēļā daudzus izvilināja dārzos un sētās jau pirms pavasara iestāšanās. Reģionālais laikraksts Kursas Laiks devies lūkoties, kā tam pošas pāvilostnieki.

Neliela rosība jau manāma mazdārziņos aiz Pāvilostas daudzdzīvokļu ēkām. Orisja Kopštāle jau aprušinājusi ogulājus un apkopj pārziemojušās mārtiņrozes. Apdobē viņa liek jūras mēslus, kas ziemā, pārklāti puķēm, tās pasargājot no izsalšanas, bet vasarā, ierakti zemē, esot labs mēslojums un neļauj saknēm izkalst. Smilšainajai jūras piekrastes zemei nepieciešamas daudzas piedevas. Lai gan jūra tepat aiz kāpām, tās izskaloto mēslu atvešanai jāgādā transports - esot ļoti smagi.

Pie kādas palielas dārza mājiņas skaldītas malkas kaudze, un saimniece Velta Vaškus to krauj akurātās rindās. Velta dzīvo pirmajā Pāvilostā uzceltajā daudzdzīvokļu mājā, tajā ir plīts un ar malku kurināms ūdens boilers. Rudeņos uz plīts tiekot gatavoti visi konservi. «Pagrabs tik pilns, ka karu varu pārdzīvot,» smejas saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zirgu gaļas skandāls: no tirdzniecības Latvijā izņem igauņu desu

Sandra Dieziņa, 09.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros no 41 liellopu gaļu saturošu produktu parauga, kas izmeklēti Genon laboratorijā Lielbritānijā, konstatēta zirgu gaļa.

Laboratoriski konstatēts, ka Lietuvas uzņēmuma Grimeda ražotās auksti kūpinātās desas Exclusive sastāvā ir 9 % zirgu gaļas, Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus, kas Latvijā zināma ar preču zīmi Latvijā Noo Cepeškungs, ražotās pilndūmu desas Parmezāna sastāvā ir 10 % zirgu gaļas, Latvijas uzņēmuma Kuršu zeme ražotā konserva Sautēta liellopu gaļa sastāvā konstatēti 15,6 % zirgu gaļas, bet uzņēmuma Forevers ražoto kupātu sastāvā - 4 % zirgu gaļas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības AS Nõo Lihatööstus (Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. SIA Kuršu zeme un SIA Forevers produkti, kuros konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejami, jo to izplatīšana jau ir apturēta pašos uzņēmumos. Arī Lietuvas uzņēmuma Grimeda desas Exclusive partija, kurā konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejama. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmā un kaimiņvalstu uzraudzības dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms palicis iepriekšējā gada līmenī

Gunta Kursiša, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadāto kravu apjoms svarīgākajās transporta nozarēs šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, saglabājies teju nemainīgs – apjoma pieaugums vērojams 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp iekšzemes kravu pārvadājumi veidoja 0,3 milj. tonnu, kas ir 26,4% pieaugums gada griezumā, eksporta kravu pārvadājumi veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi no Latvijas ostām bija 0,4 milj. tonnu apmērā, kas ir 52,4% samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, importa kravu pārvadājumi veidoja 13,3 milj. tonnas ,kas ir par 3,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi uz Latvijas ostām šā gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 11,9 milj. tonnu, kas ir par 8,3% mazāk nekā analogā laika posmā pērn, savukārt tranzīta kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā piedzīvoja 52,7% kritumu un veidoja 0,8 milj. tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā plāno ar 100 miljoniem eiro atbalstīt cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos

LETA--BNS/ERR, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jerviks plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos.

Kā norādījis ministrs, kas pārstāv Konservatīvo tautas partiju (EKRE), saskaņā ar šo plānu fonds par 50 miljoniem eiro iepirktu zemi, lai tad to iznomātu vai pārdotu cilvēkiem, kuri būs gatavi pārcelties uz laukiem, bet vēl 50 miljoni eiro tiktu izmantoti, lai dotu viņiem aizdevumus.

«Lai fonds varētu iegādāties zemi, nepieciešami likuma grozījumi, un naudu nevar piešķirt tieši no valsts budžeta,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka šajā procesā var iesaistīt jaunā budžeta perioda aizdevumu līdzekļus vai Eiropas Savienības naudu un novirzīt to fondam.

Pusi naudas paredzēts izmantot zemes pirkšanai, turklāt privātpersonām, kas pārdos zemi, nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja tiks veikti attiecīgi grozījumi likumā, izteicies Jerviks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

60 pēdas jeb aptuveni 18 metrus plats zemes iegruvums izveidojies netālu no Walt Disney World atrakciju parka Floridā, liekot viesu namā dzīvojošajiem glābties no iegruvuma, kas «aprija» ēku vien pāris minūšu laikā. Viena no trīs stāvu mājām, zem kuras izveidojās iegruvums, sabruka, bet otra lēnām ieslīdēja zemē, raksta CNN.

Atpūtas vietas Summer Bay Resort apmeklētājiem bija vien dažas minūtes laika, lai izglābtos, atsaucoties uz aculiecinieku stāstīto, ziņo medijs. Piemēram, kāds pāris un viņu zīdainis izglābušies no nogruvuma, izlecot pa logu. Daudzi viesi nepaguva pirms ēkas pamešanas paņemt savas mantas, kas iegruva zemē līdz ar namu, raksta CNN.

Aculiecinieki stāsta, ka pirms ēkas iegruvušas zemē, viņi dzirdēja skaļus trokšņus un logu krakšķēšanu. Kopumā ēkās, ko «apēda zeme», atradās aptuveni 35 cilvēki, un amatpersonas norāda, ka visi viesi tika evakuēti pirms sagruva pirmais nams.

Iegruvuma dziļums ir aptuveni 4,5 metri. Summer Bay Resort atrodas aptuveni desmit minūšu gājiena attālumā no Walt Disney World atrakciju parka.

Komentāri

Pievienot komentāru