Ražošana

Izstādei Ražots Liepājā šogad rekordliels skaits dalībnieku

Žanete Hāka, 07.03.2015

Jaunākais izdevums

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Ņemot vērā iepriekšējo izstāžu dalībnieku pozitīvās atsauksmes un ierosinājumus, arī šogad izstādes laikā uzņēmējiem un citiem interesentiem tiek organizēti semināri un paneļdiskusijas par tādām tēmām kā biznesa stratēģijas veidošana, mazo uzņēmumu mārketings, komunikācijas prasmes, uzņēmēju pieredze darbinieku atlasē.

Tāpat izstādes pirmajā dienā savās zināšanās un pieredzē individuālās sarunās dalījās deviņi mentori, pie kuriem, iepriekš piesakoties, varēs saņemt konsultācijas par pārdošanu, radošo domāšanu biznesā, finanšu plānošanu un piesaisti, mārketingu, dizainu.

Savukārt izstādes otrajā dienā, 7.martā, izstādes laikā tika organizēts seminārs uzņēmējiem BOSI - uzņēmēja gēns, kā arī sarunu cikls Enerģijas diena Liepājā, kurā tiks runāts par to, kā samazināt izmaksas par apkuri un karsto ūdeni, elektroenerģijas patēriņa samazināšanas iespējām, videi draudzīgu transportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 28. novembra, sākusies pieteikšanās izstādei Ražots Liepājā, kas 2017. gada 17. un 18. martā notiks Liepājas Olimpiskajā centrā.

«Liepājas uzņēmējdarbības vidi veido visdažādāko jomu, nozaru un lieluma uzņēmumi. Tie ir gan lieli uzņēmumi ar plašiem eksporta ceļiem, gan mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī individuālie darba veicēji, kas domā, rada un piedāvā savas idejas, pakalpojumus un produktus gan vietējam tirgum, gan mērķtiecīgi paziņo par sevi plašākai pasaulei,» komentē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Lai pieteiktos izstādei, līdz 2017. gada 17. janvārim elektroniski jāaizpilda anketa mājas lapā razotsliepaja.lv. Gan uzņēmēju dalība, gan apmeklētāju ieeja izstādē būs bez maksas. Dalībnieku pieteikšanās var tikt pārtraukta ātrāk pirms norādītā datuma, ja izstādes norises vietas platība būs pilnībā aizpildīta ar dalībnieku ekspozīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Polis un Rozentāls – nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 10.01.2019

Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālais portāls Rekurzeme piedāvā foto no Liepājas Olimpiskā centra, kur ceturtdien izstādes Ražots Liepājā dalībnieki steidz iekārtot savus stendus.

Izstāde Ražots Liepājā Liepājas Olimpiskajā centrā (LOC) tiks atklāta piektdien, 6. martā, plkst. 10.00 un būs atvērta līdz plkst. 19.00. Savukārt, sestdien, 7. martā, izstāde būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi Ražots Liepājā organizēja 2011. gadā. Izstāde notiek ik pēc diviem gadiem, un tās mērķis ir parādīt gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem, cik dažāda un daudzpusīga ir ražošana Liepājā un tuvējā apkārtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons, 27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Padziļinātās sadarbības milžiem būtiska ietekme uz visu valsti

Māris Ķirsons, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 3. decembrim Ķīpsalā notiks izstāde Tech Industry 2016, kas šogad pasaules iekārtu ražotāju milžus vienkopus pulcēs divās hallēs, informē BT1.

Tech Industry 2016 piedalīsies vairāk nekā 270 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Polijas, Itālijas, Austrijas, Slovēnijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Turcijas, Taivānas un citām valstīm. Izstādē būs arī Lietuvas, Čehijas, Itālijas, Beļģijas, Baltkrievijas nacionālie kopstendi, kuros varēs iepazīties ar šo valstu ražotāju piedāvājumu.

Šogad izstādei Tech Industry ir pieteicies rekordliels dalībnieku skaits. Divās Izstāžu centra hallēs varēs vērot vēl vairāk jaunu un neredzētu iekārtu un instrumentu darbībā, kas noderēs gan rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem, gan saistīto nozaru pakalpojumu sniedzējiem, gan ikvienam ražošanas uzņēmumam, lai modernizētu un optimizētu ražošanu un ieekonomētu līdzekļus, norāda izstādes Tech Industry vadītājs Kardijs Broks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību.

Ikvienas biznesa idejas īstenošanas gaitā pienāk brīdis, kad, lai būtu iespējams šo ideju pilnvērtīgi attīstīt, jānolemj par kādas reģistrētas komercdarbības formas izvēli. Pieņemot, ka idejas īstenošanā apvienojušies vismaz divi partneri, Komerclikums (KL) pieļauj reģistrēt vai nu personālsabiedrību, vai kapitālsabiedrību (SIA vai AS). Lai pasargātu jaundibināmās sabiedrības dibinātājus no atbildības pret sabiedrības kreditoriem, ieteicams izvēlēties kādu no kapitālsabiedrības formām, attiecīgi nodrošinot dalībnieku ierobežoto atbildību, proti, to, ka dalībnieks nav atbildīgs par sabiedrības saistībām (un arī sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām).

Komentāri

Pievienot komentāru
Konkursa nolikums

Projekts «Biznesa eskalators»

, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa (t/p Alfa) sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un portālu www.db.lv, paredzēts kā unikāla iespēja jaunajiem Latvijas uzņēmējiem viena mēneša laikā piesaistīt pircēju uzmanību savai produkcijai un sekmēt tās pārdošanu populārākajā Rīgas tirdzniecības centrā ar lielāko pircēju plūsmu - tirdzniecības parkā Alfa.

Projekta mērķis ir sniegt jaunajiem Latvijas uzņēmējiem praktisku pieredzi tirdzniecībā īpaši labvēlīgos apstākļos, kur izšķirīga ir produkta pievilcība pircēja acīs un prasme to pasniegt. Projekta dalībniekiem tā ir iespēja sekmēt savas produkcijas atpazīstamību un likt pamatus turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta ietvaros dalībnieki tiekas ar saviem klientiem - produkta gala patērētājiem, saņemot tūlītēju atgriezenisko saikni.

Projekta dalībnieku sniegumam rūpīgi seko t/p Alfa ekspertu komanda, kuras pārstāvji ir pieredzējuši nozares profesionāļi. Projekta dalībnieku piedāvājums tiek vērtēts un analizēts, iesakot labākos risinājumus katram uzņēmējam individuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Māris Verpakovskis pamet FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu

Monta Glumane, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No FK Liepāja/Mogo kluba prezidenta amata pēc abpusējas vienošanās ir aizgājis kluba dibinātājs Māris Verpakovskis, liecina informācija FK Liepāja/Mogo mājaslapā.

2014.gadā Māris Verpakovskis beidza sava profesionālā futbolista karjeru, lai dibinātu jaunu futbola klubu dzimtajā pilsētā Liepājā. Šo piecu sezonu laikā liepājnieki izcīnīja Latvijas čempionu titulu 2015.gadā, kā arī 2017.gadā izcīnīja Latvijas Kausa trofeju. Iepriekšējā sezonā FK Liepāja/Mogo izcīnīja 2.vietu, bet šogad samierinājās ar 4.vietu turnīra tabulā.

Lēmums pamest biedrības FK Liepāja valdi, kā arī FK Liepāja/Mogo prezidenta amatu ir saistīts ar ģimenes apstākļiem. «Ģimene vienmēr cerēja uz to, kad beigšu futbolista karjeru vairāk būšu mājās, bet tagad viņi mani redzēja vēl mazāk, jo visu laiku atrados Liepājā, bet ģimene Jūrmalā un pārvākties uz vēju pilsētu nebija iespējams, tādēļ bija jāpieņēm šāds lēmums. Lēmums nebija viegls, protams, ka šī bija mana otrā ģimene, bet zinu, ka aizejot to atstāju gādīgās rokās un viss būs kārtībā», komentē Māris Verpakovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos deviņos mēnešos iemaksāts par 14,8% vairāk

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru