Izstāde Ražots Liepājā, kas plānota marta sākumā, paredzams rekordliels apmeklētāju skaits, un tā kļūs par nozīmīgāko izstādi ārpus Rīgas.

Tā sola izstādes rīkotāji - Liepājas dome un sabiedrisko attiecību firma Hill and Knowlton Strategies Latvia, kas uzvarēja Liepājas pašvaldības rīkotajā iepirkumā par izstādes organizēšanu un sabiedrisko attiecību aktivitātēm Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Invest to Grow ietvaros. Līguma summa ir 17,55 tūkstoši latu, neskaitot PVN.

Liepājas Olimpiskajā centrā 1. un 2. martā norisināsies izstāde Ražots Liepājā, kurā savus ražojumus un pakalpojumus demonstrēs vairāk nekā 140 Liepājas pilsētas un tuvāko novadu uzņēmumi.

Tāpat izstādē paredzēti arī vairāki semināri, diskusijas un kontaktbiržas. Izstāde Ražots Liepājā notiks jau otro reizi. Pasākuma organizatori informē, ka šogad Liepājas un tās apkārtnes uzņēmēju interese par dalību izstādē ir augusi par trešdaļu – iepriekšējā izstādē Ražots Liepājā, kas norisinājās 2011. gadā, savu produkciju izstādīja 90 uzņēmumi.

Atsaucoties uzņēmēju priekšlikumam izstādi Ražots Liepājā organizēt regulāri - reizi divos gados, Liepājas pašvaldība nākamo izstādi Ražots Liepājā rīkos 2013. gada 1.-2. martā Liepājas Olimpiskajā centrā.

Līdz 2013. gada 8. februārim ikviens Liepājas un Liepājas reģiona uzņēmums var pieteikt savu dalību izstādei Ražots Liepājā. Liepājas mērs Uldis Sesks aicina pieteikties arī tos uzņēmējus, kuru mērķtirgus ir aiz Latvijas robežām.

Tāpat kā 2011. gadā, arī nākamgad dalība izstādē gan uzņēmumiem, gan apmeklētājiem būs bez maksas, turklāt šoreiz plānots arī paplašināt dalībnieku skaitu, ļaujot tajā piedalīties ne tikai ražojošajiem uzņēmumiem, bet arī Liepājā un Liepājas reģionā reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Liepājas pilsētas pašvaldības rīkotās izstādes mērķis ir parādīt, cik dažādi un daudzpusīgi ir Liepājas un Liepājas apkārtnes uzņēmumi, cik interesantas un noderīgas lietas top un cik vērtīgi pakalpojumi tiek sniegti iedzīvotājiem, uzsver izstādes rīkotāji.

Liepājas Olimpiskajā centrā notikušo izstādi «Ražots Liepājā», kurā piedalījās aptuveni 140 Liepājas un tuvējo novadu uzņēmumu, divu dienu laikā apmeklēja gandrīz 30 tūkstoši liepājnieku un pilsētas viesu.

Savus produktus izstādē demonstrēja uzņēmumi, kas ražo metālizstrādājumus, tekstilu, stiklšķiedras izstrādājumus, ugunsdzēsēju aprīkojumu, agroķīmiju, moduļu mājas u.c. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu stendos bija iespējams iepazīties ar ostas uzņēmumu darbības specifiku, ostā pārkrauto kravu veidiem un aplūkot kravu paraugus.

Izstādē piedalījās daudz mazo uzņēmumu un individuālo komersantu arī no tuvējiem novadiem, kā arī skolēnu mācību uzņēmumi un mājražotāji. Tāpat ražotājus izstādē papildināja tuvējo novadu zemnieki un stādaudzētāji ar aktīvu tirgošanos. Papildu ražotājiem izstādē pārstāvētas arī 20 pakalpojumu nozares, un izstādē piedalījās deviņas izglītības iestādes un konsultāciju uzņēmumi.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Reģionālais portāls Rekurzeme piedāvā foto no Liepājas Olimpiskā centra, kur ceturtdien izstādes Ražots Liepājā dalībnieki steidz iekārtot savus stendus.

Izstāde Ražots Liepājā Liepājas Olimpiskajā centrā (LOC) tiks atklāta piektdien, 6. martā, plkst. 10.00 un būs atvērta līdz plkst. 19.00. Savukārt, sestdien, 7. martā, izstāde būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi Ražots Liepājā organizēja 2011. gadā. Izstāde notiek ik pēc diviem gadiem, un tās mērķis ir parādīt gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem, cik dažāda un daudzpusīga ir ražošana Liepājā un tuvējā apkārtnē.

Liepājas pašvaldības pārstāvji no 12. līdz 14.martam piedalīsies pasaules īpašumu tirgū MIPIM 2013, kas notiek Kannās, Francijā.

Uz Kannām dodas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.

Brauciens notiek Liepājas un Klaipēdas pārrobežu sadarbības projekta Pievilcīgas investīciju vides veidošana Liepājas un Klaipēdas izaugsmei ietvaros. Projektu finansē Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma Invest to Grow.

Klaipēdai Kannās būs savs stends, turpretī Liepāja iemitināsies Rīgas stendā. Liepāja Kannās popularizēs brīvās pašvaldības teritorijas, ostu, informēs par kurortoloģijas ieceri. Par to, vai Liepāja raisa interesi vienā no lielākajiem pasaules nekustamo īpašumu forumiem, pašvaldības pārstāvji sola informēt tieši no Kannām.

Apstrādes rūpniecības produkcija pagājušajā gadā Liepājā saražota 427,2 miljonu latu vērtībā, kas ir par 97 miljoniem latu jeb gandrīz trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt realizētās produkcijas apjoms Liepājā sasniedzis 442,2 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 106,4 miljoniem latu jeb 31,7 procentiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Eksportam realizētas preces par 398,9 miljoniem latu, kas ir 90% no visām Liepājā saražotajām precēm.

Salīdzinot apstrādes rūpniecības apjomus sešās lielākajās pilsētās ārpus Rīgas, redzams, ka Liepājā saražotās un realizētās rūpniecības produkcijas apjomi ir ievērojami lielāki nekā citās Latvijas pilsētās – Liepājā pērn saražota produkcija 427,2 miljonu latu vērtībā, Daugavpilī – 114,8 milj. Ls, Ventspilī – 111,4 milj. Ls, Jelgavā – 81,5 milj. Ls, Rēzeknē – 38,5 milj. Ls un Jūrmalā – 9,2 milj. Ls.

No šodienas, 28. novembra, sākusies pieteikšanās izstādei Ražots Liepājā, kas 2017. gada 17. un 18. martā notiks Liepājas Olimpiskajā centrā.

«Liepājas uzņēmējdarbības vidi veido visdažādāko jomu, nozaru un lieluma uzņēmumi. Tie ir gan lieli uzņēmumi ar plašiem eksporta ceļiem, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī individuālie darba veicēji, kas domā, rada un piedāvā savas idejas, pakalpojumus un produktus gan vietējam tirgum, gan mērķtiecīgi paziņo par sevi plašākai pasaulei,» komentē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Lai pieteiktos izstādei, līdz 2017. gada 17. janvārim elektroniski jāaizpilda anketa mājas lapā razotsliepaja.lv. Gan uzņēmēju dalība, gan apmeklētāju ieeja izstādē būs bez maksas. Dalībnieku pieteikšanās var tikt pārtraukta ātrāk pirms norādītā datuma, ja izstādes norises vietas platība būs pilnībā aizpildīta ar dalībnieku ekspozīcijām.

Izstādei Ražots Liepājā, kas norisināsies 14. un 15.oktobrī Liepājas Olimpiskajā centrā, pieteikušies ap 70 uzņēmumu. Vairāki no tiem līdz šim nav veikuši nekādas mārketinga aktivitātes vietējā tirgū.

Pieteikušies poligrāfijas, metālapstrādes, pārtikas, kokapstrādes, būvniecības, tekstila un citu nozaru uzņēmumi.

Vienpadsmit uzņēmumi pārstāv Liepājas Biznesa centru, seši uzņēmumi Kurzemes Biznesa inkubatoru, savukārt ar piecpadsmit uzņēmumiem tiek pārstāvēta Liepājas osta. Dalību izstādē ir apstiprinājuši arī amatnieki un individuālie komersanti. Izstādē piedalīsies arī SIA Tonus Elast, kas ir elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotājs, Decolux, kas nodarbojas ar vizuālās reklāmas ražošanu, Wooly world, kas gatavo vilnas mīkstās rotaļlietas-lācēnus, Arbo Pro, kas ražo materiālus koku kopšanai (piemēram, kambija aizsargus) un rūpējas par kokiem, un daudzi citi interesanti uzņēmumi.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Uzņēmējdarbības izstādē Ražots Liepājā šogad piedalījās vairāk nekā 180 dalībnieki no Liepājas un tuvākajiem novadiem. Izstāde norisinājās 17. un 18.martā Liepājas Olimpiskajā centrā.

Izstāde Ražots Liepājā notika ceturto reizi, un tā tradicionāli tiek organizēta katru otro gadu. Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi organizēja 2011.gadā.

Raksta galerijā reģionālā laikraksta Kursas Laiks uzņemtās fotogrāfijas.

#1/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#2/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#3/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#4/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#5/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#6/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#7/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#8/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#9/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#10/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#11/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#12/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#13/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#14/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#15/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#16/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#17/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#18/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#19/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#20/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#21/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#22/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#23/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#24/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#25/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#26/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#27/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#28/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#29/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#30/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#31/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#32/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#33/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#34/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#35/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#36/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#37/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#38/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#39/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#40/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#41/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#42/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#43/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#44/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#45/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#46/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#47/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#48/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#49/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#50/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

#51/51

Foto: Dainis Ģelzis, Kursas Laiks

Skatīties pārējos attēlus

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Paplašinot SIA Interspiro Production ražotni Liepājā, pabeigta koncerna Interspiro AB restrukturizācija

Ražošanas pārcelšana no vairākām valstīm uz Liepāju tika sākta 2010. gadā un daļēji pabeigta pirms gada. Tomēr sarežģītākais Interspiro zīmola produkts – IS MIX jeb slēgta cikla elpošanas ekipējums militārajiem ūdenslīdējiem – tika ražots Zviedrijā. Tikko pirmie Liepājā saražotie IS MIX komplekti nogādāti pasūtītājam, līdz ar to ražošanas pārslēgšana uz Latviju noslēgusies.

Interspiro Production Liepājā ražo triju veidu elpošanas aprīkojumu komplektus – ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un tiem, kuri strādā rūpnieciski bīstamā, ķīmiskā vidē. Katrs aprīkojuma komplekts top kā individuāls pasūtījums konkrētam klientam, tāpēc produktu veidu ir ļoti daudz, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Sandris Gusts.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.